Atpakaļ Rīgas enerģētikas aģentūra iepazīstina cēsiniekus ar iedzīvotāju iesaistes pieredzi
2025. gada 26. martā Cēsīs norisinājās seminārs “Energokopienas – ceļš uz energoneatkarību”, kas pulcēja plašu dalībnieku loku – namu apsaimniekotājus, uzņēmumu pārstāvjus, ekspertus enerģētikas politikas un klimata jomā, kā arī Cēsu novada iedzīvotājus. Semināra mērķis bija ne tikai sniegt ieskatu energokopienu nozīmē un attīstības iespējās, bet arī rosināt diskusiju par labākajiem risinājumiem ilgtspējīgas enerģijas izmantošanai.
Inga Pelša, Rīgas enerģētiskas aģentūras starptautisko projektu koordinatore, seminārā dalījās ar Rīgas pieredzi sabiedrības iesaistē enerģētikas un klimata pielāgošanās jomā. Rīgas enerģētikas aģentūras iniciatīvas, lai skaidrotu un mudinātu iedzīvotājus iesaistīties ēku atjaunošanas un energoefektivitātes pasākumos, kā arī aprites ekonomikas principu ieviešanā cēsinieki atzina par iedvesmojošām un vērtīgām pilsoniskās līdzdalības iesaistē, palīdzot kopienām izvērtēt savu enerģētisko potenciālu.
Līva Šnitko, Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktora vietniece, semināra dalībniekus iepazīstināja ar energokopienu potenciālu Latvijā un iepazīstināja ar jauno energokopienu regulējumu un iespējām, proti, kā energokopienas var kalpot kā efektīvs instruments, lai samazinātu iedzīvotāju energoresursu patēriņu un sekmētu ilgtspējīgu enerģijas avotu ieviešanu.
Inta Ādamsone, Cēsu novada pašvaldības Vides un Klimata neitralitātes nodaļas vadītāja sniedza vērtīgu ieskatu par šobrīd aktuāliem ilgtspējīgiem projektiem Cēsu novadā.
Seminārā tika prezentēts CommitClimate projekta gaitā izstrādātais pašvaldību CO₂ modelis, kas demonstrē, kā, modelējot dažādus scenārijus, iespējams plānot rīcības klimatneitralitātei. Tāpat klātesošie izmēģināja projektā izstrādāto mājsaimniecību CO₂ pēdas kalkulatoru, kas daudz tiešāk un precīzāk iezīmē ikviena ietekmi uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.
Seminārs tika organizēts Eiropas Savienības Interreg Baltijas jūras reģiona (Interreg BSR) programmas 2021.-2027. gadam projekta “Ceļā uz enerģētikas pāreju un klimata neitralitāti Baltijas jūras reģiona pašvaldībās (CommitClimate)” ietvaros. Vairāk par projektu var uzzināt šeit.
Baltijas jūras reģiona pilsētas Gdiņā vienojas par kopīga pirmskomercializācijas iepirkuma principiem
No 2025. gada 25. marta līdz 28. martam Gdiņā, Polijas ziemeļu krastā notika “Creative Circular Cities” (CCC) projekta partneru tikšanās, kurā sešu pilsētu pārstāvji dalījās ar jaunumiem par projektā paveikto, apsprieda kopīgi izvirzītos pilsētvides izaicinājumus un vienojās par sadarbības principiem kopīga pirmskomercializācijas iepirkuma īstenošanai. Sanāksmi organizēja Gdiņas Dizaina centrs, Pomerānijas pārstāvniecība Eiropas Savienībā un Dānijas Kultūras institūts.
Partneru tikšanās laikā CCC partnerpilsētas – Orhūsa, Ķīle, Gdiņa, Turku, Tallina un Rīga – katra iezīmēja konkrētu pilsētvides izaicinājumu, kuram jārod inovatīvs risinājums. Ar pirmskomercializācijas iepirkuma (PCP) palīdzību izvēlētajiem izaicinājumiem tiks meklēti radoši risinājumi, piemērojot aprites ekonomikas principus. PCP ir Eiropas inovāciju veicināšanas instruments, kas ļauj publiskā sektora institūcijām kopīgi ar privātiem uzņēmumiem izstrādāt jaunus risinājumus. *
CCC projekta partneris Gdiņas dizaina centrs atklāja partneru sanāksmi, iepazīstinot ar centra lielāko ikgadējo notikumu Gdiņas dizaina dienu festivālu un skaidrojot, kā viņu apritīgā pieeja atbalsta gan dizainerus, gan festivāla kuratorus, vienlaikus samazinot izmaksas un radot jaunas iespējas. Festivāla pamatvērtībās un aktivitātēs ir integrēts galvenais vēstījums – dizainam ir jāpalīdz cilvēkiem un planētai rast labvēlīgus risinājumus.
Partneri padziļinātā zināšanu apmaiņas darbnīcā diskutēja par jautājumiem: kā radošas aprites aktivitātes var uzturēt vai pārveidot par biznesa idejām; kā partneri var koplietot vairāk resursu; vai veids, kā daži partneri sadarbojas ar saviem politikas veidotājiem, varētu iedvesmot citus izstrādāt jaunas rīcībpolitikas stratēģijas savās pilsētās?
Partneri apmeklēja bijušās Gdaņskas kuģu būvētavas telpas, kuru mūsdienīgā veidā piemēroti aprites ekonomikas principi. Vietējie uzņēmēji šajās telpās ir iekārtojuši radošu aktivitāšu norises vietu, maksimāli izmantojot jau pieejamos materiālus un telpu. Milzīgās zāles tiek pārveidotas par sadarbības mākslas telpu, un nākotnē kuģu būvētava uzņems vietējos māksliniekus, kā arī rezidentus.
Sanāksme noslēdzās ar intensīvu sesiju par pirmskomercializācijas iepirkuma principiem un pilsētu izaicinājumiem aprites ekonomikas jomā.
* Kas ir PCP? Tā vietā, lai iegādātos esošos produktus, pirmskomercializācijas iepirkums (PCP) finansē pētniecību un izstrādi pa posmiem, sākot no koncepcijas izstrādes, virzoties uz prototipu izstrādi un beidzot ar testēšanu reālajā vidē. Tādā veidā PCP ļauj pilsētām iegūt tirgum gatavus risinājumus, kas atbilst to stratēģiskajām vajadzībām, jo īpaši apgabalos, kur pašlaik nav atbilstošu produktu.
Projektu “Radošas un apritīgas pilsētas — pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas (Creative Circular Cities)” līdzfinansē ES Interreg Baltijas jūras reģiona programma, lai veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas.
Plašāka informācija par projektu pieejama mājaslapā.
