Uzņēmumu savstarpējs labums, kas, balstīts efektīvākā resursu izmantošanā un papildu peļņā, ko sniedz ražošanas atkritumu pārvēršana izejmateriālos otram uzņēmumam, ir rūpnieciskā simbioze. Tas ir veids, kā uzņēmumi var kļūt efektīvāki un pelnošāki, vienlaikus būtiski samazinot arī apjomu un kaitējumu videi. Tiesa – rūpnieciskā simbioze nav iedomājama bez uzņēmumu vēlmes sadarboties un savstarpējas uzticēšanās, turklāt īsteni efektīva tā ir tikai ražotājiem atrodoties vienam no otra salīdzinoši netālu. Skaidrojam, kā rūpnieciskā simbioze strādā pasaulē, lai izzinātu, kā tādu efektīvi attīstīt arī Latvijā.

Rūpnieciskā simbioze var apvienot un visbiežāk arī vieno dažādu nozaru ražošanas uzņēmumus un balstās savstarpējā izdevīgumā. Proti, viena uzņēmuma ražošanas blakusprodukts vai pat atkritumi, kļūst par vērtīgu resursu netālu esoša uzņēmuma ražošanas procesam. Izdevīgums savstarpējai sadarbībai ir acīmredzams – pirmajam uzņēmumam atkrīt tēriņi par blakusproduktu un atkritumu apsaimniekošanu, turklāt, tas gūst peļņu, savus atkritumus pārdodot otram. Otra uzņēmuma ieguvums – salīdzinoši lētāks izejmateriāls un potenciāli arī samazinātas izejmateriālu loģistikas izmaksas. Piemēram, minerālvielu izmantošana ceļu būvniecībā vai alus . Uz savstarpēji izdevīgiem nosacījumiem līdzīgā veidā uzņēmumi var dalīties ar enerģiju, ūdeni, loģistiku, zināšanām, aprīkojumu un materiāliem un daudzām citām lietām.

Priekšnosacījumi simbiozes izveidi

Kā jau uzsvērts, viens no būtiskiem priekšnosacījumiem efektīvas industriālās simbiozes izveidei ir ģeogrāfiskais attālums – dažādu jomu uzņēmumi, kas atrodas salīdzinoši tuvu viens otram, sadarbību varēs būvēt daudz efektīvāku, izvairoties arī no potenciāli augstām loģistikas izmaksām. Lielākoties simbiozē apvienojas dažādu nozaru ražošanas uzņēmumi ar atšķirīgu produkciju un atšķirīgiem izejmateriāliem produkcijas ražošanai.

Simbiozes pamatnosacījums ir ekonomiskais ieguvums un savstarpējais izdevīgums, taču ne mazāk būtiska ir arī uzņēmumu savstarpējā uzticēšanās un paļāvība – pieņemot jebkādu lēmumu par ražošanas attīstību vai izmaiņām tajā, simbiozes dalībnieks ņem vērā izmaiņu ietekmi uz pārējiem partneriem. Efektīva sadarbība nav iespējama, ja katrs domā tikai par savu labumu. Turklāt simbiozes dalībniekiem nozīmīgs faktors ir arī apritīgā ekonomika un videi radītā kaitējuma mazināšana, kas patiesi efektīva ir tikai savstarpēji sadarbojoties un mijiedarbojoties. Vēl viens būtisks nosacījums – uz attīstību un uzņēmējdarbības atbalstu vērsta pašvaldība un valsts, kas ar saviem likumiem, noteikumiem un lēmumiem sekmē uzņēmējdarbības attīstību, jaunuzņēmumus, eksperimentus un inovācijas efektīvākas ražošanas attīstīšanai.

