Laipni aicināti jaunajā REA mājaslapā!

No novembra tiks atvieglota lēmumu pieņemšana daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās​


Saeima šā gada 30. maija sēdē galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas atvieglos lēmumu pieņemšanas procedūru daudzdzīvokļu ēkās, tādējādi nodrošinot efektīvāku daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, kā arī veicinot dzīvokļu īpašnieku iespējas lemt par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu ēkās.

 “Daudzīvokļu ēku pārvaldība un būtisku lēmumu pieņemšana, piemēram, par ēku atjaunošanas projektu uzsākšanu, bieži atduras pret nepārvaramu šķērsli – lielākās iedzīvotāju daļas nevēlēšanos uzņemties atbildību par savu īpašumu. Tādēļ mūsu mērķis ir atvieglot atbildīgās iedzīvotāju daļas iespējas pieņemt daudzīvokļu ēku uzturēšanai un atjaunošanai būtiskus lēmumus, tā veicinot Latvijas dzīvojamā fonda kvalitātes uzlabošanu un energoefektivitāti. Saeimas pieņemtie likuma grozījumi ir svarīgs solis šajā virzienā,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Kā zināms, dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt vairākos veidos – dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē; aptaujas veidā, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci; vai citādi, savstarpēji vienojoties.

Līdz šim likumā bija noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā pusi, jeb 50%+1 no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ekonomikas ministrija jau 2023. gada sākumā piedāvāja pilnveidot regulējumu par dzīvokļu īpašnieku balsojumu ar mērķi atvieglot lēmuma pieņemšanas procedūru. Saeimas šodien apstiprinātie grozījumi likumā paredz, ka gadījumā, ja kopsapulce nav lemttiesīga (reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki nepārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem), tad to varēs sasaukt atkārtoti. Ja kopsapulce ar to pašu darba kārtību tiks atkārtoti sasaukta mēneša laikā, tā būs lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāvēs vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Līdzīgs risinājums paredzēts arī aptaujās – ja dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, noteiktajā termiņā nebūs snieguši rakstveida atbildi, mēneša laikā varēs tikt organizēta atkārtota aptauja, kurā tāda paša lēmuma pieņemšanai nepieciešams, lai “par” nobalso vairāk nekā viena trešdaļa no visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Šāds risinājums tika izvēlēts, jo daudziem dzīvokļu īpašniekiem trūkst intereses par kopības darbību, tādēļ viņi nepiedalās kopības gribas veidošanā. Tas saistīts arī ar to, ka arvien biežāk dzīvokļu īpašumi netiek lietoti pašu vai ģimenes locekļu vajadzībām, bet gan tiek izīrēti vai arī jau sākotnēji iegādāti kā investīciju objekti. Tāpat šāda risinājuma izvēle ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt efektīvu dzīvojamo māju ikdienas pārvaldīšanu (uzturēšanu).

Līdzīga prakse tiek piemērota arī citviet Eiropā. Piemēram, Igaunijā attiecīgās jomas regulējošie normatīvie akti paredz, ka gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei nav kvoruma, tad ar tādu pašu darba kārtību var tikt sasaukta jauna kopsapulce, kas ir lemttiesīga neatkarīgi no dalībnieku skaita. Tāpat arī Austrijā noteikts, ka noteiktos gadījumos dzīvokļu īpašnieku mazākumam ir iespēja izlemt jautājumus, kas skar dzīvojamas mājas pārvaldīšanu.

Būtiski uzsvērt, ka apstiprinātie grozījumi gan attiecībā uz atkārtotajā kopsapulcē, gan aptaujā virzāmajiem lēmumiem neattieksies uz likumā jau šobrīd (17.pantā) noteiktajiem gadījumiem, kad nepieciešams lielāks balsu skaits par vienkāršu balsu vairākumu no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Papildus grozījumi likumā nosaka arī dzīvokļa īpašnieka pienākumu norādīt Būvniecības informācijas sistēmā savu kontaktinformāciju vai arī to iesniegt dzīvojamās mājas pārvaldniekam, ja Būvniecības informācijas sistēma netiek izmantota. Šāds pienākums izvirzīts ar mērķi atvieglot dzīvojamās mājas pārvaldnieka saziņu ar dzīvokļu īpašniekiem, kā arī veicināt lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti, nosakot, kādi ir dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procesā izmantojamie saziņas līdzekļi.

