Atjaunotas ēkas un sakārtota vide būtiski paaugstina dzīves kvalitāti, taču Āgenskalna priežu kvartāla daudzdzīvokļu ēku drošas ekspluatācijas termiņš strauji tuvojas beigām un praktiski visi iedzīvotāju veidotie uzkrājumi ēku apsaimniekošanas fondā tiek novirzīti avārijas remontdarbu izmaksu segšanai, turklāt ēkās ir ievērojami siltuma zudumi un attiecīgi ir lieli rēķini par siltumenerģiju. Šos finanšu resursus daudz lietderīgāk ir novirzīt kompleksu ēkas atjaunošanas darbu finansēšanai, tādēļ SUPERSHINE projekta pieeja bija fokusēta uz ēku dzīves ciklu, izprotot, ka jaunbūves vai atjaunotas ēkas ekspluatācijas izmaksas ir nelielas, taču ēkai novecojot, tās ekspluatācijas izmaksas būtiski pieaug, gan konstrukciju un inženiersistēmu nolietojuma, gan citu ar ēkas novecošanos saistītu problēmu dēļ. Jo vairāk ēkai gadu, jo lielākas ir tās ikgadējās ekspluatācijas izmaksas. Ēku kalpošanas laiku var paildzināt, tās atjaunojot, taču ja tiek veikti tikai avārijas remontdarbi un kosmētiski uzlabojumi, to rezultātā netiek samazinātas ēkas ekspluatācijas izmaksas. Tikai kompleksa atjaunošana piešķir ēkai jaunu dzīvi, turklāt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu iekļaušana ēkas atjaunošanas projektā būtiski samazina nākotnes maksājumu slogu par siltumenerģiju un elektroenerģiju.

Lai samazinātu kopējās ēku un kvartāla teritorijas atjaunošanas izmaksas, SUPERSHINE projekta tvērums bija Āgenskalna priežu kvartāls kopumā, nevis katra kvartāla ēka atsevišķi, atbalstot visa kvartāla iedzīvotāju iesaisti un pielietojot inovatīvus iesaistes instrumentus.

Projektam noslēdzoties, vismaz 5 Āgenskalna priežu kvartāla daudzdzīvokļu ēkas ir uzsākušas priekšdarbus savas ēkas atjaunošanai, sākot ar pašorganizēšanos dzīvokļu īpašnieku biedrību izveidei, kā arī iedzīvotāji apliecināja interesi vienlaikus atjaunot arī ēkām piegulošo teritoriju. SUPERSHINE projektā investīcijas ēku un iekšpagalmu atjaunošanā nebija paredzētas. Projekts nodrošināja un finansēja plašu un daudzpusīgu vietējās kopienas līdzdalību sava kvartāla attīstībā un tā ietvaros 2023.-2025. gadā tika noorganizēti vairāk kā 15 kopienas līdzdalības pasākumi, sākot no Āgenskalna priežu pagalma svētkiem iedzīvotāju saliedēšanai, meistarklasēm vietējās kopienas stiprināšanai, talkām teritorijas labiekārtošanai un turpinot ar radošu koprades darbnīcu ciklu kvartāla attīstības vīzijas izstrādei, kā arī izglītojošiem semināriem par kvartāla atjaunošanas, energoefektivitātes un energopratības jautājumiem.

Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju iesaistes pasākumi mēdz būt formāli, dažkārt haotiski un iedzīvotāju viedokļu atšķirības bieži traucē noteikt kopējos mērķus un prioritātes, SUPERSHINE projektā tika īstenota inovatīva, digitāla, demokrātiska sabiedrības līdzdalības pieeja, kas vērsta uz vienlīdzīgām iespējām izteikties, tikt uzklausītiem un izvēlēties: digitālas iedzīvotāju aptaujas, iedzīvotāju veiktas priekšizpētes fotofiksāciju publicēšana digitālā vietnē, iedzīvotāju definēto vērtību un vajadzību vizualizēšana, diskusijas un viedokļu apmaiņa digitālā vidē, u.c. aktivitātes. Digitālu rīku izmantošana klātienes pasākumos un ārpus tiem nodrošināja vienlīdzīgas tiesības visiem, kas vēlējās līdzdarboties. Anonimitāte, iesūtot idejas, komentējot un balsojot, samazināja sociāla spiediena risku no kaimiņu puses. Papildus tam, šāds formāts neļāva atsevišķiem dalībniekiem prezentēt savus personīgos uzskatus, kā kopienas vienotu viedokli. Projekta laikā digitālie rīki ir sekmīgi kalpojuši, savlaicīgi diagnosticējot un risinot situācijas, kad “skaļais mazākums” neļauj izteikties “klusajam vairākumam”, tādējādi ļaujot iegūt informāciju, kas ir reprezentatīva un statistiski pārbaudāma.

Pašvaldības, uzņēmumi un eksperti vienojas – mēroga efekts maina pilsētu

Konferences atklāšanā Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs aicināja iesaistīties ēku atjaunošanā: “Kvartālu pieeja nav tikai renovācija – tā ir jauna domāšana par pilsētu, kur ēkas, pagalmi un cilvēki veido vienotu vidi.”

Pieredzē dalījās Valmieras novada Attīstības pārvaldes pārstāve Evija Nagle, atzīstot, ka Valmiera jau īstenojusi 59 ēku atjaunošanas projektus un darbojas kā paraugs koordinētai atjaunošanai mazpilsētās.

Savukārt, Rīgas pilotkvartālu īstenotāji prezentēja progresu Mārupes un Gardenes ielas kvartālā (13 ēkas), Biķernieku ielas kvartālā un Nautrēnu ielas kvartālā, uzsverot, ka kopīgi risinājumi veido redzamu pārmaiņu efektu veselu apkaimju mērogā.

Kopā ar iedzīvotājiem – soli tuvāk dzīvīgai pilsētai

RenewALL projekta pārstāvji uzsvēra, ka kvartālu pieeja veicina iedzīvotāju sadarbību un piederības sajūtu savas dzīvesvietas videi. Konferences dalībnieki norādīja, ka galvenie izaicinājumi joprojām ir saistīti ar ierobežotu finansējuma pieejamību, sadrumstalotu īpašumtiesību struktūru Rīgas kvartālos, kā arī ar vienotas stratēģijas trūkumu kvartālu attīstībai un pārvaldībai. Tomēr tika atzīmēts, ka interese par atjaunošanas procesiem pieaug – gan attiecībā uz ēku renovāciju, gan iekšpagalmu sakārtošanu.

Paneļdiskusijas par kvartālu pieejas ieviešanas šķēršļiem un to mazināšanu dalībnieki — pārstāvji no Pilsētas attīstības departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Mājokļu un vides komitejas, kā arī ALPS ainavu darbnīcas — atzinīgi novērtēja jau izveidotos Rīgas apkaimju iedzīvotāju centrus un to koordinatoru nozīmīgo ieguldījumu pašvaldības sadarbības ar iedzīvotājiem veicināšanā. Diskusijas laikā dalībnieki vienojās par nepieciešamību stiprināt koordinatoru kompetences un nodrošināt tiem vispusīgu atbalstu no visām pašvaldības struktūrām.

Tāpat tika uzsvērts, ka iedzīvotāju aktīva iesaiste, teritoriju pārvaldības dizains un lietošanas kārtības noteikšanas līgumi ir būtiski faktori šķēršļu mazināšanai un kvartālu pieejas veiksmīgai ieviešanai.