Foto – Andra Jakoviča, Dānijas Kultūras institūts
Domāt par lietu ilgmūžību un iesaistīt iedzīvotājus: Rīgas pieredzes stāsts apritīguma principu iedzīvināšanā
Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) ir projekta “Radošas un apritīgas pilsētas” īstenotājs Rīgā. Aģentūra atbild par aprites ekonomikas principu ieviešanu pilsētā un piedalās vairākos apritīgumam veltītos starptautiskos projektos. Nesen REA starptautisko projektu vadītāja-koordinatore Ieva Kalniņa sniedza interviju medijiem, kurā stāstīja par apritīgas ārtelpas izveidi Bolderājā. Tāpat saruna pieskārās aģentūras plānotajam aprites ekonomikas forumam un iedvesmas avotiem citās Baltijas jūras reģiona pilsētās, kas ļāvuši Rīgai labāk izprast iedzīvotāju iesaistes principus un izveidot Sadarbnīcu tās pašreizējā veidolā – kā platformu pasākumiem par aprites ekonomiku un darbnīcu, kur ikviens iedzīvotājs meistara vadībā var salabot kādu priekšmetu vai uztaisīt kaut ko no jauna.
Bolderāja ir industriāla Rīgas apkaime, kurā dzīvo ap 12 000 iedzīvotāju, tā atrodas ap 12 km attālumā no pilsētas centra. Pārsvarā apkaimē dzīvo krieviski runājošie. Ņemot vērā salīdzinoši nomaļo atrašanās vietu, ir īpaši svarīgi, ka apkaimē ir vietas, kur iedzīvotāji var satikties un baudīt kultūras pasākumus. Par tādu vietu varētu tapt arī Bolderājas bibliotēka un tās teritorija. 2025. gada sākumā noslēdzās iedzīvotāju ideju konkurss Bolderājas bibliotēkas dārza labiekārtošanai, kurā tika saņemti 11 pieteikumi, kas ļāva izprast, ko šajā vietā vēlas redzēt iedzīvotāji. Šūpuļtīkli kokos, intravertu stūrītis, piemineklis grāmatai, mājiņas kokā un jūras konteineris kā skatuve – šīs idejas ļauj apjaust patiesi radošo piedāvājumu. Ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības, nupat izsludināts iepirkums par dārza labiekārtošanu. Ja neradīsies nekādi šķēršļi, labiekārtoto dārzu atklās jau šogad oktobrī.
Vai veicot dārza labiekārtošanu, jūs īstenosiet kādas no iedzīvotāju iesūtītajām idejām?
Mums sākumā likās, ka to darīsim, bet pērn, iekārtojot Sadarbnīcu, sapratām, ka viens pret viens iesniegtās idejas tomēr neīstenosim. Iedzīvotāju idejas mums palīdzēja saprast, ko viņi vēlas dārzā redzēt. Labākās idejas mēs potenciālajiem darbu veicējiem neesam iekļāvuši kā obligātu prasību, bet gan kā rekomendāciju, jo aprites ekonomikā vispirms ir funkcionalitāte, materiāli un tad dizains. Savukārt, ja mēs noteiktu dizainu un konkrēts tehniskos risinājumus, mēs izslēgtu labāku materiālu un risinājumu variācijas, ignorējot materiālu pieejamību.
Iepirkumā mēs nodefinējām funkcionalitāti – jāizveido daudzfunkcionāla pasākumu vieta ar vismaz 50 sēdvietām, divas āra lasītavas ar noteiktu ietilpību. Darbu izpildītājs meklēs materiālus, un veidos labiekārtojuma gala dizainu, piemēros atbilstošākos tehniskos risinājumus. Piemēram, iedzīvotāju ideju konkursa uzvarētāji ierosināja dārzā izveidot skatuvi no jūras konteinera, tomēr, iespējams, ka darbu izpildītājs teiks, ka viņam ir pieejami brīnišķīgi kokmateriāli, un viņš to pašu funkcionalitāti var panākt ar citiem materiāliem. Mēs dodam to atvērtību.
Iepirkums aprites ekonomikas sistēmā diezgan stipri atšķiras no parasta iepirkuma. Kādi ir obligātie nosacījumi, ko jūs ietvērāt iepirkumā?
Parasti vispirms tiek radīts dizains un tam piemeklēti materiāli, kas pieejami plašā klāstā un krāsu variācijās. Savukārt, ja vēlamies izmantot jau reiz lietotus materiālus, tad situācija ir pavisam cita. Jāsalāgo materiāli, to tekstūras, krāsas, apjomi un pieejamība. Neeksistē katalogi ar krāsu un izmēru variācijām. Tomēr, izskatot visus aprites ekonomikas principus, otrreizēja materiālu izmantošana nav vienīgais risinājums. Arī lietošanas fāzē ir aprites ekonomikas principi, ko dizaineris var īstenot –lai priekšmets būtu daudzfunkcionāls, viegli kopjams, ilgmūžīgs, lai ir nomaināmas detaļas, lai ir viegli sadalāms pa sastāvdaļām, ja tas pēc nokalpošanas būs jāizmanto citā veidā vai jāpārstrādā. Ir ļoti daudz principu, un dažkārt tos var veiksmīgāk īstenot tieši ar jauniem materiāliem. Ja dizains šos principus labāk iznes ar jauniem materiāliem, arī tas mums der. Sadarbnīcas iekārtošanas laikā arhitekti bija savākuši daudz materiālu, un mēs tiem jautājām: “Kas Tu būsi?”. Tas ir radošs process.
Kāda bija pieredze ar iedzīvotāju iesaisti šajā projektā, un vai izmantotā prakse bija kas jauns jūsu aģentūrai?
Ideju konkursa noslēguma pasākumā uzvarētāju komandas pārstāve izstāstīja, kā radās viņu idejas, kāds bija radošais process un apsvērumi. Pieteikuma sagatavošanā iedzīvotāji bija ieguldījuši daudz domu un darba. Turklāt, cik dažādas bija šīs idejas! No pavisam vienkāršiem līdz ļoti sarežģītiem pieteikumiem. Arī no satura viedokļa pieteikumi bija ļoti dažādi. Un bija lietas, par kurām mēs vispār nebijām iedomājušies, ka tās būs svarīgas, piemēram, patriotisma aspekts.
Kas bija klupšanas akmeņi vai pārsteigumi iedzīvotāju iesaistes procesā?