Grozījumi likumā stāsies spēkā š.g. 1. novembrī, kas saistīts ar nepieciešamību pilnveidot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti, nodrošinot tās atbilstību Dzīvokļa īpašuma likumā veikto grozījumu saturam.

Detalizēti ar Saeimas apstiprinātajiem grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā var iepazīties Saeimas tīmekļa vietnē.

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļa

E-pasts: prese@em.gov.lv

Dzīvokļu īpašnieku tikšanās Rūpnīcas ielas kvartālā


30. maijā Vecmilgrāvī, Rūpnīcas ielas kvartālā norisnājās dzīvokļu īpašnieku tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem. Kvartāls apvieno 21 ēku ar 87 dzīvokļiem. Rīgas enerģētikas aģentūras pārstāvji iepazīstināja kvartāla iedzīvotājus ar iespējāmam uzlabot ēku tehnisko stāvokli, veikt energoefektivitātes pasākumus izmantojot kompleksu kvartāla atjaunošanas pieeju,atjaunojot ne tikai ēkas, bet arī labiekārtojot iekšpagalmus. Vienlaicīga visu ēku atjaunošanas pieeja būtiski samazinātu atjaunošanas izmaksas.

Rīgas enerģētikas aģentūra aicina rīdziniekus pieteikties kvartālu atjaunošanas pasākumiem, programmas RenewALL ietvaros, piesakoties tiešsaistes konsultācijām www.renove.lv.

https://lvportals.lv/dienaskartiba/364020-aicina-uz-seminaru-par-rupnicas-ielas-kvartala-attistibu-2024

Projekta mērķis

Palielināt pašvaldību darbinieku, vietējo iesaistīto un ieinteresēto pušu un iedzīvotāju spējas risināt enerģētikas pārejas jautājumus. Projekta ietvaros tiks izstrādāts, testēts un praksē ieviests sistēmdinamikas modelis ar publisku interfeisu klimatneitralitātes scenāriju veidošanai un modelēšanai pašvaldībās visos CO2 sektoros. 

Tehniskais darbs pie modelēšanas rīka izstrādes un izmantošanas ies roku rokā ar informācijas un komunikācijas pasākumiem un apmācībām mērķa grupām un iedzīvotājiem. Visi rezultāti un pieredze tiks apkopoti interaktīvā tiešsaistes platformā, kurā soli pa solim, ar skaidrojumiem un mācību materiāliem, pašvaldības varēs izmantot CommitClimate simulatoru enerģētikas pārejas plānošanā.

Projekta apraksts

Pašvaldības ir nozīmīgs virzītājspēks enerģētikas sistēmu dekarbonizācijā. Tās ir atbildīgas par stratēģiskā virziena noteikšanu, lai palielinātu energoefektivitāti, ražotu atjaunīgos energoresursus un samazinātu vietējo siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tām ir arī būtiska nozīme ieinteresēto pušu un iedzīvotāju mobilizēšanā, lai ieviestu enerģētikas risinājumus klimata neitralitātes nodrošināšanai. Tomēr šis potenciāls vēl nav pietiekami izmantots, jo trūkst prasmju un atbalsta instrumentu. Pašvaldībām ir sarežģīti aprēķināt un izprast šodienas CO2 emisijas un vēl jo grūtāk izprast dažādus iespējamos nākotnes scenārijus.

Projekta partneri

Rīgas Tehniskā universitāte – Projekta vadošais partneris, Cēsu novada pašvaldība, Tallinas Tehnoloģiju universitāte (Igaunija), Enerhack Foundation (Igaunija), Skandināvijas ilgtspējīga biznesa klasteris (Zviedrija), Lapzemes pašvaldību apvienība (Somija), PNEC – Polijas Energy Cities apvienība (Polija), Palecznina un Raciechowice pašvaldības (Polija), kā arī Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Projekta finansējums

Rīgas pašvaldībai paredzētais projekta  budžets – 196 908 EUR, tai skaitā:
Eiropas Savienības fondu finansējums 80% apmērā – 157 526 EUR
Rīgas pašvaldības līdzfinansējums 20% apmērā – 39 382 EUR

Projekta ieviešanas termiņi

01.01.2023. – 31.12.2025.

