Atpakaļ Inovatīvu aprites ekonomikas modeļu pieredze Eiropā
Šis ir atskats uz CURE+ projekta ietvaros organizētajiem izpētes braucieniem, kuru mērķis bija iepazīt labākās prakses piemērus un veicināt aprites ekonomikas prakses pārņemšanu projekta pilsētās. Projekta ietvaros tika apmeklēti dažādi ar aprites ekonomikas veicināšanu saistīti privāti un pašvaldību organizēti centri Spānijā, Nīderlandē, Dānijā un Zviedrijā.
Šo un citu Eiropas interesantāko aprites ekonomikas centru pieredze tika pārrunāta projekta semināros, kuru ieraksti ir pieejami REA YouTube kanālā: Part2 un Part3.
Hof van Cartesius, Utrehta, Nīderlande
Kooperatīvs centrs ilgtspējīgai inovācijai
Hof van Cartesius Utrehtā ir unikālas kooperatīva telpas, kas iemieso aprites ekonomikas principus. Hof van Cartesius radās kā atbilde uz pašvaldības izsludinātu ideju konkursu par tukšu telpu izmantošanu. Piedāvātais risinājums bija kooperatīva modelis, kurā apvienojās uzņēmēji, mākslinieki un radošās personas, kas velta savu darbību ilgtspējīgas attīstības principu iedzīvināšanai.
Biznesa modelis un vadība: Hof van Cartesius darbojas kā kooperatīvs, kurā katrs biedrs maksā īri un uzturēšanas maksu, kā arī piedalās kopējā darba organizēšanā. Atšķirībā no tradicionālajiem uzņēmumiem, katrs biedrs šeit vada savu individuālu biznesu. 110 kooperatīva biedri izmanto astoņus paviljonus, lai eksperimentētu ar atkritumu samazināšanu, energoefektivitātes uzlabošanu un ilgtspējīgiem būvniecības risinājumiem. Sākotnēji pašvaldība deva telpas bez maksas, taču tagad tās tiek īrētas ar plāniem nākotnē izpirkt īpašumu. Ieņēmumus viņi gūst no dažādiem avotiem, tostarp jumta terases izīrēšanas sūnu audzēšanai, ekskursijām, komandas saliedēšanas pasākumiem un kultūras notikumiem, piemēram, ikgadējā Hof Fest.
Viens no izcilākajiem piemēriem ir Buurman, kas radās Hof van Cartesius aktivitāšu rezultātā. Buurman pārdod otrreizējos būvmateriālus un māca iedzīvotājiem pašiem veikt DIY (dari pats) remontdarbus. Viņi plāno atvērt piecas jaunas vietas, kas apliecina šo radošo un ilgtspējīgo modeli.
Aktivitātes un ilgtspējīgas prakses: Hof van Cartesius telpas tika būvētas lielākoties pašu biedru rokām, ar nelielu ārēju palīgu palīdzību. Projektā izmantoti 90% otrreizējie materiāli, ieskaitot sijas no dzelzceļiem un betona plāksnes no stacijām. Viņi arī sadarbojas ar pašvaldību, lai pilsētā veidotu pārstrādes punktus, kā arī organizē pasākumus, piemēram, Aprites ekonomikas nedēļu.
Viņu dizains akcentē bioloģiskās daudzveidības un ūdens apsaimniekošanas principus, izmantojot jumtu sūnu audzēšanai un energoefektivitātes veicināšanai. Gandrīz pilnīga elektrības ražošanas un patēriņa bilance ir vēl viens apliecinājums viņu ilgtspējīgajai pieejai.
Izaicinājumi un atziņas: Neskatoties uz panākumiem, Hof van Cartesius saskaras ar dažādiem izaicinājumiem. Lai gan jāievēro būvniecības noteikumi, viņi cenšas izaicināt šos noteikumus, lai veicinātu ilgtspējīgas prakses. Būvniecības process ir darbietilpīgs, un šāda modeļa mērogošana ir sarežģīta, jo tas ļoti atkarīgs no dalībnieku enerģijas un apņemšanās. Finansiālā stabilitāte joprojām ir izaicinājums, un biedri bieži vien piedāvā savu darbu bez atlīdzības.
Vairāk par Hof van Cartesius – centra mājas lapā (angļu valodā).
De Terugwinning, Vordena, Nīderlande
Cirkulāro risinājumu mērogošana
De Terugwinning, Vordenā pārvalda vairākas biznesa līnijas, katra no tām koncentrējoties uz ilgtspējību un sociālo ietekmi. Tā ir uz biznesa principiem balstīta lielapjoma darbnīca, kas jau vairāk kā piecus gadus būvniecības koka atlikumus, galvenokārt durvis, pārstrādā praktiskos priekšmetos, ko pārdod lēto preču veikalos vai sadarbības partneriem – lieliem būvniecības un ražošanas uzņēmumiem. Partneriem tiek piedāvāta abpusēji izdevīga sadarbība, iekļaujot ilgtspējas prasības (sociālā atbildība, apritīgums, bioloģiskās daudzveidības veicināšana) uzņēmumu ražošanas ķēdē. Darbnīca veic arī velosipēdu atjaunošanu un nodošanu maznodrošinātu ģimeņu bērniem, tekstila un koka priekšmetu izgatavošanu. Darbnīcai ir otrreiz izmantojamo materiālu pieņemšanas vieta pie pilsētas atkritumu savākšanas punkta, kurā vairākas dienas nedēļā brīvprātīgie uzrunā katru garāmbraucošo, lai pārliecinātu materiālus nevis nodot atkritumos, bet gan otrreizējai izmantošanai.
