Multimodālas pilsētas (cities.multimodal)
Projekts īstenots Eiropas Savienības Interreg Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam (Interreg BSR) ietvaros.
Projekta “cities.multimodal” mērķis
Veicināt viedas un ilgtspējīgas mobilitātes attīstību pilsētvidē, attīstot mobilitātes plānošanas instrumentu rīkkopu un meklējot jaunus, inovatīvus videi draudzīgus mobilitātes risinājumus, kuru ieviešana veidos Baltijas jūras reģiona pilsētas to iedzīvotājiem draudzīgākas un iekļaujošākas. Tādas, kuru iedzīvotājiem ikdienā tiek nodrošinātas plašas iespējas izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus – videi draudzīgu sabiedrisko transportu, koplietošanas transportlīdzekļus, riteņbraukšanu un kājām iešanu, ar degvielas dzinējiem aprīkotu konvencionālo transportlīdzekļu vietā.
Projekta apraksts
Mūsdienu mobilitāte ir ekonomiskās attīstības un sabiedrības labklājības pamatnosacījums, taču vienlaikus arī drauds vides ilgtspējai un pilsētu iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Arī Rīgā, līdzīgi kā citās Baltijas jūras reģiona pilsētās, ikdienā pārvietojas pārāk daudz autotransporta – tas noslogo pilsētas centru, rada sastrēgumus un nelietderīgu degvielas patēriņu, siltumnīcefekta gāzu emisijas, gaisa piesārņojumu, troksni – un tādējādi negatīvi ietekmē pilsētvidi un pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Viens no Rīgas pilsētas lielākajiem izaicinājumiem ir privātā autotransporta intensitātes samazināšana pilsētā, ar mērķi mazināt CO2 un citu autotransporta izmešu, gaisa un trokšņu piesārņojumu pilsētvidē. Turklāt, pilsētas mērogā Rīgā sabiedriskajam transportam ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajām automašīnām.
Projekta ietvaros izstrādāts konceptuāls Rīgas pilsētas transporta infrastruktūrai un transporta plānošanas specifikai atbilstošs savienojošo jeb “Mobilitātes punktu” risinājums (modelis), kuru iespējams pielāgot dažādām Rīgas pilsētas apkaimēm kā vietējas nozīmes mobilitātes pārvaldības risinājumu.
Izstrādātais risinājums aprobēts projekta izvēlētajā izpētes teritorijā, izveidojot “Mobilitātes punkta” pilotprojektu VEF apkaimē, savienojot dažādus ilgtspējīgus transporta veidus un piedāvājot ērtu piekļuvi mikromobilitātes un koplietošanas transporta iespējām.
VEF mobilitātes punkts atklāts 2020. gada 1. jūlijā, tajā uzstādītas riteņbraucējiem ērtas velonovietnes, veloremonta stacija, koplietošanas elektrisko skrejriteņu un velosipēdu īres punkts, kā arī solārais soliņš, kas nodrošina bezmaksas Wi-Fi un viedierīču uzlādes iespējas. VEF mobilitātes punkts turpmāk kalpos arī kā pilotteritorija inovatīvu, datos balstītu risinājumu izveidei – tajā pieejams gan divriteņu un gājēju skaitītājs, gan testēšanas stacija viedpilsētas risinājumiem.
Vairāk informācijas: https://www.riga.lv/lv/jaunums/atklats-pirmais-mobilitates-punkts-latvija
Projekta aktivitātes veidotas, lai veicinātu sabiedrības līdzdalību, informētību un izpratni par ilgtspējīgas mobilitātes lomu pilsētvides un dzīves kvalitātes pilnveidošanā, iesaistot dažādas sabiedrības grupas inovatīvu risinājumu pilotēšanā un ieviešanā.
Projekta “cities.multimodal” īstenošana ir noslēgusies. Ar projekta rezultātiem var iepazīties http://www.cities-multimodal.eu/materials/publications.
Projekta rezultāti un partneru sadarbības pieredze apkopoti arī īsā animācijas filmā:
Projekta partneri
Rostoka (Vācija) – vadošais partneris, Gdaņska (Polija), Viļņa (Lietuva), Tartu (Igaunija), Orhūsa (Dānija), Guldborgsunda (Dānija), Kalmāra (Zviedrija), Karlskrūna (Zviedrija), Pleskava (Krievija), Baltijas studiju institūts (Igaunija), Berlīnes Tehniskā universitāte (Vācija), Aktīvās mobilitātes savienība (Polija), Šlēzvigas-Holšteinas riteņbraucēju apvienība (Vācija), Viļņas sabiedriskā transporta departaments (Lietuva), Baltijas pilsētu savienības (UBC) Ilgtspējīgu pilsētu komisija (Turku, Somija), kā arī Rīgas pilsētas pašvaldība.
