Atpakaļ Baltijas jūras reģiona pilsētas sadarbojas Tallinā aprites ekonomikas stratēģiju un pilotprojektu izstrādē
No 2024. gada 3. decembra līdz 5. decembrim Tallinā norisinājās “Creative Circular Cities” (CCC) projekta Stratēģijas darbnīca, kuru organizēja Tallinas Biznesa inkubators sadarbībā ar Dānijas Kultūras institūtu un Zero Waste Kiel. Šis bija noslēdzošais projekta partneru tikšanās pasākums šajā gadā, pulcējot pārstāvjus no Orhūsas, Gdiņas, Ķīles, Rīgas, Tallinas un Turku, lai kopīgi strādātu pie aprites ekonomikas stratēģiju un pilotprojektu izstrādes.
Stratēģijas darbnīcā projekta partneri ieguva jaunas zināšanas, lai attīstītu stratēģijas un pilotaktivitātes, kas veicinātu radošo industriju iesaisti aprites ekonomikas risinājumos savās pilsētās.
Pasākuma pirmajā dienā dalībnieki iepazinās ar Igaunijas pieredzi sociālās uzņēmējdarbības jomā, kā arī ar dažādām pašvaldību, aktīvistu un uzņēmēju iniciatīvām, kas vērstas uz atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanu. Tāpat tika apspriesti kolektīvās pārvaldības modeļi, kas varētu veicināt efektīvu pilsētu sadarbību un iedzīvotāju iesaisti.
Otrajā dienā ar savu pieredzi dalījās aktīvists un pilsētvides plānotājs Jaakko Blombergs, kurš stāstīja par veidiem, kā iesaistīt radošos cilvēkus pilsētu projektos, nodrošinot tiem iespējas un autonomiju. Blomberga īstenotie projekti Helsinkos, piemēram, Pasilla ielas mākslas rajons, Kallio kvartāla festivāls un Helsinku saunu diena, ir veiksmīgi piemēri, kā radošums var uzlabot pilsētvidi.
Stratēģijas darbnīcā piedalījās arī pieredzējis servisa dizainers un procesu vadītājs Kšištofs Ožogs, kurš ar praktiskiem un radošiem darbnīcu uzdevumiem palīdzēja partneriem izstrādāt risinājumus sarežģītiem pilsētas problēmjautājumiem. Tikšanās noslēgumā projekta partneri prezentēja savas pilotprojektu vīzijas, tostarp idejas par radošajiem aprites karnevāliem, aprites ekonomikas konferencēm, jauniem biznesa modeļiem un inkubācijas programmām, kas aptvertu dažādas mērķgrupas – no studentiem līdz uzņēmējiem un radošajām industrijām.
Pasākuma ietvaros dalībnieki apmeklēja arī vairākas Tallinas iniciatīvas, kas jau darbojas aprites ekonomikas jomā: Lilleküla aprites ekonomikas centru, kurā notiek remontdarbnīcas un tiek pārstrādāti vairāk nekā 40 dažādi atkritumu veidi, Vivita Solutions laboratoriju, kur bērni attīsta radošās prasmes, veidojot darbus no atkritumu materiāliem, un Tallinas Dizaina namu, kas piedāvā aprites dizaina produktu līnijas.
Projektu “Radošas un apritīgas pilsētas — pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas (Creative Circular Cities)” līdzfinansē ES Interreg Baltijas jūras reģiona programma, lai veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas.
Plašāka informācija par projektu pieejama mājaslapā.
Rīdzinieki varēs iepazīties ar aprites ekonomikas principiem jaunajā koptelpā “Sadarbnīca”
2024. gada 6. decembrī Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) paspārnē tika atklāta jauna aprites ekonomikas telpa “Sadarbnīca”, kas būs multifunkcionāla vieta, kurā iedzīvotāji varēs iepazīties ar aprites ekonomikas principiem, kā arī kokapstrādes darbnīcā atjaunot un paildzināt dažādu saimniecības lietu mūžu; tajā notiks arī pasākumi – meistarklases, semināri un nodarbības. Iepriekš piesakoties, telpa būs pieejama ikvienam rīdziniekam.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps atzīmēja, ka “Sadarbnīca” ir nozīmīgs solis Rīgas ceļā uz klimatneitralitāti un aprites ekonomikas principu integrēšanu ikdienas dzīvē.
- Viesturs Zeps uzsvēra: “Mēs esam apņēmušies līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas un līdz 2050.gadam sasniegt klimatneitralitāti, piedaloties Eiropas Pilsētu mēru paktā un itās starptautiskās iniciatīvās. Lai to panāktu, ar energoefektivitātes pasākumiem vien nepietiek – būtiski ir arī mazināt resursu patēriņu un radīto atkritumu apjomu. “Sadarbnīca” būs vieta, kur sabiedrība un speciālisti varēs mācīties, sadarboties un strādāt pie šiem izaicinājumiem kopā.”
Zeps arī norādīja uz nepieciešamību pēc kopdarbības: “Neviens liels projekts nav sasniedzams bez visu pušu iesaistes – gan pašvaldības struktūru, gan sabiedrības, gan uzņēmēju. “Sadarbnīca” ir instruments, lai nodrošinātu šo sadarbību un izveidotu praktisku platformu ideju īstenošanai.”
