Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūra “Rīgas enerģētikas aģentūra” ir izstrādājusi Rīgas valstspilsētas Klimata pilsētas līguma 1. redakciju

Aicinām iepazīties ar Klimata pilsētas līguma dokumentāciju:

Klimata pilsētas līgums ir visu iesaistīto pušu koprades procesa rezultāts, tas ir visaptverošs plāns visām nozarēm – enerģētikas, ēku pārvaldības, ilgtspējīga transporta, atkritumu apsaimniekošanas, aprites ekonomikas, pilsētvides zaļināšanas u.c. jomām un tas ietver Rīgas valstspilsētas saistības, visu pušu plānotās rīcības un investīciju plānu ātrākai klimatneitralitātes sasniegšanai Rīgas valstspilsētā.

Klimata pilsētas līgums ir mūsu kopīgās ambīcijas un savstarpēji saskaņota stratēģija, kā, visām iesaistītajām pusēm sadarbojoties, mēs varam sasniegt Rīgas valstspilsētas izvirzītos klimata mērķus, kā arī visu ieinteresēto pušu apņemšanās katram sniegt ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā.

Klimata pilsētas līgums paredz sasniegt 53% CO₂emisiju samazinājumu, salīdzinot ar 2019. gadu, kas vienlaicīgi nozīmē samazināt CO₂emisijas Rīgas valstspilsētā par 80%, salīdzinot ar 1990. gadu, kā arī sasniegt klimatneitralitāti pašvaldības infrastruktūrā. Savukārt, ar meža teritoriju palīdzību plānots nodrošināt nemainīgu CO₂ piesaisti līdz 2030. gadam – aptuveni 300 ktCO₂/gadā apmērā, kas nodrošinās 16% CO₂ emisiju samazinājumu no 2019. gada kopējām CO₂ emisijām.
Rīgas valstspilsēta klimatneitralitāti nevar sasniegt bez ciešas ieinteresēto pušu līdzdalības, tādēļ aicinām ikvienu – pašvaldības, valsts un reģionālo institūcijas, uzņēmējus, ražotājus, pakalpojuma sniedzējus, sabiedrisko un nevalstisko organizāciju pārstāvjus un citus interesentus pievienoties mums ceļā uz Rīgas valstspilsētas izvirzīto klimata mērķu sasniegšanu. Ieguvēji būsim visi – Rīgas valstspilsētas Klimata pilsētas līguma ratificēšana nodrošinās iespēju visām iesaistītajām pusēm izmantot Rīgas valstspilsētai pieejamos finanšu resursus un atbalsta instrumentus izvirzīto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, veidot jaunus sadarbības tīklus un atrast sadarbības partnerus uz klimatneitralitāti vērstu aktivitāšu īstenošanai. Inovatīvu enerģētikas un pilsētvides tehnoloģiju apguves un pārņemšanas ietvaros uzņēmējiem, jo īpaši, jaunuzņēmējiem, tiks nodrošinātas plašas sadarbības iespējas gan ar Rīgas augstskolām un pētniecības institūtiem, gan starptautiskām pētniecības un inovāciju institūcijām. Savukārt, nevalstiskā sektora pārstāvjiem piedāvājam plašas iespējas veidot energoefektivitātes un klimatneitralitātes jautājumos izglītotas vietējās kopienas. Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām ieinteresētās puses izmantot Rīgas valstspilsētas sniegtās iespējas, kas vienlaikus nodrošinās jūsu iespējas kļūt klimatam draudzīgākiem gan jūsu ikdienas darbā, gan izvēlēs.

2022. gadā Rīga tika izraudzīta dalībai Eiropas pilsētu misijā “100 viedas un klimatneitrālas pilsētas”, apņemoties kļūt par vienu no pirmajām 100 Eiropas klimatneitrālām viedpilsētām līdz 2030. gadam. Šīs misijas ietvaros, koprades procesā, piedaloties vairāk nekā 200 ieinteresētajām pusēm gan no pašvaldības institūcijām, gan arī no valsts, reģionālās pārvaldes un nevalstiskajām institūcijām, kas darbojas dabas aizsardzības un klimata jautājumos, gan uzņēmējiem, kas nodarbojas enerģijas ražošanas, atkritumu un ūdens apsaimniekošanas, rūpniecības u.c. jomās, gan jaunuzņēmējiem, izglītības, inovāciju un pētniecības sektora pārstāvjiem un daudziem citiem interesentiem, esam izstrādājuši Rīgas valstspilsētas Klimata pilsētas līguma 1. redakciju.

