Atpakaļ Domāt par lietu ilgmūžību un iesaistīt iedzīvotājus: Rīgas pieredzes stāsts apritīguma principu iedzīvināšanā
Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) ir projekta “Radošas un apritīgas pilsētas” īstenotājs Rīgā. Aģentūra atbild par aprites ekonomikas principu ieviešanu pilsētā un piedalās vairākos apritīgumam veltītos starptautiskos projektos. Nesen REA starptautisko projektu vadītāja-koordinatore Ieva Kalniņa sniedza interviju medijiem, kurā stāstīja par apritīgas ārtelpas izveidi Bolderājā. Tāpat saruna pieskārās aģentūras plānotajam aprites ekonomikas forumam un iedvesmas avotiem citās Baltijas jūras reģiona pilsētās, kas ļāvuši Rīgai labāk izprast iedzīvotāju iesaistes principus un izveidot Sadarbnīcu tās pašreizējā veidolā – kā platformu pasākumiem par aprites ekonomiku un darbnīcu, kur ikviens iedzīvotājs meistara vadībā var salabot kādu priekšmetu vai uztaisīt kaut ko no jauna.
Bolderāja ir industriāla Rīgas apkaime, kurā dzīvo ap 12 000 iedzīvotāju, tā atrodas ap 12 km attālumā no pilsētas centra. Pārsvarā apkaimē dzīvo krieviski runājošie. Ņemot vērā salīdzinoši nomaļo atrašanās vietu, ir īpaši svarīgi, ka apkaimē ir vietas, kur iedzīvotāji var satikties un baudīt kultūras pasākumus. Par tādu vietu varētu tapt arī Bolderājas bibliotēka un tās teritorija. 2025. gada sākumā noslēdzās iedzīvotāju ideju konkurss Bolderājas bibliotēkas dārza labiekārtošanai, kurā tika saņemti 11 pieteikumi, kas ļāva izprast, ko šajā vietā vēlas redzēt iedzīvotāji. Šūpuļtīkli kokos, intravertu stūrītis, piemineklis grāmatai, mājiņas kokā un jūras konteineris kā skatuve – šīs idejas ļauj apjaust patiesi radošo piedāvājumu. Ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības, nupat izsludināts iepirkums par dārza labiekārtošanu. Ja neradīsies nekādi šķēršļi, labiekārtoto dārzu atklās jau šogad oktobrī.
Vai veicot dārza labiekārtošanu, jūs īstenosiet kādas no iedzīvotāju iesūtītajām idejām?
Mums sākumā likās, ka to darīsim, bet pērn, iekārtojot Sadarbnīcu, sapratām, ka viens pret viens iesniegtās idejas tomēr neīstenosim. Iedzīvotāju idejas mums palīdzēja saprast, ko viņi vēlas dārzā redzēt. Labākās idejas mēs potenciālajiem darbu veicējiem neesam iekļāvuši kā obligātu prasību, bet gan kā rekomendāciju, jo aprites ekonomikā vispirms ir funkcionalitāte, materiāli un tad dizains. Savukārt, ja mēs noteiktu dizainu un konkrēts tehniskos risinājumus, mēs izslēgtu labāku materiālu un risinājumu variācijas, ignorējot materiālu pieejamību.
Iepirkumā mēs nodefinējām funkcionalitāti – jāizveido daudzfunkcionāla pasākumu vieta ar vismaz 50 sēdvietām, divas āra lasītavas ar noteiktu ietilpību. Darbu izpildītājs meklēs materiālus, un veidos labiekārtojuma gala dizainu, piemēros atbilstošākos tehniskos risinājumus. Piemēram, iedzīvotāju ideju konkursa uzvarētāji ierosināja dārzā izveidot skatuvi no jūras konteinera, tomēr, iespējams, ka darbu izpildītājs teiks, ka viņam ir pieejami brīnišķīgi kokmateriāli, un viņš to pašu funkcionalitāti var panākt ar citiem materiāliem. Mēs dodam to atvērtību.
Iepirkums aprites ekonomikas sistēmā diezgan stipri atšķiras no parasta iepirkuma. Kādi ir obligātie nosacījumi, ko jūs ietvērāt iepirkumā?
