Klimatneitralitāte

Publiskai apspriešanai nodots Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns līdz 2030. gadam

Ziņas

Rīga, 22.11.2021.
Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) ir sagatavojusi Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu līdz 2030. gadam (Rīcības plāns). Tā izstrādē tika iesaistīti vairāk nekā 280 dažādu jomu speciālisti.

Rīcības plāns ir galvenais pašvaldības enerģētikas un klimata pielāgošanās nozares stratēģiskās plānošanas dokuments, kas turpmāk kalpos kā ceļa karte pilsētai, virzoties pretī izvirzītajam mērķim – būt starp pirmajām 100 klimatneitrālajām pilsētām Eiropā. Rīcības plāna izstrāde ir tikai pirmais solis, lai sasniegtu Rīgas valstspilsētas pašvaldības noteiktos mērķus un panāktu būtiskus uzlabojumus gaisa piesārņojuma, pilsētvides kvalitātes, dabas vērtību ilgtspējas un klimatneitralitātes jomās.

Rīgas valstspilsētas pašvaldība cītīgi strādā, lai Rīga kļūtu par pirmo klimatneitrālo galvaspilsētu Baltijā, un aicina ikvienu iesaistīties, lai kopīgi sasniegtu Rīcības plānā izvirzītos mērķus. Rīcības plāns tiek atvērts publiskai apspriešanai un ar to var iepazīties REA tīmekļa viet

 

Priekšlikumus Rīcības plāna pilnveidošanai var iesniegt tiešsaistē, aizpildot anketu vai brīvā formā, nosūtot tos uz e-pasta adresi rea@riga.lv. Neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar REA, tālr. 67012350.

Rīcības plāna sabiedriskā apspriede tiešsaistē tiek plānotā nedēļā no 2021. gada 6. līdz 10. decembrim, precīzais norises laiks tiks paziņots vēlāk.  

Rīcības plāns ieskicē stratēģiski prioritāros virzienus, lai sasniegtu klimatneitrālas un klimatnoturīgas Rīgas vīziju:  Rīgas valstspilsētas pašvaldība līdz 2030. gadam apņemas sākotnēji ieviest klimatneitralitātes principus pašvaldības infrastruktūras apsaimniekošanā, paralēli strādājot arī pie šo principu piemērošanas visā pilsētā. Galvenie izaicinājumi – atjaunot vismaz 2000 daudzdzīvokļu ēkas līdz 2030. gadam, samazināt pilsētvides lielākā emisiju avota - autotransporta emisijas, tiekties uz bezemisiju siltuma ražošanu un siltumapgādi. Pašvaldības ēkās, ieviešot energopārvaldības sistēmu, plānots samazināt enerģijas patēriņu, kā arī palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru, galvenokārt, iznomājot jumta platības saules kolektoru uzstādīšanai un ieviešot energokopienu projektus, kas neparedz lielus kapitālieguldījumus, taču veicina atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanos pilsētas energobilancē. 

      •  Enerģētika – samazināt enerģijas patēriņu pilsētā līdz minimāli nepieciešamajam;
      •  CO2 emisijas – sasniegt maksimālu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru pašvaldības infrastruktūrā;
      •  Enerģētiskā nabadzība – nodrošināt, ka mājsaimniecības var atļauties nepieciešamos energoresursus                         komfortablai dzīvei;
      •  Pielāgošanās klimata pārmaiņām – klimatnoturīga Rīga.

Šobrīd Eiropas Savienības klimata un enerģētikas politika balstās uz Eiropas Zaļo kursu, kā mērķis ir veidot taisnīgu un pārticīgu sabiedrību Eiropā, uzlabot pašreizējo un nākamo paaudžu dzīves kvalitāti un attīstīt mūsdienīgu, resursu efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa.

Pašvaldību līmenī enerģētikas sektora attīstību un ietekmes uz klimatu mazināšanu veicina Pilsētu mēru pakta iniciatīva, kas aizsākās 2008. gadā pēc ES klimata un enerģētikas tiesību aktu pieņemšanas. Rīga Pilsētu mēru pakta iniciatīvai pievienojās 2008. gadā kā pirmā no Latvijas pašvaldībām.

REA apzinās, ka Rīcības plāna ieviešana nav vienkāršs uzdevums, taču arī daudzas citas Eiropas pilsētas sekmīgi virzās klimatneitralitātes virzienā. Būtiski, ka klimatneitralitātes pasākumu ieviešana ne tikai samazinās pilsētas ietekmi uz klimatu, bet arī palīdzēs attīstīt un modernizēt pilsētvidi, veicinās labklājību un uzlabos dzīves kvalitāti, kā arī mazinās enerģētiskās nabadzības risku. Klimatneitrāla Rīga būs arī rīdziniekiem draudzīgāka Rīga!