Simbiozes sniegtais ieguvums

Efektīva industriālā jeb rūpnieciskā simbioze, kur ciešā mijiedarbībā ir kā uzņēmumi, tā arī pašvaldība, rezultējas gan ar ekonomiskiem, gan vides ieguvumiem. Savstarpējā izdevīgumā ir iespējams gādāt par resursu patēriņa un atkritumu apjoma mazināšanos, kas, sekmējot apritīgu ekonomiku, mazina izmaksas un palielina peļņas iespējas. Turklāt, attīstoties ražošanai un uzņēmējdarbībai, arī pašvaldībā ne vien palielinās ienākumi, bet arī attīstās iedzīvotāju nodarbinātības un sociālās apmierinātās līmenis.

Būtiski, ka uzņēmumiem, veidojot savstarpēju simbiozi, līdz ar efektīvu sadarbību, veidojas arī lielāka noturība pret ārējiem un iekšējiem faktoriem, piemēram, strauju izejmateriālu cenu kāpumu, kas var ietekmēt uzņēmumu darbību.

Labākie pasaules piemēri

Viens no pirmajiem un visplašāk zināmajiem rūpnieciskās simbiozes piemēriem atrodas Dānijā, Kalundborgas (Kalundborg) pašvaldībā, kurā lielākie pilsētas uzņēmumi koplieto un atkārtoti izmanto resursus kopīgas vērtības radīšanai.

Simbioze aizsākās ražošanas uzņēmumiem apzinoties, ka zemā gruntsūdeņu līmeņa dēļ,  visiem ir nepieciešama virszemes ūdens ieguves vieta. Meklējot efektīvāko risinājumu, privātā sektora pārstāvji iniciēja sadarbību ar pašvaldību. Tai vajadzēja rezultēties ar uzņēmējdarbības paplašināšanos reģionā, ražošanas izmaksu samazināšanos un ieņēmumu palielināšanos, kas pašvaldībai nodrošinātu ne vien ilgstošu pieejamību ūdenim un enerģijai, bet arī veicinātu nodarbinātību reģionā.

Pirmās sadarbības aizsākās jau 1961. gadā, bet 1989. gadā to sāka dēvēt par industriālo simbiozi. Ar mainīgu dalībnieku skaitu taču, nemainīgiem pamata sadarbības principiem – simbioze joprojām balstās uz savstarpēju uzticēšanos, vienotu redzējumu par reģiona attīstību un ekonomisko izdevīgumu katrai no iesaistītajām pusēm, šī simbioze kļuvusi par spilgtu piemēru efektīvai sadarbībai, kas balstīta ne vien abpusējā izdevīgumā, bet arī kopīgās vērtībās.

Arī ar kopīgām vērtībām, simbioze nenozīmē “laulības uz mūžu”

Dalībnieku skaits simbiozē mainās, tāpat kā ir mainījusies arī atsevišķu tās dalībnieku produkcija. Spilgts piemērs ir uzņēmums Orsted (Ørsted), kam sākotnēji pamata produkcija bija elektroenerģija, bet ražošanas blakusprodukts – tvaiks. Tā efektīva apsaimniekošana un akumulēšana bija resursietilpīgs un izaicinošs uzdevums, līdz simbiozē noskaidrojās, ka citam tās dalībniekam tvaiks ir nepieciešams savas ražošanas nodrošināšanai. Jau sākotnēji no sadarbības ieguvēji bija abi izņēmumi, bet ar laiku tieši tvaiks kļuva par Orsted pamatproduktu un pamata ienākumu avotu.

2011. gadā tika nodibināta privāta apvienība “Kalundborg Symbiosis”, lai organizētu tās pārvaldību. Dalībnieku skaits mēdz mainīties un tajā darbojas kā privātie, tā arī publiskie dalībnieki. Mainoties simbiozes dalībnieku sastāvam, mainās arī resursu dažādība ar kuriem partneri dalās. Piemēram, 2018. gadā simbiozē bija 25 dažādas resursu plūsmas, tostarp arī enerģijas, ūdens un materiālu plūsmas slēgtos lokos. Saskaņā ar Eiropas aprites ekonomikas platformā pieejamo informāciju, Kalundborgas simbiozes ikgadējie ieguvumi ir vērā ņemami:

• Ietaupījumi 24 milj. EUR apmērā;
• Sociālekonomiskie ietaupījumi 14 milj. EUR;
• 635 000 tonnu CO2;
• 3,6 miljoni m3 ūdens;
• 100 GWh enerģijas;
• 87 000 tonnu materiālu.

