Kas ir demontāžas un pielāgojamības dizains
Būvniecības nozare ir pasaulē lielākais dabas resursu patērētājs, turklāt tā rada vairāk nekā trešo daļu no visiem atkritumiem Eiropas Savienībā, kas neatgriežas jēgpilnā otrreizējā apritē. Līdz ar pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu, pieaug arī pieprasījums pēc apbūves, bet nozares negatīvā ietekme uz vidi un planētas resursiem kļūst tikai lielāka. To var mainīt, pārejot uz demontāžas un pielāgojamības dizainu, kas ir vērsts uz ērtāku ēkas uzturēšanu, remontu, pārbūvi un demontāžu brīdī, kas nama dzīves cikls ir noslēdzies.
Tradicionāli būvniecības nozare ir fokusējusies uz lineāro ekonomikas modeli, kas balstās principā “paņem, izmanto, izmet”. Ar šādu pieeju būvniecības nozare nedomā par izmantoto dabas resursu mūža pagarināšanu. Pašlaik būvējot, nav obligāti domāt par to, vai vēlāk būves elektroinstalācija, apkures, ventilācijas, kanalizācijas un citu sistēmu remonts un nomaiņa būs viegla, tāpat kā nav jādomā par to, lai kādudien ar iespējami maziem resursiem ēku varētu remontēt un pārbūvēt. Tādēļ nereti ir gadījumi, kad konstrukciju un materiālu saudzīga demontāža vai maiņa nav iespējama un ēkas pārbūves vietā tiek lemts par tās nojaukšanu. Rezultātā būvniecības procesā izmantotie materiāli – betons, ķieģeļi, koks, stikls, metāls un citi, pārvēršas par būvniecības atkritumiem, nevis atkārtoti izmantojamiem materiāliem. Turpretim demontāžas un pielāgojamības dizaina principu fokusā ir saudzīga attieksme pret resursiem, vienkāršība konstrukcijās, ērta piekļuve būves elementiem un iekšējām sistēmām, kvalitatīvi, ilgi kalpojoši materiāli, kā arī ilgtspējīgi savienojumi, kas atvieglo ēkas pārbūvi, bet pēc tās nojaukšanas ļauj iespējami lielu daļu materiālu izmantot atkārtoti.
Ar mērķi mazināt būvniecības resursu izšķērdēšanu un mazināt būvniecības atkritumu apjomu pasaulē un Eiropā, un arīarī tepat Rīgā, ir izstrādātas vadlīnijas ilgtspējīgai būvniecībai – Eiropas Savienībā tās ietvertas projekta “Ēkas kā materiālu bankas” (Buildings as Material Banks), bet Amerikas Savienotajās šim projektēšanas un būvniecības procesam vadlīnijas ir izstrādājusi Vides aizsardzības aģentūra (EPA). Turklāt demontāžas un pielāgojamības dizaina principu ievērošanai aizvien palielinās arī ietekme uz ilgtspējas sertifikāciju, kur par demontāžas iespējamības izvērtēšanu projektiem piešķir papildu punktus. Vadlīnijas ilgtspējīgai un apritīgai būvniecībai projektā “Pāreja uz aprites ekonomiku pilsētbūvniecībā (URGE)” ir izstrādājusi arī Rīgas enerģētikas aģentūra. Tās paredzētas 7 dažādām ar būvniecības jomu saistītām mērķa grupām un satur vērtīgus, praktiskus padomus, par to kā katrs pielāgojamības un demontāžas dizainu var ietvert savā būvē. Vadlīnijās ir apkopota arī citu pilsētu un uzņēmumu pieredze ceļā uz ilgtspējīgu, vidi saudzējošu būvniecību, kas var kalpot kā ceļvedis ikvienam, kurš plāno savas mājas būvniecību.
Pielāgojamības dizaina būtība
Pielāgojamības dizaina pamata būtība ir, šodien būvējot, gādāt par to, lai ēku kādudien ir iespējams viegli modificēt un pielāgot aktuālajam vajadzībām – izmērs, funkcionalitāte un tās viegla pielāgojamība jaunām vajadzībām ir būtiskākais pielāgojamības dizaina princips. Turklāt jābūt iespējai ēku viegli pielāgot gan mainīgajām funkcionālajām un sociālajām prasībām, gan arī ārējiem apstākļiem, piemēram, klimata vai demogrāfiskajām pārmaiņām.
