Laipni aicināti jaunajā REA mājaslapā!

Projekta mērķis

Projekta mērķis ir uzlabot mājsaimniecību radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un celt pašvaldības darbinieku zināšanas un kapacitāti aprites ekonomikas pasākumu plānošanā, izstrādē un īstenošanā.

Projekts tiek īstenots Eiropas klimata iniciatīvas (EUKI-2022) ietvaros. 
This project is part of the European Climate Initiative (EUKI) of the German Federal Ministry for Economic Affairs and Climate Action (BMWK).

https://www.euki.de/en/euki-projects/cure-centres-for-urban-reuse/

 

Projekta apraksts

Būvniecības atkritumi ir nozīmīgākā atkritumu plūsma Eiropas Savienībā (ES) masas ziņā (EEA, 2020). No 2010. līdz 2018. gadam Eiropā ir saražoti vidēji aptuveni 340 miljoni tonnu būvniecības atkritumu (Eurostat, 2022). Tāpēc Aprites ekonomikas (AE) rīcības plānā (EK, 2015) būvniecības atkritumi ir noteikta kā prioritāra atkritumu plūsma. Atkritumu pamatdirektīva 2008/98/EK nosaka, ka visām dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai sasniegtu reģenerācijas mērķi 70 % no būvniecības atkritumu svara. Lielākajai daļai dalībvalstu 2016. gadā izdevās pārsniegt 2020. gada mērķi (ETC/WMGE, 2020), tomēr augstie rādītāji lielā mērā bija balstīti uz aizbēršanu vai zemas kvalitātes pārstrādi (downcycling), kas kavē pilnīgu AE mērķu īstenošanu (Martos et al., 2018). Konservatīvās būvniecības prakses un augstas tīrības materiālu trūkuma dēļ nojaukšanas laikā materiālu plūsmas, kas rodas no nojaukšanas un atjaunošanas darbiem, nav piemērotas atkārtotai izmantošanai vai slēgta cikla otrreizējai pārstrādei (EEA, 2020). CURE+ projekts izpētīts atkritumu plūsmas un, balstoties uz iegūtajiem datiem, izstrādās pilsētām AE prakses un modeļus, lai veicinātu aprites ekonomikas principu “atteikties, pārdomāt, samazināt, atkārtoti izmantot, labot, atjaunot, izgatavot no jauna, izmantot citam nolūkam, pārstrādāt un atgūt” (to track, trace, refuse, rethink, reduce, reuse, repair, refurbish, remanufacture, repurpose, recycle and recover) (Potting et al., 2017) ieviešanu mājsaimniecību radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanā, kā arī mācīsies no labās prakses piemēriem citviet un izstrādāts pielāgotus risinājumus kopā ar ieinteresētajām pusēm, iesaistot iedzīvotājus.

 

CURE+ risinās šādas problēmas:
•   Zināšanu trūkums par pašreizējām būvniecības atkritumu plūsmām, to sastāvu un īpašībām, lai identificētu, kā tās atgūstamas; trūkst uzticamu un pieejamu datu un klasifikācijas sistēmu.
•   Atšķirīga izpratne un dažādas ES dalībvalstu uzskaites sistēmas atkritumu reģenerācijas darbībām, kā rezultātā trūkst salīdzināmu (bāzes) datu par to, cik daudz būvniecības atkritumu pašlaik tiek atgūts, un ir grūti mērīt izmaiņas laika gaitā.
•   Ieradums dot priekšroku pirmreizējiem, nevis otrreizējiem materiāliem (izcelsme no atkritumiem) divu iemeslu dēļ: 1) tie ir lētāki, 2) to kvalitāti nodrošina garantijas un standarti; tas sniedz patērētājiem un uzņēmumiem ierobežotu stimulu izmantot reģenerētus materiālus.
•   Zināšanu un resursu trūkums, lai pārdomātu vērtību ķēdes un uzņēmējdarbības modeļus, produktu dizainu un vispārējās ekonomiskās sistēmas, lai panāktu vismazāko ietekmi uz vidi.
•   Nepieciešamība nformēt iesaistītās puses un veicināt ilgtermiņa ieguvumus no apritīgu darbību īstenošanas būvniecības nozarē.