Projekta finansējums
Projekta kopējais budžets – 3,8 miljoni EUR.
Rīgas pilsētai paredzētais projekta budžets – 250 000 EUR.
85% projekta attiecināmo izmaksu tiek segti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma.
Projekta ieviešanas termiņi
01.10.2017.-31.03.2021.
Kontaktinformācija
Evita Riekstiņa
“cities.multimodal” projekta vadītāja
e-pasts: evita.riekstina@riga.lv
Nika Kotoviča
“cities.multimodal” projekta koordinatore
e-pasts: nika.kotovica@riga.lv
Pāreja uz aprites ekonomiku pilsētbūvniecībā (URGE)
Projekts tiek īstenots ES starpreģionu sadarbības programmas URBACT III 2014.-2020. gadam ietvaros atbilstoši prioritārajam mērķim “Atbalsts pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs”.
Projekta mērķis
Gūt jaunas zināšanas un uzlabot būvniecības praksi pilsētas administratīvajā teritorijā ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm, kas pārstāv publisko un privāto sektoru; veicināt gan nozares speciālistu, gan sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu mājokļu būvniecību, apsaimniekošanu, renovēšanu un nojaukšanu, kā arī stimulēt lineārai ekonomikai raksturīgo paradumu maiņu uz ilgtspējīgu rīcību.
Projekta apraksts
Eiropas Pilsētu rīcības plānā par aprites ekonomiku (2018) secināts, ka ES pilsētām nav izstrādātas visaptverošas aprites ekonomikas stratēģijas vai rīcības plāni. Tikai atsevišķas Eiropas pilsētas ir uzsākušas pāreju uz aprites ekonomiku un izstrādājušas detalizētāku redzējumu par aprites ekonomikas ieviešanas procesu, apgūst jaunas zināšanas, eksperimentē un pilnveido kapacitāti aprites ekonomikas jomā. Turklāt būvniecības nozarē, kas ir resursu ietilpīga nozare un ir nozīmīgs izejvielu patērētājs (patērē 25% no visiem pirmreizēji iegūtiem resursiem), pastāv lielas atšķirības esošajās pilsētu zināšanās un pieredzē par aprites ekonomiku. Lai paātrinātu aprites ekonomikas principu ieviešanu būvniecības nozarē, ir nepieciešami inovatīvi risinājumi, jauns politiskais redzējums, izmaiņas normatīvajā regulējumā un visu iesaistīto pušu cieša sadarbība.
Projekta ietvaros izstrādāts Integrēts rīcības plāns aprites ekonomikas ieviešanai būvniecības sektorā Rīgas pilsētas pašvaldībā, kurā ietverti inovatīvi risinājumi aprites ekonomikas principu integrēšanai visos ēku būvniecības vai renovācijas cikla posmos. Tādējādi tiks nodrošināta būvniecības ilgtspēja, samazinot resursu patēriņu, atkritumu rašanos, CO2 emisijas, celtniecības un ekspluatācijas izmaksas un palielinot resursu efektivitāti. Tas tiks panākts, pārejot uz atjaunojamiem materiāliem un izejvielām, izmantojot elastīga, adaptīva un reģenerējoša dizaina principus u.tml.
Galvenie ieguvumi ir CO2 samazinājums, vienlaikus stiprinot vietējo ekonomiku un pilnveidojot pilsētvides kvalitāti. Tas, kā pilsētas šodien risina savas pilsētas mājokļu vajadzības, noteiks pilsētu attīstību nākamajās desmitgadēs.
Projekta partneri
Eiropas pašvaldību asociācija Energy Cities, uzņēmums Vesta Conseil&Finance (Francija), nodibinājums Stichting Centrum Particuliere Bouw (Nīderlande), Briseles Vides pārvaldības institūts (Beļģija), Frederikshavna (Dānija), Litomerice (Čehija), Aradippou (Kipra), Mantuja (Itālija), Hārlena (Nīderlande), Estremaduras enerģētikas aģentūra (Spānija), uzņēmums Parity Projects (Apvienotā Karaliste), Linneja Universitāte (Zviedrija) un Rīgas pilsētas pašvaldība.
Projekta finansējums
Projekta kopējais budžets – 748 494 EUR, tai skaitā, Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmas URBACT III 2014.-2020. gadam finansējums – 568 927 EUR.
Rīgas pilsētai paredzētais projekta budžets – 59 941 EUR, tai skaitā, Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmas URBACT III 2014.-2020. gadam finansējums – 50 950 EUR.
Projekta ieviešanas termiņi
02.09.2019.-07.08.2022.
Kontaktinformācija
Ieva Kalniņa
“URGE” projekta koordinatore
e-pasts: kalnina.ieva@riga.lv