Kontaktinformācija

Inga Pelša
Projekta vadītāja
inga.pelsa@riga.lv

REVERTER projekta mērķis

Izstrādāt un ieviest rīcības plānu mājokļu energoefektivitātes celšanai, fokusējoties tieši uz mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām un enerģētiskās nabadzības skartajiem – plašā šī termina izpratnē.

Projekta apraksts

No enerģētiskās nabadzības – nespējas apmaksāt siltumapgādes un elektrības rēķinus un dzīvot cienīgu dzīvi – Latvijā cieš daudzi, turklāt enerģijas rēķini pašlaik aug. Arī “Eurostat” dati apstiprina enerģētiskās krīzes nopietnību – visā Eiropā novērojams straujš energoresursu cenu kāpums, kas uzliks papildu slogu patērētājiem un pakļaus enerģētiskās nabadzības riskam arvien vairāk cilvēku.

Pēc Latvijas pašreizējās likumdošanas (Enerģētikas likuma) enerģētiskā nabadzība attiecas tikai uz mājsaimniecībām, kas jau saņem kāda veida sociālo palīdzību. Tomēr novērojams, ka komunālo maksājumu segšana sagādā grūtības daudz plašākam iedzīvotāju lokam.

Enerģētiskā nabadzība ietekmē iedzīvotājus arī netieši. Ja daudzdzīvokļu mājā ir kaimiņi, kuri nevar atļauties finansēt (vai domā, ka nevar atļauties) mājas energoefektīvu atjaunošanu, tas palielina enerģētiskās nabadzības risku visiem mājas iemītniekiem, jo māja paliek neatjaunota. Enerģētikas krīzei turpinoties, iespējams, ka enerģētiskā nabadzība skars praktiski visus, kas dzīvo energoneefektīvās ēkās.

Projekta laikā Rīgā tiks īstenotas šādas aktivitātes:

  • Jaunas metodikas apguve un pārņemšana enerģētikas nabadzības “karsto punktu” identificēšanai;
  • Priekšlikumu izstrāde enerģētisko nabadzību mazinošam normatīvajam regulējumam, kas atbalsta Eiropas Zaļā kursa, īpaši Renovācijas viļņa politiku ieviešanu;
  • Zināšanu bāzes pilnveidošana un labās prakses pārņemšana, īpašu uzmanību pievēršot energoefektīvas renovācijas dzīves cikla analīzei (Life-Cycle Assessment);
  • Sociāli mazaizsargātu mājsaimniecību informēšana un iesaiste, veidojot sadarbības tīklu ar ieinteresētajām pusēm – ēku īpašniekiem, apsaimniekotājiem, finansētājiem un citiām. 4 informatīvu pasākumu organizēšana.
  • 2 energoefektivitātes informācijas centra darbinieku un 10 “energovēstnieku” – ēku atjaunošanas procesu pieredzējušu iedzīvotāju – apmācīšana, ar kuru palīdzību tiks uzrunātas vismaz 200 mājsaimniecības, aicinot tās sākt ēkas atjaunošanas procesu;
  • Energoefektivitātes informācijas centra (vienas pieturas aģentūra) attīstīšana – vieta, kur iedzīvotāji varēs bez maksas iegūt informāciju par ēku atjaunošanu un pieejamo atbalstu. Informācijas centrs turpinās strādāt arī pēc projekta beigām;

Kopā projektā tiks izstrādāti 9 vietējai situācijai (raksturojot to pēc ēku fonda, sociālo un klimatisko apstākļu kritērijiem) pielāgoti plāni, kas nodrošinās to izmantojamību dažādās pilsētās. Šie rīcības plāni tiks ieviesti četrās Eiropas pilsētās, to skaitā Rīgā.

Papildu informācija pieejama šeit.

Projekta partneri

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar iedzīvotājiem, ieviešot izmēģinājumu tīklu četrās Eiropas pilsētās – Rīgā, Brezovā (Bulgārijā), Atēnās (Grieķijā) un Koimbrā (Portugālē).

