Atpakaļ 
PAR FORUMU
Forums ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. 34 tematiskās sesijās diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.
Latvijas aprites ekonomikas foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu uzņēmējdarbībā un pašvaldību darbībā, veicinot privātā, publiskā un nevalstiskā sektora, kā arī zinātnieku un radošo industriju sadarbību. Forums nodrošinās pieredzes apmaiņu, diskusijas un jaunu ideju radīšanu, akcentēs gan veiksmīgus piemērus, gan mācības no neveiksmēm, palīdzēs identificēt būtiskākos šķēršļus un radīs jaunas partnerības, lai attīstītu aprites ekonomikas iniciatīvas Latvijā un īpaši Rīgā.
Latvijas aprites ekonomikas forumu organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūra “Rīgas enerģētikas aģentūra” sadarbībā ar AS “CleanR Grupa”.
Ievērojot lielo interesi par piedalīšanos forumā, reģistrācija uz pasākumu ir slēgta. Dalībnieki, kas jau reģistrējušies pasākumam, līdz 2025. gada 28. oktobrim ir saņēmuši reģistrācijas apstiprinājumu vai reģistrācijas atteikumu.
Pasākums notiek VEF Kultūras pils telpās: A zāle – kamerzāle, B zāle – 213.telpa, C zāle – 312.telpa
05 | 11 | 2025
RĪGA | VEF KULTŪRAS PILS
FORUMA PROGRAMMA
8:30 - 9:00 | IERAŠANĀS
• Rīta kafija sadarbībā ar NP Properties
9:00 - 9:20 | FORUMA ATKLĀŠANA
• Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis
• Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs
• Ziemeļvalstu Ministru Padomes Latvijas biroja direktore Nina Hvid Enevoldsen (EN)
9:20 - 10:00 | GALVENĀS RUNAS
• Aprites ekonomists un vēstnesis Vojtech Vosecky (EN)
“Aizmirstiet pārstrādi. Sāciet aprites ekonomiku! Kā padarīt ilgtspēju pelnošu 2025.gadā un turpmāk.”
• Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Ph. D. Rudīte Vesere
“Ko aprites ekonomika nozīmē Latvijai?“
• AS “CleanR Grupa” valdes locekle, Eiropas Klimata pakta vēstnese Latvijā Agita Baltbārde
10:00 - 10:45 | "KĀPĒC APRITES EKONOMIKA IR LABĀKA PAR PASTĀVOŠO SAIMNIEKOŠANAS MODELI" SADARBĪBĀ AR LATVIJAS BANKU
• Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, Latvijas Zinātnes padomes eksperte, profesore, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Dr. oec. Dzintra Atstāja
• AS “CleanR Grupa” valdes locekle, Eiropas Klimata pakta vēstnese Latvijā Agita Baltbārde
• Latvijas Bankas padomes padomnieks, Latvijas Bankas ilgtspējības vadītājs Edvards Kušners
• Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Ph. D. Rudīte Vesere
Diskusijas mērķis ir pilnveidot sabiedrības izpratni par to, kā aprites ekonomika var palīdzēt nodrošināt labklājību. Globāli materiālu apritīgums ir sarucis, un gan Latvijā, gan pasaulē saimniekojam, pārsniedzot t.s. planētas iespēju robežas. Diskusijā mēģināsim rast atbildes uz jautājumiem, vai materiālu apritīgumam jāpaātrina ekonomiskā izaugsme un vai varam pasargāt savus iedzīvotājus un ekonomiku no nevēlamu materiālu ienākšanas apritē.
10:45 - 11:00 | KAFIJAS PAUZE
• Kafijas pauze – sadarbībā ar Laflora
RĪTA BLOKS
11:00 - 11:30
A1
Rīga virzībā uz aprites ekonomiku – plānošana, iepirkumi, enerģija
– Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls: Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un aprites ekonomikas loma pilsētas attīstības vīzijā
– Rīgas enerģētikas aģentūras starptautisko projektu koordinatore Ieva Kalniņa: Rīgas pieredze rīcības plāna izstrādāšanā un izaicinājumi aprites principu ieviešanā
– AS “Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš: Rīgas siltumtīkls kā enerģijas aprites platforma
– Ilgtspējīgu iepirkumu asociācijas vadītāja Inese Pelša: No līdzekļu tērēšanas uz vērtības radīšanu: apritīga publiskā iepirkuma spēks
Sesija iepazīstinās ar Rīgas ceļu uz aprites ekonomiku – no stratēģiskas plānošanas līdz praktiskiem risinājumiem pilsētas pārvaldībā. Tiks prezentēts Rīgas valstspilsētas pašvaldības aprites ekonomikas rīcības plāns 2026.-2030. gadam, tā sinerģijas ar pilsētas stratēģisko plānošanu un atklātas iespējas, kā pašvaldības iepirkumi var kļūt par spēcīgu instrumentu ilgtspējīgas pārmaiņas veicināšanai. Diskusijā izcelsim arī aprites principu ieviešanu enerģētikā, tostarp “Rīgas siltuma” pieredzi un jaunos risinājumus. Sesija iedvesmos domāt plašāk – par apriti kā pilsētas attīstības enerģiju un virzītājspēku.
B1
Ekspertu paneļdiskusija “Aprite sākas tepat: reģionu spēks pārmaiņām” – sadarbībā ar Biznesa augstskolu Turība
Aprites ekonomikas ieviešana sākas vietējā līmenī — pašvaldībās, uzņēmumos un kopienās, kas ik dienu pieņem lēmumus par resursu izmantošanu un attīstības virzieniem. Reģioni ir vieta, kur redzami gan izaicinājumi, gan risinājumi: no vietējo resursu atkārtotas izmantošanas līdz jaunu, ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeļu radīšanai. Kā stiprināt reģionu kapacitāti, lai aprites ekonomikas principi kļūtu par ikdienas praksi, nevis nākotnes vīziju?
Paneļdiskusijā piedalīsies šādi nozares eksperti:
– Mārtiņš Līdums, VAS “Latvijas valsts meži” padomes loceklis
– Imants Bergs, Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs
– Viktorija Baire, Ķekavas novada domes priekšsēdētāja, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja
Paneļdiskusiju moderēs Haralds Burkovskis.