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) ir uzsākusi sadarbību ar Latvijas Nacionālo teātri (LNT), lai kopīgiem spēkiem veicinātu aprites ekonomikas principu ieviešanu savā ikdienas darbā radošo nozaru pārstāvjiem Rīgā.

Sniedzot radošo nozaru pārstāvjiem iespēju iegūt jaunas zināšanas par apritīgu biznesa modeļu veidošanu, kā arī saņemt profesionālu atbalstu aprites ekonomikas principu ieviešanai savā darbībā, REA iesaistījusies starptautiskā projektā “Radošas un apritīgas pilsētas – pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas (CCC)”.

Savukārt Latvijas Nacionālais teātris ir iesaistījies starptautiskā projektā “Greenstage”, kura mērķis ir veicināt ilgtspējas principu ieviešanu skatuves mākslas nozarē. Lai sniegtu atbalstu skatuves mākslas nozares organizatoriskā un ražošanas procesa analīzei un ilgtspējīgai attīstībai, projekta laikā tiks izstrādāts organizācijas pašnovērtējuma rīks, kā arī iestudēta izrāde Latvijas Nacionālajā teātrī, praksē realizējot ilgtspējīgas dekorāciju ražošanas un otrreizējas pārstrādes principus.

Iepazīstoties ar īstenojamajiem projektiem, REA un Latvijas Nacionālā teātra pārstāvji atzīst, ka sadarbība un līdzdalība projektos dod iespēju Rīgas kultūras organizāciju ekosistēmai pilnveidot zināšanas un izpratni par aprites ekonomikas principiem, kā arī mācīties un ieviest jaunus darbības modeļus, kas palīdzētu kultūras iestādēm savā saimnieciskajā darbībā kļūt ilgtspējīgākām.

Projektā “Radošas un apritīgas pilsētas – pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas (CCC)” piedalās Dānijas kultūras institūts (Dānija), Dzīvesstila un dizaina klasteris (Dānija), Orhūsas pilsētas Klimata sekretariāts (Dānija), Ziemeļu dimensijas kultūras partnerība (Latvija/Skandināvija), Pomerānijas Zinātnes un tehnoloģiju parks Gdiņa (Polija), Biedrība “Pomorskie in the European Union” (Polija), Turku pilsēta (Somija), Volonija / Dienvidrietumu Somijas reģionālā padome (Somija), Humakas lietišķo zinātņu universitāte (Somija), Tallinas radošais inkubators (Igaunija), “Anschar” GmbH (Vācija), “Zero Waste Kiel” e.V. (Vācija), fonds “Heinrich Böll Foundation Schleswig-Holstein” e.V. (Vācija).

Projektu “Greenstage” finansē Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa”. Vadošais partneris ir “Oberhausenas teātris”, kas pārstāv Oberhausenas pilsētu (Vācija). Citi partneri, kas piedalās projektā: “Latvijas Nacionālais teātris” un “Ģertrūdes ielas teātris” (Latvija), Vīnes Tautas teātris Vīnē (Austrija), “Bunker” Ļubļanā (Slovēnija) un “Vupertāles Klimata, vides un enerģētikas institūts” (Vācija). Pašvaldības partneris projektā ir Mantujas pašvaldība (Itālija). Asociētie partneri Dortmundes, Gelzenkirhenes un Vupertāles pilsētas, Rīga, Ļubļana un Vīne. Projekta pieteikuma iniciators un koordinators Ziemeļreinas-Vestfālenes Kultūrsekretariāts.

Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) darbinieki Citādo darba dienu š.g. jūlijā pavadīja, kopīgiem spēkiem remontējot nesen piešķirtās Aprites ekonomikas centra telpas, kas durvis apmeklētājiem vērs jau šī gada nogalē.

“Novērtējām, ka izraudzītās telpas Krišjāņa Valdemāra ielā 145 ir gana plašas, lai visiem būtu, kur pielikt roku. Pirmie iespaidi liecināja, ka nepieciešams samērā vienkāršs remonts. Un papildus tam – mēs ietaupītu līdzekļus. Tomēr pārsteigumu netrūka! Darbus veicām kopumā 115 m² platībā – ieguvām vairāk patīkamas telpas nekā sākotnēji plānots,” teica Ieva Kalniņa, REA starptautisko projektu koordinatore.

“Remontdarbos piedalījās viss aģentūras komandas pamatsastāvs – 22 darbinieki. Galvenie veicamie darbi bija grīdu demontāža un sienu krāsošana. Katrs darīja to, kas padodas vislabāk.