Mums bija ļoti grūti nodot iedzīvotājiem informāciju – saprast, pa kādiem kanāliem uzrunāt iedzīvotājus, jo izrādās, ka plakātus tik vienkārši pilsētvidē izlikt nevar, līdz ar to mēs paļāvāmies uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības Facebook kontiem. Tiem ir daudz sekotāju, bet vai tieši no Bolderājas? Mēs it kā uzreiz pasakām – piedalīties var tikai tie, kas lieto Facebook, tikai tie, kas seko Rīgas kontam, tikai ar tiem mēs strādājam. Lai tik ļoti neierobežotu cilvēku loku, mēs iedzīvotājus uzrunājām arī caur bibliotēku. Mūsu pieredze rāda, ka ļoti labi strādā iedzīvotāju personīga uzrunāšana pasākumu laikā, bet to paveikt saturiski jēgpilni un pārdomāti ir ļoti laikietilpīgi. Ja tas būtu iespējams, es laikam taisītu kādu pop-up stendu Bolderājas centrā, kādu pasākumu. Mēs par konkursu stāstījām arī caur profesionālām organizācijām, caur biedrībām, apkaimju koordinators dalījās savos kanālos.
Kāds ir vēlamais Bolderājas bibliotēkas dārza projekta iznākums ilgtermiņā?
Noteikti redzu to kā aktīvi izmantotu vietu, kur cilvēki bauda dabu. Un tas ir vēl viens aspekts. Mēs līdz šim bibliotēkas dārza teritoriju redzējām, kā zaļu skaistu neizmantotu vietu, kur var notikt pasākumi sakārtotākā vidē, bet, kad sākām uzklausīt iedzīvotājus, ļoti skaļi izskanēja aicinājums saudzēt dabu un vēlme baudīt dabu. Līdz ar to mēs redzam, ka dārzam piemērotākas ir nevis skaļas ballītes ar vairākiem simtiem dalībnieku, bet gan klusāki pasākumi vai pat vienkārši iepsēja izmantot bibliotēkas pakalpojumus zaļā, patīkamā vidē. Arī skolas klases nāks uz brīvdabas nodarbībām. Tā būs dzīva, pamanīta, novērtēta vieta, kur cilvēki nāk un ar cieņu izturas pret to, kas tur ir, jo viņi paši būs piedalījušies tā radīšanā. To gribētos redzēt kā patīkamu blakus efektu – ka vietējie iedzīvotāji redz, ka viņi var iesaistīties, un tā ir arī viņu vide, kur būt.
Atgriežoties pie tā, kas notiks tālāk. Lūdzu pastāsti pavisam īsi par nākamajiem soļiem, kas šogad vēl gaidāmi.
Ceram uz veiksmīgu iepirkuma rezultātu, un ka vasarā mēs sāksim labiekārtošanas darbus. Izklausās vienkārši, bet patiesībā tas ietver daudz vairāk. Pakalpojuma sniedzējam būs jāsagatavo dizaina koncepts, tā vīzija. Savu vīziju viņš saskaņos ar mums, ar bibliotēku un pēc tam prezentēs arī iedzīvotājiem. Tātad iedzīvotājiem vēlreiz būs iespēja izteikt savu viedokli un tapt sadzirdētiem. Īstenošanas laikā, vārti būs vaļā un iedzīvotāji varēs nākt un palīdzēt, mācīties, skatīties, sekot līdzi, tā ir atvērta formāta labiekārtošana. Tas ir kaut kas jauns, līdz šim tā nav bijis. Šoreiz tā ir iepirkumā iekļauta prasība – izpildītājiem ir jāļauj cilvēkiem iesaistīties. Līdz ar to tā būs nepārtraukta vietējo iedzīvotāju iesaiste no idejas līdz īstenošanai. Plānots visu pabeigt līdz nākamā gada aprīļa vidum.
Ja runājam par citām turpmākajām aktivitātēm projektā “Radošas un apritīgas pilsētas”, tad jāpiemin Aprites ekonomikas forums, kas notiks 5. vai 6. novembrī. Tas būs valsts mēroga pasākums ar vairāku sadarbības partneru iesaisti. Būs starptautiskie un vietējie runātāji, piedalīsies ministrijas, Latvijas Nacionālais teātris, arī Ziemeļvalstu Ministru padome ir pievienojusies organizatoriem.
Ko jūs esat ieguvuši no starptautiskās sadarbības projektā “Radošas un apritīgas pilsētas”?
Pilnīgi noteikti esam daudz ko ieguvuši. Es varētu teikt, ka Turku pieredze ir absolūts iedvesmas avots mūsu aprites ekonomikas brokastīm, kas tika uzsāktas februāra nogalē, un turpmāk notiks regulāri. Katru reizi būs cita tēma. Pirmajā pasākumā runājām par zaļmaldināšanu, ekomarķējumu un bīstamajām ķīmiskajām vielām būvniecībā. No radošo industriju pārstāvjiem mērķauditorija bija arhitekti.
Otrs iedvesmas avots – Orhūsas “doms”. Mūsu Sadarbnīca varētu tapt arī bez tur redzētā, bet tas pilnīgi noteikti iedeva papildu iedvesmu. Tas ir piemērs, kas demonstrē, ka šāda vieta ir nepieciešama un tā tiešām tiek jēgpilni izmantota. Orhūsas “domā” pat ir kafejnīca. Un kad ir internets un kafija, tad cilvēki nāk.
Pilnīgi noteikti ieguvums ir arī izcilie eksperti. No visiem starptautiskajiem projektiem tie ir visvērtīgākie eksperti, ar kādiem esmu sastapusies. Jako Blomberga un Vivianas Doumpas konsultācijas pamainīja mūsu pieeju Bolderājas dārza projektam, mēs ar viņu palīdzību attīstījām iedzīvotāju iesaistes plānus. Eksperti iedeva ticību, ka mēs varēsim; viņi paši ir ļoti daudz ko izdarījuši. Es daudz atsaucos arī uz eksperta Pelles Guldborga Hansena idejām un ieteikumiem – tie ir mainījuši mūsu darbu arī citos projektos. Tāpat mums bija pilnīgi citādas ambīcijas attiecībā uz aprites ekonomikas forumu, domājām, ka varam uzreiz strādāt ar uzņēmējiem un aicināt viņus sagatavot rīcības plānus, bet eksperts Jaspers Štainhauzens ieteica ieteica citu ceļu. Sākumā nepieciešama “tirgus gatavināšana”, vajag iedvesmot, parādīt, ka kādam kaut kas ir jau sanācis, tāpat sākumā ieteica piesaistīt lielos tirgus spēlētājus.
Visi ekspertu ieteikumi, tas viss mūs ir bagātinājis, un mēs to izmantojam ne tikai šajā, bet arī citos projektos.
Kā notiek radošā sektora iesaiste projektā? Kur izpaužas radošuma aspekts?