- REA projektu vadītāja Ieva Kalniņa, iepazīstinot ar “Sadarbnīcas” izveidošanas vēsturi atzina: “Mēs vēlējāmies, lai Rīgas pilsētas aprites ekonomikas telpa nes apritīguma vēstījumu vēl pirms kāds tā darbinieks ir sācis stāstīt par to. Tas nozīmē, ka telpu iekārtojumam jābūt radoši un interesanti veidotam, demonstrējot aprites ekonomikas risinājumus.”
Telpas dizains tapis, iedvesmojoties no Latvijas augstskolu studentu ideju konkursa, un tā iekārtojums izstrādāts atbilstoši aprites ekonomikas principiem, sadarbojoties ar “Tandeems Biedrība”.
Ieva Kalniņa pateicās Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam par telpu nodrošināšanu, vairākiem Rīgas uzņēmumiem par ieguldījumu telpas iekārtošanā un REA kolektīvam par ieguldījumu projekta realizācijā, īpaši uzsverot darbinieku iniciatīvu un entuziasmu Citādās darba dienas laikā, kad tika veikti remontdarbi un telpu sagatavošana.
Jaunās aprites ekonomikas telpas atklāšanā piedalījās Klimata un enerģētikas ministrijas, Rīgas domes un kapitālsabiedrību pārstāvji, uzņēmēji un Rīgas apkaimju aktīvisti – visi, kas ieinteresēti izmantot aprites ekonomikas telpas sniegtās priekšrocības. Sanākušos ar muzikālu priekšnesumu iesildīja grupa “Santehniķi”, izmantojot no otrreiz izmantotiem priekšmetiem darinātus mūzikas instrumentus. Īsu ieskatu kopdarbnīcas ikdienā sniedza Tartu darbnīcas “Paranduskelder” dibinātājs un vadītājs Lauri Mei.
Rīgas aprites ekonomikas telpa “Sadarbnīca” izveidota ar starptautiskā projekta “Centri resursu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei pilsētvidē (CURE+)” atbalstu, kas finansēts no Eiropas Klimata iniciatīvas (EUKI). Projekta mērķis ir uzlabot mājsaimniecību radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un celt pašvaldības darbinieku zināšanas un kapacitāti aprites ekonomikas pasākumu plānošanā, izstrādē un īstenošanā. Projekta partneri: Rīgas enerģētikas aģentūra, Tartu pašvaldība (Igaunija), Amsterdamas Tehniskā universitāte (Nīderlande), Elisava, Barselonas inženierzinātņu un dizaina augstskola (Spānija), Kavalas pašvaldība (Grieķija).
Rīgas enerģētikas aģentūra aicina sabiedrību izmantot “Sadarbnīcas” piedāvājumus un kopīgi veidot ilgtspējīgāku Rīgu!
“Sadarbnīca” atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 145, K-1, bijušajās “Latvijas pasta” nodaļas telpās.
Plašāka informācija par “Sadarbnīcu”: https://rea.riga.lv/sadarbnica/
Informāciju sagatavoja: Ineta Miglāne, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, tālrunis: +371 29363334, e-pasts: ineta.miglane@riga.lv
Jaunieši iesaistās savas apkaimes un Bolderājas bibliotēkas dārza uzlabošanā
2024. gada 20. novembrī Rīgas 33. vidusskolā norisinājās pasākums, kurā jaunieši no dažādām Rīgas apkaimēm darbojās komandās un izstrādāja idejas un prototipus savas apkaimes vai Bolderājas bibliotēkas dārza uzlabošanai. Jaunieši veidoja risinājumus, ievērojot aprites ekonomikas un Jaunā Eiropas Bauhaus principus. Ideju radīšanas pasākumu vadīja Edgars Feščenko.
Pasākumā piedalījās sešas komandas no Babītes, Vecmīlgrāvja, Bolderājas un Rīgas centra. Jauniešu idejas ar tehniskām zināšanām papildināja Rīgas Valsts tehnikuma studenti, savukārt nozares profesionāļu vadītas nodarbības palīdzēja labāk risināt izaicinājumus. Marija Katrīna Dambe no “NOMAD architects” dalījās ar praktiskiem ieteikumiem inženierdizainā, bet prototipēšanas darbnīcu vadīja tehniskais dizainers Toms Mūrnieks. Savukārt, vērtīgas norādes aizraujošai ideju prezentēšanai deva Ilona Šnikvalde no Rīgas Valsts tehnikuma.
Kā prototipus pārvērst reālos objektos? Kādas izmaksas būtu nepieciešamas, kādi materiāli vajadzīgi un cik viegli tie ir pieejami? Šos un citus jautājumus uzdeva žūrijas locekļi, kad dalībnieki prezentēja savas idejas. Pirmo trīs vietu ieguvēju izstrādātie prototipi paredzēti Bolderājas bibliotēkas dārzam, un līdz pat novembra beigām tos iespējams pieteikt arī Rīgas Enerģētikas aģentūras rīkotajā konkursā dārza labiekārtošanai. Šie risinājumi ir pielāgojami arī skolu teritorijām.