 

CURE+ projekta galvenie uzdevumi:
1.  izpētīt mājsaimniecību būvniecības atkritumu plūsmas, to atkārtotas izmantošanas un augstvērtīgas pārstrādes iespējas;
2. izstrādāt un ieviest apmācības pašvaldības darbiniekiem un citām ieinteresētajām personām, ietverot dažādas tēmas, piemēram, apritīgu ēku dzīves cikla analīze, materiālu plūsmu analīze un novērtēšana, AE biznesa modeļi saistībā ar atkritumu plūsmām, pilsētu resursu/remonta centru finansēšana, pārvaldība un organizatoriskie jautājumi;
3.  sagatavot pilsētas resursu centru darbības modeli un to pilotēt;
4.  izstrādāt politiskās rekomendācijas;
5.  izveidot AE komunikācijas platformu.



Sagaidāmie projekta rezultāti:
•   Uzlabota atkritumu pārvaldība
•   Izstrādāts un ieviests pašvaldības pilsētas resursu centru darbības modelis
•   Stiprinātas pašvaldības darbinieku zināšanas
•   Izveidot aprites ekonomikas komunikācijas platforma
•   Pirmreizējo resursu patēriņa, radīto atkritumu un CO2 samazinājums pilsētā, stiprināta vietējā ekonomika
un pilnveidota pilsētvides kvalitāte.

Projekta partneri

Tartu pašvaldība (Igaunija), Amsterdamas Tehniskā universitāte (Nīderlande), Elisava, Barselonas inženierzinātņu un dizaina augstskola (Spānija), Kavalas pašvaldība (Grieķija).

Projekta finansējums

Projekta partnerības kopējais budžets ir 877 624,00 EUR, no tā Eiropas klimata iniciatīvas (EUKI-2022) finansējums 833 742,80 EUR.
Rīgas valstspilsētas pašvaldībai paredzētais projekta budžets – 193 014 EUR, tai skaitā:
EUKI-2022 finansējums 95% apmērā – 183 359 EUR
Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums 5% apmērā – 9 655 EUR

Projekta ieviešanas termiņi

01.12.2022 – 31.03.2025

Kontaktinformācija

Ieva Kalniņa
CURE+ projekta vadītāja
kalnina.ieva@riga.lv
tālrunis: +371 29125972


Inga Pelša
CURE+ projekta finanšu speciāliste
inga.pelsa@riga.lv

 

Projekta mērķis

ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm izstrādāt visaptverošu aprites ekonomikas rīcības plānu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, celt pašvaldības darbinieku un ieinteresēto pušu pārstāvju kapacitāti, stiprināt sabiedrības zināšanas, izpratni un veicināt iesaisti pārejā uz aprites ekonomiku.

Projekta apraksts

Latvijas Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku  2020.-2027. gadam pašvaldībām paredz nozīmīgu lomu pārejā uz aprites ekonomiku, proti, atbalstīt labošanas pakalpojumu attīstību, simbiožu veidošanos, infrastruktūras izveidi, iedzīvotāju informēšanu un izglītošanu u.c.
Rīcības plāns Rīgas metropoles areāla attīstībai aprites ekonomikas attīstību nosaka kā vienu no TOP 10 prioritātēm un vienu no būtiskām attīstības vajadzībām un ieguldījumu virzieniem.
Aprites ekonomikas principu ieviešana ir noteikta Rīgas attīstības programmas 2022.-2027. gadam uzdevumos, kas attiecas uz klimata pārmaiņu mazināšanu, sadarbības ekosistēmu un uzņēmējdarbības iniciatīvu atbalstīšanu un atkritumu saimniecības attīstību. Arī mājokļu politikas jautājumos definēts, ka videi draudzīgs mājoklis ir tāds, kurā izmantoti aprites ekonomikas principi. Tāpat arī norādīts uz nepieciešamību veikt sabiedrības zināšanu stiprināšanu par aprites ekonomiku.
Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns līdz 2030. gadam paredz aprites ekonomikas principu ieviešanu pašvaldībā, tostarp būvniecības jomā un enerģētikā, kā arī sabiedrības informēšanu un izglītošanu.