Remonts bija interesanta pieredze, kas nesa arī jaunas idejas tālākajām iecerēm topošajā Aprites ekonomikas centrā. Rezultāts mūs pašus priecē, un daži kolēģi aizvien pēc darba laika turpina palīdzēt līdzināt grīdu,” pastāstīja Ieva Kalniņa.

Rīgas aprites ekonomikas centrs tiek veidots starptautiska projektā “Centri resursu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei pilsētvidē (CURE+)” ietvaros. Aprites ekonomikas centrs būs multifunkcionāla vieta, kurā iedzīvotāji varēs iepazīties ar aprites ekonomikas principiem, kā arī kokapstrādes darbnīcā atjaunot un paildzināt dažādu saimniecības lietu mūžu; tajā notiks arī pasākumi – meistarklases, semināri un nodarbības.

Projekts CURE+ tiek īstenots Eiropas klimata iniciatīvas (EUKI-2022) laikā. Projekta mērķis ir uzlabot mājsaimniecību radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un celt pašvaldības darbinieku zināšanas un kapacitāti aprites ekonomikas pasākumu plānošanā, izstrādē un īstenošanā. Projekta partneri: Tartu pašvaldība (Igaunija), Amsterdamas Tehniskā universitāte (Nīderlande), Elisava, Barselonas inženierzinātņu un dizaina augstskola (Spānija), Kavalas pašvaldība (Grieķija).

EUKI projekta CURE+ projekta mērķis ir uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, atkārtoti izmantojot lietderīgos atkritumus, ievērojot aprites ekonomikas principus. Četras projekta pašvaldības – Rīga, Tartu, Kavala un Barselona projekta ietvaros attīsta pilsētu resursu centrus (Rīgā – aprites ekonomikas centru), kuru mērķis ir veicināt resursu apritīgumu.

Projektā iesaistītie eksperti no Amsterdamas Tehniskās universitātes ir sagatavojuši četrus ziņojumus par projekta pašvaldībām, lai aprakstītu pašreizējo stāvokli saistībā ar vietējām atkritumu plūsmām, vietējām rīcībpolitikām un iniciatīvām attiecībā uz apritīguma praksi. Pētījumi ir balstīti uz dokumentu analīzi un intervijām ar galvenajām ieinteresētajām personām. Intervijām ir trīs mērķi: 1) apkopot un apstiprināt faktisko informāciju par pašreizējām atkritumu plūsmām un saistītajām politikām; 2) pārrunāt iespējamās vājās vietas, izaicinājumus un iespējas uzlabojumiem pašreizējā situācijā; 3) apspriest darbinieku un sabiedrības zināšanu/spēju trūkumu. Minētie ziņojumi dod vērtīgu ieguldījumu projekta tālākai īstenošanai – pilotcentru izveidei un rīcībpolitikas ieteikumu izstrādei. Ziņojumi ir sagatavoti angļu valodā.

Baseline study: City of Riga, Latvia. Autori: Sāra Rūda Reja, Frazena Tolentīno-Zondervana, Vilems van Vindens, Patrīcija van Hemerta

Baseline study: City of Tartu, Estonia. Autori: Sāra Rūda Reja, Frazena Tolentīno-Zondervana, Vilems van Vindens, Patrīcija van Hemerta

Baseline study: City of Kavala, Greece. Autori: Sāra Rūda Reja, Frāzena Tolentīno-Zondervana, Patrīcija van Hemerta, Vilems van Vindens

Baseline study: City of Barcelona, Spain. Autori: Sāra Rūda Reja, Frazena Tolentīno-Zondervana, Vilems van Vindens

Vairāk par CURE+ projektu lasiet šeit.

Izmantojot energopārvaldības sistēmu, Rīgas pašvaldība ietaupījusi 1,7 miljonus eiro gadā

Trešdien, 3. jūlijā, Rīgas dome apstiprināja pašvaldības energopārvaldības sistēmas 2023. gada vadības pārskatu, kas liecina, ka energoresursu patēriņa izmaksas pašvaldībā gada laikā samazinājušās par 1,7 miljoniem eiro, samazinot gan izdevumus, gan videi kaitīgos izmešus.