Pirmo vietu izcīnīja komanda “21 Zvaigzne” no Rīgas 21. vidusskolas, otro – “Ziedu kvartets” no Babītes vidusskolas, bet trešo ieguva “Lasītāju klubiņš” no Bolderājas jaunās pamatskolas.
“21 Zvaigzne” izveidoja prototipu velo novietnei pie savas skolas. Tā iecerēta kā droša, funkcionāla un ilgtspējīga, ar papildu iespējām pasargāt velosipēdus no nelabvēlīgiem laikapstākļiem un nepieciešamības gadījumā tos varētu salabot ar novietnē pieejamiem instrumentiem. Prototips ietvēra arī uz jumta izvietotus saules enerģijas paneļus, kas nodrošinātu nepieciešamo enerģiju novietnes apgaismošanai. “Ziedu kvartets” piedāvāja ideju veidot lapeni, šūpoles un soliņu Bolderājas bibliotēkas dārzā, kā daļu no konstrukcijām izmantojot tajā esošos kokus, tādējādi harmoniski iekļaujot jaunos elementus esošajā vidē. “Lasītāju klubiņš” izveidoja skatuvi un lasītavu pusaudžiem, kas būtu līdzīga mājai kokā. Abas konstrukcijas iecerēts veidot no atkārtoti izmantotiem materiāliem, uzsverot aprites ekonomikas nozīmīgumu un ilgtspējību.
Savukārt komanda “The Eco-Enthusiasts” no Vecmīlgrāvja Rīnūžu vidusskolas, piedāvāja multifunkcionāla spēļu galda prototipu, lai skolas audzēkņi savstarpēji vairāk sazinātos un samazinātu ar viedierīcēm pavadīto laiku. Spēļu galdā tika integrētas vairākas galda spēles, ko var spēlēt gan divatā, gan lielākās komandās. Šī ideja ieguva skatītāju simpātiju balvu un nomināciju “Do it yourself”. Komanda “Dinozauri” no Rīgas 22. vidusskolas piedāvāja ideju par atpūtas zonas izveidi savā skolā. Viņu priekšlikums paredzēja funkcionāli sadalīt jau esošo telpu ar aizkariem, kas veidoti no otrreizējiem materiāliem. Tā tiktu radīta mājīgāka un klusāka vide skolēniem, kuri meklē atpūtas iespējas. Par šo risinājumu komanda saņēma balvu nominācijā “Nākotnes potenciāls”. “Zaļā ozola komanda” no Rīgas 33. vidusskolas izveidoja zināšanu lapenes prototipu, kas paredzēts Bolderājas bibliotēkas dārzam. Uz konstrukcijas jumta atrastos saules paneļi atjaunīgās enerģijas ražošanai. Šī ideja tika apbalvota nominācijā “Motivētie futūristi”.
Žūrija, kuras sastāvā bija “Clean R Grupa” valdes locekle Agita Baltbārde, Krišjānis Zariņš no Rīgas aprites ekonomikas telpas “Sadarbnīca”, Tālis Linkaits no Rīgas enerģētikas aģentūras, Gaidis Balodis no Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (Bolderāja) un Zane Zolmane no organizācijas “Zaļā brīvība”, papildu uzmanību pievērsa arī objektu praktiskumam. Viņi vēlējās būt pārliecināti, ka izstrādātie objekti būs ne tikai funkcionāli, bet arī ilgtspējīgi un viegli uzturami ilgtermiņā.
Vairāki jauniešu piedāvātie koncepti tika veidoti ar mērķi mazināt viedierīču lietošanu, kā arī nodrošināt vidi, kas palīdzētu samazināt stresu. Šīs idejas parādīja jauniešu vēlmi uzlabot ne tikai fizisko vidi, bet arī tās ietekmi uz mentālo veselību un savstarpējām attiecībām.
Īpaša priekšrocība pasākuma dalībniekiem – līdz 30. novembrim ir iespēja iesniegt savu ideju Rīgas enerģētikas aģentūras konkursā “Mans kultūrdārzs Bolderājā”. Konkursa mērķis ir Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas plašo dārzu piepildīt ar labiekārtojuma elementiem atbilstoši aprites ekonomikas un Jaunā Eiropas Bauhaus principiem, lai Bolderājas apkaimes iedzīvotājiem būtu pieejama patīkama vide kultūras pasākumiem un atpūtai.
Pasākumu atbalstīja Riga Brain, dāvinot pirmās vietas ieguvējiem individuālās smadzeņu treniņu sesijas, lai rosinātu vēl vairāk radošas idejas. Open iepriecināja jauniešus ar neierobežotu studiju kursu abonementu sešiem mēnešiem. Apritīgais uzņēmums Nothern Grip sarūpēja dāvanu kartes, ko var izmantot, paviesojoties viņu kafejnīcas stūrītī, vai izvēloties kādu upcycled apģērba pērli. Brain Games sarūpētā spēle Planet kļuva par pirmo ieguldījumu, lai “The Eco-Enthusiasts” varētu īstenot savu ideju par multifunkcionālo spēļu galdu.
Vairāk par pasākumu un tā dalībniekiem var uzzināt šeit.
Par projektu:
Projekts “Tīri.Labi. Jauniešu iesaiste aprites ekonomikā” tiek īstenots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalsu un “CleanR Grupa” un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā līdzfinansējumu.