Projekta partneri ir  pētniecības institūcijas, nozares eksperti, enerģētikas aģentūras no 5 Eiropas valstīm: Atēnu Tehniskā universitāte (Grieķija); Robotikas sistēmu institūts (Portugāle); Ekodoma (Latvija); Zaļās sinerģijas klasteris (Bulgārija); EUROPACE fonds (Spānija); Atjaunīgās enerģijas avotu un energoefektivitātes centrs (Grieķija); WIT BERRY (Latvija); B-LINK Barselonas stratēģiskie projekti (Spānija); Brezovas pašvaldība (Bulgārija); Energoresursu patērētāju asociācija “Dzīves kvalitāte” (Grieķija); Koimbras pašvaldība (Portugāle); Rīgas valstspilsētas pašvaldība (REA) (Latvija).

Projekta finansējums

Rīgas pilsētai paredzētais projekta budžets – 89 880 EUR; no tā

Eiropas Savienības programmas LIFE finansējums – 85 386 EUR

Rīgas domes līdzfinansējums – 4 494  EUR

Projekta ieviešanas termiņi

01.11.2022. – 31.10.2025.

Kontaktinformācija

Ieva Kalniņa
Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas enerģētikas aģentūra”
Projektu vadītāja
+371 29125972
kalnina.ieva@riga.lv

Rīgas vasaras svētku programmas ietvaros REA aicina uz konsultācijām

Rīgas 2023. gada vasaras svētku programmas ietvaros Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) 22. jūlijā piedalījās Ķengaraga apkaimes svētkos, bet 29. jūlijā – Zolitūdes apkaimes svētkos.

Visas dienas garumā REA informatīvo telti Zolitūdē apmeklēja apkaimes iedzīvotāji, kuri dzīvo daudzdzīvokļu ēkās. Galvenais jautājums sarunās – daudzdzīvokļu ēku atjaunošana, aktualitātes un nākotnes vīzija. Zolitūdes apkaimē paneļu ēku būvniecību uzsāka 1985. gadā. Apbūvei raksturīgs Latvijā izstrādātais projekts “119. sērija”. Iedzīvotāji norādīja uz problēmām, kas raksturīgas ēkām: neefektīva apkures sistēma, plaisas starppaneļu šuvēs u.c., līdz ar to bija paaugstināta interese par REA atbalsta programmu Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalsts daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas tehniskās dokumentācijas izstrādei energoefektivitātes pasākumu veikšanai.

Lai arī vairums apkaimes iedzīvotāju, kuri apmeklēja pasākumu, pauda atbalstošu attieksmi ēku atjaunošanai, vienlaicīgi tika norādīts uz grūtībām pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus, kas ir šī procesa pamatā.

REA informatīvās telts apmeklētāji gan Ķengaragā, gan Zolitūdē izteica pateicību par iespēju svētku apmeklējuma laikā gūt noderīgu informāciju par ēku atjaunošanu.

REA aicina saņemt atbildes uz jautājumiem par māju atjaunošanu, biedrību dibināšanu, pašvaldības un valsts līdzfinansējuma programmām ēku atjaunošanai, energokopienu veidošanu, saules paneļu izvietošanu uz ēku jumtiem, kā arī atjaunīgo energoresursu izmantošanu.

Nākamās tikšanās vietas:

12.08.2023. Juglas apkaimes svētki (Velnezera teritorija);

26.08.2023. Daugavgrīvas apkaimes svētki (skvērs pie Parādes un Plēksnes ielas).

Rīgas enerģētikas aģentūras speciālisti izsaka pateicību izstādes “Māja 2024” apmeklētājiem

Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) speciālisti ar gandarījumu novērtē dalību izstādē “Māja 2024”, kas no 21. līdz 24. martam norisinājās Ķīpsalas izstāžu zālē, un izsaka pateicību izstādes apmeklētājiem. 

Esam priecīgi, ka četrās dienās, klātienē, varējām satikt gan REA energoefektivitātes informācijas centra apmeklētājus, kurus līdz šim bijām konsultējuši attālināti, gan arī daudzus jo daudzus interesentus, kuri plāno uzlabot savu mājokļu energoefektivitāti un atjaunot daudzdzīvokļu ēku, izmantojot valsts un pašvaldības līdzfinansējumu.

