3. Oktobrī īpaši tika godinātas pašvaldības, kuras Latvijas Aprites ekonomikas indeksa noteiktajās grupās ieguva augstākos rezultātus. Rīgas pašvaldība šogad ieguvusi pirmo vietu Aprites ekonomikas indeksa “Praktiķu” grupā
“Praktiķu” grupā ierindojās visvairāk jeb 19 pašvaldības. Augstākais indeksa rezultāts bija Rīgas pašvaldībai, un tās izpilddirektoram Jānim Langem balvu pasniedza ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange šo balvu nodeva Rīgas enerģētikas aģentūrai kā aprites ekonomikas virzītājspēkam pilsētā. Balvu saņēma Rīgas enerģētikas aģentūras starptautisko projektu vadītāja Ieva Kalniņa.
“Man ir liels prieks par šo apbalvojumu. Jāpiemin, ka tas ir visu pašvaldības iestāžu kopdarba rezultāts. Mums, Rīgas enerģētikas aģentūrai, ir fantastiska komanda, kurā katrs strādā ar degsmi, lai sasniegtu labāko rezultātu. Rīgas enerģētikas aģentūra ir īpašs spēks! Protams, liels paldies arī kolēģiem no Mājokļu un vides departamenta, Pilsētas attīstības departamenta un Izglītības, Kultūras un Sporta departamenta. Paldies arī Mājokļu un vides komitejas vadītājam Viesturam Zepam par sadarbību un atbalstu,” norāda Rīgas enerģētikas aģentūras projektu vadītāja Ieva Kalniņa.
Aprites ekonomikas indeksa rezultāti kopējo skalu iedala piecās grupās – līderos (vairāk nekā 500 punkti), ekspertos (450–499 punkti), praktiķos (400–449 punkti), apzinīgajos (350–399 punkti) un nogaidošajos (mazāk nekā 349 punkti).
“Līderu” grupā ir divas pašvaldības – Ventspils pašvaldība un Līvānu novads. Tās sasniegušas augstākos rezultātus apritīgumā, tās apritīguma mērķu sasniegšanā ir iesaistījušas iedzīvotājus, panākušas izpratni par apritīguma nozīmi labbūtībā un ilgtspējā.
“Ekspertu” grupā, kurā kopumā ir deviņas pašvaldības, līderis ir Dienvidkurzemes novads.
“Apzinīgo” grupa, kurā ir 11 pašvaldības, īsteno aprites ekonomikas principus un skaidro tos iedzīvotājiem. Tajā ir šādas pašvaldības: Bauskas, Preiļu, Talsu, Limbažu, Ventspils un Rēzeknes novads, Jelgavas pašvaldība, Saldus, Varakļānu, Saulkrastu un Ādažu novads.
“Nogaidošo” grupā, ko pētnieki raksturo, ka tajā esošās pašvaldības apzina iespējas integrēt apritīgumu pašvaldības funkciju nodrošināšanā, ir Ludzas novads un Krāslavas novads.
Aprites ekonomikas indekss ir kas vairāk nekā tikai mērījums un balvas. “CleanR Grupa” ir paredzējusi veidot labās prakses apmaiņas platformu, tai skaitā arī klātienes pasākumus pašvaldībām apritīguma veicināšanai.
Informāciju sagatavoja: Ineta Miglāne, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: ineta.miglane@riga.lv
#Aprites ekonomika