Projektu “Radošas un apritīgas pilsētas — pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas (Creative Circular Cities)” līdzfinansē ES Interreg Baltijas jūras reģiona programma, lai veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas.
Pilsētu pārstāvji mācās iesaistīt iedzīvotājus aprites ekonomikas iniciatīvās
2024.gada rudenī CCC projekta partneri Ķīlē – Heinrich-Böll-Stiftung Schleswig-Holstein, Anschar un Zero Waste Kiel – organizēja darbnīcu jeb apmācību laboratoriju par iedzīvotāju iesaisti aprites ekonomikas iniciatīvās. Pasākuma laikā projekta partneri strādāja pie pilotprojektu uzlabošanas, apguva iedvesmojošu ekspertu ieteikumus un iepazinās ar organizācijām, kuru darbība balstīta uz aprites principiem.
Divi eksperti – Viviana Doumpa (Stipo Greece) un Jaakko Blomberg (Helsinki Urban Art) –dalījās ar ieteikumiem par iedzīvotāju iesaisti, piedāvājot dažādus piemērus no saviem projektiem.
Viviana Doumpa stāstīja par projektu “Kyklos & Circular Neighborhood” Salonikos, Grieķijā. Projekta mērķis ir noskaidrot, kā var izveidot apritīgu apkaimi, izmantojot vietējos resursus un iedzīvotāju potenciālu. Pēc rūpīgas izpētes tiek izstrādāta kopienas veidošanas stratēģija un plānotas aktivitātes.
Jaakko Blomberg dalījās pieredzē no Helsinku Saunas dienām un citiem pasākumiem, uzsverot, cik svarīgi ir iesaistīt kopienu un radīt pozitīvu pieredzi, nevis censties sasniegt perfekciju.
Ķīle, Vācijas pirmā Zero Waste sertificētā pilsēta, piedāvāja vairākas iedvesmojošas iniciatīvas. Piemēram, Werk Statt Konsum – atvērta koka darbnīca, kurā cilvēki var mācīties salabot lietas vai izgatavot jaunus priekšmetus no izmantotiem materiāliem.
Vēl viena interesanta iniciatīva bija Glückslokal – laimes veikals, kur iedzīvotāji var parakstīties uz abonementu un par 5 eiro mēnesī paņemt piecas preces – sākot no apģērba līdz elektronikai. Veikala ideja balstās uz prieku, ko rada dalīšanās un lietu atkārtota izmantošana.
Pasākuma moderēšanu vadīja ilgtspējības komunikācijas eksperti Maksimilians Maurahers un Kléo Mieulets (New Standard.s). Lielākā daļa ēdienu pasākuma laikā tika gatavoti no pārtikas pārpalikumiem, ko nodrošināja vietējās organizācijas Resteritter un foodsharing Kiel.
Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projektā “Radošas un apritīgas pilsētas – pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas CCC)” Rīgas enerģētikas aģentūra ar projekta atbalstu izstrādā Rīgas valstspilsētas pašvaldības aprites ekonomikas ilgtermiņa stratēģiju, sadarbojas ar pilsētas radošo industriju pārstāvjiem un iesaista iedzīvotājus Rīgas Centralās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārza labiekārtošanā.
3. Oktobrī īpaši tika godinātas pašvaldības, kuras Latvijas Aprites ekonomikas indeksa noteiktajās grupās ieguva augstākos rezultātus. Rīgas pašvaldība šogad ieguvusi pirmo vietu Aprites ekonomikas indeksa “Praktiķu” grupā
“Praktiķu” grupā ierindojās visvairāk jeb 19 pašvaldības. Augstākais indeksa rezultāts bija Rīgas pašvaldībai, un tās izpilddirektoram Jānim Langem balvu pasniedza ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange šo balvu nodeva Rīgas enerģētikas aģentūrai kā aprites ekonomikas virzītājspēkam pilsētā. Balvu saņēma Rīgas enerģētikas aģentūras starptautisko projektu vadītāja Ieva Kalniņa.
“Man ir liels prieks par šo apbalvojumu. Jāpiemin, ka tas ir visu pašvaldības iestāžu kopdarba rezultāts. Mums, Rīgas enerģētikas aģentūrai, ir fantastiska komanda, kurā katrs strādā ar degsmi, lai sasniegtu labāko rezultātu. Rīgas enerģētikas aģentūra ir īpašs spēks! Protams, liels paldies arī kolēģiem no Mājokļu un vides departamenta, Pilsētas attīstības departamenta un Izglītības, Kultūras un Sporta departamenta. Paldies arī Mājokļu un vides komitejas vadītājam Viesturam Zepam par sadarbību un atbalstu,” norāda Rīgas enerģētikas aģentūras projektu vadītāja Ieva Kalniņa.
Aprites ekonomikas indeksa rezultāti kopējo skalu iedala piecās grupās – līderos (vairāk nekā 500 punkti), ekspertos (450–499 punkti), praktiķos (400–449 punkti), apzinīgajos (350–399 punkti) un nogaidošajos (mazāk nekā 349 punkti).
