Izskanēja dažādi piedāvājumi – gan transporta, gan atkritumu apsaimniekošanas, gan kultūras sektorā, tostarp drosmīgi un izaicinoši, piemēram, reciklēt vismaz 80% no būvniecības atlikumiem. Sanāksmes dalībnieki minēja dažādus iemeslus tam, kāpēc līdz šim nav īstenoti pietiekami plaši soļi ceļā uz aprites ekonomiku, piemēram, izpratnes un informācijas, sadarbības partneru, infrastruktūras un tehnoloģiju trūkums. Tāpat arī tika minēts stimulu jeb priekšrocību trūkums uzņēmējiem, kas mudinātu iet soli tālāk, darīt vairāk. Šķērslis ir arī neefektīva sadarbība starp dažādām iesaistītajām pusēm, rezultātā tas kavē un neļauj sasniegt Eiropas Savienības izvirzītos atkritumu apsaimniekošanas un klimata mērķus.

Dalībnieki izteica nepieciešamību šī plāna izstrādē vēl vairāk iesaistīt uzņēmējus un ražotājus, kā arī pieaicināt pilnīgi visas nozaru ministrijas. Izskanēja viedoklis, ka nepieciešama ciešāka sadarbība ar izglītības iestādēm, kam aprites ekonomikas jēdziena tēma būtu jāiekļauj mācību un studiju programmās, īpaši profesionālajā izglītībā. Arī akadēmiskais sektors var sniegt lielu pienesumu inovāciju ieviešanā pilsētvides un citos risinājumos.

Ņemot vērā plašo tēmu loku, turpmākais darbs pārsvarā notiks tematiskajās apakšgrupās.

Par nākamajiem soļiem un semināriem rīcības plāna izstrādē lūdzam sekot līdzi informācijai Rīgas enerģētikas aģentūras mājaslapā www.rea.riga.lv .

Aprites ekonomikas rīcības plāna izstrādi atbalsta projekts Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programma URBACT IV 2021.-2027. gadam.

Papildu informācija par projektu:
https://rea.riga.lv/lv/aktualie-projekti/projekti/lets-go-circular un https://urbact.eu/networks/lets-go-circular.