Atpakaļ Elpo, Rīga!
Vai Rīgai ir viegli elpot?
Lai to noskaidrotu, 2025. gada rudenī vairāku Rīgas centra skolu skolēni piedalīsies eksperimentā, ko iedvesmojusi Londonas pieredze. No oktobra līdz pat decembrim pie viņu somām būs piestiprināti gaisa kvalitātes sensori. Dodoties savās ikdienas gaitās, skolēni ievāks datus par gaisa tīrību Rīgas centrā, kā arī atbildēs uz pētnieku jautājumiem par saviem pārvietošanās paradumiem.
Paralēli datu ieguvei, kopā ar savu skolu dabaszinību, sociālo zinību, ekonomikas, inženierzinību u.c. skolotājiem, viņi padziļināti iepazīs dažādus gaisa piesārņojuma veidus un izplatību, Eiropas Savienības un Latvijas politiku šajā jomā, datu analīzi un vizualizāciju, “zaļo arhitektūru”, kā arī gaisa kvalitātes ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.
Projekta norises laikā skolēni ne tikai ievāks datus un mācīsies. Gan digitālajā vidē, gan klātienē viņi dalīsies ar iegūto pieredzi un zināšanām ar saviem vienaudžiem.
2025. gada decembrī skolēnu iegūtajiem datiem pievērsīsies pētnieki, tos apkopojot un analizējot. Aprīlī pētījums būs pieejams plašākai sabiedrībai.
Kā tas notiks?
- Oktobris – decembris. Vairāku Rīgas centra skolu skolēni saņem sensorus un vāc datus.
- Oktobris – decembris. Paralēli datu ieguvei, kopā ar savu skolu dabaszinību, sociālo zinību, ekonomikas vai inženierzinību skolotājiem, skolēni padziļināti iepazīst dažādus gaisa piesārņojuma veidus un izplatību, Eiropas Savienības un Latvijas politiku šajā jomā, datu analīzi un vizualizāciju, “zaļo arhitektūru”, kā arī gaisa kvalitātes ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.
- Oktobris – marts. Skolēni izglīto savus vienaudžus par pētījumu, kurā piedalās; par gaisa kvalitātes nozīmi pilsētās; par dažādiem risinājumiem, kā uzlabot pilsētu gaisa kvalitāti.
- Decembris – aprīlis. Pētnieki datus apkopo un analizē.
- Aprīlis. Dati tiek prezentēti sabiedrībai.
Kāpēc šie dati ir svarīgi pilsētai?
Iegūtie dati sniegs precizāku kartējumu, kurās Rīgas centra ielās, kuros laikos un kādos laika posmos gaisa piesārņojums ir vislielākais. Tas sniegs iespēju pieņemt datos balstītus lēmumus, izvēloties visoptimālākos risinājumus Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanai.
Biežāk uzdotie jautājumi (FAQ)
Kas ir gaisa piesārņojums?
Gaisa piesārņojums nozīmē atmosfērā esošu kaitīgo vielu (gaisā suspendētās cietās daļiņas PM10 un PM2,5 (putekļi, dūmi, dūmaka), slāpekļa dioksīds (NO₂), sēra dioksīds (SO₂), ozons (O₃), oglekļa oksīdi CO un CO₂, amonjaks un metāns) klātbūtni. Tās negatīvi ietekmē gaisa kvalitāti.
Šīs vielas rodas gan dabisku, gan antropogēnu iemeslu dēļ. Galvenais cilvēku radītais jeb antropogēnais gaisa piesārņojums rodas, sadedzinot fosilo kurināmo enerģētikas un apkures, transporta un rūpniecības nozarēs. Laika gaitā, palielinoties iedzīvotāju skaitam, gaisa piesārņojums, ko radīja koksnes un vēlāk arī akmeņogļu dedzināšana, sāka izraisīt nopietnas problēmas – smogu, skābo lietu, kā arī pelnu uzkrāšanos augsnē un ūdenstilpēs.
Pēc Otrā pasaules kara daudzu pilsētu gaisa kvalitāti būtiski ir pasliktinājis arī automašīnu skaita pieaugums.
Gaisa piesārņojums nodara kaitējumu cilvēka veselībai un videi, kā arī atstāj nozīmīgu ietekmi uz klimatu.
Kāda ir automašīnu ietekme uz Rīgas gaisu?
Rīgā dominē personīgais transports, radot būtisku slodzi gaisa kvalitātei. Sabiedriskais transports (autobusi, tramvaji, trolejbusi) vidēji rada mazāku piesārņojumu kā privātās automašīnas. Lielākā transporta slodze ir novērojama Rīgas centrā un blakus esošās teritorijās. Iedzīvotāju darba vai mācību dēļ noteiktos laika posmos tajās veidojas izteikti blīva transporta plūsma. Tā rezultātā satiksme tiek pārslogota, īpaši rīta un vakara stundās. Tas pasliktina gaisa kvalitāti.
Kā pasaulē risina gaisa piesārņojuma problēmu?
Lai samazinātu kaitīgo vielu koncentrāciju atmosfērā, tiek ieviesti dažādi pasākumi – sākot ar stingrākiem normatīviem un zemu emisiju zonām lielpilsētās līdz jaunām tehnoloģijām, zaļināšanas iniciatīvām un sabiedrības līdzdalībai datu vākšanā.
Eiropas Savienībā jau kopš 20. gs. 80. gadiem tiesību aktos ir definēti noteikti gaisa kvalitātes standarti, kā arī emisiju mazināšanas mērķi saistībā ar galvenajiem gaisa piesārņotājiem.
Latvijā, tostarp Rīgā, šie risinājumi izpaužas kā gaisa kvalitātes monitorings, ilgtspējīga sabiedriskā transporta attīstība un pilsētvides apzaļumošana.
Kas Rīgā jau šobrīd tiek darīts, lai uzlabotu gaisa kvalitāti?
Rīga šobrīd ir pārejas posmā, lai no autocentriskas pilsētas kļūtu par pilsētu, kur prioritāte ir cilvēkiem draudzīga vide, tīrs gaiss un ilgtspējīga mobilitāte.
Jau šobrīd Rīgā ir ieviesti vairāki risinājumi:
- sabiedriskā transporta modernizācija,
- velo infrastruktūras uzlabošana, mobilitātes punkti un “park & ride” sistēmas,
- pilsētas apzaļumošana,
- pieejamāka vide gājējiem.
Kas nākotnē Rīgā tiks darīts, lai gaiss mūsu pilsētā būtu tīrs?
Plānots, ka līdz 2050. gadam sabiedriskais transports kļūs par pilsētas satiksmes „mugurkaulu”, tiks paplašinātas tramvaja līnijas, izveidota vienota biļešu sistēma visā Rīgas reģionā, ierobežotas autostāvvietas centrā, kā arī palielināts veloceliņu tīkls.
Mērķis ir veidot kompaktāku, veselīgāku, klimatam draudzīgāku un ekonomiski dzīvotspējīgāku pilsētu, kur iedzīvotāji vairāk pārvietojas ar kājām, velosipēdu un sabiedrisko transportu, tādējādi uzlabojot gaisa kvalitāti un dzīves kvalitāti kopumā.
Sazināties ar projekta pārstāvjiem?
Projektā iesaistītie partneri