C1
Aprites principi skatuves mākslā
– Kitija Balcare, D. (c.), LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece, Eiropas projekta STAGES zinātniskās komitejas vadītāja
– Pamela Butāne, scenogrāfe, kostīmu māksliniece, režisore, Latvijas leļļu teātra galvenā māksliniece
– Rihards Gāle – Latvijas Nacionālā teātra producents un starptautisko projektu koordinators, Greenstage projekta vadītājs Latvijā, Eiropas Klimata pakta vēstnesis Latvijā
11:30 - 12:00
A2
Aprites ekonomikas indeksa koprades sesija: Resursu pārvaldība. Diskusija “Kā resursus ilgāk noturēt apritē un kāpēc mums to vajag?”
Viens no aprites ekonomikas pamatprincipiem ir maksimāli pagarināt resursu dzīves ciklu – izmantot to, kas jau iegūts, iespējami ilgāk un gudrāk. Resursi šeit nozīmē ne tikai izejvielas, bet arī infrastruktūru, prasmes un materiāli tehnisko bāzi. Bieži tas, kas vienam šķiet atkritums, citam kļūst par vērtīgu izejvielu vai jauna biznesa pamatu. Aplūkosim, kā šo domāšanu pārvērst praksē – kā ilgāk noturēti resursi var dot ieguvumu gan videi, gan tautsaimniecībai.
Diskusija “Kā resursus ilgāk noturēt apritē un kāpēc mums to vajag?”
Piedalās:
– Rudīte Vesere, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāres vietniece
– Ramona Višņevska, Valmieras novada pašvaldības Attīstības pārvaldes Teritorijas un pilsētplānošanas nodaļas galvenā projektu vadītāja pilsētplānošanas un projektēšanas jautājumos
– Edmunds Lodiņš, “Stora Enso Packaging” Kvalitātes laboratorijas vadītājs un vides speciālists
– Guntars Levics, “CleanR Industry” valdes priekšsēdētājs
B2
No resursa uz vērtību: Zemes izmantošanas transformācija aprites ekonomikas principos – sadarbībā ar SIA Laflora
Sesijas mērķis ir parādīt, kā aprites ekonomikas pieeja var veicināt zemes ilgtspējīgu izmantošanu, samazināt ietekmi uz vidi un radīt jaunas ekonomiskas un sociālas vērtības no esošajiem resursiem.
Sesijas iesākumā tiks prezentēts ilgtspējīga biznesa modelis, no kūdras resursiem uz atjaunīgu enerģiju un zaļo industriālo zonu, kam sekos zinātiski pamatots stāsts par paludikultūras lomu kūdras ieguves teritoriju atjaunošanā un to integrāciju aprites ekonomikā. Sesijas noslēgumā par zaļo enerģiju kā valsts ekonomikas virzītājspēku – Laflora Energy vēja parka piemērs.
Runātāji:
– Sabīna Alta, SIA “Laflora” attīstības direktore
– Normunds Stivriņš, SIA “Laflora” zinātniskais konsultants, Profesors un vadošais pētnieks Ģeoloģijas nodaļa, Latvijas Universitāte, pētnieks Ģeoloģijas nodaļa, Tallinas Tehnoloģiju Universitāte
– Lauris Baltiņš, AS “Latvenergo” Vēja un saules parku Projektu atbalsta daļas vadītājs
C2
Sociālā uzņēmējdarbība: iedvesma un iespējas – sadarbībā ar Ekonomikas un kultūras augstskolu
Diskusija apvienos dažādus skatpunktus par sociālās uzņēmējdarbības nozīmi aprites ekonomikā. New Door sociālais akselerators dalīsies ar pieredzi par to, kā izglītot un atbalstīt jaunos uzņēmējus, savukārt sociālā uzņēmuma pārstāvis sniegs praktisku ieskatu ikdienas izaicinājumos un iespējās, īstenojot aprites principus biznesa vidē. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas padomes priekšsēdētāja Inga Muižniece pievērsīsies plašākam skatījumam, izceļot sociālās uzņēmējdarbības ietekmi un nozīmi Latvijas sabiedrībā.
Moderators:
– Edgars Čerkovskis – Ekonomikas un kultūras augstskolas maģistra studiju programmas “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība” direktors, Baltic Circular Eco-System valdes loceklis, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas padomes loceklis.
Dalībnieki:
– Diāna Lapkis – sociālās uzņēmējdarbības akceleratora “New Door” līdzdibinātāja un vadītāja.
– Inga Muižniece – sociālā uzņēmuma “Sonido” dibinātāja, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas padomes priekšsēdētāja.
– Agnese Rakovska – sociālā uzņēmuma “Zvaigznāja komanda” dibinātāja.
12:00 - 12:30
A3
Aprites ekonomikas indeksa koprades sesija: Ekonomikas, uzņēmējdarbības transformācija. Diskusija “Aprites ekonomika kā iespēja tautsaimniecībai un biznesam”
Aprites ekonomika kļūst par nozīmīgu tautsaimniecības attīstības virzienu – tā palīdz ne tikai samazināt vides ietekmi, bet arī radīt jaunas biznesa iespējas, darba vietas un efektīvāk izmantot resursus. Šajā sadaļā uzmanības centrā ir jautājums: kā pašvaldības ar pārdomātu plānošanu un paredzamu attīstības vidi var kļūt par sabiedrotajām apritīgajiem uzņēmumiem.
“Fire-side chat”: “Aprites ekonomika kā iespēja tautsaimniecībai un biznesam”
Piedalās:
– Dāvis Bičkovičs, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Telpiskās plānošanas un zemes pārvaldības departamenta direktora vietnieks
– Sniedze Sproģe, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece
B3 | 12.00 – 12.40
Ēku un teritoriju pagaidu izmantošana Rīgā – sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu
Sesijas tēma: Pagaidu izmantošana kā rīks aprites ekonomikas veicināšanai.