“Līderu” grupā ir divas pašvaldības – Ventspils pašvaldība un Līvānu novads. Tās sasniegušas augstākos rezultātus apritīgumā, tās apritīguma mērķu sasniegšanā ir iesaistījušas iedzīvotājus, panākušas izpratni par apritīguma nozīmi labbūtībā un ilgtspējā.
“Ekspertu” grupā, kurā kopumā ir deviņas pašvaldības, līderis ir Dienvidkurzemes novads.
“Apzinīgo” grupa, kurā ir 11 pašvaldības, īsteno aprites ekonomikas principus un skaidro tos iedzīvotājiem. Tajā ir šādas pašvaldības: Bauskas, Preiļu, Talsu, Limbažu, Ventspils un Rēzeknes novads, Jelgavas pašvaldība, Saldus, Varakļānu, Saulkrastu un Ādažu novads.
“Nogaidošo” grupā, ko pētnieki raksturo, ka tajā esošās pašvaldības apzina iespējas integrēt apritīgumu pašvaldības funkciju nodrošināšanā, ir Ludzas novads un Krāslavas novads.
Aprites ekonomikas indekss ir kas vairāk nekā tikai mērījums un balvas. “CleanR Grupa” ir paredzējusi veidot labās prakses apmaiņas platformu, tai skaitā arī klātienes pasākumus pašvaldībām apritīguma veicināšanai.
Informāciju sagatavoja: Ineta Miglāne, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: ineta.miglane@riga.lv
Bolderājas filiālbibliotēkas dārzu pēc iedzīvotāju idejām ierīkos atbilstoši aprites ekonomikas principiem
Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) aicina pašvaldības iedzīvotājus piedalīties ideju konkursā “Mans kultūrdārzs Bolderājā”, kurā interesenti varēs iesniegt savas idejas, kā iekārtot Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Bolderājas filiālbibliotēkas dārzu.
2024. gada 18. septembrī RCB Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā pulcējās Bolderājas iedzīvotāji, nozares eksperti un speciālisti no dažādām Rīgas pašvaldības iestādēm, lai diskutētu par dārzā nepieciešamo labiekārtojumu, kā arī uzzinātu vairāk par izsludināto iedzīvotāju ideju konkursu.
Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā plānots veidot iekārtojumu kultūras pasākumu vajadzībām, izmantojot aprites ekonomikas un Jaunā Eiropas Bauhaus principus. Uzdevums sniegt priekšlikumus labiekārtojumam kultūras pasākumu vajadzībām šķiet vienkāršs, taču, ko nozīmē aprites ekonomikas principi, vairs tik viegli nav saprotams. Tāpēc ideju konkursa iniciatori pulcēja iedzīvotājus un ekspertus, lai skaidrotu un diskutētu par apritīgiem risinājumiem.
Kas ir aprites ekonomika un aprites ekonomikas risinājumi?
Aprites ekonomika nozīmē saprātīga saimniekošana. “Piemēram, rodoties kādai vajadzībai, vispirms tiek izvērtēti jau pieejamie resursi – esošo lietu labošana, atjaunošana, pārveidošana vai nomas un koplietošanas iespējas. Ja secina, ka tomēr ir nepieciešams būvēt vai iegādāties ko jaunu, tad ir jāizvērtē šīs lietas izmantošanas praktiskums – vai to būs iespējams labot, vai ir pieejamas rezerves daļas? Vai mēs šo lietu izmantosim bieži vai tā tomēr bieži stāvēs dīkā? Vai mēs varam ar kādu dalīties šīs lietas izmantošanā? Vai tad, kad šī lieta būs pavisam nolietota, to varēs sadalīt pa daļām vai materiāliem un nodot citu produktu ražošanai vai pārstrādei? Vai tomēr tā būs liela atkritumu kaudze, jo detaļas nav atvienojamas un izmantotie materiāli ir toksiski vai atkārtoti neizmantojami kompozītmateriāli? Daudzi no šiem jautājumiem tiek risināti jau pirms lietas ražošanas. Tāpat plānošanas un ražošanas fāzē ir svarīgs jautājums par materiālu izcelsmi – vai viss jāražo, vai jābūvē no jauniem materiāliem? Un šeit mēs nonākam pie atbildes, kāpēc šobrīd, kad plānojam RCB Bolderājas filiālbibliotēkas dārza labiekārtojumu, runājam par apritīguma principiem un vēlamies tos iekļaut jau plānošanas fāzē,” norāda Rīgas enerģētikas aģentūras projektu vadītāja Ieva Kalniņa.
Savukārt, Jaunais Eiropas Bauhaus ir Eiropas Komisijas ieviests koncepts, kas paredz būvniecībā un apkārtējās vides attīstībā apvienot estētiku, ilgtspēju un iesaisti.
“Iedzīvotājus aicinām piedalīties šajā procesā, jo gribam dzirdēt viņu viedokli – kas būtu nepieciešams, ko iedzīvotāji, kā šī dārza pasākumu apmeklētāji vēlētos? Jo agrāk un lielākā mērā iesaistīti būs vietējie iedzīvotāji, jo labāka attieksme pret labiekārtojumu sagaidāma. Nepostīsi, ko pats esi radījis,” saka I. Kalniņa.