Pielāgojamības dizainu var veidot tādu, kas jau uzreiz paredz, ka ilgtermiņā ēkas funkcionālais pielietojums mainīsies. Tādējādi ir iespējams būvēt ēku, kas ir piemērota atšķirīgam funkcionālam pielietojumam. Taču pielāgojamības dizains paredz arī iespēju būvēt konkrētai funkcijai paredzētu ēku, kas nākotnē būs viegli adaptējama citai.
Piemēram, ja šodien esat ģimene bez bērniem, nav nepieciešams būvēt māju ar 3 bērnistabām – par tām varēs sākt domāt brīdī, kad bērni būs pieteikušies. Lai to viegli izdarītu, šodien jābūvē ēku ar iespējām to paplašināt gan uz augšu, gan sāniem. Pētījumi liecina, ka ģimenei nosacīti liela māja nepieciešama vidēji 15-20 gadus, kamēr aug bērni, bet pirms un pēc tam, uzturēšanā un vajadzībām optimāls ir kompaktāks risinājums.
Tālredzīgām ir jābūt arī pašvaldībām, plānojot pilsētas apbūvi. Proti, ja šodien ir akūta vajadzība pēc bērnudārziem un pašvaldībām ir objektīvs iemesls tos būvēt, ir jādomā tālejoši, ņemot vērā demogrāfisko situāciju. Tas rāda, ka, visticamāk, pēc 10-15 gadiem tik liels pirmsskolas izglītības iestāžu skaits vairs nebūs vajadzīgs. Tāpēc, šodien būvējot bērnudārzu, jau ir jādomā, ka pēc gadiem tā būs jāpārbūvē par, piemēram, jaunatnes un pieaugušo izglītības centru vai dienas stacionāru, kam zemu novietotas izlietnes un mazas grupiņu telpas vairs nederēs.
Pielāgojamības dizaina principi
Daudzpusība – spēja pielāgot telpu dažādām funkcijām ar nelielām sistēmas izmaiņām. Tas palīdz samazināt ēkas telpu un stāvu skaitu, izmaksas un patērētos resursus. Piemēram, aprīkojot sporta zāli ar akustikas paneļiem un pārvietojamām sēdvietām, to iespējams pielāgot koncerta, teātra vai cita kultūras pasākuma vajadzībām. Savukārt biroja telpas, kurām jau projektā paredzētas viegli bīdāmas starpsienas, var pārtapt par sanāksmes zāli, savukārt izglītības iestādē divas klases ar bīdāmu sienu var pārtapt plašā zālē.
Konvertējamība – spēja viegli pārbūvēt iekštelpu izkārtojumu. Piemēram, biroju ēku projektēt tā, lai vēlāk tajā varētu izvietot dzīvokļus. Plašums gan telpas platumā, gan augstumā var palīdzēt piemērot telpu kā komerciālām, tā dzīvojamām vajadzībām.
Paplašināmība – spēja viegli, pēc iespējas nebojājot citas konstrukcijas, ēku vai telpas paplašināt. Ir nozīmīgi, ka ēku var paplašināt kā horizontāli, tā arī vertikāli, piemēram, piebūvējot jaunas sekcijas vai stāvus.
Būtiskākie ieguvumi, īstenojot pielāgojamības dizainu
Vides ieguvumi – pielāgojamības dizains nodrošina ilgāku būvniecības materiālu kalpošanas mūžu, samazinot nepieciešamību patērēt jaunus dabas resursus un samazināt atkritumu apjomu, kad ēkas ekspluatācijas laiks ir noslēdzies.
Pagarinot materiālu un ēku kalpošanas laiku, var mazināt arī vides piesārņojumu, kas rodas jaunu materiālu ražošanas procesā. Būtiski, ka viens no lielākajiem būvniecības atkritumu radītājiem ir nelietderīgums – pārāk lielas ēkas, pārāk plašas un augstas telpas, kas savas dzīves laikā maz tiek izmantotas. Pielāgojamības dizains un apdomīgums būvniecībā var ievērojami samazināt šādu nelietderīgu būvniecību un tās radītos atkritumus, jo, līdzīgi teicienam, ka “viszaļākā enerģija ir tā, kas nav iztērēta”, var teikt, ka videi visdraudzīgākā ēka ir tā, kura nav uzcelta.