Radošumu šajā projektā tveram plaši. Mums ir cieša sadarbība ar Nacionālo teātri, ar Ģertrūdes ielas teātri, viņi šobrīd gatavo politikas rekomendācijas, mēs mēģinām arī saklausīt, kas viņus interesē. Nacionālais teātris šogad veido apritīgu izrādi. Mēs diskutējām par materiālu un rekvizītu maiņas punktu. Viņi gribētu, lai pašvaldība to koordinē, tur varētu mākslinieki un mākslas studenti iesaistīties. Tas ir atkal infrastruktūras un resursu jautājums, varbūt Kultūras akadēmija, Kultūras ministrija varētu būt iesaistīta. Mums ir dialogs ar šo nozari. Mēs nekad neesam sadarbojušies ar Kultūras ministriju, bet tagad mums ar viņiem ir atvēries dialogs. Arī ar Arhitektu savienību sadarbojamies saistībā ar iepirkumu ārtelpas labiekārtojumam. Radošums noteikti izpaužas iedzīvotāju idejās. Par kultūru varam runāt arī uzvedības kultūras aspektā.
Pastāsti lūdzu nedaudz par Sadarbnīcas telpām, kur šobrīd atrodamies
Sadarbnīca ir platforma mūsu koprades arēnai, kuras izveide bija paredzēta projektā.
Mūsu mērķis ir panākt, ka, domājot par aprites ekonomiku pilsētā, cilvēki intuitīvi domā par šo vietu, kā arī zina par iespēju izteikties un uzzināt ko jaunu mēneša pēdējā piektdienās aprites ekomikas brokastīs. Mums šobrīd telpas ir jau rezervētas pat uz septembri, oktobri un novembri. Telpas var izmantot jebkurš bez maksas pie nosacījuma, ka tā nav iestādes iekšēja sanāksme, un ka pasākuma mērķis ir saistīts ar aprites ekonomiku, ilgtspēju, un tas nedrīkst būt maksas pasākums.
Te ir arī iespēja izmantot darbnīcu. Vai cilvēki piesakās, izmanto?
Jā, ļoti aktīvi. Mēs piedāvājam telpu, instrumentus, padomu. Cilvēks nāk ar saviem materiāliem – vai nu ar kādu priekšmetu, mēbeli kas, kas ir jāsalabo vai arī ar izejmateriāliem. Vai tās ir lakas, smilšpapīrs, respirators – tie ir katram savi, bet visu pārējo, kas ir Sadarbnīcā, var izmantot. Iepriekš ir jāpiesakās, lai rezervētu vietu, un arī lai mēs varētu aplēst, vai ideja šeit ir īstenojama.
Cik rīdzinieki vispār ir informēti par aprites ekonomikas jēdzienu un to, ko viņi paši var paveikt? Kāds ir jūsu iespaids?
Kādā burbulī dzīvo, tāds arī iespaids. Tā kā Rīgā dzīvo trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, tad mēs saskaramies ar visu spektru. Pie mums ir pietiekama plūsma ar cilvēkiem, kas atbalsta aprites ekonomikas idejas un kam tās patīk. Cilvēku motivācija ir visdažādākā. Viens no motivātoriem – darbošanās darbnīcā ir kā terapija. Cilvēki nāk ar lietām, kam ir vēsturiska vērtība un nāk ar vienkāršākiem priekšmetiem, , jo tos var salabot. Piemēram, šeit atjaunoja deviņdesmito gadu taburešu komplektu, kam nebija necik liela vērtība.Mazliet padarbojoties Sadarbnīcā, īpašnieki iedeva tām mūsdienīgu izskatu un jaunu dzīvi. Kādam kaut ko vajag protezēt krēslam, pārvilkt auduma daļas, nāk arī ar lielākiem objektiem, bet tos nes pa daļām. Tā kā pieprasījums ir.
Vairāk par projektu “Radošas un apritīgas pilsētas – pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas (CCC)”” iespējams uzzināt šeit.
Informācija par izsludināto iepirkumu Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārza labiekārtošanai pēc aprites ekonomikas principiem ir pieejama šeit.
Ievas Kalniņas intervija angļu valodā pieejama Interreg Baltijas jūras reģiona programmas portālā.
Pārrunā veicamos darbus aprites ekonomikas jomā Rīgā
Lai iepazītos ar nesen atklātās REA Sadarbnīcas darbu, kā arī pārrunātu prioritātes un veicamos darbus aprites ekonomikas jomā Rīgā, ceturtdien, 2025.gada 20.februārī uz tikšanos ar Rīgas enerģētikas aģentūras speciālistiem bija ieradušies Rīgas domes deputāti Einārs Cilinskis, Valdis Gavars un Igors Kļaviņš.
REA direktors Jānis Ikaunieks un starptautisko projektu koordinatore Ieva Kalniņa iepazīstināja ar līdz šim paveikto aprites ekonomikas jomā, aktuālajiem projektiem un Sadarbnīcas izveidošanas gaitu.
Rīgai jākļūst par modernu aprites ekonomikas inovāciju sākumpunktu, kas atbalsta jaunu tehnoloģiju, infrastruktūras un procesu izstrādi, kas vērsti uz resursu atgriešanu apritē un kalpo par iedvesmas avotu citām Latvijas pašvaldībām. Kādas prioritārās jomas jāaptver un kādām jābūt konkrētām rīcībām šī mērķa sasniegšanā gan pašvaldības struktūrvienībās, gan sadarbībā ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem – par to izvērsās dzīva diskusija.
Pasākums notika starptautiska projekta “Centri resursu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei pilsētvidē (CURE+)” ietvaros. Projektu CURE+ finansē Vācijas Federālā ekonomikas un klimata lietu ministrija Eiropas klimata iniciatīvas (EUKI-2022) ietvarā. Projekta mērķis ir uzlabot mājsaimniecību radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un celt pašvaldības darbinieku zināšanas un kapacitāti aprites ekonomikas pasākumu plānošanā, izstrādē un īstenošanā. Projekta partneri: Rīgas enerģētikas aģentūra, Tartu pašvaldība (Igaunija), Amsterdamas Tehniskā universitāte (Nīderlande), Elisava, Barselonas inženierzinātņu un dizaina augstskola (Spānija), Kavalas pašvaldība (Grieķija).