Sesijas programma:
– Ekspress prezentācija/iedvesmas runa par pagaidu izmantošanas labas (izcilas!) prakses piemēriem Eiropā un ārpus tās, kas iniciēti IMPETUS projekta ietvaros
– Ekspress ideju sprints par pagaidu izmantošanas inovāciju konkursu
– Rezultātu apkopojums
– Secinājumi
Runātāji, darbnīcas trīs tēmu vadītāji:
– Nika Kotoviča, RVP Pilsētas attīstības departaments, IMPETUS projekta koordinatore;
– Jāzeps Bikše, “Newsec” nekustamo īpašumu vecākais projektu vadītājs, NVO “Free Riga” pagaidu izmantošanas eksperts
– Agnese Lāce, arhitekte, Rīgas enerģētikas aģentūras vecākā eksperte
C3
Apritīga dzīvesveida praktizēšana ikdienā
Sesijas mērķis ir iedvesmot foruma dalībniekus iegūt jaunas prasmes un idejas, kā dzīvot ilgtspējīgāk – sākot ar maziem, bet nozīmīgiem soļiem.
Valmieras koprades darbnīca DARE – Māris Ozols, Aprites ekonomikas un ilgtspējas projektu vadītājs
Otrā elpa – Dace Ekšteta, Valdes locekle, Fonds Otrā elpa
Grāmatu maiņa – Luta.lv – Laura Brīvība-Dzenuška
Mantu maiņa – Marta Bergmane, Sociālās uzņēmējdarbības un inovāciju eksperte,
Grīziņkalna apkaimes biedrības biedre, kopienas aprites ekonomikas pasākuma “Mantu maiņa Grīziņkalnā” aizsācēja un organizatore
Ieber.lv – Agnese Gaidelione
Komposts LV – Zane Kopštāle, Komposts LV un Zero Waste Latvija eksperte
Moderatore:
Laura Brīvība-Dzenuška, Luta.lv
12:30 - 13:00
A4
Aprites ekonomikas indeksa koprades sesija: Sabiedrības iesaiste. Ievads. “Kāpēc sabiedrības iesaiste apritīguma veicināšanā ir kritiski svarīga?”
Aprites ekonomikas ieviešana nav iespējama bez sabiedrības līdzdalības – cilvēku izpratnes, paradumu maiņas un iesaistes lēmumu pieņemšanā. Šīs sadaļas mērķis ir parādīt, kāpēc sabiedrības iesaiste ir kritiski svarīga, lai apritīguma principi kļūtu par ikdienas praksi gan pašvaldībās, gan uzņēmumos, gan mājsaimniecībās.
Prezentācija: “Kāpēc sabiedrības iesaiste apritīguma veicināšanā ir kritiski svarīga?”
– Andris Saulītis, Dr. sc. soc., Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks
B4 | 12.40 – 12.55
Virtuļa ekonomikas pieejas pārskats Rīgai
Stāstu piedāvā Net Zero Cities projekts “Virtuļa ekonomikas pieeja ilgtspējīgai dekarbonizācijai un iedzīvotāju iesaistīšanai”, Rīgas enerģētikas aģentūra, Rīgas valstspilsētas Pilsētas attīstības departaments un NVO “Zaļā brīvība”.
Pasākumā tiks sniegts ieskats virtuļa ekonomikas (Doughnut Economics) pieejā, kā arī prezentēts Rīgas virtuļa ekonomikas pārskats, kas veidots pēc ekonomistes Keitas Ravortas pieejas Eiropas programmas “NetZeroCities Pilot Cities” ietvaros. Pārskatā redzams kāds ir Rīgas “pilsētas portrets” — kā šodien klājas iedzīvotājiem un videi. Tas var palīdzēt politikas veidotājiem, uzņēmumiem un iedzīvotājiem vizualizēt pilsētas ietekmi vietējā un globālā mērogā, saskaņojot turpmākās darbības ar planētas ekoloģiskajām robežām un sociālās labklājības mērķiem (ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu ietvarā).
Pārskats atrodams šeit: https://rea.riga.lv/doughnut/
Runātāji: Santa Krastiņa un Liene Sebre, biedrības “Zaļā brīvība” pārstāves
C4
AE ceļa karte – rīks pašvaldību attīstības plānošanai. Lietotnes atvēršanas svētki – Cēsu novads un Zero Waste Latvija
Netradicionāls ieskats novadu resursos un Ziemeļvalstu pieredzē dos iespēju apsvērt aprites ekonomikas vietējo, ilgtermiņa un finansiālo izdevīgumu. Klātesošie varēs iemēģināt aprites ekonomikas ceļa kartes Lietovelreiz.lv jauno pašvaldību sadaļu – šis rīks palīdz izvēlēties rīcības dažādu pašvaldības funkciju īstenošanai. Interaktīvajā daļā dalībnieki būs aicināti dalīties ar labās prakses piemēriem par resursu vērtības uzturēšanu savos novados.
– Kristīne Āboliņa, Cēsu novada pašvaldība, aprites ekonomikas eksperte
– Agita Pusvilka, biedrība Zaļā Brīvība, aprites ekonomikas aktivitāšu koordinatore
– Evija Ozola-Ozoliņa, biedrība Zero Waste Latvija, projektu vadītāja
12:30 - 13:30 | PUSDIENAS
• Pusdienas pauzi piedāvā Rīgas enerģētikas aģentūra, projekts Creative Circular Cities un un LIFE projekts “Atkritumi kā resursi” (IP LIFE20 IPE/LV/000014).
PUSDIENAS BLOKS
13:30 - 14:00
A5
Aprites ekonomikas indeksa koprades sesija: Sabiedrības iesaiste. “Kāpēc sabiedrības iesaiste apritīguma veicināšanā ir kritiski svarīga?” Labās prakses piemēri.
Aprites ekonomikas ieviešana nav iespējama bez sabiedrības līdzdalības – cilvēku izpratnes, paradumu maiņas un iesaistes lēmumu pieņemšanā. Šīs sadaļas mērķis ir parādīt, kāpēc sabiedrības iesaiste ir kritiski svarīga, lai apritīguma principi kļūtu par ikdienas praksi gan pašvaldībās, gan uzņēmumos, gan mājsaimniecībās.
Labās prakses piemēri
“Kāpēc sabiedrības iesaiste apritīguma veicināšanā ir kritiski svarīga?”