Biznesa modelis un vadība: De Terugwinning darbojas ar vairākām juridiskām vienībām, lai pārvaldītu dažādas aktivitātes. Viņi īrē telpas, un viņu ieņēmumi nāk no dažādiem avotiem, tostarp velosipēdu remonta un uzturēšanas programmām trūcīgiem bērniem, subsidētām apmācībām cilvēkiem ar ierobežotām darba iespējām, kā arī durvju pārstrādes projektiem sadarbībā ar tādiem uzņēmumiem kā BAM.
Viņu uzņēmējdarbība galvenokārt balstās uz biznesa klientiem, nodrošinot 350 000 eiro apgrozījumu gadā, ar aprēķināto kopējo ietekmi 4,3 miljonu eiro apmērā.
Aktivitātes un inovatīvas prakses: De Terugwinning koncentrējas uz cilvēku iespējām, nevis ierobežojumiem. Viņi piedāvā vietu radošiem cilvēkiem un nodarbina darbiniekus dažādos uzdevumos, piemēram, skrūvju šķirošanā un rotaļlietu pārbaudē. Viņu produktu klāsts ietver galdus restorāniem, bioloģiskās daudzveidības produktus un dažādus citus priekšmetus.
Izaicinājumi un mācības: De Terugwinning saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem kā Hof van Cartesius, tostarp līdzsvara meklēšanu starp dažādu dalībnieku interesēm un sarežģītu regulējumu, kas nosaka, kas ir atkritumi un kas nav. Papildu grūtības rada nepieciešamība pārvaldīt attiecības ar vairākiem pašvaldības departamentiem un ierobežotie resursi papildu materiālu apstrādei.
Vairāk par De Terugwinning centru var izlasīt mājas lapā (nīderlandiešu valodā).
Prezentācija par centra darbību pieejama šeit.
Fixoteket, Gēteborga, Zviedrija
Sociālais centrs un aprites ekonomikas vēstnesis
Fixoteket centrs tika izveidots kā daļa no pašvaldības iniciatīvas, un pēc sākotnējā projekta beigām tā darbību pārņēma dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmums. Šis piemērs uzskatāmi parāda, kā aprites ekonomika un sociālie projekti var gūt panākumus, ja ir skaidrs finansējums un spēcīga vietējā kopiena.
Biznesa modelis un pārvaldības forma: Fixoteket tika izveidots pirms pieciem gadiem kā pašvaldības projekts. Pēc projekta noslēguma telpas un darbību pārņēma dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmums, kas turpina finansēt centra darbību. Šis uzņēmums arī apmaksā divu pastāvīgo darbinieku algas, kas ir galvenais iemesls Fixoteket darbības ilgtspējai – tas nav bijis iespējams citiem līdzīgiem projektiem.
Centrs darbojas 3 dienas nedēļā, no kurām pirmās divas stundas tiek veltītas administratīvajiem darbiem un inventāra sakārtošanai. Katru dienu to apmeklē 30-40 cilvēki, taču vasarās apmeklētāju skaits pieaug līdz pat 110 cilvēkiem dienā. Vasaras mēnešos centrā tiek nodrošinātas subsidētas darba vietas studentiem.
Aktivitātes un piedāvājumi: Fixoteket piedāvā vairākas praktiskas un sociālās aktivitātes, kas saistītas ar aprites ekonomikas principiem. Viņi pieņem ziedotos apģērbus, tos salabo un pēc tam izdala bez maksas cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams. Ja apģērbi nav piemēroti valkāšanai, tie tiek izmantoti citādi, piemēram, pārstrādājot vai atjaunojot.
Viena no Fixoteket populārākajām aktivitātēm ir velosipēdu remonts – 2023. gada jūlijā tika salaboti 279 velosipēdi, kas ir jauns mēneša rekords. Turklāt centrā tiek organizētas galdniecības, velosipēdu remonta un šūšanas apmācības. Apmeklētāji var arī bez maksas aizņemties nepieciešamo aprīkojumu savu projektu veikšanai. Fixoteket aktīvi sadarbojas ar vietējām skolām, veicinot atkritumu šķirošanu un materiālu otrreizēju izmantošanu.
Materiāli un instrumenti: Fixoteket piedāvā trīs galvenās darbības zonas:
- Galdniecība – darbnīca ar pamata instrumentiem un darba galdu, pieejama apmeklētājiem no 18 gadu vecuma.
- Velosipēdu remonts – pieejams visiem apmeklētājiem.
- Šūšana (apģērbu labošana) – pieejama apmeklētājiem no 12 gadu vecuma.
Apkaimē, kurā atrodas Fixoteket, dzīvo vairāk cilvēku, kam nepieciešama sociālā palīdzība, tāpēc daudzi cilvēki te nāk pēc apģērbiem, kamēr citās vietās iedzīvotāji ir aktīvāki ziedotāji.