“Kopš 2021.gada energoresursu patēriņš pašvaldības ēkās turpina samazināties un ēku energoefektivitātes rādītāji uzlabojas. Trīs gadu laikā, kopš energopārvaldības sistēmas ieviešanas, izmaksas par energoresursiem un ūdeni ir samazinātas par vairāk nekā četriem miljoniem eiro. Iepriekšējo gadu ietaupījumi šogad tiek investēti efektīvās apgaismojuma sistēmās un saules paneļos, kas nākamajos gados radīs jaunus ietaupījumus,” norāda Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs Valdis Ratniks.

Energopārvaldības sistēma šogad tika paplašināta līdz 340 iestādēm/struktūrvienībām, kuras atrodas 424 dažāda pielietojuma ēkās, kuru lietderīgā platība ir 1 344 752 kvadrātmetri un gada izdevumi par enerģiju un ūdeni ir vairāk nekā 20 miljoni eiro. Iesaistīto objektu skaitu plānots paplašināt, iekļaujot arī pārējos pašvaldības objektus.

Energopārvaldības sistēmas uzdevums ir optimizēt un samazināt energoresursu un ūdens patēriņu pašvaldības objektos. Energoefektivitātes likums nosaka prasību, ka visās Latvijas valstspilsētās ir jābūt ieviestai energopārvaldības sistēmai. Atbilstoši šai prasībai Rīgas enerģētikas aģentūra ir izstrādājusi dokumentu paketi, kura apraksta energopārvaldības sistēmas norisi.

Šā gada jūnijā uzraudzības auditā ārējie eksperti pārbaudīja ieviesto procesu atbilstību normatīvo aktu un standarta ISO 50001 prasībām, kurā atzina energopārvaldības sistēmu par darboties spējīgu.

LVS EN ISO 50 001 standarts nosaka prasības visu aktivitāšu dokumentēšanas jomā, kuru izpilde tiek kontrolēta ārējo ekspertu auditos. Energopārvaldības sistēmas ieviešanu pašvaldībā apstiprināja auditoru ISO 50001 prasībām un Rīgas pašvaldībai tika izsniegts sertifikāts par ieviestās sistēmas atbilstību standartam.

Informāciju sagatavoja: Ineta Miglāne, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, tālrunis: +371 29363334, e-pasts: ineta.miglane@riga.lv

Jaunatklātās Bolderājas filiālbibliotēkas dārzu labiekārtos atbilstoši apritīguma principiem

No piektdienas, 21. jūnija, lasītājiem durvis vērusi atjaunotā Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Bolderājas filiālbibliotēka, kas tagad pieejama gaišās, plašās un ērtās vēsturiskās divstāvu ēkas telpās. Atklāšanas pasākumā viesi iepazinās ar atjaunotajām telpām un ieskicēja turpmākos plānus.

“Šī diena ir nozīmīga ne tikai Bolderājas bibliotēkai, bet arī visai apkaimei. Bolderājas filiālbibliotēka jau daudzus gadus ir gaidījusi savu kārtu, lai tajā tiktu veikti remontdarbi. Telpas ir apzināti veidotas gaišas un plašas, lai tādā veidā kļūtu par vietējās apkaimes centru ar kultūras un socializēšanās pasākumiem. Digitālajā laikmetā mēs kā pašvaldība uzskatām, ka ļoti svarīgi ir saglabāt bibliotēkas un pat paplašināt to funkcijas, lai tās pavērtu jaunas tīklošanās iespējas vietējiem iedzīvotājiem. Tam svarīgs priekšnosacījums ir telpas, lai tās būtu atbilstošas un patīkamas,” uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Bibliotēkas atjaunošanas mērķis bija radīt mūsdienīgu un funkcionālu vidi gan lasītājiem, gan pasākumu organizēšanai, saglabājot tās vēsturisko mantojumu. Kopumā bibliotēkā veikti vispārēji iekštelpu un komunikāciju atjaunošanas darbi abos ēkas vēsturiskajos stāvos, kuru platība ir aptuveni 400 m2, kā arī nomainīts jumta segums un uzlabota energoefektivitāte.

Šī bibliotēkas atjaunošana bija nozīmīgs solis, kā veicināt apkaimes iedzīvotāju vēlmi apmeklēt bibliotēku un tās rīkotās aktivitātes. Pagājušajā gadā šo bibliotēku apmeklēja vairāk nekā 6000 lasītāju, un nākamo gadu tā svinēs savu 100 jubileju.

Ēkas pirmajā stāvā ir izvietota daiļliteratūra pieaugušajiem, bet otrajā stāvā – nozaru literatūra un literatūra bērniem un pusaudžiem. Tāpat kā pārējās RCB filiāles, arī Bolderājas filiālbibliotēka ir ģimenes bibliotēka.