Iedzīvotāji kopā ar ekspertiem un pašvaldības darbiniekiem izstaigāja plašo dārzu, izpētīja tā dažādo potenciālu un izteica jau sākotnējās idejas. Vairāki apmeklētāji šo pasākumu izmantoja, lai sagatavotu pilnīgāku savas idejas pieteikumu.
Dažas no izskanējušām idejām: iedzīvotāji labprāt šajā dārzā redzētu ne tikai klasiskos kultūras pasākumus (koncertus, izrādes un balles), bet arī mājražotāju tirdziņus, kas atbalstītu vietējos mazos ražotājus un savestu kopā iedzīvotājus. Tāpat arī ļoti novērtētu, ka labiekārtojums kalpotu ne vien īpašos pasākumos, bet ikdienā bibliotēkas lasītāji to varētu izmantot kā āra zaļo lasītavu. Būtu nepieciešama lapene, šūpuļtīkli vai cita atpūtas zona. Skaļās ielas būtu vēlams norobežot ar koka režģi, ko apaudzētu ar vīteņaugiem. Tāpat ieteica izmantot materiālus no tuvējā dabas lieguma kopšanas darbiem.
Kopumā teritorijā iezīmējās dārza dažādu funkciju zonas:
- skaļā, plašā zona sportiskām, tirdzniecības, deju un citām aktivitātēm, kam nav nepieciešams klusums;
- pasākumu zona, kurā netraucē apkārtnes skaņas;
- atpūtas zona.
Ideju konkursā tiek aicināts piedalīties ikviens ieinteresēts un aktīvs rīdzinieks vai domubiedru grupa – jaunieši, seniori, kaimiņi, draugi, nevalstiskās organizācijas, domubiedri u.c.
Ideju pieteikumus REA gaidīs vietnē https://rea.riga.lv/resursi/konkurss-mans-kulturdarzs-bolderaja/ līdz 2024. gada 25. novembrim plkst. 16.00. Iesniegtās idejas vērtēs žūrija un atlasīs piemērotākos risinājumus, kas tiks iekļauti iepirkumā un īstenoti līdz nākamā gada vasarai, lai vasaras nogalē varētu svinēt jaunā kultūrdārza atklāšanu.
Ideju konkurss tiek īstenots Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Radošas un apritīgas pilsētas – pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas CCC)” ietvaros. Vairāk informācijas par projektu pieejama mājaslapā https://rea.riga.lv/projekti/ccc/.
Informāciju sagatavoja: Ineta Miglāne, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, tālrunis: 29363334, e-pasts: ineta.miglane@riga.lv.
Rīgas enerģētikas aģentūra izsludina ideju konkursu iedzīvotājiem “Mans kultūrdārzs Bolderājā” par aprites ekonomikas un Jaunā Eiropas Bauhaus principiem atbilstoša labiekārtojuma izveidi kultūras pasākumu vajadzībām Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā. Ideju konkursā tiek aicināts piedalīties ikviens ieinteresēts un aktīvs rīdzinieks vai domubiedru grupa.
“Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā mēdz notikt dažādi kultūras pasākumi. Dārzs ir plašs, ar kokiem un gādā par patīkamu atmosfēru, noēno karstā saulē, tomēr tam nepieciešams labiekārtojums, lai tajā varētu notikt aizvien vairāk pasākumu, nodrošinot Bolderājas apkaimes iedzīvotājiem un viesiem pieejamu bagātīgu kultūras programmu. Šā gada 18.septembrī aicinām uz pasākumu Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā, kurā informēsim par ideju konkursu un aprites ekonomiku,” Rīgas enerģētikas aģentūras projektu vadītāja Ieva Kalniņa.
Lai jaunais dārza labiekārtojums būtu mūsdienīgs, ērti apsaimniekojams, videi draudzīgs un iekļautos apkārtējā vidē, Rīgas enerģētikas aģentūra izsludina ideju konkursu iedzīvotājiem “Mans kultūrdārzs Bolderājā” par aprites ekonomikas un Jaunā Eiropas Bauhaus principiem atbilstoša labiekārtojuma izveidi kultūras pasākumu vajadzībām Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā.
Ideju konkursā tiek aicināts piedalīties ikviens ieinteresēts un aktīvs rīdzinieks vai domubiedru grupa (jaunieši, seniori, kaimiņi, draugi, nevalstiskās organizācijas, domubiedri, u.c.).
Plašāku informāciju par ideju konkursu būs iespējams iegūt 18. septembra pasākumā Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā no plkst. 17.30. Pasākumu vadīs aktrise un apģērbu dizainere Madara Bormane, piedalīsies arī Latvijas Arhitektu savienības jaunā Eiropas Bauhaus koordinatore Anda Kursiša, pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola, kā arī ideju konkursa žūrijas locekļi.
Ideju pieteikumus gaidīsim līdz 2024. gada 25. novembrim. Iesniegtās idejas vērtēs žūrija un atlasīs piemērotākos risinājumus, kas tiks iekļauti iepirkumā un īstenoti līdz nākamā gada vasarai, lai vasaras nogalē varētu svinēt jaunā kultūrdārza atklāšanu.