Lai īstenotu augstāk minētos uzdevumus un sasniegtu izvirzītos mērķus, ir nepieciešams vienota pārskata dokuments – integrēts rīcības plāns, kas aptvertu visas nozares un atspoguļotu strukturētu rīcību kopu un to sasniedzamos rādītājus, identificētu finanšu avotus un par īstenošanu atbildīgās struktūrvienības.
Tāpat ir nepieciešams vienots stratēģiskais uzstādījums, lai iniciatīvas aprites ekonomikas jomā tiktu īstenotas mērķtiecīgi. Tam, savukārt, ir nepieciešama visu iesaistīto pušu cieša sadarbība, vienota izpratne un jaunu sasniedzamo rādītāju definēšana. 

Projekts tiks īstenots 4 posmos:

  1.    Sagatavošanās, priekšizpēte, projekta vietējās atbalsta grupas izveide un aktivizēšana.
  2.    Rīcību plānošana, validēšana un sagatavošana īstenošanai ciešā sadarbībā ar darba grupu un citām
    ieinteresētajām pusēm, apmācības, pieredzes apmaiņas pasākumi.
  3.    Rīcības plāna saskaņošana.
  4.    Risinājumu un rezultātu izplatīšana.

Projekta īstenošanas gaitā tiks:

  • tiks izveidota vietējā Aprites ekonomikas darba grupa (iespējams, ar tematiskajām apakšgrupām);
  • izstrādāts un apstiprināts Rīgas valstspilsētas pašvaldības aprites ekonomikas rīcības plāns;
  • izstrādāti sasniedzamie rādītāji;
  • organizēta sabiedrības iesaiste un kapacitātes celšana pašvaldības darbiniekiem un nozares pārstāvjiem pārejā uz aprites ekonomiku.

Projekta īstenošanas rezultātā tiks nodrošināts pirmreizējo resursu patēriņa, radīto atkritumu un CO2 samazinājums pilsētā, tiks stiprināta vietējā ekonomika un pilnveidota pilsētvides kvalitāte.

https://urbact.eu/networks/lets-go-circular

Projekta partneri

Minhene (Vācija), Lisabona un Gimarainša (Portugāle), Kluža (Rumānija), Korfu (Grieķija), Granada (Spānija), Tirāna (Albānija), Oulu (Somija), Malme (Zviedrija).

Projekta finansējums

Projekta budžets Rīgas valstspilsētas pašvaldībai – 74 630 EUR, tai skaitā:
– Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmas URBACT IV finansējums 80% apmērā – 59 704 EUR
– Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums 20% apmērā – 14 926 EUR

Projekta ieviešanas termiņi

06.2023-12.2025

Kontaktinformācija

Ieva Kalniņa
Projekta vadītāja
kalnina.ieva@riga.lv
+371 29125972

Inga Pelša
Projekta finanšu eksperte
inga.pelsa@riga.lv

Projekta “cities.multimodal” mērķis

Veicināt viedas un ilgtspējīgas mobilitātes attīstību pilsētvidē, attīstot mobilitātes plānošanas instrumentu rīkkopu un meklējot jaunus, inovatīvus videi draudzīgus mobilitātes risinājumus, kuru ieviešana veidos Baltijas jūras reģiona pilsētas to iedzīvotājiem draudzīgākas un iekļaujošākas. Tādas, kuru iedzīvotājiem ikdienā tiek nodrošinātas plašas iespējas izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus – videi draudzīgu sabiedrisko transportu, koplietošanas transportlīdzekļus, riteņbraukšanu un kājām iešanu, ar degvielas dzinējiem aprīkotu konvencionālo transportlīdzekļu vietā.

Projekta apraksts

Mūsdienu mobilitāte ir ekonomiskās attīstības un sabiedrības labklājības pamatnosacījums, taču vienlaikus arī drauds vides ilgtspējai un pilsētu iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Arī Rīgā, līdzīgi kā citās Baltijas jūras reģiona pilsētās, ikdienā pārvietojas pārāk daudz autotransporta – tas noslogo pilsētas centru, rada sastrēgumus un nelietderīgu degvielas patēriņu, siltumnīcefekta gāzu emisijas, gaisa piesārņojumu, troksni – un tādējādi negatīvi ietekmē pilsētvidi un pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Viens no Rīgas pilsētas lielākajiem izaicinājumiem ir privātā autotransporta intensitātes samazināšana pilsētā, ar mērķi mazināt CO2 un citu autotransporta izmešu, gaisa un trokšņu piesārņojumu pilsētvidē. Turklāt, pilsētas mērogā Rīgā sabiedriskajam transportam ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajām automašīnām.
Projekta ietvaros izstrādāts konceptuāls Rīgas pilsētas transporta infrastruktūrai un transporta plānošanas specifikai atbilstošs savienojošo jeb “Mobilitātes punktu” risinājums (modelis), kuru iespējams pielāgot dažādām Rīgas pilsētas apkaimēm kā vietējas nozīmes mobilitātes pārvaldības risinājumu.