Ilgtspēja un izturība – vienkāršu, izturīgu un viegli kopjamu materiālu izmantošana būvniecībā un izvairīšanās no kompozītmateriāliem būtiski palielina ēkas ekspluatācijas laiku un noturību pret ārējiem faktoriem, tostarp laika apstākļiem un klimata pārmaiņām.
Sabiedrības ieguvumi – spēja ēku pielāgot dažādām funkcionālajām vajadzībām, ievērojami sekmē arī visas apkaimes attīstību un iedzīvotāju dzīves kvalitātes stabilu augšupeju. Papildu tam, ka veco ēku demontāža un jaunu būvniecība var radīt papildu trokšņus un neērtības apkaimes iedzīvotājiem, pamestas ēkas palielina degradējošas vides un noziedzības riskus. Turpretim iespēja viegli pielāgot ēku dažādām funkcijām ne vien palielina tās vērtību, bet arī kāpina iedzīvotāju apmierinātību ar dzīves kvalitāti apkaimē.
Demontāžas dizaina būtība
Demontāžas dizaina pamata būtība paredz detalizēta dekonstrukcijas plāna izstrādi jau ēkas projektēšanas un būvniecības laikā. Plānā jābūt ietvertiem norādījumiem par ēkas un to konstrukciju materiāliem, saistvielām un to efektīvu demontāžu. Demontāžas plānā jābūt ietvertai informācijai par materiālu un konstrukciju atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējām. Demontāžas dizainu piemēro ne tikai būvniecībā, bet attiecina arī uz iekārtām un dažādām funkcionālām sistēmām.
Principi, kas jāievēro projektēšanas laikā:
1.Pieejamība un piekļūstamība – visu galveno iekārtu uzturēšanai un nomaiņai jāparedz viegla piekļuve visā ēkas ekspluatācijas laikā. Ir būtiski, lai brīdī, kad nepieciešama apkures, ventilācijas, elektrības, santehnikas un citu sistēmu apkope, remonts vai nomaiņa, tām var piekļūt viegli, nebojājot ēkas konstrukcijas. Šis princips paredz, ka projektēšanā un būvniecībā tiek izmantoti atvienojami stiprinājumi, kas ir ērti pieejami.
2.Sistēmu neatkarība – ēkas mehāniskās, elektriskās, santehnikas un IT sistēmas tiek izvietotas tā, lai tās var apkopt, remontēt un mainīt, nebojājot citas sistēmas un materiālus.
3.Ekspluatācijas termiņu respektēšana – plānojot sistēmu un elementu izvietojumu, jāņem vērā dažādu ēkas slāņu, konstrukciju un sistēmu kalpošanas ilgums. Projektējot un būvējot jātiecas dažādos elementus, materiālus un sistēmas izvietot tā, lai komponentes ar īsāku kalpošanas laiku būtu viegli pieejamas nomaiņai, nebojājot ilgāk kalpojošos elementus.
4.Mehāniski, viegli atvienojumi savienojumi – konstrukcijās labāk ir izmantot skrūves, lego vai “klik” savienojumu principus, nevis saistvielas, līmi un hermētiķus, kas materiālu saudzīgu atdalīšanu apgrūtina vai pat padara neiespējamu. Turklāt ķīmisku saistvielu izmantošana var radīt negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un apkārtējo vidi.
5.Viegli pieejami mehāniski savienojumi – savienojumiem jābūt pēc iespējas labi redzamiem, vienkāršiem un izmantojamiem darbā ar dažādiem materiāliem. Tas atvieglo savienojumu izjaukšanas procesu un palielina iespējas materiālus atkal salikt kopā jaunās konstrukcijās. Piemēram, koka un metāla konstrukcijas ir viegli veidot ar redzamiem savienojumiem un mehāniskiem stiprinājumiem.
6.Priekšroka standartizētiem risinājumiem – pēc iespējas ir jāizmanto vienādus, standartizētus izmērus un formas, lai nodrošinātu augstāku materiālu un produktu savstarpēju savietošanu un aizvietošanu.
