Mazāk izlietotu dabas resursu, ietaupīta nauda makā, ilgāks preču kalpošanas mūžs un mazāk atkritumu ir būtiskais, kas jāzina par aprites ekonomiku un iemesli, kāpēc tai jākļūst par katra cilvēka ikdienu.

Aprites ekonomika ir visas pasaules, Eiropas, Latvijas politika ar definīciju ilgtspējību veicinošs attīstības modelis, kura būtība ir produktu, materiālu un resursu vērtības noturēšana ekonomikā pēc iespējas ilgāk, vienlaikus samazinot gan izejvielu patēriņu un atkritumu apjomu, gan arī ietekmi uz vidi. Taču aprites ekonomika nav tikai abstraktas ierēdņu iedomas– tas ir jauns dzīvesveids, jēgpilna domāšana, kas ir nozīmīga katrā ģimenē un mājā. Tā var atrisināt lērumu problēmu un nest arī krietnu ietaupījumu.

Aprites ekonomika balstās uz četriem vienkāršiem, ikdienā ieviešamiem stūrakmeņiem:

1. Samazināt un atteikties no liekā
2. Lietot ilgāk
3. Pārstrādāt
4. Radīt tīru.

Tikai pēdējais pilnībā attiecas uz ražotājiem, bet pārējos katrs no mums var iekļaut savā ikdienā.

Lūk, ko tas nozīmē:

1.Samazināt/ atteikties – lietot mazāk materiālu un enerģijas, izmantot tikai tik daudz, cik patiešām nepieciešams. Tas nozīmē apzināti un pārdomāti iegādāties dažādas ikdienas preces – pārtiku, apģērbu, dāvanas –, izvērtēt personīgā auto lietošanas nepieciešamību, mājas būvēšanu atbilstoši ģimenes lielumam un vajadzībām. Lūk, kā ar vienkāršiem soļiem katrs varam to ieviest savā ikdienā.