Fixoteket ir arī nozīmīga vietējās kopienas satikšanās, kurā iedzīvotāji var mācīties un dalīties ar prasmēm. Galdniecības zona ir ne tikai praktisks risinājums, bet arī piesaista citas aktivitātes un kļūst par kodolu citiem aprites ekonomikas projektiem.
Fixoteket veiksmes stāsts lielā mērā balstās uz to, ka apsaimniekošanas uzņēmums nolēma ieguldīt resursus šīs iniciatīvas uzturēšanā, apmaksājot darbinieku algas un nodrošinot telpas. Tas ir labs piemērs, kā uzņēmumi var palīdzēt veicināt ilgtspējīgus projektus un atbalstīt kopienas attīstību.
Izaicinājumi un grūtības: Fixoteket ir ļoti atkarīgs no darbinieku attieksmes un kvalifikācijas. Darbinieku personība un prasmes ir būtisks faktors, kas nosaka centra atmosfēru un tā spēju piesaistīt un palīdzēt vietējai kopienai.
Fixoteket kontaktinformācija pieejama šeit.
Återbyggdepå, Malme, Zviedrija
Återbyggdepå koncentrējas uz būvniecības materiālu atkārtotu izmantošanu un sociālo integrāciju. Šis centrs piedāvā unikālu kombināciju no būvniecības resursu atgūšanas, atkritumu pārstrādes un sociālās uzņēmējdarbības, kas to padara par izcilu piemēru tam, kā aprites ekonomika var būt gan finansiāli veiksmīga, gan sociāli noderīga.
Biznesa modelis: Återbyggdepå tika izveidots 1996. gadā, kad tika nojaukta kādas slimnīcas korpuss, un oficiāli atklāts 1998. gadā. Šis projekts radās politiskas iniciatīvas rezultātā, tajā laikā bija liels bezdarbs, tāpēc pieņemtais lēmums bija gan politiski, gan sociāli nozīmīgs. Projekts sākās ar manuālu būvniecības materiālu atdalīšanu un atkārtotu izmantošanu, tādiem kā ķieģeļi, durvis un citi būvmateriāli. Šobrīd Återbyggdepå pieder atkritumu pārstrādes licence, un tā ir vieta, kur atkritumi tiek sagatavoti atkārtotai izmantošanai.
Återbyggdepå ir pieci pastāvīgi darbinieki un divi IT darbinieki, kas strādā pie interneta veikala izveides. Turklāt centrs nodarbina 8-18 darbiniekus, kuru algas tiek subsidētas caur sociālajiem pakalpojumiem, ar mērķi apmācīt šos cilvēkus un palīdzēt viņiem atgriezties darba tirgū. Viņi galvenokārt saņem materiālus no pārstrādes centriem, kā arī no būvniecības uzņēmumiem, kas nogādā atlikušos materiālus, jo tas viņiem ir lētāk nekā maksāt par atkritumu apsaimniekošanu.
Återbyggdepå ir pašpietiekams un rada peļņu, kas tiek novirzīta atpakaļ Malmes pilsētas budžetā. Centrs spēj būt finansiāli veiksmīgs, pateicoties subsidētajam darbaspēkam un pārdomātai cenu politikai – preces tiek pārdotas par aptuveni 50% no jaunas preces cenas.
Aktivitātes un pakalpojumi: Lai gan Återbyggdepå nepiedāvā pilnvērtīgu krājumu uzskaiti, viņu darbības ir iekļautas Sysav (vietējā atkritumu pārvaldības uzņēmuma) ziņojumos. Viņi nepārtraukti saņem jaunas piegādes no būvniecības uzņēmumiem un privātpersonām, kas meklē iespējas atbrīvoties no atkārtoti izmantojamiem materiāliem.
Återbyggdepå plāno paplašināt savu darbību, piedāvājot plašākas remonta iespējas. Viņi arī aktīvi sadarbojas ar būvuzņēmumiem, pārbaudot logu, durvju un elektronikas funkcionalitāti, kā arī veic nelielus remontdarbus, piemēram, ķieģeļu apstrādi un atkārtotu izmantošanu kā grīdas flīzes. Papildus viņi arī remontē un pārdod pašvaldības atteiktos velosipēdus, gan parastos, gan elektriskos.
Materiāli un instrumenti: Återbyggdepå galvenie pārdošanas produkti ir durvis, logi, ķieģeļi, jumta segumi, izolācijas materiāli un kokmateriāli. Viss, kas nonāk veikalā, parasti tiek pārdots ātri, īpaši, ja preces ir labā stāvoklī. Vispieprasītākie produkti bieži vien ir logi, jo celtnieki tos iegādājas un pielāgo ar jauniem stikliem, lai tie atbilstu energoefektivitātes prasībām. Centrā ir daudz jumta seguma materiālu, kas nonāk Återbyggdepå pēc saules paneļu uzstādīšanas projektiem.