Bibliotēkā lasītājus gaida ap 14 tūkstošu liels grāmatu un citu informācijas resursu krājums, kā arī 42 preses izdevumi pieaugušajiem un bērniem. Apmeklētāji bez maksas var lietot četrus datorus ar interneta pieslēgumu, biroja programmām un pieeju autorizētajām tiešsaistes datubāzēm. Tāpat bibliotēkā ir pieejams arī bezvadu internets.

Bibliotēkas lasītājus gaida jauns pakalpojums – bibliomāts, kas nodrošinās iespēju saņemt un nodot grāmatas un citus materiālus jebkurā diennakts laikā.

Iecerēts, ka šeit tiks rīkotas izstādes un dažādi pasākumi bērnu un pieaugušo auditorijām.

“Priecājos kopā ar Bolderājas apkaimes rīdziniekiem svinēt atjaunotās filiālbibliotēkas atklāšanu. Tā būs vieta, kur zināšanas, kultūra un kopienas gars satiksies. Lasītprasme, kas atver durvis uz neierobežotām iespējām, un latviešu valoda, kas ir mūsu kultūras pamats, šeit tiks godātas un attīstītas. Šī bibliotēka nebūs tikai grāmatu krātuve, bet arī kopienas centrs, kur ikviens var atrast iedvesmu, atbalstu un iespēju attīstīties. Jau tagad bibliotēkas teritorijā darbojas Bolderājas kultūrtelpa “Strops” un notiek citas aktivitātes. Īpaši vēlos uzteikt skaisto laikmetīgās mākslas objektu, kas radis vietu Bolderājas bibliotēkas teritorijā. Ielu mākslas darbu siena ar stāstiem no dažādām grāmatām, kas tapusi ar jauniešu līdzdalību, parāda šādu vietu plašo lomu kopienas attīstībā un ceru, ka rosinās vēlmi vairāk lasīt grāmatas. Pateicos visiem, kas palīdzēja īstenot šo projektu, un ceram, ka bibliotēka kļūs par gaismas avotu, kas bagātina un vieno mūs visus,” saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Pie renovētās bibliotēkas pagalmā apmeklētājus priecēs arī īpaši veidotā grafiti siena, ko realizējuši Bolderājas Mūzikas un Mākslas skolas audzēkņi un Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta studenti grafiķes, pedagoģes Elīnas Eleres vadībā. Jauniešiem tika dots uzdevums atrast sev tuvu grāmatu un veidot tās ilustrāciju. Jauniešu darbos parādās tādi literatūras darbi kā R. Blaumaņa “Velniņi”, Andra Kalnozola “Kalendārs mani sauc”, A. Čaka dzeju cikls “Sirds uz trotuāra” un citi, atveidoti laikmetīgā un jauniešiem tuvā vizuālajā valodā. Ilustrācijas veidotas vienā no ielu mākslas paņēmieniem – izmantojot trafaretus.

“Īpašs rīdzinieku ieguvums būs Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārza labiekārtošana atbilstoši apritīguma principiem – iedzīvotāju un profesionāļu kopdarbā Rīga iegūs jaunu kultūrtelpu, kas vienlaikus atgādinās par nepieciešamību saudzīgi, ilgstoši un atkārtoti izmantot gan sadzīves priekšmetus un tekstilu, gan būvniecības materiālus. Kultūrtelpas veidošanā varēs piedalīties ikviens ieinteresēts rīdzinieks: šā gada septembrī tiks izsludināts ideju konkurss, savukārt, dārza labiekārtošanas darbi, atbilstoši izvēlētajai idejai, notiks 2025.gada vasarā,” atklāšanas pasākumā par nākotnes plāniem pastāstīja Rīgas enerģētikas aģentūras vecākais eksperts un projekta “Radošas un apritīgas pilsētas — pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas (CCC)” pārstāvis Tālis Linkaits.

Bilžu galerija

Informāciju sagatavoja: Sindija Grāvere, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, tālrunis: 26207745, e-pasts: sindija.gravere@riga.lv

Rīgas enerģētikas aģentūra CURE+ projekta ietvaros turpina tiešsaistes semināru ciklu par pilsētas resursu centru veidošanu un to veiksmes faktoriem, un aicina interesentus uz trešo – noslēdzošo tiešsaistes semināru.