• Izvēlies ilgtspējīgas produktu alternatīvas – pirmkārt, plastmasas maisu nomaini pret glītu auduma iepirkumu maisiņu. Eurostat dati liecina, ka viens Latvijas iedzīvotājs gadā patērē 229 plastmasas maisus – mūs apsteidz tikai Lietuva un Čehija, kur katrs iedzīvotājs gadā izlieto attiecīgi 294 un 251 maisu. To īpatsvars kopējā sadzīves atkritumu plūsmā ir milzīgs, bet pārstrādes iespējas – faktiski nekādas. Turpini, izvēloties daudzkārt lietojamas dzērienu pudeles, ko pats varēsi uzpildīt, nevis katru dienu veikalā maksā par kārtējo plastmasas pudeli ar ūdeni. Izvēlies pusdienu kārbas, ko varēsi lietot gadiem arī gatavās kulinārijas iegādei veikalā, aizmirstot par vienreizlietojamiem traukiem. Izvēlies vairākkārt lietojamas higiēnas preces – saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas nozares datiem, sieviešu un mazuļu aprūpes higiēnas preces aizņem līdz pat 10% no sadzīves atkritumu apjoma. Bet to ir viegli samazināt, izvēloties ilgtspējīgas, atkārtoti izmantojamas alternatīvas. Aizvien pastāv daudz aizspriedumu un mītu, taču mūsdienu tehnoloģijas un patēriņa preču piedāvājums ir atrisinājis agrākās neērtības un ir iespējams dzīvot vienlaikus gan komfortabli, gan apritīgi.
• Maksimizē izmantošanas efektivitāti – lietas, ko neizmanto katru dienu, vari aizdot citiem vai, ja zini, ka vēl kādām tuvumā (gan ģeogrāfiskā, gan sociālo saišu ziņā) vajadzēs to pašu, jūs varat vienoties par lietas kopīgu iegādi – ar kaimiņiem var būt kopīgs zāles pļāvējs, dārgi instrumentu komplekti un tamlīdzīgas lietas. Draudzīgās daudzdzīvokļu mājās kaimiņi, iespējams, var vienoties arī par kopīgu veļas mašīnu, trenažieri un veida aprīkojumu, ko var novietot koplietošanas telpās.
• Iegādājies lietas ar vairākiem izmantošanas veidiem – tā teikt “trīs vienā”. Tie var būt daudzfunkcionāli bērnu ratiņi, kas būs lietojami gadiem, rotaļlietas ar daudzveidīgu pielietojumu, apģērbs ar izņemamu oderi un noņemamu kapuci, ļaujot to pielāgot gan rudens un pavasara, gan aukstiem ziemas mēnešiem, sadzīves tehnika, kas izmantojama smalcināšanai, kulšanai un putošanai un vēl daudzas citas lietas, kas gan aizņems mazāk vietas, , gan izmaksās lētāk.
• Produkts kā pakalpojums. Latvijā šis modelis vēl navpopulārs, taču aprites ekonomikā tam ir liela nozīme. Piemēram – veļas mašīna kā pakalpojums nevis prece. Tas nozīmē, ka par veļas mašīnu būtu jāmaksā mēneša maksa vai maksa par katru lietošanas reizi, nevis tā tiktu nopirkta. Tas var sniegt būtiskus ieguvumus – nav nepieciešams investēt lielu summu par personīgo veļas mašīnu, pretī iegūstot augstas kvalitātes iekārtu. Turklāt lietotājam nav jārūpējas par iekārtas uzturēšanu – to nodrošina pakalpojuma sniedzējs, kas ir šīs jomas profesionālis. Pakalpojuma sniedzējs būs ieinteresēts, lai tehnika darbotos nevainojami, būtu ekonomiska, viegli kopjama un, ja arī saplīstu, lai tā būtu vienkārši labojama un ar pieejamām rezerves daļām. Tādējādi parādās arī vides ieguvumi – tiek patērēts mazāk resursu (materiāli, ūdens, enerģija). Līdzīgi tiek piedāvāti apgaismojuma, ventilācijas un citi pakalpojumi.
• Izvēlies produktus, kuru ražošanā un piegādē patērēts mazāk resursu – ne tikai materiālu, bet arī enerģijas. Piemēram, preces bez lieka iepakojuma, vietējos ražojumus, energoefektīvas preces un piegādi ar velosipēdu nevis auto. Būtiski, ka, dodot priekšroku vietējiem ražojumiem, tiek ne tikai ievērojami samazināta transportēšanas nepieciešamība un visas ar to saistītās “blaknes” – CO2 izmeši, enerģijas patēriņš, infrastruktūras noslodze un citi, bet arī stimulēta vietējā ekonomika.

2.Lietot ilgāk – iegādājies izturīgas, viegli kopjamas mantas un rūpējies par tām. Izvēlies labojamas preces, kas ir paredzētas vieglai izjaukšanai un detaļu nomaiņai. Priekšroku dod standartizētām, ar citiem priekšmetiem un iekārtām saderīgām precēm. Tas aiztaupīs raizes un jaunus tēriņus, ja nāksies iekārtu labot.