Izaicinājumi: Återbyggdepå ir saskāries ar vairākām grūtībām, tostarp tiesas prāvām no citiem tirgus dalībniekiem, kas sūdzas par netaisnīgu konkurenci dēļ subsidētā darbaspēka. Tomēr tiesas procesus viņi ir uzvarējuši, pamatojoties uz to, ka sociālajam aspektam ir izšķiroša nozīme centra darbībā.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir telpu trūkums – pašreiz centra rīcībā ir tikai 2000 m² platības, kas ir divreiz mazāk nekā agrākajās telpās. Vēl viens izaicinājums ir spēja uzturēt nepieciešamos datus un statistiku par materiālu plūsmu, ko pieprasa būvniecības uzņēmumi, lai atbilstu publiskajiem iepirkumiem. Neskatoties uz to, ka viņi nepiedalās vides ietekmes novērtējumos, Återbyggdepå aktivitātes ir būtiskas vietējā atkritumu pārvaldības ķēdē.
Informācija par centru pieejama mājas lapā (zviedru valodā).
Sydhaven Gengbrugstation, Kopenhāgena, Dānija
No atkritumu šķirošanas līdz atkārtotai izmantošanai
Sydhaven Gengbrugstation ir viens no Kopenhāgenas atkritumu pārstrādes centriem, kas pēdējos gados ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas. No sākotnējā uzsvara uz otrreizējo izmantošanu, viņi ir pārorientējušies uz klimata pārmaiņu mazināšanu, cenšoties pielāgot savu darbību, lai risinātu plašākas vides problēmas.
Biznesa modelis un vadība: Pašvaldība ieguldīja ievērojamas investīcijas 100 miljonu DKK apmērā, lai izveidotu mūsdienīgu atkritumu šķirošanas centru kopā ar apstrādes un sabiedrības izglītošanas un iesaistes telpām. Šobrīd viņi cenšas definēt jaunus veiktspējas rādītājus, lai izvērtētu sasniegumus un ietekmi. Viena no viņu ambīcijām ir izveidot inkubatora programmu, lai piesaistītu upcycling uzņēmējus, kas strādātu ar 10-15 uzņēmumiem, tādējādi veicinot radošu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību.
Atkritumu pārstrādes uzņēmumi maksā 130 DKK par katru iebraukšanas reizi centrā.
Centrā strādā 8 darbinieki – trīs pārstrādes centra ārpusē, trīs otrreizējās izmantošanas un izglītības jomā, kā arī divi pusslodzes darbinieki, kurus apmaksā sociālie dienesti vai prakses programmas. Lai gan viņi sākotnēji prognozēja, ka spēs pārdot preces par 10 000 eiro gadā, pašlaik pārdošanas apjomi ir samazinājušies līdz nullei, galvenokārt regulējuma maiņas dēļ, kas ierobežo priekšmetu pārdošanu.
Aktivitātes: Centram trīs galvenie resursi ir telpas, materiāli un atbalsts (ieskaitot instrumentus). Centrs divas reizes dienā saņem kravas no sociālo mājokļu rajoniem. Viņi eksperimentē ar matraču savākšanu, kurus plānots nosūtīt uz Nīderlandi. Otrreizējās izmantošanas zona ir elastīga – to var pārveidot un pielāgot dažādām vajadzībām. Tomēr centrs var pieņemt tikai piecus priekšmetus no apmeklētājiem vienā reizē. Divas reizes gadā viņi mēra materiālu plūsmas (kg), bet ikdienā viņi uzskaita apmeklētāju skaitu (automašīnas).
Izglītības centrs ir paredzēts skolēniem vecumā no 8 līdz 12 gadiem, bet nākotnē plāno paplašināt auditoriju. Viņi arī vēlas atvērt telpas vietējām kopienām, īpaši ārpus darba laika, lai veicinātu sadarbību un radošu darbību.
Materiāli un instrumenti:
Centrs īpaši rūpējas par bīstamo un elektronisko atkritumu apsaimniekošanu, nodrošinot, ka šīs jomas ir labi organizētas. Viņi pakāpeniski izliek labākos priekšmetus, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas vairāk apmeklētāju var piekļūt vērtīgiem materiāliem, nevis ļaujot tos visus aiznest uzreiz.
Izaicinājumi un grūtības: Viena no lielākajām grūtībām ir regulējuma maiņa, kas Dānijā liedz pārdot otrreizējās izmantošanas preces, tādējādi ierobežojot centra finansiālo stabilitāti un padarot to vairāk par apmaiņas punktu. Tas ir izraisījis arī bažas par sociālo mediju atsauksmēm, jo apmeklētāji bieži nesaskata piedāvājumā neko vērtīgu un izsaka negatīvus komentārus.
Centrā ir arī bijuši izaicinājumi ar zādzībām, jo dažreiz tiek nozagtas elektronikas ierīces. Turklāt ir problēmas ar “profesionāļiem”, kas savāc vērtīgus priekšmetus, lai tos vēlāk pārdotu vai pat eksportētu nelegāli. Centra darbinieki atzīst, ka attiecības ar apkaimes iedzīvotājiem ir bijušas sarežģītas, jo vietējie iedzīvotāji savulaik nevēlējās, lai šajā teritorijā izveidotos pārstrādes centrs, kas palielinātu apkaimes apmeklējumu.
Vizītes laikā bija jūtamas lielas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Ja agrāk centrs bija dzīvīgs, pilns ar cilvēkiem un līdzinājās tirgum, tad šobrīd tas izskatās gandrīz pamests. Tomēr apkaime attīstās, tiek plānots uzcelt līdz 900 jaunu dzīvokļu, kas varētu atjaunot aktivitāti centrā.