Rīgas pašvaldība izstādē “Māja 2024” konsultēs par būvniecību, ēku siltināšanu un atjaunošanu

Izstādē “Māja 2024”, kas no 21. līdz 24. martam norisināsies Ķīpsalas izstāžu zālē, konsultācijas par būvniecību, ēku siltināšanu un atjaunošanu sniegs Rīgas pašvaldības eksperti no Pilsētas attīstības departamenta un Rīgas enerģētikas aģentūras.

Pilsētas attīstības departamenta speciālisti sniegs konsultācijas par dažādiem ar būvniecību saistītiem jautājumiem un nosacījumiem, kas jāņem vērā:

  • plānojot jaunu būvniecību, ēku pārbūvi vai atjaunošanu, tostarp logu, durvju, jumtu nomaiņu, lodžiju un fasādes atjaunošanu,
  • veicot teritorijas labiekārtošanu – žogu, atkritumu konteineru novietņu, rotaļu iekārtu, stāvlaukumu, gājēju celiņu u.c. izbūvi,
  • izvietojot uz ēkām vai pilsētvidē dažādas iekārtas, piemēram, kondicionierus, saules paneļus, siltumsūkņus, pakomātus u.c.,
  • novēršot patvaļīgas būvniecības sekas vai sakārtojot bīstamās un degradētās būves.

Savukārt Rīgas enerģētikas aģentūras eksperti skaidros par:

  • daudzdzīvokļu ēku energoefektīvu atjaunošanu,
  • par līdzfinansējumu ēkas tehniskās dokumentācijas izstrādei,
  • ēku energoefektivitātes projektu vadību
  • pašvaldības līdzfinansējuma programmām ēku atjaunošanai,
  • Rīgas vēsturisko ēku energoefektīvu atjaunošanu.

Konsultāciju mērķauditorija ir dzīvokļu īpašnieki, dzīvokļu īpašnieku biedrības, namu apsaimniekotāji un citi interesenti.

Paralēli plašajam izstādes piedāvājumam norisināsies dažādi semināri un prezentācijas.

Piektdien, 22. martā, izstādes apmeklētāji aicināti piedalīties Ekonomikas ministrijas, SO “Latvijas Namu Pārvaldītāju un Apsaimniekotāju asociācija” un SIA “BT 1” organizētajā seminārā “Aktualitātes daudzdzīvokļu namu pārvaldīšanā un ēku atjaunošanā”. Seminārs norisināsies no plkst. 10.30 līdz 11.50 un tā ietvaros ar prezentāciju par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ekspluatācijas uzraudzību Rīgā uzstāsies Pilsētas attīstības departamenta Būvobjektu kontroles nodaļas vadītāja vietniece Aija Meļņikova.

Izstāde “Māja I 2023” ir lielākais būvniecības nozares notikums Latvijā, kas atspoguļo celtniecības attīstības tendences, tehnoloģiju jaunumus, kā arī sekmē tiešu dialogu starp būvniecības un citu saistītu nozaru profesionāļiem un galapatērētājiem vietējā un starptautiskā līmenī.

Informāciju sagatavoja: Tatjana Smirnova, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: tsmirnova11@riga.lv

Rīgas pašvaldības iestādēs uzstādīs saules paneļus

Izglītības iestādēs gaismekļus nomainīs uz energoefektīvākiem

Rīgas domes Īpašumu departaments 55 mācību iestādēs veiks 9 168 luminiscējošo dienasgaismas gaismekļu (60 x 60 cm) nomaiņu pret identiska izmēra un formas LED gaismekļiem. Projektu finansēs Klimata programmas ietvaros, kuras līdzekļus paredzēts izlietot pasākumiem un aktivitātēm, kuras  palīdz sasniegt Rīgas pašvaldības izvirzītos klimata mērķus*.