Informāciju sagatavoja: Ineta Miglāne, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: ineta.miglane@riga.lv.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūra “Rīgas enerģētikas aģentūra” ir izstrādājusi Rīgas valstspilsētas Klimata pilsētas līguma 1. redakciju
Aicinām iepazīties ar Klimata pilsētas līguma dokumentāciju:
Rīcības plāns 2030 (1.redakcija)
Investīciju plāns 2030 (1.redakcija)
Rīgas apņemšanās 2030 (1. redakcija)
Klimata pilsētas līgums ir visu iesaistīto pušu koprades procesa rezultāts, tas ir visaptverošs plāns visām nozarēm – enerģētikas, ēku pārvaldības, ilgtspējīga transporta, atkritumu apsaimniekošanas, aprites ekonomikas, pilsētvides zaļināšanas u.c. jomām un tas ietver Rīgas valstspilsētas saistības, visu pušu plānotās rīcības un investīciju plānu ātrākai klimatneitralitātes sasniegšanai Rīgas valstspilsētā.
Klimata pilsētas līgums ir mūsu kopīgās ambīcijas un savstarpēji saskaņota stratēģija, kā, visām iesaistītajām pusēm sadarbojoties, mēs varam sasniegt Rīgas valstspilsētas izvirzītos klimata mērķus, kā arī visu ieinteresēto pušu apņemšanās katram sniegt ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā.
- Klimata pilsētas līgums paredz sasniegt 53% CO2 emisiju samazinājumu, salīdzinot ar 2019. gadu, kas vienlaicīgi nozīmē samazināt CO2 emisijas Rīgas valstspilsētā par 80%, salīdzinot ar 1990. gadu, kā arī sasniegt klimatneitralitāti pašvaldības infrastruktūrā. Savukārt, ar meža teritoriju palīdzību plānots nodrošināt nemainīgu CO2 piesaisti līdz 2030. gadam – aptuveni 300 ktCO2/gadā apmērā, kas nodrošinās 16% CO2 emisiju samazinājumu no 2019. gada kopējām CO2 emisijām.
- Rīgas valstspilsēta klimatneitralitāti nevar sasniegt bez ciešas ieinteresēto pušu līdzdalības, tādēļ aicinām ikvienu – pašvaldības, valsts un reģionālo institūcijas, uzņēmējus, ražotājus, pakalpojuma sniedzējus, sabiedrisko un nevalstisko organizāciju pārstāvjus un citus interesentus pievienoties mums ceļā uz Rīgas valstspilsētas izvirzīto klimata mērķu sasniegšanu. Ieguvēji būsim visi – Rīgas valstspilsētas Klimata pilsētas līguma ratificēšana nodrošinās iespēju visām iesaistītajām pusēm izmantot Rīgas valstspilsētai pieejamos finanšu resursus un atbalsta instrumentus izvirzīto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, veidot jaunus sadarbības tīklus un atrast sadarbības partnerus uz klimatneitralitāti vērstu aktivitāšu īstenošanai. Inovatīvu enerģētikas un pilsētvides tehnoloģiju apguves un pārņemšanas ietvaros uzņēmējiem, jo īpaši, jaunuzņēmējiem, tiks nodrošinātas plašas sadarbības iespējas gan ar Rīgas augstskolām un pētniecības institūtiem, gan starptautiskām pētniecības un inovāciju institūcijām. Savukārt, nevalstiskā sektora pārstāvjiem piedāvājam plašas iespējas veidot energoefektivitātes un klimatneitralitātes jautājumos izglītotas vietējās kopienas. Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām ieinteresētās puses izmantot Rīgas valstspilsētas sniegtās iespējas, kas vienlaikus nodrošinās jūsu iespējas kļūt klimatam draudzīgākiem gan jūsu ikdienas darbā, gan izvēlēs.
2022. gadā Rīga tika izraudzīta dalībai Eiropas pilsētu misijā “100 viedas un klimatneitrālas pilsētas”, apņemoties kļūt par vienu no pirmajām 100 Eiropas klimatneitrālām viedpilsētām līdz 2030. gadam. Šīs misijas ietvaros, koprades procesā, piedaloties vairāk nekā 200 ieinteresētajām pusēm gan no pašvaldības institūcijām, gan arī no valsts, reģionālās pārvaldes un nevalstiskajām institūcijām, kas darbojas dabas aizsardzības un klimata jautājumos, gan uzņēmējiem, kas nodarbojas enerģijas ražošanas, atkritumu un ūdens apsaimniekošanas, rūpniecības u.c. jomās, gan jaunuzņēmējiem, izglītības, inovāciju un pētniecības sektora pārstāvjiem un daudziem citiem interesentiem, esam izstrādājuši Rīgas valstspilsētas Klimata pilsētas līguma 1. redakciju.
Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) ir uzsākusi sadarbību ar Latvijas Nacionālo teātri (LNT), lai kopīgiem spēkiem veicinātu aprites ekonomikas principu ieviešanu savā ikdienas darbā radošo nozaru pārstāvjiem Rīgā.
Sniedzot radošo nozaru pārstāvjiem iespēju iegūt jaunas zināšanas par apritīgu biznesa modeļu veidošanu, kā arī saņemt profesionālu atbalstu aprites ekonomikas principu ieviešanai savā darbībā, REA iesaistījusies starptautiskā projektā “Radošas un apritīgas pilsētas – pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas (CCC)”.