Piedalās:
– Dāvids Rubens, Līvānu novada pašvaldības vadītājs
– Ieva Kalniņa, Rīgas enerģētikas aģentūras starptautisko projektu vadītāja
– Sandija Svarupa, Klimata un enerģētikas ministrijas LIFE integrētā projekta ieviešanas nodaļas vecākā eksperte
B5
Industriālie parki kā aprites ekonomikas un industriālās simbiozes veicinātāji – sadarbībā ar SIA NP Properties
Tēma: Industriālā sinerģija pilsētvidē
Moderatore: Gunita Ķiesnere, NP Properties valdes locekle, KORE projekta kuratore
Šī interaktīvā sesija iepazīstinās ar industriālās simbiozes principiem un ieguvumiem pilsētplānošanā. Dalībnieki uzzinās, kā efektīvi izmantot ražošanas blakus produktus resursus, samazināt atkritumus un veicināt lokālo uzņēmējdarbību. Sesijas laikā notiks īsa teorētiskā daļa, pēc tam grupu aktivitātes, kurās tiks identificētas iespējamās resursu apmaiņas un sadarbības iespējas reālās pilsētplānošanas situācijās. Noslēgumā dalībnieki apmainīsies secinājumiem un izvērtēs potenciālos ieguvumus savās pašvaldībās, veicinot praktisku izpratni un rīcības plānu nākotnei.
C5
Valmieras un Daugavpils pieredze vienreizlietojamās plastmasas samazināšanā –sadarbībā ar Baltiplast projektu
Īstenojot Interreg BSR projektu BALTIPLAST tika izstrādāti stratēģiski, praktiski un tehnoloģiski risinājumi vienreizlietojamās plastmasas samazināšanā, kas ir apkopoti digitālā mācību platformā. Valmieras un Daugavpils pašvaldības pastāstīs par risinājumu ieviešanu un rezultātiem. Īsa diskusija par galvenajiem šķēršļiem, kas kavē pašvaldības ieviest vienreizlietojamās plastmasas samazināšanas pasākumus.
Runātāji:
– Līga Stokmane-Blaua, Baltijas Vides Forums, vides eksperte
– Jolanta Reča, Daugavpils valstspilsētas pašvaldības Attīstības departaments, Starptautisko projektu vadītāja
– Līga Bieziņa, Valmieras novada pašvaldības Attīstības pārvalde, Attīstības plānotāja
14:00 - 14:30
A6
Aprites ekonomikas indeksa koprades sesija: Prasmīga saimniekošana. “Labās prakses piemēri”
Aprites ekonomika sākas ar domāšanu un rīcību ikdienas saimniekošanā — kā plānojam, uzturam un izmantojam resursus savā pilsētā, uzņēmumā vai kopienā. Šīs sadaļas fokuss ir uz praktiskiem piemēriem, kas parāda, kā prasmīga saimniekošana palīdz taupīt resursus, samazināt atkritumus un radīt ilgtspējīgu pilsētvidi.
Labās prakses piemēri
Piedalās:
– Valdis Purvinskis, “Vizii Urban” valdes priekšsēdētājs
– Lāsma Ozola, Bezatkritumu kopienas vadītāja un aktivitāšu koordinatore Cēsu novada pašvaldībā
– Agate Ambulte, Liepājas Centrālās administrācijas Izpilddirektora padomniece IT, izglītības un attīstības jautājumos
Noslēgums: Agita Baltbārde, “CleanR Grupa” valdes locekle, Eiropas Klimata pakta vēstnese
B6
Ilgtspējīgas būvniecības process: rīki, piemēri un nākamie soļi – sadarbībā ar Jaunās būvniecības skolu Vidzemes Augstskolā.
Šī būs 30 minūšu darbnīca, apkopojot praktiskus rīkus ilgtspējīgas būvniecības un aprites ekonomikas principu ieviešanai. Dalībnieki iepazīs biežākos izaicinājumus – zināšanu trūkumu, iepirkumu ierobežojumus un piemēru nepietiekamību – izmantojot pieredzi no Igaunijas un Lietuvas, kur redzami izmaksu ietaupījumi, CO₂ emisiju samazinājums un sabiedrības ieguvumi. Darbnīca piedāvās vienkāršu iepirkumu kontrolsarakstu, ātras uzvaras soļus un reģionālos labās prakses piemērus. Katrs dalībnieks saņems koncentrētu ceļvedi un izstrādās konkrētu rīcības soli, ko uzreiz pielietot savā pašvaldībā.
Moderatori:
– Gunita Ķiesnere – ViA Jaunās būvniecības skolas līdzdibinātāja
– Edijs Kupčs – Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs
– Anda Kursiša un Alina Beitāne – Latvijas Arhitektu savienība
C6
Pāreja uz daudzkārt lietojamiem traukiem pasākumos: zaļmaldināšana vai mērķtiecīgs ceļš uz aprites ekonomiku? – sesiju gatavo Change(k)now projekts
Sesijā tiks aplūkota pāreja uz vairākkārt lietojamiem traukiem jeb depozīttrauku izmantošanu pasākumos – vai tā patiešām veicina aprites ekonomiku, vai tomēr kļūst par zaļmaldināšanas piemēru. Projekts “Change (k)now!” dalīsies ar secinājumiem un praktiskiem risinājumiem un pieredzi. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no Liepājas un Rīgas pašvaldībām, kā arī jautājumu/atbilžu sesijā būs piemērs no uzņēmējdarbības vides, kur īstenota pāreja uz depozīttrauku sistēmu pasākumos. Dalībnieki iegūs ieskatu, kā praksē ieviest risinājumus un novērtēt to efektivitāti. Sesija būs īpaši noderīga pasākumu organizatoriem, pašvaldību pārstāvjiem un uzņēmumiem, kas vēlas rīkoties videi atbildīgi un saskaņā ar aprites ekonomikas principiem.
Moderatore: Aija van der Steina, projekta “Change (k)now!” vadītāja, Vidzemes Augstskolas vadošā pētniece
– Daudzkārtlietojamo trauku izmantošana pasākumos Latvijā: no zaļmazgāšanas līdz apritīgumam vai aprites ekonomikai
Projekta “Change (k)now” piemērs – Linda Veliveronnena un Aija van der Steina, Vidzemes Augstskolas vadošās pētnieces
– Rīgas un Liepājas pieredze testējot trauku depozīta sistēmu publiskajos pasākumos – Sniedze Više, Liepājas Centrālās administrācijas Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas Vides nodaļas Vides aizsardzības vecākā speciāliste un Varis Putniņš, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Projektu nodaļas vadītājs
14:30 - 15:00
A7
Paneļdiskusija par tekstila apritīgumu Latvijā – sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes Latvijas biroju
Kā Latvijas darbi tekstila apritīguma veicināšanā izskatās Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona kontekstā? Par ko mūs apskauž igauņi un leiši, un ko mēs varētu pārņemt no citu valstu pieredzes?