Apņēmušies būt pasaulē vadošie, taču pieredzē dalās arī ar citiem

Kalundborgas simbiozes vīzija ir būt pasaules vadošajai rūpnieciskajai simbiozei ar apritīgu pieeju ražošanai. Gadu desmitiem gūtā pieredzē, Dānijas reģiona simbiozes dalībnieki ir pārliecināti, ka veiksmīgas sadarbības pamatā ir kopīgas vērtības, tiešas konkurences neesamība, turklāt pašsaprotama ir atvērta un caurspīdīga savstarpēja sadarbība, vienam ar otru rēķinoties. Kalundborgas simbiozes dalībnieki ir pārliecināti, ka viņu izveidotais sadarbības modelis ir laba vide jaunuzņēmumiem, eksperimentiem un inovācijām. Bet, lai sekmētu simbiozes arī citviet, Kalundborgas simbiozes dalībnieki ir izveidojuši rokasgrāmatu industriālās simbiozes veidotājiem, kā arī organizē ekskursijas interesentiem.

Simbiozes ir atrodamas arī Latvijā

Latvijā identificētās industriālās simbiozes apmaiņas biežāk ir balstītas uz atsevišķu uzņēmumu sadarbību. Industriālās simbiozes piemēri Latvijā ir sastopami pārtikas, lopbarības, alus ražošanas, kokapstrādes, nemetālisko minerālu izstrādājumu un plastmasas ražošanas nozarēs. Piemēram, neorganiskās minerālvielas tiek nodotas kā ceļu būvniecības materiāls; zivju atkritumi tiek izmantoti zivju eļļas un miltu ražošanai; alus drabiņu izmantošana par lopbarību un biogāzes ražošanai; koksnes šķeldas izmantošana kokskaidu plātņu ražošanai u.tml..

Latvijā veiksmīgu industriālo simbiozi var novērot industriālajos jeb ražošanas parkos, kur vienā teritorijā darbojas vairāki dažādu nozaru uzņēmumi. Tādā veidā efektīvi izmantojot ne tikai resursus, bet arī vienoto teritoriju, kas ļauj būtiski samazināt loģistikas izmaksas. Tiesa izpratne par simbiozes būtību ir attīstāma. Turklāt Latvijā industriālā simbioze nereti tiek jaukta ar vispārēju atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, bet tā nebalstās tikai uz to – tā ir sistēmiska pieeja, kas veicina resursu produktīvu izmantošanu un uztur vai palielina to vērtību. Industriālā simbioze fokusējas uz atkritumu samazināšanu, to atkārtotu izmantošanu un citām alternatīvām apsaimniekošanas iespējām, atšķirībā no tradicionālās pieejas atkritumu apsaimniekošanā un pārstrādē.

Kā veidot industriālo simbiozi

Industriālo simbiozi var organizēt divos veidos:

• pašu organizētas darbības, kur tiešā veidā notiek sadarbība starp iesaistītajiem uzņēmumiem vai
• pārvaldītā organizēšana, kur simbiozes attīstībai tiek piesaistīta arī trešā puse. Jau pieminētā Kolundborgas industriālā simbioze ir piemērs pašu organizētai simbiozei, kur uzņēmumi vienojās par nepieciešamību sadarboties un to attīstīja, gūstot atbalstu arī no pašvaldības.