7.Priekšroka izturīgiem un kvalitatīviem materiāliem – tādu kalpošanas ilgums un atkārtotas izmantošanas iespējas ir būtiski lielāki. Ir vēlams izvairīties no kompozītmateriālu izmantošanas, kam arvien ir mazas otrreizējās pārstrādes iespējas.
8.Mazāk ķīmijas – būvē un apdarē ieteicams pēc iespējas izvairīties no liekas materiālu apstrādes un apdares ar dažādām ķimikālijām. Līmes, krāsas, lakas un citas ķimikālijas būtiski samazina materiāla otrreizējās pārstrādes iespējas, turklāt, tās var atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz cilvēka veselību un apkārtējo vidi.
9.Jāizvairās no bīstamiem materiāliem – jāizvēlas droši, cilvēka veselībai un videi draudzīgi risinājumi. Piemēram, Latvijas apbūvē, īpaši lauku reģionos, aizvien izplatīts ir jumta pārklājums ar azbestu saturošu šīferi. Lai arī šāds šīferis joprojām ir pieejams un tiek piedāvāts, piemēram, otrreizējai izmantošanai, tā nav vēlama un droša izvēle. Azbestu saturošs šīferis ir cilvēka veselībai bīstams materiāls un pareizākais risinājums ir veco šīfera jumtu nomainīt pret tādu, kas ražots no veselībai un videi draudzīgāka materiāla. Savukārt šīfera plāksnes jānodod kā bīstamus būvniecības atkritumus.
10.Dizaina vienkāršība – ekspluatēt, remontēt, mainīt un arī demontēt būs ne vien vienkāršāk, bet arī lētāk, ja tiks ievērots pēc iespējas lakonisks, vienkāršs un viegli saprotams dizains. Tāpat priekšroku ir vērts dot sistēmām un konstrukcijām, ar samazinātu elementu, komponenšu un materiālu daudzumu, kas būtiski atvieglo to ekspluatāciju un apkopi.
11.Demontāžas plāns – jau projektējot un būvējot ir jāveido arī ēkas demontāžas plāns, kas sevī ietver dokumentāciju par izmantotajiem materiāliem un vēlamo konstrukciju demontāžas plānu. Tas kādudien ne vien padarīs drošāku un vienkāršāku demontāžas darbu, bet arī palielinās to demontēto materiālu apjomu, kas var nonākt jēgpilnā atkārtotā lietošanā un pārstrādē.
Demontāžas dizaina ieguvumi
Vides ieguvumi – līdzīgi kā ar pielāgojamības dizainu, demontāžas dizains paredz iespējami ilgu izmantoto materiālu mūža ilgumu, samazinot atkritumu apjomu un jaunu dabas resursu patēriņu. Ievērojot demontāžas dizaina principus, nojaucot ēku, materiālus ir iespējams izmantot atkārtoti. Tāpat arī samazinās būvniecības nozares radītais vides piesārņojums – no resursu ieguves un ražošanas līdz transportēšanai un būvniecībai.
Ekonomiskie ieguvumi – demontāžas dizains ļauj pēc ēkas nojaukšanas vēl vērtīgiem materiāliem nokļūt atkārtotā apritē nevis atkritumu poligonā. Tas samazina izmaksas par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, turklāt gadījumā, ja uzreiz tiek plānota arī jaunas ēkas būvniecība, samazina izmaksas par jaunu būvmateriālu iegādi. Būtiski, ka aizvien turpina palielināties atkārtoti izmantojamu būvniecības materiālu pieejamība tirgū. Nozīmīgi, ka atkārtoti izmantojamo materiālu tirgus bieži ir lokāls, tāpēc, izvēloties demontāžas dizainu, tiek atbalstīta arī vietējā ekonomika un radītas jaunas darba vietas.
Veselības ieguvumi – būvējot ēku pēc demontāžas dizaina principiem, mazāk tiek izmantoti dažādi pārklājumi, saistvielas, hermētiķi un līmvielas, tādējādi ēkā var būt labāka gaisa kvalitāte. Demontāžas dizaina gadījumā ēkas nojaukšanas process ir saudzīgāks un kontrolētāks, līdz ar to arī bīstamo atkritumu, pat, ja tādi ir, atdalīšana ir drošāka.