Bēgļi un imigranti ir galvenie otrreizējās izmantošanas priekšmetu lietotāji, jo viņiem valsts nodrošina mājokli, bet ne mēbeles. Katru gadu Kopenhāgenā tiek atkārtoti izmantotas aptuveni 8000 tonnas mēbeļu, kas ir nozīmīgs ieguldījums gan atkritumu samazināšanā, gan sociālajā atbalstā.
Centra kontaktinformācija pieejama šeit (dāņu valodā).
Återbruket, Gēteborga, Zviedrija
Pašpietiekams ekonomiskais modelis
Återbruket ir otrreizējo materiālu centrs, kas darbojas Alelycan atkritumu pārstrādes centrā Zviedrijā. Återbruket ir izcils piemērs, kā aprites ekonomikas centrs var kļūt finansiāli pašpietiekams, nodrošinot stabilu ienākumu plūsmu un veicinot materiālu atkārtotu izmantošanu, tādējādi samazinot atkritumu apjomu.
Biznesa modelis un vadība: Återbruket galvenais darbības princips ir materiālu iegūšana no 15 pārstrādes centriem Gēteborgas reģionā, kā arī no pilsētas lielgabarīta atkritumu konteineriem. Materiāli tiek pārdoti par aptuveni 30% no tirgus cenas, bet, ja prece ir gandrīz jauna, cena var sasniegt līdz pat 50% no jaunās preces vērtības. Lielie būvniecības uzņēmumi labprāt piegādā materiālus, jo tas ļauj tiem izvairīties no atkritumu pārvaldības izmaksām, kā arī ļauj iegūt papildu punktus publisko iepirkumu konkursos, samazinot atkritumu apjomu projektos.
Šobrīd Återbruket nodarbina 7 cilvēkus, kuri strādā pārdošanā, kā arī darbiniekus, kas pārrauga dārza zonas un darbnīcu. Centrs ir pašpietiekams, spējot nodrošināt darbinieku algas un telpu īres izmaksas, kas padara to mazāk atkarīgu no politiskajām pārmaiņām. Daudzu gadu laikā centrs ir saglabājis stabilus ienākumus un izaugsmi, izņemot nelielu kritumu 2021. gadā COVID-19 dēļ.
Aktivitātes un pakalpojumi: Lai gan Återbruket nepiedāvā tiešsaistes veikalu, viņiem ir platforma CCbuild, kas palīdz organizēt materiālu plūsmu un pārdošanu. Populārākie produkti ir durvis, logi, tualetes un baltā tehnika, kas ir starp labāk pārdotajiem priekšmetiem. Lai gan centrs neveic remonta darbus, viņi testē preces, piemēram, tualetes un elektroniku, lai pārliecinātos, ka tās ir darbspējīgas. Klientiem ir iespēja atgriezt preces nedēļas laikā, ja tās nedarbojas, un saņemt kompensāciju.
Interesanta inovācija ir Återbruket plāni izveidot upcycling darbnīcu konteinerā, kas sniegs iespējas vietējiem uzņēmumiem, piemēram, tiem, kas veido mobilās saunas. Tas paplašinātu viņu darbības klāstu un piedāvātu jaunas iespējas atkārtotai materiālu izmantošanai.
Materiāli un instrumenti: Labāk pārdotie produkti ir durvis, logi, tualetes un baltā tehnika. Ja prece ir gandrīz jauna, tās cena var sasniegt 50% no tirgus vērtības, bet lielākā daļa preču tiek pārdotas par aptuveni 30% no jaunas preces cenas. Återbruket arī piedāvā klientiem iespēju aizņemties piekabi bez maksas, kas sniedz gan ērtības klientiem, gan bezmaksas publicitāti, piekabēm braucot pa pilsētu.
Apmēram 7-8% no saņemtajiem materiāliem tiek izsijāti un vēlāk iznīcināti, bet katrs iznīcinātais materiāls tiek reģistrēts un nosvērts, lai uzlabotu datu pārvaldību. Šajā procesā centrs cenšas samazināt noteiktu veidu biroja mēbeļu, piemēram, biroja starpsienu un žalūziju, saņemšanu, taču šie priekšmeti turpina parādīties.
Izaicinājumi: Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir tas, ka Återbruket neveic preču remontu, jo tas būtu pārāk dārgi un varētu radīt juridiskas problēmas. Nelieli iebildumi par centra konkurējošo darbību ir bijuši no Stadsmissionen, kas nodarbojas ar vintage mēbeļu un interjera priekšmetu pārdošanu. Papildus tam, likums neļauj Återbruket veidot peļņu, kas rada sarežģījumus ekonomiskajā ilgtspējībā.
Lai gan centrs agrāk piedāvāja piegādes pakalpojumus uz pilsētu, šis process bija pārāk sarežģīts, tāpēc tas tika pārtraukts. Nākotnē viņi apsver iespēju paplašināt darbību ar upcycling darbnīcām, piesaistot uzņēmumus un privātpersonas.
Plašākas pārdomas: Återbruket ir izveidojis skaidru un labi organizētu sistēmu materiālu plūsmas pārvaldībai.
