Trešdien, 3. jūlijā, Rīgas dome apstiprināja pašvaldības energopārvaldības sistēmas 2023. gada vadības pārskatu, kas liecina, ka energoresursu patēriņa izmaksas pašvaldībā gada laikā samazinājušās par 1,7 miljoniem eiro, samazinot gan izdevumus, gan videi kaitīgos izmešus.

“Kopš 2021.gada energoresursu patēriņš pašvaldības ēkās turpina samazināties un ēku energoefektivitātes rādītāji uzlabojas. Trīs gadu laikā, kopš energopārvaldības sistēmas ieviešanas, izmaksas par energoresursiem un ūdeni ir samazinātas par vairāk nekā četriem miljoniem eiro. Iepriekšējo gadu ietaupījumi šogad tiek investēti efektīvās apgaismojuma sistēmās un saules paneļos, kas nākamajos gados radīs jaunus ietaupījumus,” norāda Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs Valdis Ratniks.

Energopārvaldības sistēma šogad tika paplašināta līdz 340 iestādēm/struktūrvienībām, kuras atrodas 424 dažāda pielietojuma ēkās, kuru lietderīgā platība ir 1 344 752 kvadrātmetri un gada izdevumi par enerģiju un ūdeni ir vairāk nekā 20 miljoni eiro. Iesaistīto objektu skaitu plānots paplašināt, iekļaujot arī pārējos pašvaldības objektus.

Energopārvaldības sistēmas uzdevums ir optimizēt un samazināt energoresursu un ūdens patēriņu pašvaldības objektos. Energoefektivitātes likums nosaka prasību, ka visās Latvijas valstspilsētās ir jābūt ieviestai energopārvaldības sistēmai. Atbilstoši šai prasībai Rīgas enerģētikas aģentūra ir izstrādājusi dokumentu paketi, kura apraksta energopārvaldības sistēmas norisi.

Šā gada jūnijā uzraudzības auditā ārējie eksperti pārbaudīja ieviesto procesu atbilstību normatīvo aktu un standarta ISO 50001 prasībām, kurā atzina energopārvaldības sistēmu par darboties spējīgu.

LVS EN ISO 50 001 standarts nosaka prasības visu aktivitāšu dokumentēšanas jomā, kuru izpilde tiek kontrolēta ārējo ekspertu auditos. Energopārvaldības sistēmas ieviešanu pašvaldībā apstiprināja auditoru ISO 50001 prasībām un Rīgas pašvaldībai tika izsniegts sertifikāts par ieviestās sistēmas atbilstību standartam.

No piektdienas, 21. jūnija, lasītājiem durvis vērusi atjaunotā Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Bolderājas filiālbibliotēka, kas tagad pieejama gaišās, plašās un ērtās vēsturiskās divstāvu ēkas telpās. Atklāšanas pasākumā viesi iepazinās ar atjaunotajām telpām un ieskicēja turpmākos plānus.

“Šī diena ir nozīmīga ne tikai Bolderājas bibliotēkai, bet arī visai apkaimei. Bolderājas filiālbibliotēka jau daudzus gadus ir gaidījusi savu kārtu, lai tajā tiktu veikti remontdarbi. Telpas ir apzināti veidotas gaišas un plašas, lai tādā veidā kļūtu par vietējās apkaimes centru ar kultūras un socializēšanās pasākumiem. Digitālajā laikmetā mēs kā pašvaldība uzskatām, ka ļoti svarīgi ir saglabāt bibliotēkas un pat paplašināt to funkcijas, lai tās pavērtu jaunas tīklošanās iespējas vietējiem iedzīvotājiem. Tam svarīgs priekšnosacījums ir telpas, lai tās būtu atbilstošas un patīkamas,” uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Bibliotēkas atjaunošanas mērķis bija radīt mūsdienīgu un funkcionālu vidi gan lasītājiem, gan pasākumu organizēšanai, saglabājot tās vēsturisko mantojumu. Kopumā bibliotēkā veikti vispārēji iekštelpu un komunikāciju atjaunošanas darbi abos ēkas vēsturiskajos stāvos, kuru platība ir aptuveni 400 m2, kā arī nomainīts jumta segums un uzlabota energoefektivitāte.

Šī bibliotēkas atjaunošana bija nozīmīgs solis, kā veicināt apkaimes iedzīvotāju vēlmi apmeklēt bibliotēku un tās rīkotās aktivitātes. Pagājušajā gadā šo bibliotēku apmeklēja vairāk nekā 6000 lasītāju, un nākamo gadu tā svinēs savu 100 jubileju.