Savukārt Latvijas Nacionālais teātris ir iesaistījies starptautiskā projektā “Greenstage”, kura mērķis ir veicināt ilgtspējas principu ieviešanu skatuves mākslas nozarē. Lai sniegtu atbalstu skatuves mākslas nozares organizatoriskā un ražošanas procesa analīzei un ilgtspējīgai attīstībai, projekta laikā tiks izstrādāts organizācijas pašnovērtējuma rīks, kā arī iestudēta izrāde Latvijas Nacionālajā teātrī, praksē realizējot ilgtspējīgas dekorāciju ražošanas un otrreizējas pārstrādes principus.
Iepazīstoties ar īstenojamajiem projektiem, REA un Latvijas Nacionālā teātra pārstāvji atzīst, ka sadarbība un līdzdalība projektos dod iespēju Rīgas kultūras organizāciju ekosistēmai pilnveidot zināšanas un izpratni par aprites ekonomikas principiem, kā arī mācīties un ieviest jaunus darbības modeļus, kas palīdzētu kultūras iestādēm savā saimnieciskajā darbībā kļūt ilgtspējīgākām.
Projektā “Radošas un apritīgas pilsētas – pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas (CCC)” piedalās Dānijas kultūras institūts (Dānija), Dzīvesstila un dizaina klasteris (Dānija), Orhūsas pilsētas Klimata sekretariāts (Dānija), Ziemeļu dimensijas kultūras partnerība (Latvija/Skandināvija), Pomerānijas Zinātnes un tehnoloģiju parks Gdiņa (Polija), Biedrība “Pomorskie in the European Union” (Polija), Turku pilsēta (Somija), Volonija / Dienvidrietumu Somijas reģionālā padome (Somija), Humakas lietišķo zinātņu universitāte (Somija), Tallinas radošais inkubators (Igaunija), “Anschar” GmbH (Vācija), “Zero Waste Kiel” e.V. (Vācija), fonds “Heinrich Böll Foundation Schleswig-Holstein” e.V. (Vācija).
Projektu “Greenstage” finansē Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa”. Vadošais partneris ir “Oberhausenas teātris”, kas pārstāv Oberhausenas pilsētu (Vācija). Citi partneri, kas piedalās projektā: “Latvijas Nacionālais teātris” un “Ģertrūdes ielas teātris” (Latvija), Vīnes Tautas teātris Vīnē (Austrija), “Bunker” Ļubļanā (Slovēnija) un “Vupertāles Klimata, vides un enerģētikas institūts” (Vācija). Pašvaldības partneris projektā ir Mantujas pašvaldība (Itālija). Asociētie partneri Dortmundes, Gelzenkirhenes un Vupertāles pilsētas, Rīga, Ļubļana un Vīne. Projekta pieteikuma iniciators un koordinators Ziemeļreinas-Vestfālenes Kultūrsekretariāts.
Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) darbinieki Citādo darba dienu š.g. jūlijā pavadīja, kopīgiem spēkiem remontējot nesen piešķirtās Aprites ekonomikas centra telpas, kas durvis apmeklētājiem vērs jau šī gada nogalē.
“Novērtējām, ka izraudzītās telpas Krišjāņa Valdemāra ielā 145 ir gana plašas, lai visiem būtu, kur pielikt roku. Pirmie iespaidi liecināja, ka nepieciešams samērā vienkāršs remonts. Un papildus tam – mēs ietaupītu līdzekļus. Tomēr pārsteigumu netrūka! Darbus veicām kopumā 115 m2 platībā – ieguvām vairāk patīkamas telpas nekā sākotnēji plānots,” teica Ieva Kalniņa, REA starptautisko projektu koordinatore.
“Remontdarbos piedalījās viss aģentūras komandas pamatsastāvs – 22 darbinieki. Galvenie veicamie darbi bija grīdu demontāža un sienu krāsošana. Katrs darīja to, kas padodas vislabāk.
Remonts bija interesanta pieredze, kas nesa arī jaunas idejas tālākajām iecerēm topošajā Aprites ekonomikas centrā. Rezultāts mūs pašus priecē, un daži kolēģi aizvien pēc darba laika turpina palīdzēt līdzināt grīdu,” pastāstīja Ieva Kalniņa.
Rīgas aprites ekonomikas centrs tiek veidots starptautiska projektā “Centri resursu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei pilsētvidē (CURE+)” ietvaros. Aprites ekonomikas centrs būs multifunkcionāla vieta, kurā iedzīvotāji varēs iepazīties ar aprites ekonomikas principiem, kā arī kokapstrādes darbnīcā atjaunot un paildzināt dažādu saimniecības lietu mūžu; tajā notiks arī pasākumi – meistarklases, semināri un nodarbības.
Projekts CURE+ tiek īstenots Eiropas klimata iniciatīvas (EUKI-2022) laikā. Projekta mērķis ir uzlabot mājsaimniecību radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un celt pašvaldības darbinieku zināšanas un kapacitāti aprites ekonomikas pasākumu plānošanā, izstrādē un īstenošanā. Projekta partneri: Tartu pašvaldība (Igaunija), Amsterdamas Tehniskā universitāte (Nīderlande), Elisava, Barselonas inženierzinātņu un dizaina augstskola (Spānija), Kavalas pašvaldība (Grieķija).