Parasti vispirms tiek radīts dizains un tam piemeklēti materiāli, kas pieejami plašā klāstā un krāsu variācijās. Savukārt, ja vēlamies izmantot jau reiz lietotus materiālus, tad situācija ir pavisam cita. Jāsalāgo materiāli, to tekstūras, krāsas, apjomi un pieejamība. Neeksistē katalogi ar krāsu un izmēru variācijām. Tomēr, izskatot visus aprites ekonomikas principus, otrreizēja materiālu izmantošana nav vienīgais risinājums. Arī lietošanas fāzē ir aprites ekonomikas principi, ko dizaineris var īstenot –lai priekšmets būtu daudzfunkcionāls, viegli kopjams, ilgmūžīgs, lai ir nomaināmas detaļas, lai ir viegli sadalāms pa sastāvdaļām, ja tas pēc nokalpošanas būs jāizmanto citā veidā vai jāpārstrādā. Ir ļoti daudz principu, un dažkārt tos var veiksmīgāk īstenot tieši ar jauniem materiāliem. Ja dizains šos principus labāk iznes ar jauniem materiāliem, arī tas mums der. Sadarbnīcas iekārtošanas laikā arhitekti bija savākuši daudz materiālu, un mēs tiem jautājām: “Kas Tu būsi?”. Tas ir radošs process.
Kāda bija pieredze ar iedzīvotāju iesaisti šajā projektā, un vai izmantotā prakse bija kas jauns jūsu aģentūrai?
Ideju konkursa noslēguma pasākumā uzvarētāju komandas pārstāve izstāstīja, kā radās viņu idejas, kāds bija radošais process un apsvērumi. Pieteikuma sagatavošanā iedzīvotāji bija ieguldījuši daudz domu un darba. Turklāt, cik dažādas bija šīs idejas! No pavisam vienkāršiem līdz ļoti sarežģītiem pieteikumiem. Arī no satura viedokļa pieteikumi bija ļoti dažādi. Un bija lietas, par kurām mēs vispār nebijām iedomājušies, ka tās būs svarīgas, piemēram, patriotisma aspekts.
Kas bija klupšanas akmeņi vai pārsteigumi iedzīvotāju iesaistes procesā?
Mums bija ļoti grūti nodot iedzīvotājiem informāciju – saprast, pa kādiem kanāliem uzrunāt iedzīvotājus, jo izrādās, ka plakātus tik vienkārši pilsētvidē izlikt nevar, līdz ar to mēs paļāvāmies uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības Facebook kontiem. Tiem ir daudz sekotāju, bet vai tieši no Bolderājas? Mēs it kā uzreiz pasakām – piedalīties var tikai tie, kas lieto Facebook, tikai tie, kas seko Rīgas kontam, tikai ar tiem mēs strādājam. Lai tik ļoti neierobežotu cilvēku loku, mēs iedzīvotājus uzrunājām arī caur bibliotēku. Mūsu pieredze rāda, ka ļoti labi strādā iedzīvotāju personīga uzrunāšana pasākumu laikā, bet to paveikt saturiski jēgpilni un pārdomāti ir ļoti laikietilpīgi. Ja tas būtu iespējams, es laikam taisītu kādu pop-up stendu Bolderājas centrā, kādu pasākumu. Mēs par konkursu stāstījām arī caur profesionālām organizācijām, caur biedrībām, apkaimju koordinators dalījās savos kanālos.
Kāds ir vēlamais Bolderājas bibliotēkas dārza projekta iznākums ilgtermiņā?
Noteikti redzu to kā aktīvi izmantotu vietu, kur cilvēki bauda dabu. Un tas ir vēl viens aspekts. Mēs līdz šim bibliotēkas dārza teritoriju redzējām, kā zaļu skaistu neizmantotu vietu, kur var notikt pasākumi sakārtotākā vidē, bet, kad sākām uzklausīt iedzīvotājus, ļoti skaļi izskanēja aicinājums saudzēt dabu un vēlme baudīt dabu. Līdz ar to mēs redzam, ka dārzam piemērotākas ir nevis skaļas ballītes ar vairākiem simtiem dalībnieku, bet gan klusāki pasākumi vai pat vienkārši iepsēja izmantot bibliotēkas pakalpojumus zaļā, patīkamā vidē. Arī skolas klases nāks uz brīvdabas nodarbībām. Tā būs dzīva, pamanīta, novērtēta vieta, kur cilvēki nāk un ar cieņu izturas pret to, kas tur ir, jo viņi paši būs piedalījušies tā radīšanā. To gribētos redzēt kā patīkamu blakus efektu – ka vietējie iedzīvotāji redz, ka viņi var iesaistīties, un tā ir arī viņu vide, kur būt.