Moderatore: Dace Akule, Vides organizācijas “Zaļā brīvība” aprites ekonomikas eksperte tekstila jomā
Dalībnieki:
– Inga Dāboliņa, Rīgas Tehniskās Universitātes profesore un vadošā pētniece,
– Mairita Lūse, Rīgas Domes deputāte,
– Uldis Skrebs, “AJ Power Recycling” valdes loceklis.
B7
Ilgtspējīgi būvmateriāli – sadarbībā Rīgas Tehnisko universitāti un SIA Schwenk Latvija
Moderators: Pauls Pāvils Ārgalis, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultāte, ilgtspējīgu būvmateriālu grupa
– Laura Vītola, RTU Ilgtspējīgo būvmateriālu un inženiersistēmu institūts – Kā pētniecība palīdz industrijai radīt ilgtspējīgus būvmateriālus
– Alise Novikova, SIA Rebarmat pieredze un praktiski vietējie un ārzemju piemēri (stiklašķiedras ražotāji un izplatītāji)
– Jegors Golubevs, Schwenk Latvija SIA Materiālu biznesa vienības direktors – Bezatkritumu un bezemisiju ražošana: mīts vai realitāte? Betona industrijas piemērs
C7
Pārtikas aprites risinājumi –sadarbībā ar Baltic Studies Centre un Rimi Latvija
Moderatore: Inga Belousa, Biedrība “Zaļā brīvība”
– Tālis Tisenkopfs, Vadošais pētnieks, Baltic Studies Centre
“Blakusproduktu izmantošana aprites ekonomikas uzņēmumos: dažādi biznesa modeļi un komercializācijas risinājumi”
Prezentācijā tiks aplūkota blakusproduktu apritīga izmantošana bioekonomikas nozaru (lauksaimniecība, mežsaimniecība, pārtikas industrija) uzņēmumos, ražojot jaunus biomateriālus, pārtikas proteīnus un bioenerģiju. Uz konkrētu piemēru pamata tiks skaidroti apritīgi biznesa modeļi un pieejas apritīgu produktu komercializācijā.
Referāts izstrādāts projekta CIRCLE ietvaros. CIRCLE projektu finansē Baltijas pētniecības programma EEA grantu ietvaros. Projekts No. EEA-RESEARCH-24.
– Elīna Dāce, Dr.sc.ing., Vadošā pētniece, Baltic Studies Centre
“Pārtikas atkritumu daudzuma ziņošana pārtikas piegādes ķēdes tirdzniecības posmā – kāds no tā labums tirdzniecības uzņēmumiem?”
Prezentācija sniegs ieskatu 2024.gadā Latvijā veiktā pārtikas atkritumu daudzuma novērtējuma rezultātos, īpaši fokusējoties uz pārtikas piegādes ķēdes tirdzniecības posmu. Tiks aplūkoti ārvalstu piemēri, kuros ir notikusi sadarbība starp novērtējuma veicējiem un tirdzniecības sektoru. Tiks analizēts, vai šāda sadarbība var sniegt ieguvumus iesaistītajām pusēm.
– Zanda Šadre, Rimi Baltic Korporatīvās atbildības direktore
Ziedot, nevar izmest. Mīti un patiesība par pārtikas zudumiem lielveikalos.
Eiropas Komisijas dati liecina, ka tikai 5% pārtikas atkritumu rodas lielveikalos. Kādēļ to apjoms ir mazs un kas notiek ar pārtiku, kad tā tiek izņemta no veikalu plauktiem? Arī cita veida atkritumi lielveikalu darbībā ir nozīmīgs resurss un tiek apritīgi izmantoti. Tomēr joprojām pastāv iespējas mazināt tieši pārtikas atkritumu apjomu, palielinot ziedojumus spēcīgākai Pārtikas bankai Latvijā, kā arī ar industriālās simbiozes iniciatīvām.
15:00 - 15:15 | KAFIJAS PAUZE
• Kafijas pauze sadarbībā ar Gren Latvija, saldumus piedāvā Tilde
PĒCPUSDIENAS BLOKS
15:15 - 15:45
A8
Trīs Latvijas tekstila apritīguma praktiķi – sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru
Prezentācijas par aktuālajiem darbiem un tuvākās nākotnes plāniem:
– Laura Žukovska-Supe, “SWIMBE” līdzdibinātāja,
– Inga Dāboliņa, Rīgas Tehniskās Universitātes profesore un vadošā pētniece,
– Uldis Skrebs, AS “AJ Power Recycling” valdes loceklis.
Bloku moderēs Dace Akule, vides organizācijas “Zaļā brīvība” aprites ekonomikas eksperte tekstila jomā.
B8 | 15.15 – 15.55
Apritīgu uzņēmumu pieredzes stāsti
– Tilde, Kaspars Kauliņš, Biznesa attīstības direktors, Kā mākslīgais intelekts var palīdzēt aprites ekonomikas uzņēmumiem taupīt un pelnīt vairāk?
– DIO, Gatis Galejs, Loģistikas un pieņemšanas infrastruktūras direktors
– ZAAO, Gints Kukainis, valdes priekšsēdētājs, Ceļā uz zaļāku rītdienu
– Gren Latvija, Artūrs Unda, Gren Biznesa attīstības vadītājs Latvijā, No atkritumiem uz jaunu resursu: kā atklāt izdedžu patieso potenciālu?
C8
Ilgritīga tūrisma apritīguma briedums Latvijā – sadarbībā ar CirToS projektu
Sesija ir Vidzemes Augstskolas un Latvijas Universitātes Banku augstskolas kopīgi organizēta FLPP projekta “Resursu un procesu novērtējums apritīguma un zaļā kursa ieviešanai tūrisma sistēmā (CirToS)”, projekta Nr. lzp-2023/1-0478 ietvaros.
Sesijā piedalīsies:
– Dace Dance, Vidzemes Augstskolas zinātniskā asistente, PhD zinātņu grāda pretendente
– Marta Kontiņa, LU Banku augstskolas prof. maģistra studiju programmu “Uzņēmējdarbības vadīšana” un “Inovatīvā uzņēmējdarbība” direktore, lektore, doktorante.