Ēkas pirmajā stāvā ir izvietota daiļliteratūra pieaugušajiem, bet otrajā stāvā – nozaru literatūra un literatūra bērniem un pusaudžiem. Tāpat kā pārējās RCB filiāles, arī Bolderājas filiālbibliotēka ir ģimenes bibliotēka.

Bibliotēkā lasītājus gaida ap 14 tūkstošu liels grāmatu un citu informācijas resursu krājums, kā arī 42 preses izdevumi pieaugušajiem un bērniem. Apmeklētāji bez maksas var lietot četrus datorus ar interneta pieslēgumu, biroja programmām un pieeju autorizētajām tiešsaistes datubāzēm. Tāpat bibliotēkā ir pieejams arī bezvadu internets.

Bibliotēkas lasītājus gaida jauns pakalpojums – bibliomāts, kas nodrošinās iespēju saņemt un nodot grāmatas un citus materiālus jebkurā diennakts laikā.

Iecerēts, ka šeit tiks rīkotas izstādes un dažādi pasākumi bērnu un pieaugušo auditorijām.

“Priecājos kopā ar Bolderājas apkaimes rīdziniekiem svinēt atjaunotās filiālbibliotēkas atklāšanu. Tā būs vieta, kur zināšanas, kultūra un kopienas gars satiksies. Lasītprasme, kas atver durvis uz neierobežotām iespējām, un latviešu valoda, kas ir mūsu kultūras pamats, šeit tiks godātas un attīstītas. Šī bibliotēka nebūs tikai grāmatu krātuve, bet arī kopienas centrs, kur ikviens var atrast iedvesmu, atbalstu un iespēju attīstīties. Jau tagad bibliotēkas teritorijā darbojas Bolderājas kultūrtelpa “Strops” un notiek citas aktivitātes. Īpaši vēlos uzteikt skaisto laikmetīgās mākslas objektu, kas radis vietu Bolderājas bibliotēkas teritorijā. Ielu mākslas darbu siena ar stāstiem no dažādām grāmatām, kas tapusi ar jauniešu līdzdalību, parāda šādu vietu plašo lomu kopienas attīstībā un ceru, ka rosinās vēlmi vairāk lasīt grāmatas. Pateicos visiem, kas palīdzēja īstenot šo projektu, un ceram, ka bibliotēka kļūs par gaismas avotu, kas bagātina un vieno mūs visus,” saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina. 

Pie renovētās bibliotēkas pagalmā apmeklētājus priecēs arī īpaši veidotā grafiti siena, ko realizējuši Bolderājas Mūzikas un Mākslas skolas audzēkņi un Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta studenti grafiķes, pedagoģes Elīnas Eleres vadībā. Jauniešiem tika dots uzdevums atrast sev tuvu grāmatu un veidot tās ilustrāciju. Jauniešu darbos parādās tādi literatūras darbi kā R. Blaumaņa “Velniņi”, Andra Kalnozola “Kalendārs mani sauc”, A. Čaka dzeju cikls “Sirds uz trotuāra” un citi, atveidoti laikmetīgā un jauniešiem tuvā vizuālajā valodā. Ilustrācijas veidotas vienā no ielu mākslas paņēmieniem – izmantojot trafaretus.    

“Īpašs rīdzinieku ieguvums būs Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārza labiekārtošana atbilstoši apritīguma principiem – iedzīvotāju un profesionāļu kopdarbā Rīga iegūs jaunu kultūrtelpu, kas vienlaikus atgādinās par nepieciešamību saudzīgi, ilgstoši un atkārtoti izmantot gan sadzīves priekšmetus un tekstilu, gan būvniecības materiālus. Kultūrtelpas veidošanā varēs piedalīties ikviens ieinteresēts rīdzinieks: šā gada septembrī tiks izsludināts ideju konkurss, savukārt, dārza labiekārtošanas darbi, atbilstoši izvēlētajai idejai, notiks 2025.gada vasarā,” atklāšanas pasākumā par nākotnes plāniem pastāstīja Rīgas enerģētikas aģentūras vecākais eksperts un projekta “Radošas un apritīgas pilsētas — pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas (CCC)” pārstāvis Tālis Linkaits.

Ceturtdien, 2,maijā, Rīgā oficiāli atklāja pirmo vides izglītības konceptvietu un notikumu “Šūna”, kur nākamās astoņas nedēļas rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt vairāk nekā 30 bezmaksas pasākumus, kas veltīti ilgtspējai, dabai un klimatam.

Piektdien, 3. maijā, vides objektā “Šūna” rīdzinieki pirmo reizi tika iepazīstināti ar aprites ekonomikas centra koncepciju un praktisku tā veidošanu Rīgā.