Aprites ekonomikas brokastis – Ekomarķējums, zaļmaldināšana un bīstamās ķīmiskās vielas būvniecībā
Ekomarķējums, zaļmaldināšana un bīstamās ķīmiskās vielas būvniecībā
Zināms, ka Latvijas veikalos nopērkamā pārtika ir ēdama un droša veselībai. Vienlaikus arī nav noslēpums, ka atsevišķi produkti ir krietni neveselīgi un ārsti neiesaka tos lietot uzturā. Līdzīgi ir ar būvmateriāliem – tie visi ir atzīti par drošiem, taču zinātnieki vērš uzmanību, ka ne visus vajadzētu pirkt ar vieglu roku. Kā uzzināt, vai būvmateriāli satur bīstamās ķīmiskās vielas? Kāda ir šo vielu ietekme uz veselību? Vai un kam tas ir svarīgi?
Aicinām uz pasākumu draudzīgā atmosfērā, kurā eksperti dalīsies savās zināšanās un visi kopā diskutēsim par ekomarķējumu, zaļmaldināšanu un bīstamajām ķīmiskajām vielām būvniecībā.
Gaidīts ir ikviens interesents, jo īpaši arhitekti, būvnieki, būvniecības projektu vadītāji. Reģistrēšanās saite: https://forms.office.com/e/XHXrGFvY7C
28. februārī Sadarbnīcā, Kr. Valdemāra ielā 145, k-1. Ierašanās no plkst. 9.00, sākums plkst. 9.30.
Šis ir pirmās Aprites ekonomikas brokastis – pasākums, kur draudzīgā atmosfērā uzzināt jaunākās aktualitātes aprites ekonomikas nozarē – lielisks veids, kā sākt rītu, apmainīties ar idejām un satikt domubiedrus.
Projektu “Radošas apritīgas pilsētas” līdzfinansē ES Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2021.-2027. gadam.
Bolderājas bibliotēkas dārzā taps jauns labiekārtojums bibliotēkas pakalpojumu un kultūras norišu baudīšanai
Noslēdzies Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) rīkotais ideju konkurss iedzīvotājiem “Mans kultūrdārzs Bolderājā”, kā rezultātā izvērtētas iedzīvotāju iesniegtās idejas, ko plānots realizēt Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā.
Iesniegto ideju vidū ir dažādas versijas bibliotēkas āra lasītavai, soliņu un nelielas estrādītes izveide, pārvietojamā kafejnīca, amatnieku darināts rotaļu laukums lasīšanai veltītā tematikā, piemineklis grāmatai un mājiņa kokā. Iesniegta arī ideja par bibliotēkas šūpuļtīklu lasītavu vasaras sezonā, nojume dažādām aktivitātēm, pergolas ar vīteņaugiem pasākumu apmeklētāju labsajūtai un dekorāciju izvietošanai, kā arī idejas dārza labiekārtošanai ar dažādiem augiem un košumkrūmiem. Tika piedāvāts radošs risinājums pielāgot jūras konteineri skatuves un reizē arī noliktavas vajadzībām, tā apdari pieskaņojot prasīgajai bibliotēkas ēkas arhitektūrai. Kā interesants atzīsts arī pieteikums “Lai top gaisma” ar svecīšu stenda izveidi Bolderājas bibliotēkas dārzā valsts svētku svinēšanas vajadzībām.
- “Pašvaldība pagājušogad atklāja atjaunotās Bolderājas filiālbibliotēkas telpas, kurās ieguldīti 600 000 eiro. Jau tajā brīdī radās doma, ka atjaunota ēka pieprasa arī sakoptu apkārtējo vidi. Tādējādi REA attīstīja ideju par konkursu ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, sadarbojoties ar vietējās apkaimes iedzīvotājiem, Apkaimju iedzīvotāju centru, RCB un nozares ekspertiem. Īpaši patīkami, ka šādos konkursos piedalās arī bērni, kas norāda uz to ka šīs idejas ir dzīvotspējīgas un rada pēctecību, lai ne tikai Rīgas centrs, bet arī pilsētas apkaimes būtu sakoptas un “dzīvas”,” uzsver Īpašuma komitejas vadītājs Dainis Locis.
- “Ideju konkursā saņēmām 11 pieteikumus, kas ir daudz, ņemot vērā konkursa sarežģītās prasības. Idejas bija ļoti dažādas gan saturiski, gan detalizācijas ziņā, gan arī formātos. Bija jūtams, ka iedzīvotāji ir tiešām rūpīgi pievērsušies jautājumam – bija ņemti vērā gan ideju konkursa nosacījumi, padomāts par ilgtspējīgiem materiāliem, to iegūšanas iespējām, apritīga inženierdizaina risinājumiem (piemēram, daudzfunkcionalitāte), kā arī drošības jautājumiem, lai pasargātu risinājumus no potenciāla vandālisma un zādzībām,” norāda REA projektu vadītāja Ieva Kalniņa.
Konkursa dalībnieku idejas ļāvušas saprast, kas ir svarīgs konkrētās apkaimes iedzīvotājiem, piemēram, patriotisma aspekts. “Patiešām – Bolderājā, kas ir attāla apkaime, nav nevienas vietas, kas būtu iekārtota patriotisku svētku atzīmēšanai. Ir iegājušās skolas kāpnes, kur mēdz likt svecītes, bet nekā cita nav,” atzīmē Kalniņa. “Bija ar roku zīmētas skices un pat rasējumi, veikti aprēķini, sagatavotas tāmes, saņēmām sarakstu ar piemērotiem augiem, ko varētu teritorijā stādīt. Viena pretendente bija izmantojusi mākslīgo intelektu, lai veidotu vizualizācijas savam piedāvājumam.”
REA īpaši izcēlusi Rīgas Bolderājas Jaunās pamatskolas 2. “A” klases audzinātāju un bērnus. Skolotāja šo ideju konkursu iekļāva mācību procesā, runājot ar bērniem par vides ilgtspējas jautājumiem un kopīgi gatavojot idejas iedzīvotāju konkursam.
Projekta komanda ir pateicīga katram idejas pieteicējam un aicina sekot līdzi Bolderājas bibliotēkas dārza labiekārtošanas procesam, jo sadarbība ar šo nebeidzas – arī turpmāk iedzīvotāji tiks iesaistīti lēmumu pieņemšanā un Bolderājas bibliotēkas dārza labiekārtošanā.
- Visas iesniegtās idejas tika apkopotas un tās rūpīgi izvērtēja profesionāla žūrija. Konkursa noslēguma pasākuma laikā bija iespēja uzzināt par konkursa gaitu un iesniegtajām idejām, izprast žūrijas vērtējumu, galvenās konkursa atziņas, kā arī iepazīties ar žūrijas vērtējumu un apskatīt iesniegtās idejas. Tika sveikti konkursa dalībnieki un sniegta informācija par nākamajiem soļiem, kā izvēlētās idejas tiks īstenotas dārzā jau šī gada vasarā.
