Laipni aicināti jaunajā REA mājaslapā!

Projekta mērķis

Projekta mērķis ir uzlabot mājsaimniecību radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un celt pašvaldības darbinieku zināšanas un kapacitāti aprites ekonomikas pasākumu plānošanā, izstrādē un īstenošanā.

Projekts tiek īstenots Eiropas klimata iniciatīvas (EUKI-2022) ietvaros. 
This project is part of the European Climate Initiative (EUKI) of the German Federal Ministry for Economic Affairs and Climate Action (BMWK).

https://www.euki.de/en/euki-projects/cure-centres-for-urban-reuse/

 

Projekta apraksts

Būvniecības atkritumi ir nozīmīgākā atkritumu plūsma Eiropas Savienībā (ES) masas ziņā (EEA, 2020). No 2010. līdz 2018. gadam Eiropā ir saražoti vidēji aptuveni 340 miljoni tonnu būvniecības atkritumu (Eurostat, 2022). Tāpēc Aprites ekonomikas (AE) rīcības plānā (EK, 2015) būvniecības atkritumi ir noteikta kā prioritāra atkritumu plūsma. Atkritumu pamatdirektīva 2008/98/EK nosaka, ka visām dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai sasniegtu reģenerācijas mērķi 70 % no būvniecības atkritumu svara. Lielākajai daļai dalībvalstu 2016. gadā izdevās pārsniegt 2020. gada mērķi (ETC/WMGE, 2020), tomēr augstie rādītāji lielā mērā bija balstīti uz aizbēršanu vai zemas kvalitātes pārstrādi (downcycling), kas kavē pilnīgu AE mērķu īstenošanu (Martos et al., 2018). Konservatīvās būvniecības prakses un augstas tīrības materiālu trūkuma dēļ nojaukšanas laikā materiālu plūsmas, kas rodas no nojaukšanas un atjaunošanas darbiem, nav piemērotas atkārtotai izmantošanai vai slēgta cikla otrreizējai pārstrādei (EEA, 2020). CURE+ projekts izpētīts atkritumu plūsmas un, balstoties uz iegūtajiem datiem, izstrādās pilsētām AE prakses un modeļus, lai veicinātu aprites ekonomikas principu “atteikties, pārdomāt, samazināt, atkārtoti izmantot, labot, atjaunot, izgatavot no jauna, izmantot citam nolūkam, pārstrādāt un atgūt” (to track, trace, refuse, rethink, reduce, reuse, repair, refurbish, remanufacture, repurpose, recycle and recover) (Potting et al., 2017) ieviešanu mājsaimniecību radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanā, kā arī mācīsies no labās prakses piemēriem citviet un izstrādāts pielāgotus risinājumus kopā ar ieinteresētajām pusēm, iesaistot iedzīvotājus.

 

CURE+ risinās šādas problēmas:
•   Zināšanu trūkums par pašreizējām būvniecības atkritumu plūsmām, to sastāvu un īpašībām, lai identificētu, kā tās atgūstamas; trūkst uzticamu un pieejamu datu un klasifikācijas sistēmu.
•   Atšķirīga izpratne un dažādas ES dalībvalstu uzskaites sistēmas atkritumu reģenerācijas darbībām, kā rezultātā trūkst salīdzināmu (bāzes) datu par to, cik daudz būvniecības atkritumu pašlaik tiek atgūts, un ir grūti mērīt izmaiņas laika gaitā.
•   Ieradums dot priekšroku pirmreizējiem, nevis otrreizējiem materiāliem (izcelsme no atkritumiem) divu iemeslu dēļ: 1) tie ir lētāki, 2) to kvalitāti nodrošina garantijas un standarti; tas sniedz patērētājiem un uzņēmumiem ierobežotu stimulu izmantot reģenerētus materiālus.
•   Zināšanu un resursu trūkums, lai pārdomātu vērtību ķēdes un uzņēmējdarbības modeļus, produktu dizainu un vispārējās ekonomiskās sistēmas, lai panāktu vismazāko ietekmi uz vidi.
•   Nepieciešamība nformēt iesaistītās puses un veicināt ilgtermiņa ieguvumus no apritīgu darbību īstenošanas būvniecības nozarē.

 

CURE+ projekta galvenie uzdevumi:
1.  izpētīt mājsaimniecību būvniecības atkritumu plūsmas, to atkārtotas izmantošanas un augstvērtīgas pārstrādes iespējas;
2. izstrādāt un ieviest apmācības pašvaldības darbiniekiem un citām ieinteresētajām personām, ietverot dažādas tēmas, piemēram, apritīgu ēku dzīves cikla analīze, materiālu plūsmu analīze un novērtēšana, AE biznesa modeļi saistībā ar atkritumu plūsmām, pilsētu resursu/remonta centru finansēšana, pārvaldība un organizatoriskie jautājumi;
3.  sagatavot pilsētas resursu centru darbības modeli un to pilotēt;
4.  izstrādāt politiskās rekomendācijas;
5.  izveidot AE komunikācijas platformu.



Sagaidāmie projekta rezultāti:
•   Uzlabota atkritumu pārvaldība
•   Izstrādāts un ieviests pašvaldības pilsētas resursu centru darbības modelis
•   Stiprinātas pašvaldības darbinieku zināšanas
•   Izveidot aprites ekonomikas komunikācijas platforma
•   Pirmreizējo resursu patēriņa, radīto atkritumu un CO2 samazinājums pilsētā, stiprināta vietējā ekonomika
un pilnveidota pilsētvides kvalitāte.

Projekta partneri

Tartu pašvaldība (Igaunija), Amsterdamas Tehniskā universitāte (Nīderlande), Elisava, Barselonas inženierzinātņu un dizaina augstskola (Spānija), Kavalas pašvaldība (Grieķija).