Svarīgi atzīmēt, Återbruket atrašanos vienā kompleksā ar atkritumu savākšanas centru, kā arī privātu otrreizējo lietu izmantošanas veikalu un Returhuset organizāciju, kas nodrošina iedzīvotāju sociālo integrāciju.
Prezentācija par Återbruket darbību pieejama šeit.
Vermlandsgade, Kopenhāgena, Dānija
Bezmaksas resursu apmaiņa
Vermlandsgade otrreizējās resursu izmantošanas centrs Kopenhāgenā ir aprites ekonomikas piemērs ar bezmaksas pieeju iedzīvotājiem. Šis centrs ir izveidots, lai veicinātu resursu atkārtotu izmantošanu, ļaujot iedzīvotājiem izvēlēties sev nepieciešamos materiālus vai ziedot lietas, kuras varētu izmantot atkārtoti.
Biznesa modelis un pārvaldība: Vermlandsgade centrs ir īpašs ar to, ka iedzīvotāji var brīvi paņemt materiālus vai produktus, nemaksājot par to, bet ir viens noteikums – katrs var paņemt tikai tik, cik var panest. Šāda brīva resursu pieejamība ir ieviesta, lai veicinātu to atkārtotu izmantošanu un samazinātu atkritumu apjomu. Uzņēmumiem gan ir jāmaksā 20 eiro par katru vizīti centrā, ja vien viņi tikai ziedo materiālus – šajā gadījumā ieejas maksa tiek atmaksāta.
Centrs tiek pārvaldīts ar Armar Resource Centre (ARC) starpniecību, kas pieder piecām pašvaldībām, un to nodrošina Kopenhāgenas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas budžets. Vermlandsgade ir tikai viens no pieciem šādiem centriem pilsētā, un tā darbība ir izrādījusies tik veiksmīga, ka plānots paplašināt šo modeli arī citos centros.
Centra izmērs ir 500 m², un tajā strādā 4-5 darbinieki, kuri rūpējas par to, lai lietotie materiāli tiktu pareizi sašķiroti un novirzīti atkārtotai izmantošanai. Centrs neveido peļņu, tas tiek finansēts no pilsētas atkritumu nodokļa un pašvaldības subsīdijām.
Darbība: Vermlandsgade centrā nav preču remonta vai funkcionālo testu. Tā vietā darbinieki, kas tiek dēvēti par “Reuse spotters”, rūpējas par to, lai vērtīgie priekšmeti tiktu izņemti no atkritumu šķirošanas konteineriem un novietoti atkārtotas izmantošanas sektorā. Šī darbība ir veiksmīga, taču tā prasa papildu darba spēku.
Centrs arī piedāvā bioloģisko atkritumu šķirošanas konteinerus un kompostējamus maisus, kas tiek nodrošināti iedzīvotājiem bez maksas.
Materiāli un instrumenti: Lai atvieglotu lietotāju navigāciju centrā, katram materiāla tipam tiek piešķirta krāsa un izmantoti piktogrammas, kas padara atkritumu šķirošanu vienkāršāku. Centrs nodarbojas ar dažāda veida atkritumiem, tostarp metālu, papīru, kartonu un plastmasu, kas tiek pārstrādāti Dānijā, kamēr elektronika un tekstilizstrādājumi tiek nosūtīti uz Zviedriju un Nīderlandi.
Interesanti, ka centrs neizvieto vērtīgus priekšmetus atkārtotai izmantošanai, piemēram, elektronikas preces, lai izvairītos no konfliktiem starp apmeklētājiem, kas varētu cīnīties par vērtīgām mantām. Arī krāsas un matrači netiek pieņemti atkārtotai izmantošanai, jo tie tiek klasificēti kā bīstamie atkritumi vai ir pārāk sarežģīti atkārtotai lietošanai.
Izaicinājumi un grūtības: Lai gan centrs veicina atkārtotu izmantošanu, tam ir savi izaicinājumi. Viens no galvenajiem ir tas, ka cilvēki reizēm cīnās par vērtīgām lietām, īpaši, ja tās ir retas vai dārgas. Lai mazinātu šādas situācijas, centrs apzināti neizvieto ļoti vērtīgas preces atkārtotai izmantošanai. Turklāt, centrs neuztur precīzu uzskaiti par materiāliem, kas nonāk atkārtotās izmantošanas sektorā, kas būtu noderīgi, lai novērtētu viņu ietekmi.
Vermlandsgade centrs ir interesants ar to, ka tas neģenerē ienākumus pašvaldībai, bet tā darbība tiek pilnībā finansēta no atkritumu apsaimniekošanas nodokļiem. Tas ir labs piemērs, kā pašvaldība var veicināt ilgtspējību un resursu atkārtotu izmantošanu, pat ja tas finansiāli neatmaksājas. Atrašanās vieta pie dzīvojamo māju rajona ir ideāla, taču tā var radīt neērtības kaimiņiem, jo centrs ir trokšņains un intensīvi apmeklēts. Neskatoties uz dažiem izaicinājumiem, centrs ir izrādījies ļoti populārs un veiksmīgs, kas apliecina šāda modeļa dzīvotspēju un iespējas to replicēt arī citos pilsētas rajonos.
