REVERTER

No enerģētiskās nabadzības – nespējas apmaksāt siltumapgādes un elektrības rēķinus un dzīvot cienīgu dzīvi – Latvijā cieš daudzi, turklāt enerģijas rēķini pašlaik aug. Arī “Eurostat” dati apstiprina enerģētiskās krīzes nopietnību – visā Eiropā novērojams straujš energoresursu cenu kāpums, kas uzliks papildu slogu patērētājiem un pakļaus enerģētiskās nabadzības riskam arvien vairāk cilvēku.

Pēc Latvijas pašreizējās likumdošanas (Enerģētikas likuma) enerģētiskā nabadzība attiecas tikai uz mājsaimniecībām, kas jau saņem kāda veida sociālo palīdzību. Tomēr novērojams, ka komunālo maksājumu segšana sagādā grūtības daudz plašākam iedzīvotāju lokam.

Enerģētiskā nabadzība ietekmē iedzīvotājus arī netieši. Ja daudzdzīvokļu mājā ir kaimiņi, kuri nevar atļauties finansēt (vai domā, ka nevar atļauties) mājas energoefektīvu atjaunošanu, tas palielina enerģētiskās nabadzības risku visiem mājas iemītniekiem, jo māja paliek neatjaunota. Enerģētikas krīzei turpinoties, iespējams, ka enerģētiskā nabadzība skars praktiski visus, kas dzīvo energoneefektīvās ēkās.

REVERTER projekta mērķis ir izstrādāt un ieviest rīcības plānu mājokļu energoefektivitātes celšanai, fokusējoties tieši uz mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām un enerģētiskās nabadzības skartajiem – plašā šī termina izpratnē.

Projekta laikā Rīgā tiks īstenotas šādas aktivitātes:

  • Jaunas metodikas apguve un pārņemšana enerģētikas nabadzības “karsto punktu” identificēšanai;
  • Priekšlikumu izstrāde enerģētisko nabadzību mazinošam normatīvajam regulējumam, kas atbalsta Eiropas Zaļā kursa, īpaši Renovācijas viļņa politiku ieviešanu;
  • Zināšanu bāzes pilnveidošana un labās prakses pārņemšana, īpašu uzmanību pievēršot energoefektīvas renovācijas dzīves cikla analīzei (Life-Cycle Assessment);
  • Sociāli mazaizsargātu mājsaimniecību informēšana un iesaiste, veidojot sadarbības tīklu ar ieinteresētajām pusēm – ēku īpašniekiem, apsaimniekotājiem, finansētājiem un citiām. 4 informatīvu pasākumu organizēšana.
  • 2 energoefektivitātes informācijas centra darbinieku un 10 “energovēstnieku” – ēku atjaunošanas procesu pieredzējušu iedzīvotāju – apmācīšana, ar kuru palīdzību tiks uzrunātas vismaz 200 mājsaimniecības, aicinot tās sākt ēkas atjaunošanas procesu;
  • Energoefektivitātes informācijas centra (vienas pieturas aģentūra) attīstīšana – vieta, kur iedzīvotāji varēs bez maksas iegūt informāciju par ēku atjaunošanu un pieejamo atbalstu. Informācijas centrs turpinās strādāt arī pēc projekta beigām;

Kopā projektā tiks izstrādāti 9 vietējai situācijai (raksturojot to pēc ēku fonda, sociālo un klimatisko apstākļu kritērijiem) pielāgoti plāni, kas nodrošinās to izmantojamību dažādās pilsētās. Šie rīcības plāni tiks ieviesti četrās Eiropas pilsētās, to skaitā Rīgā.

Projekta partneri:

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar iedzīvotājiem, ieviešot izmēģinājumu tīklu četrās Eiropas pilsētās – Rīgā, Brezovā (Bulgārijā), Atēnās (Grieķijā) un Koimbrā (Portugālē).

Projekta partneri ir  pētniecības institūcijas, nozares eksperti, enerģētikas aģentūras no 5 Eiropas valstīm: Atēnu Tehniskā universitāte (Grieķija); Robotikas sistēmu institūts (Portugāle); Ekodoma (Latvija); Zaļās sinerģijas klasteris (Bulgārija); EUROPACE fonds (Spānija); Atjaunīgās enerģijas avotu un energoefektivitātes centrs (Grieķija); WIT BERRY (Latvija); B-LINK Barselonas stratēģiskie projekti (Spānija); Brezovas pašvaldība (Bulgārija); Energoresursu patērētāju asociācija “Dzīves kvalitāte” (Grieķija); Koimbras pašvaldība (Portugāle); Rīgas valstspilsētas pašvaldība (REA) (Latvija).

Papildu informācija pieejama šeit.

Projekta ieviešanas termiņš: 01.11.2022. – 31.10.2025.

Projekta finansējums:

Rīgas pilsētai paredzētais projekta budžets – 89 880 EUR; no tā

Eiropas Savienības programmas LIFE finansējums – 85 386 EUR

Rīgas domes līdzfinansējums – 4 494  EUR

 

Kontaktinformācija:

Ieva Kalniņa

Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas enerģētikas aģentūra”

Projektu vadītāja

+371 29125972

kalnina.ieva@riga.lv