Pārvaldītas simbiozes organizēšanai un attīstībai personas, kas sniedz atbalstu var būt kā no privātā vai publiskā, tā arī akadēmiskā sektora. Viens no piemēriem šādam modelim ir starptautiskās sinerģijas programmas (NISP) modelis, kas ir viens no pasaules līderiem industriālās simbiozes metodoloģijas un rīku izstrādē un praktisku risinājumu pielietošanā. Šī programma nodrošina kapacitātes celšanu, stratēģisko konsultēšanu, atbalsta programmu un biznesa resursu risinājumus. Ar šīs programmas palīdzību, ir veicināta industriālās simbiozes attīstība Eiropā.

Tas ir veids, kā katrs uz sadarbību vērsts ražotājs var kļūt efektīvāks, pelnošāks un videi draudzīgāks vienlaikus, sniedzot būtisku labumu arī savam reģionam un valstij. Taču, lai tā  notiktu, uzņēmumiem ir jāiemācās būt atklātiemm un jāiemācās ikvienu lēmumu pieņemt, rēķinoties ar citiem.

Īsumā par būtiskāko

Rūpnieciskās simbiozes sniegtie ieguvumi ilgtspējīgas attīstības pīlāros: ekonomiskajā, vides un sociālajā

1. Ekonomiskie ieguvumi uzņēmumiem

– Samazinās vajadzība un izmaksas par pirmreizējām izejvielām un atkritumu apsaimniekošanu;

– Palielinās ieņēmumi no ražošanas blakusproduktiem;

– Jaunas biznesa iespējas un tehnoloģiju attīstība;

– Nostiprinās un attīstās vienota nostāju par uzņēmuma ilgtspēju un vides saudzēšanu;

– Uzlabojas noturība pret nepastāvīgām resursu cenām;

– Tiek gūtas jaunas zināšanas un praktiskas iemaņas resursu pārvaldībā

2. Vides ieguvumi

– Samazinās apglabājamo atkritumu apjoms poligonos un samazinās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes;

– Palielinās materiālu dzīves ilgums;

– Samazinās pirmreizējo resursu iegūšana un patēriņš.

3. Sociālie ieguvumi

– Spēcīgāka reģionālā ekonomika;

– Jaunas darbavietas, dzīves līmeņa un sociālās apmierinātības palielināšanās;

– Lielāka klientu bāze vietējām organizācijām.

Priekšnosacījumi simbiozes izveidei:

1)  Ekonomiskais pamats, lai to varētu uzturēt ilgtermiņā;

2)  Materiālu plūsmas apzināšana kā lokālā, tā reģionālā mērogā, lai varētu plānot piegādes iespējas;

3)  Savstarpēja uzticība un līdzīgas intereses uzņēmumu vidū;

4)  Valsts un reģionālo iestāžu ilgtermiņa atbalsts industriālās simbiozes un aprites ekonomikas attīstībai, tostarp visaptverošas un saskaņotas stratēģijas, kas papildinātas ar saistošiem mērķiem, noteikumiem, subsīdijām un citiem ekonomiskiem stimuliem;

5) Atbalsts uzņēmumiem, kas palīdzētu sākt veidot industriālo simbiozi un sniegtu zināšanas, resursus un palīdzību atrast atbilstošus sadarbības partnerus. Piemēram, Latvijā ir izveidota industriālās simbiozes platforma “Sinergia” – atbalsta programma jaunu inovāciju izstrādei un esošo attīstīšanai.

Simbiozes izveidi kavējoši faktori:

– uzticības trūkums uzņēmumu starpā;

– informācijas trūkums par otra uzņēmuma blakusproduktiem un atkritumu plūsmām;

– šķēršļi likumdošanā;

– ekonomiskās barjeras – investīciju atšķirības un nenoteiktība par ieguvumiem no sadarbības;

– tehnoloģiskās barjeras;

– uzņēmumu iekšējās atšķirības, piemēram, vides apziņas trūkums, pretestība pārmaiņām;

– grūtības no konkurējošas pieejas pāriet uz sadarbību.