– Agita Līviņa, Vidzemes Augstskolas profesore, vadošā pētniece
Mērķis šajā forumā ir pirmo reizi iepazīstināt ar tūrisma nozares kā vienota kopuma pirmreizējo apritīguma brieduma novērtējuma rezultātiem.
Tūrisma nozares kā vienots kopums ietver vairākas nozares: tūristu mītnes, ēdināšana, transports, pievilcības – ko darīt galamērķī (dabas, piedzīvojumu, kultūras, radošais, medicīnas, darījumu tūrisma u.c.), galamērķu plānošanas organizācijas.
Apritīguma brieduma novērtējums ir veikts 382 uzņēmumiem un organizācijām Latvijā.
15:45 - 16:15
A9
Ekspertu paneļdiskusija “Regulējums pārmaiņām: kā tiesības var veidot aprites nākotni” – sadarbībā ar Biznesa augstskolu Turība
Aprites ekonomika kļūst par vienu no galvenajiem ilgtspējīgas attīstības virzieniem gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā. Tomēr, lai šī pāreja notiktu efektīvi, būtiska nozīme ir atbilstošam tiesiskajam regulējumam — likumiem, normatīvajiem aktiem un politikas instrumentiem, kas veicina resursu atkārtotu izmantošanu, samazina atkritumus un rada jaunas tirgus iespējas uzņēmējiem. Diskusijas mērķis ir analizēt esošo tiesisko ietvaru un identificēt trūkumus, šķēršļus un nepieciešamos grozījumus, kas palīdzētu Latvijai kļūt par aprites ekonomikas līderi Baltijā.
Paneļdiskusijā piedalīsies šādi eksperti:
– Ilze Garoza, KPMG Latvijā Ilgtspējas un ESG pakalpojumu vadītāja,
– Ivo Krievs, Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes dekāns, advokāts,
– Deniss Ščeulovs, Dr.oec., Konkurences padomes loceklis.
Paneļdiskusiju moderēs Haralds Burkovskis.
B9 | 15.55 – 16.15
Kā var izdomāt velosipēdu no jauna? – sesiju gatavo Pasta komersantu biedrība un SIA “Velokurjers”
Pasta komersantu biedrība kopā ar SIA “Velokurjers” aicina pievienoties sarunai par izaicinājumiem, jauniem tehniskiem risinājumiem, inovācijam un perspektīvām velotransporta jomā pilsētvidē.
– Oļegs Stoļarovs, SIA “Velokurjers” valdes priekšsēdētājs
C9
Aprites ekonomika darbībā – cilvēki, pakalpojumi un inovācijas – no Universitātes pie Tevis. – sadarbībā ar Latvijas Universitāti
Latvijas Universitāte piedāvā starpdisciplināru skatījumu uz aprites ekonomikas attīstību Latvijā – no biomasas valorizācijas un dalīšanās ekonomikas līdz sabiedrības iesaistei un jauniem pārvaldības risinājumiem. Sesijā tiks prezentēti pētījumu rezultāti un praktiski piemēri, kas atklāj, cik pieejami šobrīd ir aprites risinājumi un kā zināšanas, inovācijas un partnerības var palīdzēt tiem kļūt par daļu no ikdienas prakses – no Universitātes pie Tevis.
Piedalās:
– Renārs Kairis,Latvijas Universitātes Ilgtspējīgas attīstības vadītājs, Ekopadomes priekšsēdētājs
– Ērika Lagzdiņa, Dr., pētniece, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides zinātnes nodaļa
– Kristaps Lešinskis, Dr., asociētais profesors, vadošais pētnieks, Latvijas Universitātes Banku augstskolas Vadībzinību nodaļa
– Linards Kļaviņš, Dr., docents, pētnieks, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides zinātnes nodaļa
16:15 - 16:45
A10
Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība – CSR Latvija (EN)
Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība ir ļoti būtiska reģiona attīstībai un jaunu partnerību veidošanai. Šajā sesijā runāsim par to, kā valstis sadarbojas, lai ar aprites ekonomikas principiem veicinātu ilgtspējīgu attīstību – piemēram, caur Baltic Circular Hotspot iniciatīvu. Diskutēsim par iespējām, izaicinājumiem un piemēriem, kas palīdz stiprināt sadarbību, veicināt inovācijas un veidot noturīgu ekonomikas ietvaru nākotnei. Kopīgi analizēsim, kā pārrobežu sadarbība var paātrināt resursu efektīvu izmantošanu, samazināt atkritumus un veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, kas sniedz ieguvumus visām reģiona kopienām. Meklēsim atbildes uz jautājumiem: kas vēl pietrūkst – dati, likumiskais regulējums, kontakti vai zināšanas? Un kāds mājasdarbs jāizdara uzņēmumiem, NVO un valsts institūcijām, lai sadarbība kļūtu vēl ciešāka.
Moderators: prof. Natālija Čudecka – Puriņa, Banku augstskolas profesore.
– Agnese Alksne-Bensone, CSR Latvija un Baltic Circular Hotspot līdzdibinātāja
– Einar Kleppe Holthe, Natural State dibinātājs un izpilddirektors, Nordic Circular Hotspot vadošais partneris
– Katrin Bats, The Responsible Business Forum (Estonia) valdes locekle.
– asoc. prof. Inga Gurauskiene, Kauņas Tehnoloģiju universitātes (KTU) asociētā profesore, pētniece.
B10
No bērza tāss līdz micēlija nākotnei: ilgtspējīgas inovācijas koksnes un biotehnoloģiju krustpunktā –Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts
Ilgtspējīgas inovācijas koksnes un biotehnoloģiju krustpunktā — no bērza tāss iegūtas dabīgas saistvielas līdz micēlija kompozītiem, kas aizstāj plastmasu un putuplastu. Sesijā zinātnieki un industrijas pārstāvji atklās, kā Latvijas mežos slēptie resursi pārtop jaunās paaudzes materiālos, kosmētikas izejvielās un bioekonomikas tehnoloģijās, kas maina priekšstatu par apritīgu nākotni.