- Konkursa mērķis bija rast radošus risinājumus Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārza labiekārtošanai pēc aprites ekonomikas principiem, kas palīdzētu organizēt daudzveidīgas aktivitātes un veicinās apkaimes iedzīvotāju līdzdalību.
- Tuvākajā laikā tiks izsludināts iepirkums Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārza labiekārtošanai pēc aprites ekonomikas principiem, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegtās idejas un turpinot vietējo iedzīvotāju iesaisti projekta īstenošanā.
Aprites ekonomika ir ilgtspējību veicinošs attīstības modelis, kura būtība ir produktu, materiālu un resursu vērtības saglabāšana, celšana un noturēšana ekonomikā pēc iespējas ilgāk, vienlaikus samazinot gan izejvielu patēriņu un atkritumu apjomu, gan arī ietekmi uz vidi.
Ideju konkurss tiek īstenots Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Radošas un apritīgas pilsētas – pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas CCC)” ietvaros. Vairāk informācijas par projektu pieejama mājaslapā https://rea.riga.lv/projekti/ccc/.
Informāciju sagatavoja: Ineta Miglāne, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, tālrunis: 29363334, e-pasts: ineta.miglane@riga.lv.
Baltijas jūras reģiona pilsētas sadarbojas Tallinā aprites ekonomikas stratēģiju un pilotprojektu izstrādē
No 2024. gada 3. decembra līdz 5. decembrim Tallinā norisinājās “Creative Circular Cities” (CCC) projekta Stratēģijas darbnīca, kuru organizēja Tallinas Biznesa inkubators sadarbībā ar Dānijas Kultūras institūtu un Zero Waste Kiel. Šis bija noslēdzošais projekta partneru tikšanās pasākums šajā gadā, pulcējot pārstāvjus no Orhūsas, Gdiņas, Ķīles, Rīgas, Tallinas un Turku, lai kopīgi strādātu pie aprites ekonomikas stratēģiju un pilotprojektu izstrādes.
Stratēģijas darbnīcā projekta partneri ieguva jaunas zināšanas, lai attīstītu stratēģijas un pilotaktivitātes, kas veicinātu radošo industriju iesaisti aprites ekonomikas risinājumos savās pilsētās.
Pasākuma pirmajā dienā dalībnieki iepazinās ar Igaunijas pieredzi sociālās uzņēmējdarbības jomā, kā arī ar dažādām pašvaldību, aktīvistu un uzņēmēju iniciatīvām, kas vērstas uz atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanu. Tāpat tika apspriesti kolektīvās pārvaldības modeļi, kas varētu veicināt efektīvu pilsētu sadarbību un iedzīvotāju iesaisti.
Otrajā dienā ar savu pieredzi dalījās aktīvists un pilsētvides plānotājs Jaakko Blombergs, kurš stāstīja par veidiem, kā iesaistīt radošos cilvēkus pilsētu projektos, nodrošinot tiem iespējas un autonomiju. Blomberga īstenotie projekti Helsinkos, piemēram, Pasilla ielas mākslas rajons, Kallio kvartāla festivāls un Helsinku saunu diena, ir veiksmīgi piemēri, kā radošums var uzlabot pilsētvidi.
Stratēģijas darbnīcā piedalījās arī pieredzējis servisa dizainers un procesu vadītājs Kšištofs Ožogs, kurš ar praktiskiem un radošiem darbnīcu uzdevumiem palīdzēja partneriem izstrādāt risinājumus sarežģītiem pilsētas problēmjautājumiem. Tikšanās noslēgumā projekta partneri prezentēja savas pilotprojektu vīzijas, tostarp idejas par radošajiem aprites karnevāliem, aprites ekonomikas konferencēm, jauniem biznesa modeļiem un inkubācijas programmām, kas aptvertu dažādas mērķgrupas – no studentiem līdz uzņēmējiem un radošajām industrijām.
Pasākuma ietvaros dalībnieki apmeklēja arī vairākas Tallinas iniciatīvas, kas jau darbojas aprites ekonomikas jomā: Lilleküla aprites ekonomikas centru, kurā notiek remontdarbnīcas un tiek pārstrādāti vairāk nekā 40 dažādi atkritumu veidi, Vivita Solutions laboratoriju, kur bērni attīsta radošās prasmes, veidojot darbus no atkritumu materiāliem, un Tallinas Dizaina namu, kas piedāvā aprites dizaina produktu līnijas.
Projektu “Radošas un apritīgas pilsētas — pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas (Creative Circular Cities)” līdzfinansē ES Interreg Baltijas jūras reģiona programma, lai veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas.
Plašāka informācija par projektu pieejama mājaslapā.
Rīdzinieki varēs iepazīties ar aprites ekonomikas principiem jaunajā koptelpā “Sadarbnīca”
2024. gada 6. decembrī Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) paspārnē tika atklāta jauna aprites ekonomikas telpa “Sadarbnīca”, kas būs multifunkcionāla vieta, kurā iedzīvotāji varēs iepazīties ar aprites ekonomikas principiem, kā arī kokapstrādes darbnīcā atjaunot un paildzināt dažādu saimniecības lietu mūžu; tajā notiks arī pasākumi – meistarklases, semināri un nodarbības. Iepriekš piesakoties, telpa būs pieejama ikvienam rīdziniekam.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps atzīmēja, ka “Sadarbnīca” ir nozīmīgs solis Rīgas ceļā uz klimatneitralitāti un aprites ekonomikas principu integrēšanu ikdienas dzīvē.
- Viesturs Zeps uzsvēra: “Mēs esam apņēmušies līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas un līdz 2050.gadam sasniegt klimatneitralitāti, piedaloties Eiropas Pilsētu mēru paktā un itās starptautiskās iniciatīvās. Lai to panāktu, ar energoefektivitātes pasākumiem vien nepietiek – būtiski ir arī mazināt resursu patēriņu un radīto atkritumu apjomu. “Sadarbnīca” būs vieta, kur sabiedrība un speciālisti varēs mācīties, sadarboties un strādāt pie šiem izaicinājumiem kopā.”
Zeps arī norādīja uz nepieciešamību pēc kopdarbības: “Neviens liels projekts nav sasniedzams bez visu pušu iesaistes – gan pašvaldības struktūru, gan sabiedrības, gan uzņēmēju. “Sadarbnīca” ir instruments, lai nodrošinātu šo sadarbību un izveidotu praktisku platformu ideju īstenošanai.”
- REA projektu vadītāja Ieva Kalniņa, iepazīstinot ar “Sadarbnīcas” izveidošanas vēsturi atzina: “Mēs vēlējāmies, lai Rīgas pilsētas aprites ekonomikas telpa nes apritīguma vēstījumu vēl pirms kāds tā darbinieks ir sācis stāstīt par to. Tas nozīmē, ka telpu iekārtojumam jābūt radoši un interesanti veidotam, demonstrējot aprites ekonomikas risinājumus.”