Grönne Gengbrugshal, Kopenhāgena, Dānija Kooperatīvas ekonomikas modelis Kristiānijā
Grönne Gengbrugshal kooperatīvs darbojas Kristiānijas kopienā un ir izveidojies, balstoties uz ilgtspējīgu materiālu otrreizēju izmantošanu. Šis centrs ne tikai nodrošina būvmateriālu otrreizēju izmantošanu, bet arī iemieso spēcīgu kopienas garu un paļaujas uz kooperatīvas ekonomikas modeli.
Biznesa modelis un pārvaldība: Grönne Gengbrugshal vēsture sākas 1971. gadā, kad militārās zonas attīrīšanas laikā iegūtie būvmateriāli tika izmantoti, lai atjaunotu un veidotu Kristiānijas apkaimi. Materiālu savākšanā sākotnēji piedalījās sievietes, kas devās uz būvgružu savākšanas vietām Kopenhāgenā. Kopš tā laika centrs ir attīstījies, kļūstot par kooperatīvu, kuru veido 8 biedri ar vienlīdzīgu dzimumu pārstāvniecību.
Kooperatīva galvenais mērķis ir segt darbības izmaksas un nodrošināt algas, pēc tam attīstīt vietu un veikt ziedojumus kopienas labumam. Kopš 2011. gada, kad darbība Kristiānijā tika legalizēta, centra darbība ir paplašinājusies, piesaistot arī sadarbības partnerus, piemēram, Dānijas Nacionālo banku un Kopenhāgenas Universitāti, kas viņiem nodrošina materiālus no demontējamām ēkām.
Centra biedri saņem vienādu atalgojumu – 172 DKK stundā, un viņi paši deklarē savas nostrādātās stundas iknedēļas sapulcēs. Darba organizācija ir ļoti elastīga, un katrs biedrs var izvēlēties savus uzdevumus, lai gan visi pārzina visas kooperatīva darbības jomas.
Centra ienākumi veidojas no otrreizējās izmantošanas materiālu pārdošanas, kas ir 50% no jaunu materiālu cenas, un papildus tiek pārdotas arī jaunas preces, lai segtu izmaksas un nodrošinātu stabilu peļņu.
Aktivitātes: Grönne Gengbrugshal piedāvā būvmateriālus un citus elementus, kurus viņi savāc no demontāžas vietām Kopenhāgenā. Centra darbinieki regulāri dodas uz būvlaukumiem, lai izpētītu demontējamos materiālus un vienotos ar īpašniekiem par to savākšanu. Dažos gadījumos viņi saņem atlīdzību, bet citos gadījumos materiālus var iegūt bez maksas.
Centrs ir atvērts visiem apmeklētājiem, ne tikai Kristiānijas iedzīvotājiem. Viņi pārdod dažādus celtniecības materiālus, piemēram, skrūves pa vienai vienībai, lai izvairītos no nevajadzīga iepakojuma atkritumiem, un daudzi klienti novērtē kvalitatīvos un specifiskos materiālus, kurus var atrast Grönne Gengbrugshal.
Materiāli un instrumenti: Grönne Gengbrugshal piedāvā 20-30 tūkstošus dažādu preču, pārsvarā celtniecības materiālus. Lai gan viņi neveido oficiālu inventarizācijas sistēmu, to plašais piedāvājums ietver dažāda veida būvmateriālus un priekšmetus, kas piemēroti atkārtotai izmantošanai.
Viņi sadarbojas ar būvniecības uzņēmumiem, kas ļauj viņiem regulāri papildināt savas materiālu krājumus.
Izaicinājumi: Ēka ir kultūras mantojuma objekts un aizsargāta, tāpēc jumta uzlabošana ir apgrūtināta. Turklāt 2023. gadā pārdošanas apjomi kritās vardarbības dēļ Kristiānijas teritorijā, kad samazinājās tās apmeklētāju skaits.
Viņu galvenais konkurents ir Gengbyg, kas piedāvā vērtīgākus vintage materiālus un darbojas ar interneta veikalu, kas Grönne Gengbrugshal šobrīd nav pieejams. Neskatoties uz to, viņi joprojām gūst stabilus ienākumus no savas specializācijas – celtniecības materiālu otrreizējās izmantošanas.
Grönne Gengbrugshal ir ļoti specifisks un grūti atkārtojams piemērs, jo tas savulaik izveidojās ārpus oficiāliem regulējumiem un darbojas Kristiānijas unikālās kultūras un sabiedrības ietvaros.
Viladecans pārstrādes centrs, Barselona, Spānija
Ilgtspējīga atkritumu pārvaldība
Viladecans pārstrādes centrs atrodas netālu no Barselonas un pieder Katalonijas Atkritumu aģentūrai. Centrs piedāvā iedzīvotājiem bezmaksas iespēju nodot atkritumus, kamēr uzņēmumiem – par maksu.
Biznesa modelis un pārvaldība: Viladecans pārstrādes centrs apkalpo 67,800 iedzīvotāju lielu kopienu un katru mēnesi pieņem apmēram 1500-1600 apmeklētāju. Centrs pieņem plaša spektra atkritumus, izņemot noteiktus bīstamo atkritumu veidus. Šo centru vada uzņēmums, kas tika izvēlēts konkursa kārtībā, ņemot vērā tā spēju koncentrēties uz atkritumu samazināšanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.