Seminārs notiks 2024. gada 13. jūnijā no plkst. 11.00 līdz 13.30 tiešsaistē. Tajā ar pieredzi dalīsies nevalstisko resursu centru vadītāji no Roterdamas un Barselonas, kā arī tiks sniegts apkopojošs ieskats par projekta partnerpilsētās Rīgā, Tartu, Barselonā un Kavalā esošo rīcībpolitikas ietvaru un izaicinājumiem šādu centru veidošanā.

Sesijas laikā būs iespēja uzdot jautājumus un piedalīties interaktīvā diskusijā par izaicinājumiem centru izveidē un darbībā.

Seminārs notiks angļu valodā un tas var būt interesants ikvienam, kas interesējas par ilgtspējīgu resursu izmantošanu, aprites ekonomikas principiem un to īstenošanu praksē.

Semināra programma angļu valodā ir pieejama šeit: Train the Trainer 3_Inspirational Experience Exchange on URCs Agenda

Starptautiskais projekts CURE+ apkopo labāko praksi aprites ekonomikas principu ieviešanā pašvaldībās. Rīga šī projekta rezultātā izveidos pirmo pilsētas resursu centru. Projekts tiek īstenots Eiropas klimata iniciatīvas (EUKI-2022) ietvaros. Projekta mērķis ir uzlabot mājsaimniecību radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un celt pašvaldības darbinieku zināšanas un kapacitāti aprites ekonomikas pasākumu plānošanā, izstrādē un īstenošanā. Projekta partneri ir Rīgas enerģētikas aģentūra, Tartu pašvaldība (Igaunija), Elisava, Barselonas inženierzinātņu un dizaina augstskola (Spānija), Amsterdamas Tehniskā universitāte (Nīderlande) un Kavalas pašvaldība (Grieķija).

Rīgā atklāj vides izglītības konceptvietu “Šūna” un aicina uz bezmaksas pasākumiem

Ceturtdien, 2,maijā, Rīgā oficiāli atklāja pirmo vides izglītības konceptvietu un notikumu “Šūna”, kur nākamās astoņas nedēļas rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt vairāk nekā 30 bezmaksas pasākumus, kas veltīti ilgtspējai, dabai un klimatam.

Astoņās nedēļās “Šūnā” satiksies klimata pārmaiņu pētnieki, mākslinieki, aktīvisti un ikviens, kam rūp planētas nākotne, lai kopīgi diskutētu, iedvesmotu un meklētu risinājumus mūsu planētas aktuālākajiem izaicinājumiem. Katra nedēļa būs veltīta kādam no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, piedāvājot “Šūnas” apmeklētājiem aizraujošas aktivitātes, lekcijas, diskusijas un radošas darbnīcas.

Atklāšanas pasākumā viesi iepazinās ar “Šūnas” astoņu nedēļu programmu un ļāvās mākslinieka Ginta Gabrāna izstādes “Fungas kalns” hipnotiskajai burvībai, aplūkojot mākslīgā neironu tīklā ģenerēto pasauli, kur kalni mijas ar ielejām, upes vijas cauri mežiem, radot neparastu un aizraujošu ainavu. Digitālā izstādē būs apskatāma līdz 10. maijam.

“Klimata pārmaiņu un vides degradācijas temati aizvien vairāk parādās mūsu dienaskārtībā, tomēr ar to vien, ka apzināmies, ka pārmaiņas notiek un ne vienmēr labākajā virzienā, ir nepietiekami. Par risinājumiem ir ne tikai jādomā, bet tie ir arī jāīsteno – jāsāk ar savu ieradumu maiņu. Mēs labi zinām, ka darīt citādāk, nekā ierasts ne vienmēr ir viegli – ir vajadzīga motivācija. Mēs ceram, ka “Šūnas” pasākumi iedvesmos un motivēs rīkoties par labu videi un ilgtspējai. Mēs aicinām līdzdarboties “Šūnas” notikumos ikvienu – neatkarīgi no vecuma, dzimuma, profesijas vai izglītības, jo rūpes par vidi un ilgtspēju ir pienākums un iespēja mums visiem,” aicina Eiropas Klimata pakta vēstniece Latvijā un “Šūnas” projektu vadītāja Ieva Kolosova.

Pirmā nedēļa konceptvietā “Šūna” ir veltīta tēmai “Kvalitatīva vides izglītība”. Aicinām ikvienu interesentu apmeklēt un iesaistīties aizraujošās aktivitātēs, kas palīdzēs labāk izprast vides izaicinājumus un to, kā rīkoties ilgtspējīgi.