Izstrādātais risinājums aprobēts projekta izvēlētajā izpētes teritorijā, izveidojot “Mobilitātes punkta” pilotprojektu VEF apkaimē, savienojot dažādus ilgtspējīgus transporta veidus un piedāvājot ērtu piekļuvi mikromobilitātes un koplietošanas transporta iespējām. 
VEF mobilitātes punkts atklāts 2020. gada 1. jūlijā, tajā uzstādītas riteņbraucējiem ērtas velonovietnes, veloremonta stacija, koplietošanas  elektrisko skrejriteņu un velosipēdu īres punkts, kā arī solārais soliņš, kas nodrošina bezmaksas Wi-Fi un viedierīču uzlādes iespējas. VEF mobilitātes punkts turpmāk kalpos arī kā pilotteritorija inovatīvu, datos balstītu risinājumu izveidei – tajā pieejams gan divriteņu un gājēju skaitītājs, gan testēšanas stacija viedpilsētas risinājumiem. 
Vairāk informācijas: https://www.riga.lv/lv/jaunums/atklats-pirmais-mobilitates-punkts-latvija 

Projekta aktivitātes veidotas, lai veicinātu sabiedrības līdzdalību, informētību un izpratni par ilgtspējīgas mobilitātes lomu pilsētvides un dzīves kvalitātes pilnveidošanā, iesaistot dažādas sabiedrības grupas inovatīvu risinājumu pilotēšanā un ieviešanā.

Projekta “cities.multimodal” īstenošana ir noslēgusies. Ar projekta rezultātiem var iepazīties http://www.cities-multimodal.eu/materials/publications.
Projekta rezultāti un partneru sadarbības pieredze apkopoti arī īsā animācijas filmā:

Projekta partneri

Rostoka (Vācija) – vadošais partneris, Gdaņska (Polija), Viļņa (Lietuva), Tartu (Igaunija), Orhūsa (Dānija), Guldborgsunda (Dānija), Kalmāra (Zviedrija), Karlskrūna (Zviedrija), Pleskava (Krievija),  Baltijas studiju institūts (Igaunija), Berlīnes Tehniskā universitāte (Vācija), Aktīvās mobilitātes savienība (Polija), Šlēzvigas-Holšteinas riteņbraucēju apvienība (Vācija), Viļņas sabiedriskā transporta departaments (Lietuva), Baltijas pilsētu savienības (UBC) Ilgtspējīgu pilsētu komisija (Turku, Somija), kā arī Rīgas pilsētas pašvaldība.

Projekta finansējums

Projekta kopējais budžets – 3,8 miljoni EUR.
Rīgas pilsētai paredzētais projekta budžets – 250 000 EUR.
85% projekta attiecināmo izmaksu tiek segti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma.

Projekta ieviešanas termiņi

01.10.2017.-31.03.2021.

Kontaktinformācija

Evita Riekstiņa
“cities.multimodal” projekta vadītāja
e-pasts: evita.riekstina@riga.lv

Nika Kotoviča
“cities.multimodal” projekta koordinatore
e-pasts: nika.kotovica@riga.lv

Projekta mērķis

Gūt jaunas zināšanas un uzlabot būvniecības praksi pilsētas administratīvajā teritorijā ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm, kas pārstāv publisko un privāto sektoru; veicināt gan nozares speciālistu, gan sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu mājokļu būvniecību, apsaimniekošanu, renovēšanu un nojaukšanu, kā arī stimulēt lineārai ekonomikai raksturīgo paradumu maiņu uz ilgtspējīgu rīcību.