Projekta finansējums

Projekta partnerības kopējais budžets ir 877 624,00 EUR, no tā Eiropas klimata iniciatīvas (EUKI-2022) finansējums 833 742,80 EUR.
Rīgas valstspilsētas pašvaldībai paredzētais projekta budžets – 193 014 EUR, tai skaitā:
EUKI-2022 finansējums 95% apmērā – 183 359 EUR
Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums 5% apmērā – 9 655 EUR

Projekta ieviešanas termiņi

01.12.2022 – 31.03.2025

Kontaktinformācija

Ieva Kalniņa
CURE+ projekta vadītāja
kalnina.ieva@riga.lv
tālrunis: +371 29125972


Inga Pelša
CURE+ projekta finanšu speciāliste
inga.pelsa@riga.lv

 

Projekta mērķis

ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm izstrādāt visaptverošu aprites ekonomikas rīcības plānu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, celt pašvaldības darbinieku un ieinteresēto pušu pārstāvju kapacitāti, stiprināt sabiedrības zināšanas, izpratni un veicināt iesaisti pārejā uz aprites ekonomiku.

Projekta apraksts

Latvijas Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku  2020.-2027. gadam pašvaldībām paredz nozīmīgu lomu pārejā uz aprites ekonomiku, proti, atbalstīt labošanas pakalpojumu attīstību, simbiožu veidošanos, infrastruktūras izveidi, iedzīvotāju informēšanu un izglītošanu u.c.
Rīcības plāns Rīgas metropoles areāla attīstībai aprites ekonomikas attīstību nosaka kā vienu no TOP 10 prioritātēm un vienu no būtiskām attīstības vajadzībām un ieguldījumu virzieniem.
Aprites ekonomikas principu ieviešana ir noteikta Rīgas attīstības programmas 2022.-2027. gadam uzdevumos, kas attiecas uz klimata pārmaiņu mazināšanu, sadarbības ekosistēmu un uzņēmējdarbības iniciatīvu atbalstīšanu un atkritumu saimniecības attīstību. Arī mājokļu politikas jautājumos definēts, ka videi draudzīgs mājoklis ir tāds, kurā izmantoti aprites ekonomikas principi. Tāpat arī norādīts uz nepieciešamību veikt sabiedrības zināšanu stiprināšanu par aprites ekonomiku.
Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns līdz 2030. gadam paredz aprites ekonomikas principu ieviešanu pašvaldībā, tostarp būvniecības jomā un enerģētikā, kā arī sabiedrības informēšanu un izglītošanu.

Lai īstenotu augstāk minētos uzdevumus un sasniegtu izvirzītos mērķus, ir nepieciešams vienota pārskata dokuments – integrēts rīcības plāns, kas aptvertu visas nozares un atspoguļotu strukturētu rīcību kopu un to sasniedzamos rādītājus, identificētu finanšu avotus un par īstenošanu atbildīgās struktūrvienības.
Tāpat ir nepieciešams vienots stratēģiskais uzstādījums, lai iniciatīvas aprites ekonomikas jomā tiktu īstenotas mērķtiecīgi. Tam, savukārt, ir nepieciešama visu iesaistīto pušu cieša sadarbība, vienota izpratne un jaunu sasniedzamo rādītāju definēšana. 

Projekts tiks īstenots 4 posmos:

  1.    Sagatavošanās, priekšizpēte, projekta vietējās atbalsta grupas izveide un aktivizēšana.
  2.    Rīcību plānošana, validēšana un sagatavošana īstenošanai ciešā sadarbībā ar darba grupu un citām
    ieinteresētajām pusēm, apmācības, pieredzes apmaiņas pasākumi.
  3.    Rīcības plāna saskaņošana.
  4.    Risinājumu un rezultātu izplatīšana.

Projekta īstenošanas gaitā tiks:

  • tiks izveidota vietējā Aprites ekonomikas darba grupa (iespējams, ar tematiskajām apakšgrupām);
  • izstrādāts un apstiprināts Rīgas valstspilsētas pašvaldības aprites ekonomikas rīcības plāns;
  • izstrādāti sasniedzamie rādītāji;
  • organizēta sabiedrības iesaiste un kapacitātes celšana pašvaldības darbiniekiem un nozares pārstāvjiem pārejā uz aprites ekonomiku.

Projekta īstenošanas rezultātā tiks nodrošināts pirmreizējo resursu patēriņa, radīto atkritumu un CO2 samazinājums pilsētā, tiks stiprināta vietējā ekonomika un pilnveidota pilsētvides kvalitāte.

https://urbact.eu/networks/lets-go-circular

Projekta partneri

Minhene (Vācija), Lisabona un Gimarainša (Portugāle), Kluža (Rumānija), Korfu (Grieķija), Granada (Spānija), Tirāna (Albānija), Oulu (Somija), Malme (Zviedrija).

Projekta finansējums

Projekta budžets Rīgas valstspilsētas pašvaldībai – 74 630 EUR, tai skaitā:
– Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmas URBACT IV finansējums 80% apmērā – 59 704 EUR
– Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums 20% apmērā – 14 926 EUR

Projekta ieviešanas termiņi

06.2023-12.2025

Kontaktinformācija

Ieva Kalniņa
Projekta vadītāja
kalnina.ieva@riga.lv
+371 29125972

Inga Pelša
Projekta finanšu eksperte
inga.pelsa@riga.lv

Piesakies konsultācijai par

siltumapgādi, mājas energoefektivitāti, saules paneļu uzstādīšanu, mājas biedrību izveidošanu.

Lasīt vairāk