3.maijā no plkst.11.00 līdz 14.00 Rīgas enerģētikas aģentūra iepazīstinās ar pirmā aprites ekonomikas centra izveides gaitu un vērtēs pieteiktās idejas centra iekārtojumam.
3. maijā no plkst. 17.00 līdz 20.00 māksliniece Iveta Trence vadīs “Papīra darbnīcu”, kurā varēs apgūt radošus paņēmienus, kā pārstrādāt papīru un izgatavot unikālus priekšmetus.
4. maijā no plkst. 12.00 līdz 16.00 kopā ar “1836” komandu svinēsim valsts svētkus.
5. maijā no plkst. 12.00 līdz. 13.30 grāmatas “Plastmasas huligāni” autore Agnese Vanaga vadīs radošo darbnīcu, kurā varēs izveidot savu “huligānu grāmatu”. No plkst. 14.00 līdz 16.00 ģimenes ar bērniem varēs piedalīties aizraujošās vides spēlēs, kas palīdzēs uzzināt vairāk par dabas aizsardzību un ilgtspējīgu dzīvesveidu.

Katru nedēļu līdz 28. maijam pirmdienās un otrdienās notiks multimediāla izrāde jauniešiem vecumā no 16 līdz 19 gadiem “Es neesmu nekāds zaļais!”, kas ir provokatīvs stāsts par vidi, klimatu un pasauli, kādu esam radījuši. Vietu skaits ierobežots, tāpēc aicinām pedagogus pieteikt savus audzēkņus mājaslapā – https://cleanrgrupa.lv/suna/.

“Šūna” ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR Grupas” dāvana sabiedrībai grupas uzņēmuma 80 gadu jubilejā.

“Šūna” atrodas K. Valdemāra ielas skvērā starp Latvijas Mākslas akadēmiju un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Plašāka informācija par programmu pieejama tīmekļa vietnē https://cleanrgrupa.lv/suna/.

Publicitātes foto no pasākuma: https://failiem.lv/u/magjdrce6b

Papildu informācija:   Danēla Jansone, AS “CleanR Grupa” sabiedrisko attiecību konsultante, e-pasts: danela.jansone@publicid.lv, mob. tālr.: +371 28447789

REA rīkotais kultūrskrējiens gūst lielu atsaucību

Veiksmīgi aizritējis Rīgas domes, Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) un Klimata un enerģētikas ministrijas darbinieku un ārvalstu partneru kopīgais skriešanas treniņš, kurā piedalījās vairāk nekā 100 cilvēki un kas tika apvienots ar ekskursiju pa Rīgu.

“Dalībnieki bija pozitīvi noskaņoti, izbaudīja skrējienu un interesantos stāstus par Rīgas vēsturi, arhitektūru un kultūru. Daudzi atzina, ka šādu pasākumu vajadzētu organizēt ik gadu, popularizējot veselīgu dzīvesveidu un saliedējot darbiniekus. Ārvalstu viesi, kas skaita ziņā bija aptuveni puse no visiem dalībniekiem, izteica prieku par inovatīvo pieeju pilsētas iepazīšanai,” norāda Rīgas enerģētikas aģentūras projektu vadītāja Ieva Kalniņa.

Kultūrskrējiena mērķis bija popularizēt veselīgu dzīvesveidu, dodoties lēnā skrējienā pa Rīgas vēsturiskajām ielām, izzinot arhitektūras, vēstures un kultūras pērles. Šī ekskursija gida un trenera vadībā bija vieglas fitnesa un kultūras izziņas sajaukums. Tā bija lieliska iespēja sākt fiziskas aktivitātes tiem, kuri meklē papildu pamudinājumu, vai papildināt savu treniņu grafiku tiem, kuri jau ikdienā sporto.

Kultūrskrējienā piedalījās Rīgas enerģētikas aģentūras, Rīgas domes, Klimata un enerģētikas ministrijas darbinieki, kā arī viesi no Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) un URBACT projekta “Let’s Go Circular!” 10 pilsētām. IPCC pārstāvji no 15.-19. aprīlim viesojas Rīgā, lai piedalītos dažādos klimata tēmai veltītos pasākumos.

Piektdien, 19. aprīlī Rīgas domē norisināsies IPCC ekspertu sanāksme, kuras laikā galvaspilsētas pašvaldība organizēs semināru “Klimata pārmaiņas un pielāgošanās tām pilsētās”, kurā IPCC eksperti iepazīstinās ar speciālo ziņojumu saistībā ar pilsētu pielāgošanos klimata pārmaiņām, jaunāko pētījumu datiem, tostarp zaļās infrastruktūras un arhitektūras nozīmi pilsētvidē.