Projekta apraksts

Eiropas Pilsētu rīcības plānā par aprites ekonomiku (2018) secināts, ka ES pilsētām nav izstrādātas visaptverošas aprites ekonomikas stratēģijas vai rīcības plāni. Tikai atsevišķas Eiropas pilsētas ir uzsākušas pāreju uz aprites ekonomiku un izstrādājušas detalizētāku redzējumu par aprites ekonomikas ieviešanas procesu, apgūst jaunas zināšanas, eksperimentē un pilnveido kapacitāti aprites ekonomikas jomā. Turklāt būvniecības nozarē, kas ir resursu ietilpīga nozare un ir nozīmīgs izejvielu patērētājs (patērē 25% no visiem pirmreizēji iegūtiem resursiem), pastāv lielas atšķirības esošajās pilsētu zināšanās un pieredzē par aprites ekonomiku. Lai paātrinātu aprites ekonomikas principu ieviešanu būvniecības nozarē, ir nepieciešami inovatīvi risinājumi, jauns politiskais redzējums, izmaiņas normatīvajā regulējumā un visu iesaistīto pušu cieša sadarbība.

www.urbact.eu/urge

Projekta ietvaros izstrādāts Integrēts rīcības plāns aprites ekonomikas ieviešanai būvniecības sektorā Rīgas pilsētas pašvaldībā, kurā ietverti inovatīvi risinājumi aprites ekonomikas principu integrēšanai visos ēku būvniecības vai renovācijas cikla posmos. Tādējādi tiks nodrošināta būvniecības ilgtspēja, samazinot resursu patēriņu, atkritumu rašanos, CO2 emisijas, celtniecības un ekspluatācijas izmaksas un palielinot resursu efektivitāti. Tas tiks panākts, pārejot uz atjaunojamiem materiāliem un izejvielām, izmantojot elastīga, adaptīva un reģenerējoša dizaina principus u.tml.

Galvenie ieguvumi ir CO2 samazinājums, vienlaikus stiprinot vietējo ekonomiku un pilnveidojot pilsētvides kvalitāti. Tas, kā pilsētas šodien risina savas pilsētas mājokļu vajadzības, noteiks pilsētu attīstību nākamajās desmitgadēs.

Projekta partneri

Eiropas pašvaldību asociācija Energy Cities, uzņēmums Vesta Conseil&Finance (Francija), nodibinājums Stichting Centrum Particuliere Bouw (Nīderlande), Briseles Vides pārvaldības institūts (Beļģija), Frederikshavna (Dānija), Litomerice (Čehija), Aradippou (Kipra), Mantuja (Itālija), Hārlena (Nīderlande), Estremaduras enerģētikas aģentūra (Spānija), uzņēmums Parity Projects (Apvienotā Karaliste), Linneja Universitāte (Zviedrija) un Rīgas pilsētas pašvaldība.

Projekta finansējums

Projekta kopējais budžets – 748 494 EUR, tai skaitā, Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmas URBACT III 2014.-2020. gadam finansējums – 568 927 EUR.
Rīgas pilsētai paredzētais projekta budžets – 59 941 EUR, tai skaitā, Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmas URBACT III 2014.-2020. gadam finansējums – 50 950 EUR.

Projekta ieviešanas termiņi

02.09.2019.-07.08.2022.

Kontaktinformācija

Ieva Kalniņa
“URGE” projekta koordinatore
e-pasts: kalnina.ieva@riga.lv

Projekta mērķis

Pārejas uz aprites ekonomiku nodrošināšana, iesaistot iedzīvotājus un kultūras un radošās industrijas.

CCC

Projekta apraksts

Projekts koncentrējas uz pārejas uz aprites ekonomiku nodrošināšanu, iesaistot iedzīvotājus, ko veicina kultūras un radošās industrijas (KRI). KRI ir svarīgas gan kā bizness, kas sniedz ievērojamu IKP daļu Baltijas jūras reģionā, gan arī kā sociāls spēks, kam ir liela ietekme uz iedzīvotāju domāšanu un pasaules uzskatu.