Telpas dizains tapis, iedvesmojoties no Latvijas augstskolu studentu ideju konkursa, un tā iekārtojums izstrādāts atbilstoši aprites ekonomikas principiem, sadarbojoties ar “Tandeems Biedrība”.
Ieva Kalniņa pateicās Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam par telpu nodrošināšanu, vairākiem Rīgas uzņēmumiem par ieguldījumu telpas iekārtošanā un REA kolektīvam par ieguldījumu projekta realizācijā, īpaši uzsverot darbinieku iniciatīvu un entuziasmu Citādās darba dienas laikā, kad tika veikti remontdarbi un telpu sagatavošana.
Jaunās aprites ekonomikas telpas atklāšanā piedalījās Klimata un enerģētikas ministrijas, Rīgas domes un kapitālsabiedrību pārstāvji, uzņēmēji un Rīgas apkaimju aktīvisti – visi, kas ieinteresēti izmantot aprites ekonomikas telpas sniegtās priekšrocības. Sanākušos ar muzikālu priekšnesumu iesildīja grupa “Santehniķi”, izmantojot no otrreiz izmantotiem priekšmetiem darinātus mūzikas instrumentus. Īsu ieskatu kopdarbnīcas ikdienā sniedza Tartu darbnīcas “Paranduskelder” dibinātājs un vadītājs Lauri Mei.
Rīgas aprites ekonomikas telpa “Sadarbnīca” izveidota ar starptautiskā projekta “Centri resursu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei pilsētvidē (CURE+)” atbalstu, kas finansēts no Eiropas Klimata iniciatīvas (EUKI). Projekta mērķis ir uzlabot mājsaimniecību radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un celt pašvaldības darbinieku zināšanas un kapacitāti aprites ekonomikas pasākumu plānošanā, izstrādē un īstenošanā. Projekta partneri: Rīgas enerģētikas aģentūra, Tartu pašvaldība (Igaunija), Amsterdamas Tehniskā universitāte (Nīderlande), Elisava, Barselonas inženierzinātņu un dizaina augstskola (Spānija), Kavalas pašvaldība (Grieķija).
Rīgas enerģētikas aģentūra aicina sabiedrību izmantot “Sadarbnīcas” piedāvājumus un kopīgi veidot ilgtspējīgāku Rīgu!
“Sadarbnīca” atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 145, K-1, bijušajās “Latvijas pasta” nodaļas telpās.
Plašāka informācija par “Sadarbnīcu”: https://rea.riga.lv/sadarbnica/
Informāciju sagatavoja: Ineta Miglāne, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, tālrunis: +371 29363334, e-pasts: ineta.miglane@riga.lv
Jaunieši iesaistās savas apkaimes un Bolderājas bibliotēkas dārza uzlabošanā
2024. gada 20. novembrī Rīgas 33. vidusskolā norisinājās pasākums, kurā jaunieši no dažādām Rīgas apkaimēm darbojās komandās un izstrādāja idejas un prototipus savas apkaimes vai Bolderājas bibliotēkas dārza uzlabošanai. Jaunieši veidoja risinājumus, ievērojot aprites ekonomikas un Jaunā Eiropas Bauhaus principus. Ideju radīšanas pasākumu vadīja Edgars Feščenko.
Pasākumā piedalījās sešas komandas no Babītes, Vecmīlgrāvja, Bolderājas un Rīgas centra. Jauniešu idejas ar tehniskām zināšanām papildināja Rīgas Valsts tehnikuma studenti, savukārt nozares profesionāļu vadītas nodarbības palīdzēja labāk risināt izaicinājumus. Marija Katrīna Dambe no “NOMAD architects” dalījās ar praktiskiem ieteikumiem inženierdizainā, bet prototipēšanas darbnīcu vadīja tehniskais dizainers Toms Mūrnieks. Savukārt, vērtīgas norādes aizraujošai ideju prezentēšanai deva Ilona Šnikvalde no Rīgas Valsts tehnikuma.
Kā prototipus pārvērst reālos objektos? Kādas izmaksas būtu nepieciešamas, kādi materiāli vajadzīgi un cik viegli tie ir pieejami? Šos un citus jautājumus uzdeva žūrijas locekļi, kad dalībnieki prezentēja savas idejas. Pirmo trīs vietu ieguvēju izstrādātie prototipi paredzēti Bolderājas bibliotēkas dārzam, un līdz pat novembra beigām tos iespējams pieteikt arī Rīgas Enerģētikas aģentūras rīkotajā konkursā dārza labiekārtošanai. Šie risinājumi ir pielāgojami arī skolu teritorijām.
Pirmo vietu izcīnīja komanda “21 Zvaigzne” no Rīgas 21. vidusskolas, otro – “Ziedu kvartets” no Babītes vidusskolas, bet trešo ieguva “Lasītāju klubiņš” no Bolderājas jaunās pamatskolas.
“21 Zvaigzne” izveidoja prototipu velo novietnei pie savas skolas. Tā iecerēta kā droša, funkcionāla un ilgtspējīga, ar papildu iespējām pasargāt velosipēdus no nelabvēlīgiem laikapstākļiem un nepieciešamības gadījumā tos varētu salabot ar novietnē pieejamiem instrumentiem. Prototips ietvēra arī uz jumta izvietotus saules enerģijas paneļus, kas nodrošinātu nepieciešamo enerģiju novietnes apgaismošanai. “Ziedu kvartets” piedāvāja ideju veidot lapeni, šūpoles un soliņu Bolderājas bibliotēkas dārzā, kā daļu no konstrukcijām izmantojot tajā esošos kokus, tādējādi harmoniski iekļaujot jaunos elementus esošajā vidē. “Lasītāju klubiņš” izveidoja skatuvi un lasītavu pusaudžiem, kas būtu līdzīga mājai kokā. Abas konstrukcijas iecerēts veidot no atkārtoti izmantotiem materiāliem, uzsverot aprites ekonomikas nozīmīgumu un ilgtspējību.