• Saglabāt esošo – notrūkusi poga vai atlīmējusies kurpes zole nav iemesls mantu izmest, gluži tāpat, kā mēs neizmetam velosipēdu pārdurtas riepas dēļ un arī jaunu mājokli nemeklējam, ja esošajā izdegusi spuldzīte, atlīmējusies tapete vai ieplīsušas flīzes. Kopjot un rūpējoties par savām mantām, mēs būtiski pagarinām to kalpošanas laiku – tātad radam mazāk atkritumu un ietaupām uz jaunu lietu pirkšanu.
• Atdot otram to, kas pašam nav vajadzīgs – iespējams, tavs radinieks, draugs, kaimiņš, būs sajūsmā iegūt vēl labu, bet tev vairs nevajadzīgu lietu. Ir plašas iespējas vēl labo ziedot labdarībai. Turklāt netrūkst iespēju labas mantas kādam piedāvāt iegādāties. Tā pat sanāks gūt peļņu, nevis izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu.
• Atjauno vai pārveido, nevis izmet – retro un vintage ir milzu vērtība ar savu šarmu, ko var iegūt, atjaunojot šķietami nolietoto. Pat ja tas nav iespējams, katrai lietai var iedot jaunu dzīvi, nomainot tās funkciju. Veca ķerra var pārtapt krāšņā puķu dobē, kas rotā pagalmu, bet nevajadzīgās koka dēļu paletes pārvērsties par terasi un oriģinālām dārza mēbelēm. Lietas mūžs ir būtiski pagarināts, bet atkritumu apjoms un izmaksas – samazinātas!
• Dod priekšroku dalīšanās un koplietošanas pakalpojumiem – izmanto koplietošanas transportu, instrumentus, grāmatas, apģērbu, traukus, tehniku. Tas dod iespēju ne vien pašam aiztaupīt tēriņus par lietas iegādi un uzturēšanu, bet arī pasargā no apkraušanās ar mantām. Mums ir lieliskas transporta koplietošanas sistēmas, kas turklāt mazina sastrēgumus.Ir bibliotēkas un vietas, kur apmainīties grāmatām un pat dažādām iekārtām. Koplietošanas pakalpojumu ir daudz un tie ir viegli pieejami – atliek vien apskatīties apkārt!

Atgriešanas serviss – tas ir ražotāju piedāvāts pakalpojums, kas gan aizvien ir attīstāms. Piedāvājot saviem produktiem atgriešanas servisu, ražotājs saņem atpakaļ lietotos produktus, kurus var atjaunot un pārdot. Tāpat vecā lieta var kļūt par izejvielu jaunu produktu izgatavošanai vai kalpot rezerves daļās labošanas servisā. Šis ir virziens, kas var nest būtisku labumu, bet aizvien krietni paplašināms – jārod vien sevī griba mainīties un abām pusēm izdevīgi servisa nosacījumi.

• Produktu uzlabošana vai pielāgošana – vēl viens uzdevums ražotājiem, ir veidot savus produktus, paredzot iespēju tos nākotnē uzlabot un šos uzlabojumus piedāvāt kā papildu pakalpojumu. Tam noder modularitātes princips ar lietotājam pieejamām instrukcijām. Ir arī piemēri, kad uzņēmums pārveido un pielāgo citu ražotāju radītas lietotas preces, piemēram, mēbeles tā, lai tās atbilstu mūsdienu modes un funkcionalitātes prasībām.
• Pagarināta vai pat beznosacījumu mūža garantija – tādu var iedot tikai ražotājs ar pārliecību, ka ir izdarījis visu iespējamo, lai pie atbildīgas lietošanas un apkopes, produkts būtu patiešām ilgtspējīgs. Neviens nešaubās par īstu Šveices pulksteņu kvalitāti, kam ir mūža garantija un ir tik daudz šo pulksteņu kārotāju par spīti cenai. Protams, ir mantas, kuru funkcionalitātei nav iespējama gadu desmitiem ilga garantija, taču virs minimāli likumā noteiktā garantijas termiņa, to pagarināt iespējams teju katrai lietai. Pircējam tas ir būtisks arguments, kas dod uzticībassajūtu un pārliecību par produkta veiktspēju, savukārt ražotājam – reputāciju un lojālus klientus.

3.Pārstrādāt – tā ir visneilgtspējīgākā iespēja pirms atkritumu dedzināšanas un izmešanas poligonā. Taču zināms, ka ne visu var bezgalīgi izmantot un kādā brīdī lielākā daļa materiālu nonāk pie pārstrādes jautājuma. Lai to varētu īstenot, ir vairāki nosacījumi, kas jāievēro visā produkta dzīves ciklā – jau no tā dizaina izstrādes brīža.

– Materiālu “tīrība” un ilgtspēja – cik vien iespējams, ražotājam ir jāizvairās no materiālu dažādības un kompozītmateriāliem. Turklāt būtiski izvēlēties materiālus.