Informāciju sagatavoja: Ineta Miglāne, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: ineta.miglane@riga.lv.

Aprites ekonomikas centrs iegūst mūsdienīgus interjera risinājumus

Piektdien, 3. maijā, vides objektā “Šūna” rīdzinieki pirmo reizi tika iepazīstināti ar aprites ekonomikas centra koncepciju un praktisku tā veidošanu Rīgā.

Latvijā ir ļoti daudz resursu, kas netiek lietderīgi izmantoti, bieži vien vēl noderīgas lietas tiek nodotas atkritumos. Daudzām lietām var piešķirt otro elpu – pagarināt to lietošanas ilgumu. Daudzi rīdzinieki aptaujās ir izteikuši vēlmi paši labot un remontēt, diemžēl pilsētvidē iespējas to darīt ir ierobežotas. Lai rīdzinieki aizdomātos par apritīguma principiem un mainītu paradumus resursu izmantošanas jomā, Rīgā taps pirmais aprites ekonomikas centrs Latvijā.

Gatavojoties aprites ekonomikas centra atvēršanai, Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) aicināja Latvijas augstskolu studentus un profesionālo skolu audzēkņus iesniegt priekšlikumus mūsdienīgiem, ergonomiskiem un funkcionāliem interjera dizaina elementiem.

Piektdien rīdziniekiem bija iespēja iepazīties ar jauniešu izveidotajiem darbiem, savukārt žūrija, kurā iekļauti interjera dizaina eksperti, arhitekti un pašvaldības pārstāvji, tās vērtēja un izvēlējās piemērotākās.

REA projektu vadītāja Ieva Kalniņa pēc darbu vērtēšanas atzina: “Mēs vēlamies, lai Rīgas pilsētas aprites ekonomikas centrs nes apritīguma vēstījumu vēl pirms kāds tā darbinieks ir sācis stāstīt par to. Tas nozīmē, ka telpu iekārtojumam jābūt radoši un interesanti veidotam, demonstrējot aprites ekonomikas risinājumus. Priecājamies, ka iesniegtie darbi ir gan mūsdienīgi, gan arī praktiski īstenojami. Jauniešu spēja īsā laikā atsaukties un mobilizēties ideju radīšanai, apliecina, ka apritīgums ir aktuāls un saprotams.”

REA uzsāk aprites ekonomikas centra veidošanu ar kopienas telpas un darbnīcas telpas iekārtošanu. “Redzam iespēju Rīgas kapitālsabiedrībām sadarboties, veidojot centru par koprades un ilgtspējīgu pilsētsaimniecības risinājumu demonstrēšanas vietu. Arī privātā sektora uzņēmēji var nākt ar sadarbības piedāvājumiem aprites ekonomikas centra iekārtošanā un darbībā, ” aicina Ieva Kalniņa.

Ideju sacensībā piedalījās jauniešu komandas no Rīgas Tehniskās universitātes, Vidzemes augstskolas, Latvijas Mākslas akadēmijas un profesionālās vidusskolas “Victoria”.

Par labāko tika atzīts Latvijas Mākslas akadēmijas interjera dizaina studiju programmas un Vidzemes augstskolas ilgtspējīgu ēku būvniecības studiju programmas audzēkņu veidotās komandas kopdarbs, kurā bija aptverts visa centra plānojums un īpaši padomāts par vides pieejamību.

Kontaktinformācija: projektu vadītāja Ieva Kalniņa, Rīgas enerģētikas aģentūra, e-pasta adrese: kalnina.ieva@riga.lv

Bilžu galerija

Informāciju sagatavoja: Ineta Miglāne, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: ineta.miglane@riga.lv

Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūra “Rīgas enerģētikas aģentūra” ir izstrādājusi Rīgas valstspilsētas Klimata pilsētas līguma 1. redakciju

Aicinām iepazīties ar Klimata pilsētas līguma dokumentāciju:

Izmantojot energopārvaldības sistēmu, Rīgas pašvaldība ietaupījusi 1,7 miljonus eiro gadā

Jaunatklātās Bolderājas filiālbibliotēkas dārzu labiekārtos atbilstoši apritīguma principiem

Rīgā atklāj vides izglītības konceptvietu “Šūna” un aicina uz bezmaksas pasākumiem

REA rīkotais kultūrskrējiens gūst lielu atsaucību

Aprites ekonomikas centrs iegūst mūsdienīgus interjera risinājumus

Piesakies konsultācijai par