Pāreja uz aprites ekonomiku arvien skaidrāk iezīmējas kā viens no būtiskākajiem ilgtspējīgas attīstības virzieniem Eiropas pilsētās. Šogad Latvijas aprites ekonomikas forumā Rīga tika prezentēta kā mērķtiecīga un sistemātiska aprites inovāciju virzītāja, kas savieno stratēģisko plānošanu, publiskos iepirkumus un enerģētikas risinājumus vienotā pilsētas attīstības ietvarā.

Aprites ekonomika Rīgas attīstības stratēģiskajā redzējumā

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls uzsvēra, ka aprites ekonomika Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā nav atsevišķs tematisks virziens, bet gan horizontāls princips, kas caurvij pilsētas attīstības vīziju. Resursu efektīva izmantošana, klimata neitralitāte, dzīves kvalitātes uzlabošana un ekonomiskās konkurētspējas stiprināšana tiek skatītas kā savstarpēji saistītas dimensijas, kurās aprites pieeja kalpo kā integrējošs instruments. Viņš arī aicināja ilgtermiņa plānošanā Rīgai izvirzīt ambiciozus mērķus vides un inovāciju kvalitātes veidošanā.

Šāda pieeja ļauj aprites ekonomiku nostiprināt ne tikai rīcībpolitikas dokumentos, bet arī ikdienas pilsētas pārvaldības procesos, nodrošinot konsekvenci starp stratēģiskajiem mērķiem un praktisko īstenošanu.

Rīcības plāns kā pārejas instruments

Rīgas enerģētikas aģentūras starptautisko projektu vadītāja Ieva Kalniņa iepazīstināja ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības aprites ekonomikas rīcības plāna 2026.-2030. gadam izstrādes procesu un izaicinājumiem aprites principu ieviešanā. Tas kalpo kā pārejas instruments, kas stratēģiskās ambīcijas pārvērš konkrētās darbībās, nosakot prioritātes, atbildīgās puses un īstenošanas mehānismus.

Īpaša uzmanība tika pievērsta starpsektoru sadarbībai, jo aprites ekonomikas risinājumi prasa koordinētu rīcību starp pašvaldības struktūrvienībām, uzņēmumiem, pētniecības institūcijām un sabiedrību. Vienlaikus tika uzsvērts, ka pāreja uz apritīgu modeli prasa arī institucionālu mācīšanos un jaunu kompetenču attīstību pašvaldībā.

Enerģētika kā aprites platforma

Enerģētikas nozare Rīgā tika izcelta kā viens no nozīmīgākajiem aprites ekonomikas balstiem. AS “Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš prezentēja Rīgas siltumtīklu kā enerģijas aprites platformu, kurā tiek integrēti dažādi energoresursi, atgūta liekā siltumenerģija un pakāpeniski samazināta fosilo resursu izmantošana.

Centralizētā siltumapgāde pilsētvidē tika raksturota kā efektīvs instruments gan resursu optimizācijai, gan emisiju samazināšanai, vienlaikus nodrošinot sistēmas elastību nākotnes risinājumu ieviešanai. Enerģētikas aprite šajā kontekstā tiek skatīta ne tikai tehnoloģiski, bet arī kā pārvaldības un sadarbības modelis.

Publiskie iepirkumi – no izmaksām uz vērtību

Ilgtspējīgu iepirkumu asociācijas vadītāja Inese Pelša akcentēja publisko iepirkumu potenciālu kā spēcīgu aprites ekonomikas virzītāju. Pāreja no īstermiņa izmaksu samazināšanas uz ilgtermiņa vērtības radīšanu ļauj pašvaldībām veicināt tirgus attīstību, inovācijas un ilgtspējīgus risinājumus.

Apritīgi publiskie iepirkumi sniedz iespēju integrēt aprites principus produktu un pakalpojumu dzīves ciklā, stimulējot gan piegādātāju, gan pasūtītāju domāšanas maiņu. Rīgas pieredze rāda, ka iepirkumi var kļūt par stratēģisku instrumentu pilsētas attīstības mērķu sasniegšanai, nevis palikt tikai administratīvu procedūru līmenī. Ne velti Rīgas iepirkums Sadarbnīcas iekārtošanai atbilstoši aprites ekonomikas principiem ir atzīts par Eiropas Savienības labās prakses piemēru.

Aprite kā pilsētas attīstības enerģija

Sesijas kopējais vēstījums bija skaidrs – aprites ekonomika Rīgā tiek veidota kā sistēmiska pieeja, kas apvieno plānošanu, pārvaldību, infrastruktūru un sabiedrības iesaisti. Tā nav tikai vides politika, bet pilsētas attīstības enerģija, kas veicina noturību, inovācijas un sociālekonomisko attīstību.

Rīgas piemērs apliecina, ka mērķtiecīga stratēģija, praktiski rīcības instrumenti un sadarbība starp dažādām iesaistītajām pusēm ļauj pilsētai kļūt par aprites inovāciju virzītājspēku gan nacionālā, gan reģionālā mērogā.

Latvijas aprites ekonomikas foruma sesijas ieraksts pieejams šeit: REA YouTube

Latvijas aprites ekonomikas foruma sesija notika Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmas URBACT IV 2021.-2027. gadam projekta “Pāreja uz aprites ekonomiku  (LET’S GO CIRCULAR!)” ietvaros. Papildu informācija par projektu: https://urbact.eu/networks/lets-go-circular un https://rea.riga.lv/lv/aktualie-projekti/projekti/lets-go-circular.

Foto: Rīgas dome un Toms Norde