Apgaismojuma maiņas rezultātā būs nomainīti 9 168 gaismekļi, kas radīs 424 653 kilovatstundas gadā un samazinās pašvaldības izmaksas par elektroenerģiju, kā arī samazinās CO2 izmešus par 46,29 tonnām gadā. Papildus tam, jaunie LED gaismekļi piedāvā papildu iespējas tos automatizēti ieslēgt vai izslēgt, kā arī rada iespēju samazināt gaismekļu jaudu laikā, kad apgaismojums pilnā apjomā nav nepieciešams.

2023. gada 10. oktobrī Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti apstiprināja šo projektu un piešķīra Rīgas domes Īpašumu departamentam 678 432  eiro tā īstenošanai.

* Rīgas pašvaldības klimata mērķi definēti “Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānā līdz 2030. gadam”.

Piedalies “Riga EcoHack: Igniting Circular Sustainability” hakatonā un iegūsti 10 000 eiro savas idejas attīstībai

“Riga EcoHack: Igniting Circular Sustainability” ir pilsētvides hakatons, kas jau trešo gadu aicina paskatīties uz savu pilsētu no cita skatu punkta un piedalīties tās nākotnes veidošanā. Šī gada izaicinājums hakatonā sadarbībā ar Rīgas pašvaldību notiks no 10. līdz 12. novembrim un tā dalībniekiem būs iespēja iegūt 10 000 eiro naudas balvu savas idejas attīstīšanai.

Projekta mērķis ir apvienot iedzīvotāju un studentu redzējumu, lai piedalītos biznesa ideju un risinājumu izstrādē, kas pozitīvi ietekmētu resursu izmantošanu un atkritumu apsaimniekošanu Rīgā. Reģistrēties hakatonam var individuāli vai kā komanda (4 līdz 5 dalībnieki). “Riga EcoHack: Igniting Circular Sustainability” ietvaros dalībnieki nedēļas nogalē strādās pie Rīgas pašvaldības  un DINEX piedāvātajiem izaicinājumiem profesionālu treneru no “Kimitisik” komandas vadībā. Komandas atbalstīs mentori no Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas enerģētikas aģentūra” un citi.

Dalība izaicinājumā ir bezmaksas, hakatons notiks Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē, Aspazijas bulvārī 5, Rīgā.

Reģistrācija ir atvērta līdz 30. oktobrim, aizpildot pieteikšanās anketu. Vietu skaits ir ierobežots, priekšroka tiks dota tiem, kas piereģistrēsies pirmie. Hakatona darba valoda būs angļu valoda.

Lai vairāk uzzinātu par hakatonu un iegūtu priekšrocības, interesenti ir aicināti pievienoties darbīcai “Hackathon hacks: veiksmes stratēģijas un labākās prakses” 25. oktobrī plkst. 18.30 tiešsaistē, iepriekš reģistrējoties.

Hakatons sāksies 10. novembra pēcpusdienā un noslēgsies 12. novembra pēcpusdienā. Pasākuma laikā visiem dalībniekiem tiks nodrošināti ēdināšana.

Hakatonu vadīs pieredzējusi uzņēmējdarbības izglītības profesionāļu komanda no izglītības tehnoloģiju uzņēmuma “Kimitisik”, kuras dalībnieki ir no Nīderlandes, Ungārijas un Itālijas.

Hakatona noslēgumā komandas prezentēs savas idejas žūrijas locekļiem. Labākā komanda varēs turpināt darbu pie savas idejas, izmantojot 10 000 eiro grantu, kura mērķis ir atbalstīt viņu risinājumu izstrādi, prototipu izstrādi un testēšanu.

Vairāk informācijas: https://www.rigahackathon.com/

“Riga EcoHack: Igniting Circular Sustainability” organizē LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, LU Biznesa inkubators, Rīgas pašvaldība, “Kimitisik” un EIT Urban Mobility.

Ja jums ir kādi jautājumi, lūdzam rakstīt uz e-pasta adresi: biznesainkubators@gmail.com

Uz tikšanos “Riga EcoHack: Igniting Circular Sustainability” pilsētvides hakatonā!

Autors: Latvijas Universitāte

Piesakies konsultācijai par

siltumapgādi, mājas energoefektivitāti, saules paneļu uzstādīšanu, mājas biedrību izveidošanu.

Lasīt vairāk