• Materiālu atgriešana ražotājiem – to var sasniegt dažādi, arī iesaistot citus tirgus dalībniekus un sadarbības partnerus.
• Materiālu pase, kas ietver informāciju par produktā izmantoto materiālu uzturēšanas prasībām, labošanas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējām. Tā īpaši nozīmīga ir būvniecībā.
• Sabiedrības iesaiste – lai arī pārstrāde nav efektīvākais ilgtspējas elements, tā ir būtiska un īstenojama tikai ar sabiedrības iesaisti, kas jāturpina veicināt. Katram no mums ir vērts atcerēties par atkritumu šķirošanu kaut vai tāpēc, ka labi šķirota papīra, plastmasas, metāla un stikla iepakojuma izvešana ir bez maksas, kamēr nešķirotu sadzīves atkritumi apsaimniekošana kļūst tikai dārgāka. Otrreizēja materiālu pārstrāde jaunos produktos ir veids, kā varam pagarināt jau paņemta dabas resursa lietošanas mūžu un no tiem radīt jaunus un inovatīvus materiālus. Tiesa, kamēr mēs mācamies šķirot aizvien kārtīgāk, būtiski savi darbības principi par jau minēto materiālu “tīrību” jāveic arī ražotājiem.

4.Radīt tīru – liela ietekme uz patērētāju iespējām īstenot aprites ekonomiku ir tieši ražotājiem un tirgotājiem, kam jāspēj ievērot ekodizaina principus. Tie izstrādāti ar mērķi uzlabot produkcijas ekoloģiskos raksturlielumus visā tā̄ aprites ciklā, vienlaikus saglabājot to funkcionālās īpašības. Un tas nozīmē:

• Ievērot 3. punkta nosacījumus.
• Iekļauties ražošanas simbiozē – kopīgot resursu/ ražošanas blakusproduktu/ atlikumu plūsmas ar citiem uzņēmumiem.
• Ražošanā izmantot otrreizējos, pārstrādātus, netoksiskus, dabiskas izcelsmes un atjaunīgus materiālus.
• Nodrošināt rezerves daļas, instrukcijas un labošanas servisu.
• Izmantot atjaunīgos energoresursus ražošanā un piegādē.
• Ražot energoefektīvus, labojamus, izjaucamus un viegli kopjamus produktus.
• Produktā iestrādāt iespēju izmantot atjaunīgos energoresursus.
• Mazināt ietekmi uz vidi, veicot papildu ieguldījumus, piemēram, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, pilsētvides zaļināšanā, stādot kokas un īstenojot citas līdzīgas aktivitātes.
• Izmantot digitālos risinājumus, lai aizstātu analogos vai padarītu tos efektīvākus, nodrošinot iespēju uzzināt produkta atrašanās vietu vai veiktspējas kvalitāti (piemēram, datu vākšana apgaismojuma nodrošināšanas vai koplietošanas transporta pakalpojumā).

Tas viss ir sīku un vienlaikus milzīgu lietu kopums, kas nes būtisku labumu videi – ir mazāks CO2 piesārņojums, mazāk izcirstu mežu, mazāks piesārņojums no jaunu, neilgtspējīgu preču ražošanas, mazāk radītu atkritumu. Gadu desmitiem, pat simtiem, kopš industriālās revolūcijas mēs dzīvojām pēc lineārās ekonomikas principiem: “paņem- saražo – patērē – izmet”. Šķiet, 21. gadsimtā mēs esam gatavi un ieinteresēti pāriet uz aprites modeli, kura būtība ir iespējami ilga produktu, materiālu un resursu vērtības noturēšana ekonomikā, vienlaikus samazinot gan izejvielu patēriņu un atkritumu apjomu, gan arī ietekmi uz vidi. Tieši tā tas definēts Latvijas rīcības plānā pārējai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam un ir saskaņā ar Eiropas un pasaules kopējām vadlīnijām. Tieši tā ir aprites ekonomika.