Savukārt komanda “The Eco-Enthusiasts” no Vecmīlgrāvja Rīnūžu vidusskolas, piedāvāja multifunkcionāla spēļu galda prototipu, lai skolas audzēkņi savstarpēji vairāk sazinātos un samazinātu ar viedierīcēm pavadīto laiku. Spēļu galdā tika integrētas vairākas galda spēles, ko var spēlēt gan divatā, gan lielākās komandās. Šī ideja ieguva skatītāju simpātiju balvu un nomināciju “Do it yourself”. Komanda “Dinozauri” no Rīgas 22. vidusskolas piedāvāja ideju par atpūtas zonas izveidi savā skolā. Viņu priekšlikums paredzēja funkcionāli sadalīt jau esošo telpu ar aizkariem, kas veidoti no otrreizējiem materiāliem. Tā tiktu radīta mājīgāka un klusāka vide skolēniem, kuri meklē atpūtas iespējas. Par šo risinājumu komanda saņēma balvu nominācijā “Nākotnes potenciāls”. “Zaļā ozola komanda” no Rīgas 33. vidusskolas izveidoja zināšanu lapenes prototipu, kas paredzēts Bolderājas bibliotēkas dārzam. Uz konstrukcijas jumta atrastos saules paneļi atjaunīgās enerģijas ražošanai. Šī ideja tika apbalvota nominācijā “Motivētie futūristi”.
Žūrija, kuras sastāvā bija “Clean R Grupa” valdes locekle Agita Baltbārde, Krišjānis Zariņš no Rīgas aprites ekonomikas telpas “Sadarbnīca”, Tālis Linkaits no Rīgas enerģētikas aģentūras, Gaidis Balodis no Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (Bolderāja) un Zane Zolmane no organizācijas “Zaļā brīvība”, papildu uzmanību pievērsa arī objektu praktiskumam. Viņi vēlējās būt pārliecināti, ka izstrādātie objekti būs ne tikai funkcionāli, bet arī ilgtspējīgi un viegli uzturami ilgtermiņā.
Vairāki jauniešu piedāvātie koncepti tika veidoti ar mērķi mazināt viedierīču lietošanu, kā arī nodrošināt vidi, kas palīdzētu samazināt stresu. Šīs idejas parādīja jauniešu vēlmi uzlabot ne tikai fizisko vidi, bet arī tās ietekmi uz mentālo veselību un savstarpējām attiecībām.
Īpaša priekšrocība pasākuma dalībniekiem – līdz 30. novembrim ir iespēja iesniegt savu ideju Rīgas enerģētikas aģentūras konkursā “Mans kultūrdārzs Bolderājā”. Konkursa mērķis ir Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas plašo dārzu piepildīt ar labiekārtojuma elementiem atbilstoši aprites ekonomikas un Jaunā Eiropas Bauhaus principiem, lai Bolderājas apkaimes iedzīvotājiem būtu pieejama patīkama vide kultūras pasākumiem un atpūtai.
Pasākumu atbalstīja Riga Brain, dāvinot pirmās vietas ieguvējiem individuālās smadzeņu treniņu sesijas, lai rosinātu vēl vairāk radošas idejas. Open iepriecināja jauniešus ar neierobežotu studiju kursu abonementu sešiem mēnešiem. Apritīgais uzņēmums Nothern Grip sarūpēja dāvanu kartes, ko var izmantot, paviesojoties viņu kafejnīcas stūrītī, vai izvēloties kādu upcycled apģērba pērli. Brain Games sarūpētā spēle Planet kļuva par pirmo ieguldījumu, lai “The Eco-Enthusiasts” varētu īstenot savu ideju par multifunkcionālo spēļu galdu.
Vairāk par pasākumu un tā dalībniekiem var uzzināt šeit.
Par projektu:
Projekts “Tīri.Labi. Jauniešu iesaiste aprites ekonomikā” tiek īstenots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalsu un “CleanR Grupa” un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā līdzfinansējumu.
Projektu “Radošas un apritīgas pilsētas — pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas (Creative Circular Cities)” līdzfinansē ES Interreg Baltijas jūras reģiona programma, lai veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas.
Pilsētu pārstāvji mācās iesaistīt iedzīvotājus aprites ekonomikas iniciatīvās
2024.gada rudenī CCC projekta partneri Ķīlē – Heinrich-Böll-Stiftung Schleswig-Holstein, Anschar un Zero Waste Kiel – organizēja darbnīcu jeb apmācību laboratoriju par iedzīvotāju iesaisti aprites ekonomikas iniciatīvās. Pasākuma laikā projekta partneri strādāja pie pilotprojektu uzlabošanas, apguva iedvesmojošu ekspertu ieteikumus un iepazinās ar organizācijām, kuru darbība balstīta uz aprites principiem.
Divi eksperti – Viviana Doumpa (Stipo Greece) un Jaakko Blomberg (Helsinki Urban Art) –dalījās ar ieteikumiem par iedzīvotāju iesaisti, piedāvājot dažādus piemērus no saviem projektiem.
Viviana Doumpa stāstīja par projektu “Kyklos & Circular Neighborhood” Salonikos, Grieķijā. Projekta mērķis ir noskaidrot, kā var izveidot apritīgu apkaimi, izmantojot vietējos resursus un iedzīvotāju potenciālu. Pēc rūpīgas izpētes tiek izstrādāta kopienas veidošanas stratēģija un plānotas aktivitātes.
Jaakko Blomberg dalījās pieredzē no Helsinku Saunas dienām un citiem pasākumiem, uzsverot, cik svarīgi ir iesaistīt kopienu un radīt pozitīvu pieredzi, nevis censties sasniegt perfekciju.
Ķīle, Vācijas pirmā Zero Waste sertificētā pilsēta, piedāvāja vairākas iedvesmojošas iniciatīvas. Piemēram, Werk Statt Konsum – atvērta koka darbnīca, kurā cilvēki var mācīties salabot lietas vai izgatavot jaunus priekšmetus no izmantotiem materiāliem.
Vēl viena interesanta iniciatīva bija Glückslokal – laimes veikals, kur iedzīvotāji var parakstīties uz abonementu un par 5 eiro mēnesī paņemt piecas preces – sākot no apģērba līdz elektronikai. Veikala ideja balstās uz prieku, ko rada dalīšanās un lietu atkārtota izmantošana.
Pasākuma moderēšanu vadīja ilgtspējības komunikācijas eksperti Maksimilians Maurahers un Kléo Mieulets (New Standard.s). Lielākā daļa ēdienu pasākuma laikā tika gatavoti no pārtikas pārpalikumiem, ko nodrošināja vietējās organizācijas Resteritter un foodsharing Kiel.
Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projektā “Radošas un apritīgas pilsētas – pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas CCC)” Rīgas enerģētikas aģentūra ar projekta atbalstu izstrādā Rīgas valstspilsētas pašvaldības aprites ekonomikas ilgtermiņa stratēģiju, sadarbojas ar pilsētas radošo industriju pārstāvjiem un iesaista iedzīvotājus Rīgas Centralās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārza labiekārtošanā.