Atgriežoties pie tā, kas notiks tālāk. Lūdzu pastāsti pavisam īsi par nākamajiem soļiem, kas šogad vēl gaidāmi.
Ceram uz veiksmīgu iepirkuma rezultātu, un ka vasarā mēs sāksim labiekārtošanas darbus. Izklausās vienkārši, bet patiesībā tas ietver daudz vairāk. Pakalpojuma sniedzējam būs jāsagatavo dizaina koncepts, tā vīzija. Savu vīziju viņš saskaņos ar mums, ar bibliotēku un pēc tam prezentēs arī iedzīvotājiem. Tātad iedzīvotājiem vēlreiz būs iespēja izteikt savu viedokli un tapt sadzirdētiem. Īstenošanas laikā, vārti būs vaļā un iedzīvotāji varēs nākt un palīdzēt, mācīties, skatīties, sekot līdzi, tā ir atvērta formāta labiekārtošana. Tas ir kaut kas jauns, līdz šim tā nav bijis. Šoreiz tā ir iepirkumā iekļauta prasība – izpildītājiem ir jāļauj cilvēkiem iesaistīties. Līdz ar to tā būs nepārtraukta vietējo iedzīvotāju iesaiste no idejas līdz īstenošanai. Plānots visu pabeigt līdz nākamā gada aprīļa vidum.
Ja runājam par citām turpmākajām aktivitātēm projektā “Radošas un apritīgas pilsētas”, tad jāpiemin Aprites ekonomikas forums, kas notiks 5. vai 6. novembrī. Tas būs valsts mēroga pasākums ar vairāku sadarbības partneru iesaisti. Būs starptautiskie un vietējie runātāji, piedalīsies ministrijas, Latvijas Nacionālais teātris, arī Ziemeļvalstu Ministru padome ir pievienojusies organizatoriem.
Ko jūs esat ieguvuši no starptautiskās sadarbības projektā “Radošas un apritīgas pilsētas”?
Pilnīgi noteikti esam daudz ko ieguvuši. Es varētu teikt, ka Turku pieredze ir absolūts iedvesmas avots mūsu aprites ekonomikas brokastīm, kas tika uzsāktas februāra nogalē, un turpmāk notiks regulāri. Katru reizi būs cita tēma. Pirmajā pasākumā runājām par zaļmaldināšanu, ekomarķējumu un bīstamajām ķīmiskajām vielām būvniecībā. No radošo industriju pārstāvjiem mērķauditorija bija arhitekti.
Otrs iedvesmas avots – Orhūsas “doms”. Mūsu Sadarbnīca varētu tapt arī bez tur redzētā, bet tas pilnīgi noteikti iedeva papildu iedvesmu. Tas ir piemērs, kas demonstrē, ka šāda vieta ir nepieciešama un tā tiešām tiek jēgpilni izmantota. Orhūsas “domā” pat ir kafejnīca. Un kad ir internets un kafija, tad cilvēki nāk.
Pilnīgi noteikti ieguvums ir arī izcilie eksperti. No visiem starptautiskajiem projektiem tie ir visvērtīgākie eksperti, ar kādiem esmu sastapusies. Jako Blomberga un Vivianas Doumpas konsultācijas pamainīja mūsu pieeju Bolderājas dārza projektam, mēs ar viņu palīdzību attīstījām iedzīvotāju iesaistes plānus. Eksperti iedeva ticību, ka mēs varēsim; viņi paši ir ļoti daudz ko izdarījuši. Es daudz atsaucos arī uz eksperta Pelles Guldborga Hansena idejām un ieteikumiem – tie ir mainījuši mūsu darbu arī citos projektos. Tāpat mums bija pilnīgi citādas ambīcijas attiecībā uz aprites ekonomikas forumu, domājām, ka varam uzreiz strādāt ar uzņēmējiem un aicināt viņus sagatavot rīcības plānus, bet eksperts Jaspers Štainhauzens ieteica ieteica citu ceļu. Sākumā nepieciešama “tirgus gatavināšana”, vajag iedvesmot, parādīt, ka kādam kaut kas ir jau sanācis, tāpat sākumā ieteica piesaistīt lielos tirgus spēlētājus.
Visi ekspertu ieteikumi, tas viss mūs ir bagātinājis, un mēs to izmantojam ne tikai šajā, bet arī citos projektos.
Kā notiek radošā sektora iesaiste projektā? Kur izpaužas radošuma aspekts?