Pirmais bloks
Tēma: Inovatīvi micēlija kompozīti – dzīvie materiāli nākotnes dizainam
Runātāja: Dr.biol. Ilze Irbe, LVKĶI Celulozes laboratorijas vadošā pētniece
Līdzdalība: Ph.D. Mārtiņš Andžs, LVKĶI Biorafinēšanas laboratorijas vadošais pētnieks, Lūkass Segliņš, dizaineris.
Saturs:
– Micēlija biokompozītu ražošana no koksnes un kaņepju atlikumiem;
– Materiāla īpašības, bioloģiskā noārdīšanās un pielietojums;
– Starpdisciplināra sadarbība ar Latvijas Mākslas akadēmiju;
– Case study: micēlija sērfošanas dēlis – no laboratorijas līdz dizaina objektam.
Dialoga elements: īsa diskusija ar auditoriju (“kā bioloģiskie materiāli var mainīt industriju?”).
Otrais bloks
Tēma: Aprites materiāli praksē – no bērza tāss līdz nākotnes kosmētikai
Runātāji: Dr.sc.ing. Jānis Rižikovs un Dr.sc.ing. Aigars Pāže, Biorafinēšanas laboratorijas vadošais pētnieks.
Līdzdalība: AS “Latvijas Finieris” pārstāvis Māris Būmanis
Saturs:
– Dabiska saistviela bērza saplākšņa ražošanai (EN 314-2 1. klase);
– Bio-sveķu rūpnīcas “VIOBOND” projekts Bolderājā;
– Oleogēls un Pikeringa emulsijas kosmētikā – jaunā paaudze bioloģisko izejvielu;
– Zinātnes un industrijas sadarbības modelis.
Diskusija un noslēgums
Dalībnieki: J. Rižikovs, I. Irbe, A. Pāže, Latvijas Finieris pārstāvis, M. Andžs.
Formāts: īsa paneļdiskusija par to, kā veidot vērtību ķēdes, kur zinātne, dizains un industrija strādā kopā.
C10
Darbnīca “No pārpalikuma līdz simbolam: inovatīva pieeja tekstila suvenīru radīšanā pēc aprites ekonomikas principiem” (Zaļā brīvība)
Vides organizācijas “Zaļā brīvība” aprites ekonomikas eksperte tekstila jomā Dace Akule vadīs interaktīvu darbnīcu par suvenīru-tipa produktiem no tekstila pārpalikumiem – iniciatīvu ES projekta “tExtended” ietvaros, kur zinātnieki un praktiķi meklē veidus, kā samazināt tekstila atkritumus ES par 80% līdz 2030.gadam.
FORUMA NOSLĒGUMS
16:45 - 17:00 | NOSLĒGUMS | A11
• Kopsavilkums par foruma sesiju secinājumiem
• Foruma noslēguma viesis: Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis
17:00 - 17:30 | TĪKLOŠANĀS
• Tīklošanās pasākums Spoguļu zālē
Foruma programma PDF:Forums_programma_publ_final
(EN) – sesija vai prezentācija paredzēta angļu valodā, tiek nodrošināts sinhronais tulkojums latviešu valodā.
Forumā telpās var iepazīties ar informatīviem un uzskates materiāliem par aprites principu piemērošanas piemēriem.
Foruma norisei uz galvenās skatuves iespējams sekot tiešraidē Rīgas Facebook kanālā: https://facebook.com/events/s/latvijas-aprites-ekonomikas-fo/1941831293243669/
Foruma sesiju ieraksti pēc pasākuma būs pieejami Rīgas enerģētikas aģentūras YouTube kontā @RigasEnergetikasAgentura
Pēc pasākuma lūgums nodot dalībnieka vārda kartes lentītes, lai tās varētu izmantot citos pasākumos.
♻️ PASĀKUMS TIEK RĪKOTS, IEVĒROJOT VIDEI DRAUDZĪGAS PASĀKUMU ORGANIZĒŠANAS PRAKSES
- Aicinām ierasties ar savu dalībnieka kartes lentīti. Lūdzam, pēc pasākuma lentīti atdot, lai tā varētu turpināt savu apriti.
- Līdzi ņemiet pudeli vai termo krūzi un pārtikas kastīti – būs iespēja uzpildīt ūdeni vai dzērienu un ņemt līdzi neapēsto ēdienu, lai samazinātu pārtikas atkritumus.
- Ja iespējams, uz forumu dodieties ar kājām, divriteni, sabiedrisko transportu vai kopā ar kolēģiem vienā auto.
📸 Aicinām dalīties ar iespaidiem, fotogrāfijām un atziņām savos sociālo tīklu kontos, izmantojot mirkļbirku #LAEF #apritesforums, kā arī pēc pasākuma aizpildīt atgriezeniskās saites anketu.
Fotogrāfijas no foruma pieejamas Rīgas Flickr kontā
Foruma galvenās skatuves tiešraides ieraksts pieejams REA YouTube kontā
Latvijas aprites ekonomikas forums tiek organizēts Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Radošas un apritīgas pilsētas – pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas CCC)” ietvaros. Vairāk informācijas par projektu pieejama mājaslapā https://rea.riga.lv/projekti/ccc/
Forums tiek organizēts ar Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmas URBACT IV 2021.-2027. gadam projekta “Pāreja uz aprites ekonomiku (LET’S GO CIRCULAR!)” atbalstu. Papildu informācija par projektu: https://urbact.eu/networks/lets-go-circular un https://rea.riga.lv/lv/aktualie-projekti/projekti/lets-go-circular..
Forums tiek organizēts ar Net Zero Cities projekta “Virtuļa ekonomikas pieeja ilgtspējīgai dekarbonizācijai un iedzīvotāju iesaistīšanai” atbalstu. Papildu informācija par projektu: https://rea.riga.lv/projekti/netzero-pilot-cities/
Forumu atbalsta LIFE integrētais projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014), kas tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu. https://wastetoresources.kem.gov.lv
Kontaktinformācija:
Tālis Linkaits, e-pasts: talis.linkaits@riga.lv
LATVIJAS APRITES EKONOMIKAS FORUMA 2025 RUNĀTĀJI
Kaspars Melnis
Klimata un enerģētikas ministrs
Viesturs Kleinbergs
Rīgas domes priekšsēdētājs
Nina Hvid Enevoldsen
Ziemeļvalstu Ministru Padomes Latvijas biroja direktore
Vojtech Vosecky
Aprites ekonomists un vēstnieks
Rudīte Vasere
Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos
Agita Baltbārde
AS CleanR Grupa valdes locekle, Eiropas Klimata pakta vēstnese Latvijā
Dzintra Atstāja
Rīgas Stradiņa Universitātes vadošā pētniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, Latvijas Zinātnes padomes eksperte, profesore, Dr. oec.