Ir identificētas četras galvenās nepilnības, kas tiks risinātas ar šī projekta palīdzību:

  • Vājās attiecības starp pašvaldības iestādēm un nozari attiecībā uz aprites ekonomiku, kā arī vispārējs zināšanu apmaiņas trūkums. Piedāvātais risinājums ir veidot ilgtspējīgus tīklus zināšanu apmaiņai un izplatīšanai, iesaistot mērķa grupas: politiskos pārstāvjus, pilsētu pārstāvjus, izglītības iestādes, kopienas, uzņēmumus, t.sk. MVU, NVO u.c.
  • Esošo politiku un stratēģiju nepilnības. Plānots veidot stratēģiju, kas ietver pilsētu un KRI partnerību, lai izstrādātu aprites ekonomikas risinājumus, iesaistot iedzīvotājus.
  • Ierobežotā kapacitāte un specifiskie šķēršļi, ar kuriem saskaras KRI, izstrādājot apritīga biznesa risinājumus. Tiks stiprināta pašvaldības iestāžu, KRI atbalsta organizāciju, uzņēmumu u.c. kapacitāte, kopīgi izstrādājot, izmēģinot un izplatot sadarbības modeļus attiecībā uz tirgus, juridiskiem un finansēšanas šķēršļiem.
  • Sabiedrības neiesaistīšanās pārejā uz aprites ekonomiku. Tā tiks novērsta, stiprinot KRI un kopienu kapacitāti, izstrādājot un izmēģinot uz vietas balstītus aprites risinājumus, aktīvi iesaistot vietējo kopienu.

CCC projekts sniegs ieguldījumu ES un ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā līdz 2050. gadam. Pāreja uz aprites ekonomikas modeli ir daļa no ES Zaļā kursa mērķiem 2050. gadam.

Galvenās projekta aktivitātes:

  • Aprites ekonomikas sadarbības platformas veidošana, t.sk. digitāli.
  • Sabiedrības iesaistes pasākumi, informēšanas kampaņa, sadarbība ar izglītības iestādēm.
  • Iedzīvotāju ideju konkurss un apritīgas kultūrtelpas izveidošana Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā.
  • Apritīgu biznesa modeļu veidošana, Uzņēmēju diena Rīgā.
  • Stratēģijas izstrāde pārejai uz aprites ekonomiku.
  • Mācīšanās un savstarpēja pieredzes un labās prakses apmaiņa ar projekta partneriem.

Projekta īstenošanas rezultātā tiks izveidota aprites ekonomikas sadarbības platforma, ar kopienas atbalstu izveidota kultūrtelpa Bolderājā, tiks izstrādāta stratēģija pārejai uz aprites ekonomiku un jauni aprites ekonomikas biznesa modeļi KRI sektorā, kā arī tiks veicināta sabiedrības iesaiste un kapacitātes celšana pašvaldības darbiniekiem un nozares pārstāvjiem pārejā uz aprites ekonomiku.

Projekta partneri

Dānijas kultūras institūts (Dānija), Dzīvesstila un dizaina klasteris (Dānija), Orhūsas pilsētas Klimata sekretariāts (Dānija), Ziemeļu dimensijas kultūras partnerība (Latvija/Skandināvija), Pomerānijas Zinātnes un tehnoloģiju parks Gdiņa (Polija), Biedrība “Pomorskie in the European Union” (Polija), Turku pilsēta (Somija), Volonija / Dienvidrietumu Somijas reģionālā padome (Somija), Humakas lietišķo zinātņu universitāte (Somija), Tallinas radošais inkubators (Igaunija), “Anschar” GmbH (Vācija), “Zero Waste Kiel” e.V. (Vācija), fonds “Heinrich Böll Foundation Schleswig-Holstein” e.V. (Vācija).

Projekta finansējums

Projekta budžets Rīgas valstspilsētas pašvaldībai – 370 410 EUR, tai skaitā:
Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas finansējums 80% apmērā – 296 328 EUR
Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums 20% apmērā – 74 082 EUR

Projekta ieviešanas termiņi

01.11.2023. – 31.10.2026.

Kontaktinformācija

Ieva Kalniņa
Projekta vadītāja
kalnina.ieva@riga.lv
+371 29125972
Inga Pelša
Projekta finanšu eksperte
inga.pelsa@riga.lv

Piesakies konsultācijai par

siltumapgādi, mājas energoefektivitāti, saules paneļu uzstādīšanu, mājas biedrību izveidošanu.

Lasīt vairāk