Tekstilizstrādājumi ir viens no centrā pieņemamajiem materiāliem, kurus pēc kvalitātes šķirošanas nodod vietējam tirdzniecībai, pārveidošanā (10%), eksportē (40%) vai pārstrādē (45%). Tikai aptuveni 5% no tekstilizstrādājumiem tiek novirzīti atgūšanai vai izgāztuvē. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai tekstilizstrādājumi tiktu pārstrādāti konteineros, kas ir pilnībā izgatavoti no otrreizējiem materiāliem, bez citu materiālu piemaisījuma.
Aktivitātes un iesaistīšanās kopienā: Centrs ne tikai pieņem atkritumus, bet arī aktīvi veicina atkārtotu izmantošanu un remontu. Pirms atkritumi tiek pieņemti, darbinieki pārbauda, vai kādu no materiāliem ir iespējams atkārtoti izmantot vai salabot. Ja to var salabot un pārdot par konkurētspējīgu cenu, tas tiek salabots un nodots tirdzniecībai. Tomēr, ja remonts nav ekonomiski izdevīgs, materiāli tiek nosūtīti pārstrādei.
Svarīga centra daļa ir pilsoniskās iesaistes veicināšana. Katru sestdienu tiek organizētas remonta darbnīcas un meistarklases, kas ir domātas, lai izglītotu iedzīvotājus par otrreizējo izmantošanu un pārstrādi, kā arī dotu viņiem prasmes, kas palīdzētu pašu spēkiem remontēt un atkārtoti izmantot dažādus priekšmetus. Šīs aktivitātes ir būtiskas, lai veidotu sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu dzīvesveidu un atkritumu samazināšanu.
TransfoLab, Barselona, Spānija
Radoša resursu pārveidošana
TransfoLab resursu centra galvenais darbības princips ir materiālu otrreizējā izmantošana, piešķirot tiem pievienoto vērtību (upcycling). Šī asociācija, dibināta 2015. gadā, ir kļuvusi par vietu, kur radoši prāti apvieno zināšanas, tehniku un inovācijas, lai pārveidotu dažādus materiālus un radītu jaunas vērtīgas lietas.
Biznesa modelis: TransfoLab ir finansiāli neatkarīga organizācija, kas balstās uz biedru iemaksām un darba galdu īres maksām – gan ilgtermiņa, gan īstermiņa (dažas stundas). Centram ir 15 pastāvīgie īrnieki, kuri izmanto telpas savām radošajām darbībām. Papildus ienākumi tiek gūti no ES projektiem, meistarklasēm un darbnīcām, kā arī no klientu projektiem. Katrs īrnieks var izmantot pieejamos rīkus vai arī atnest savus.
Darbnīca ir labi aprīkota ar profesionāliem instrumentiem un darba galdiem, kas tiek izmantoti gan biedru, gan klientu projektiem. Līdz šim darbnīca nav saskārusies ar būtiskām problēmām saistībā ar instrumentu nepareizu izmantošanu vai bojājumiem.
Izglītība un sabiedrības iesaiste: TransfoLab aktīvi veicina sabiedrības izglītošanu un iesaisti. Darbnīcā tiek piedāvātas dažādas tehnikas apmācības interesentiem, un tā cieši sadarbojas ar izglītības iestādēm, sniedzot praktiskās apmācības arī bezdarbniekiem dažādu projektu ietvaros. Viens no galvenajiem centra darbības aspektiem ir tematiskie izglītojošie demonstrāciju pasākumi, kuros tiek rādīti risinājumi dažādās nozarēs, piemēram, virtuvē, elektronikā un automobiļu rūpniecībā.
Darbnīcas telpās ir pieejama arī materiālu bibliotēka, lai gan tā nav pilnībā strukturēta, tā kalpo kā resursu avots gan meistariem, gan apmeklētājiem, kuri vēlas eksperimentēt ar dažādiem materiāliem.
Inovācijas un ilgtspējība: TransfoLab ne tikai nodarbojas ar materiālu pārveidošanu, bet arī attīsta inovatīvus risinājumus ilgtspējībai. Viens no interesantākajiem projektiem ir melno mušveidīgo kāpuru ieviešana, kas tiek baroti ar bioloģiski noārdāmiem virtuves atkritumiem. Šie kāpuri ražo sekrētus (taukvielas), kurus izmanto bioplastmasas ražošanai un mēslojuma izstrādei augsnes bagātināšanai. Nākotnē darbnīcas radītāji plāno iegādāties bioreaktoru, kas ļautu pilnībā demonstrēt kāpuru dzīves ciklu, tādējādi parādot apmeklētājiem bioloģisko atkritumu pārstrādes potenciālu un tā pielietojumu ilgtspējīgā ražošanā.
TransfoLab mājas lapa (angļu valodā).
Uzzini vairāk!
Vairāk par CURE+ projektu lasiet šeit.
Papildu informāciju par inovatīviem aprites ekonomikas centru piemēriem varat iegūt, sazinoties ar REA starptautisko projektu koordinatori Ievu Kalniņu, e-pasts Kalnina.Ieva@riga.lv