Edvards Kušners
Latvijas Bankas padomes padomnieks, Latvijas Bankas ilgtspējības vadītājs
Guntars Ruskuls
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs
Ieva Kalniņa
Rīgas enerģētikas aģentūras starptautisko projektu koordinatore
Kalvis Kalniņš
AS “Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs
Inese Pelša
Ilgtspējīgu iepirkumu asociācijas vadītāja
Sabīna Alta
SIA “Laflora” attīstības direktore
Normunds Stivriņš
SIA “Laflora” zinātniskais konsultants, Profesors un vadošais pētnieks Ģeoloģijas nodaļa, Latvijas Universitāte, pētnieks Ģeoloģijas nodaļa, Tallinas Tehnoloģiju Universitāte
Lauris Baltiņš
AS "Latvenergo" Vēja un saules parku Projektu atbalsta daļas vadītājs
Santa Krastiņa
Biedrības "Zaļā brīvība" pārstāve
Liene Sebre
Biedrības "Zaļā brīvība" pārstāve
Dace Akule
Vides organizācijas “Zaļā brīvība” aprites ekonomikas eksperte tekstila jomā
Kitija Balcare
Ph. D. (c.), LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece, Eiropas projekta STAGES zinātniskās komitejas vadītāja
Pamela Butāne
scenogrāfe, kostīmu māksliniece, režisore, Latvijas leļļu teātra galvenā māksliniece
Rihards Gāle
Latvijas Nacionālā teātra producents un starptautisko projektu koordinators, Greenstage projekta vadītājs Latvijā, Eiropas Klimata pakta vēstnesis Latvijā
Dace Ekšteta
Otrā elpa valdes locekle, Fonds Otrā elpa
Marta Bergmane
Sociālās uzņēmējdarbības un inovāciju eksperte, Grīziņkalna apkaimes biedrības biedre, kopienas aprites ekonomikas pasākuma "Mantu maiņa Grīziņkalnā" aizsācēja un organizatore
Laura Vītola
RTU Ilgtspējīgo būvmateriālu un inženiersistēmu institūts
Alise Novikova
SIA Rebarmat
Jegors Golubevs
SCHWENK Latvija SIA Materiālu biznesa vienības direktors
Līga Stokmane-Blaua
Baltijas Vides Forums, vides eksperte
Jolanta Reča
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības Attīstības departaments, Starptautisko projektu vadītāja
Līga Bieziņa
Valmieras novada pašvaldības Attīstības pārvalde, Attīstības plānotāja
Inga Belousa
Biedrība "Zaļā brīvība"
Tālis Tisenkopfs
Baltic Studies Centre, Vadošais pētnieks
Elīna Dāce
Dr.sc.ing., Baltic Studies Centre, Vadošā pētniece
Zanda Šadre
Rimi Baltic Korporatīvās atbildības direktore
Zane Kopštāle
Komposts LV un Zero Waste Latvija eksperte
Inga Dāboliņa
Rīgas Tehniskās Universitātes profesore un vadošā pētniece
Mairita Lūse
Rīgas Domes deputāte
Uldis Skrebs
“AJ Power Recycling” valdes loceklis
Laura Žukovska-Supe
“SWIMBE” līdzdibinātāja
Ilze Garoza
KPMG Latvijā Ilgtspējas un ESG pakalpojumu vadītāja
Ivo Krievs
Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes dekāns, advokāts
Deniss Ščeulovs
Dr.oec., Konkurences padomes loceklis
Natālija Čudecka - Puriņa
LU Banku augstskolas profesore
Agnese Alksne-Bensone
CSR Latvija un Baltic Circular Hotspot līdzdibinātāja
Einar Kleppe Holthe
Natural State dibinātājs un izpilddirektors, Nordic Circular Hotspot vadošais partneris
Katrin Bats
The Responsible Business Forum (Estonia) valdes locekle
Inga Gurauskiene
asoc. prof., Kauņas Tehnoloģiju universitātes (KTU) asociētā profesore, pētniece
Kaspars Kauliņš
Tilde, Biznesa attīstības direktors
Gatis Galejs
DIO, Loģistikas un pieņemšanas infrastruktūras direktors
Gints Kukainis
ZAAO, valdes priekšsēdētājs
Artūrs Unda
Gren Biznesa attīstības vadītājs Latvijā
Oļegs Stoļarovs
SIA Velokurjers valdes priekšsēdētājs
Jānis Rižikovs
Dr.sc.ing. LVKĶI, Biorafinēšanas laboratorijas vadītājs
Ilze Irbe
Dr.biol. LVKĶI Celulozes laboratorijas vadošā pētniece
Mārtiņš Andžs
Ph.D., LVKĶI Biorafinēšanas laboratorijas vadošais pētnieks
Aigars Pāže
Dr.sc.ing., LVKĶI Biorafinēšanas laboratorijas vadošais pētnieks
Dace Dance
Vidzemes Augstskolas zinātniskā asistente, PhD zinātņu grāda pretendente
Marta Kontiņa
LU Banku augstskolas prof. maģistra studiju programmu “Uzņēmējdarbības vadīšana” un “Inovatīvā uzņēmējdarbība” direktore, lektore, doktorante
Agita Līviņa
Vidzemes Augstskolas profesore, vadošā pētniece
Renārs Kairis
Latvijas Universitātes Ilgtspējīgas attīstības vadītājs, Ekopadomes priekšsēdētājs
Ērika Lagzdiņa
Dr., pētniece, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides zinātnes nodaļa
Kristaps Lešinskis
Dr., asociētais profesors, vadošais pētnieks, Latvijas Universitātes Banku augstskolas Vadībzinību nodaļa
Linards Kļaviņš
Dr., docents, pētnieks, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides zinātnes nodaļa
Mārtiņš Līdums
VAS “Latvijas valsts meži” padomes loceklis
Imants Bergs
Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs
Viktorija Baire
Ķekavas novada domes priekšsēdētāja, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja
Jurģis Miezainis
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs
FORUMU ATBALSTA