Radošumu šajā projektā tveram plaši. Mums ir cieša sadarbība ar Nacionālo teātri, ar Ģertrūdes ielas teātri, viņi šobrīd gatavo politikas rekomendācijas, mēs mēģinām arī saklausīt, kas viņus interesē. Nacionālais teātris šogad veido apritīgu izrādi. Mēs diskutējām par materiālu un rekvizītu maiņas punktu. Viņi gribētu, lai pašvaldība to koordinē, tur varētu mākslinieki un mākslas studenti iesaistīties. Tas ir atkal infrastruktūras un resursu jautājums, varbūt Kultūras akadēmija, Kultūras ministrija varētu būt iesaistīta. Mums ir dialogs ar šo nozari. Mēs nekad neesam sadarbojušies ar Kultūras ministriju, bet tagad mums ar viņiem ir atvēries dialogs. Arī ar Arhitektu savienību sadarbojamies saistībā ar iepirkumu ārtelpas labiekārtojumam. Radošums noteikti izpaužas iedzīvotāju idejās. Par kultūru varam runāt arī uzvedības kultūras aspektā.
Pastāsti lūdzu nedaudz par Sadarbnīcas telpām, kur šobrīd atrodamies
Sadarbnīca ir platforma mūsu koprades arēnai, kuras izveide bija paredzēta projektā.
Mūsu mērķis ir panākt, ka, domājot par aprites ekonomiku pilsētā, cilvēki intuitīvi domā par šo vietu, kā arī zina par iespēju izteikties un uzzināt ko jaunu mēneša pēdējā piektdienās aprites ekomikas brokastīs. Mums šobrīd telpas ir jau rezervētas pat uz septembri, oktobri un novembri. Telpas var izmantot jebkurš bez maksas pie nosacījuma, ka tā nav iestādes iekšēja sanāksme, un ka pasākuma mērķis ir saistīts ar aprites ekonomiku, ilgtspēju, un tas nedrīkst būt maksas pasākums.
Te ir arī iespēja izmantot darbnīcu. Vai cilvēki piesakās, izmanto?
Jā, ļoti aktīvi. Mēs piedāvājam telpu, instrumentus, padomu. Cilvēks nāk ar saviem materiāliem – vai nu ar kādu priekšmetu, mēbeli kas, kas ir jāsalabo vai arī ar izejmateriāliem. Vai tās ir lakas, smilšpapīrs, respirators – tie ir katram savi, bet visu pārējo, kas ir Sadarbnīcā, var izmantot. Iepriekš ir jāpiesakās, lai rezervētu vietu, un arī lai mēs varētu aplēst, vai ideja šeit ir īstenojama.
Cik rīdzinieki vispār ir informēti par aprites ekonomikas jēdzienu un to, ko viņi paši var paveikt? Kāds ir jūsu iespaids?
Kādā burbulī dzīvo, tāds arī iespaids. Tā kā Rīgā dzīvo trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, tad mēs saskaramies ar visu spektru. Pie mums ir pietiekama plūsma ar cilvēkiem, kas atbalsta aprites ekonomikas idejas un kam tās patīk. Cilvēku motivācija ir visdažādākā. Viens no motivātoriem – darbošanās darbnīcā ir kā terapija. Cilvēki nāk ar lietām, kam ir vēsturiska vērtība un nāk ar vienkāršākiem priekšmetiem, , jo tos var salabot. Piemēram, šeit atjaunoja deviņdesmito gadu taburešu komplektu, kam nebija necik liela vērtība.Mazliet padarbojoties Sadarbnīcā, īpašnieki iedeva tām mūsdienīgu izskatu un jaunu dzīvi. Kādam kaut ko vajag protezēt krēslam, pārvilkt auduma daļas, nāk arī ar lielākiem objektiem, bet tos nes pa daļām. Tā kā pieprasījums ir.
Vairāk par projektu “Radošas un apritīgas pilsētas – pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas (CCC)”” iespējams uzzināt šeit.
Informācija par izsludināto iepirkumu Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārza labiekārtošanai pēc aprites ekonomikas principiem ir pieejama šeit.
Ievas Kalniņas intervija angļu valodā pieejama Interreg Baltijas jūras reģiona programmas portālā.
Saistītie projekti
Aktīvs
CCC
Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) piedalās starptautiskā projekta "Radošas un apritīgas pilsētas — pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas (CCC)" īstenošanā.
Lasīt vairāk