Ekodizaina principa būtība ir ilgtspējīga un videi draudzīga ražošana, domājot par produkta ilgmūžību, tā labošanu, pielāgojamību, kā arī pārstrādes iespējām pēc dzīves cikla būs noslēgšanās. Ekodizaina principi izstrādāti, ne vien, lai apmierinātu cilvēka vajadzības, bet arī mazinātu produkta negatīvo ietekmi uz vidi, saudzētu dabas resursu patēriņu un mazinātu atkritumu apjoma pieaugumu. Ekodizaina popularitāti var ietekmēt katrs no mums – arī tad, ja neesi ražotājs, savu izvēli par labu ekodizainam vari izdarīt “balsojot” ar savu naudas maku.

Jēdziens “ekodizains” sāka izplatīties jau pagājušā gadsimta otrajā pusē – īpaši 70. un 80. gados – kad tas bija daļa no plašāka vides aizsardzības kustības un radās kā atbildes reakcija uz strauji pieaugošām bažām par vides apdraudējumu no piesārņojuma, resursu izsmelšanas un cilvēka darbības negatīvās ietekmes. Jau tobrīd radās ideja, ka produktiem ir jābūt ražotiem videi iespējami draudzīgā veidā, tiem ir jābūt ilgstoši lietojamiem, pielāgojamiem un labojamiem, kā arī jābūt pārstrādājamiem, nevis vienkārši izmetamiem atkritumos.

Jēdziens “ekodizains” ietver rūpes par produktu dzīves ciklu, resursu ilgtspēju, atkritumu pārstrādi un ar gadiem tas kļūst par aizvien nozīmīgāku aspektu teju katrā nozarē un tā pamata mērķis ir radīt energoefektīvus, ilgstošus un viegli pārstrādājamus produktus, kas izgatavoti no ilgtspējīgiem materiāliem un pārstrādājamiem resursiem. Daudzējādā ziņā ekodizaina koncepcijas ieviešana ir likusi pārstrukturizēt ražošanas procesus, mainīt  domāšanu, un netrūkst jomu, kur ekodizaina principu ieviešana ir prasījusi arī investīcijas un inovatīvu ražošanas procesu ieviešanu, bet novecojušo atmešanu. Tas nekad nav bijis viegli un ir izaicinoši arī šodien un tomēr – ekodizaina mērķis ir radīts nākotnes produktus un projektus, kas rūpējas par cilvēkiem un planētu. Būtiskākie ieguvumi, ko sniedz ekodizaina koncepta ievērošana ir:

1. Patērētājiem tiek piedāvāti augstākas kvalitātes produkti, kas ražoti no izturīgākiem un kvalitatīvākiem materiāliem;
2. Optimizēta ražošana, kas patērē mazāk resursu un materiālu, kā arī ietaupa enerģiju;
3. Tiek samazināts radīto emisiju apjoms;
4. Tiek veicināta uzņēmuma ilgtspēja, vides apziņa un konkurētspēja tirgū;
5. Samazinās ražošanas izejvielu, transportēšanas un izplatīšanas izmaksas;
6. Samazinās produktu un materiālu zudumi;
7. Samazinās enerģijas patēriņš un izmaksas visā produkta dzīves ciklā;
8. Samazinās atkarība no izejvielu importa;
9. Samazinās produktu ražošanas un patēriņa negatīvā ietekme uz vidi.

Lai sasniegtu šos ieguvumus, ekodizaina principi ir jāiekļauj visā produkta dzīves ciklā, sākot ar tā izstrādi un ražošanu, turpinot ar tā lietošanu un noslēdzoties produkta dzīves cikla beigās. Apskatīsim kā tas strādā soli pa solim.

1. solis – ilgtspējīgs dizains un daudzfunkcionalitāte

Lai arī koncepta nosaukums vedina domāt par priekšmetu vizuālajām īpašībām, ekodizaina kontekstā jēdziens “dizains” vairāk attiecināms uz lietas pielietojamību pēc būtības. Proti, jau dizaina izstrādes stadijā ir būtiski domāt par alternatīviem produkta izmantošanas veidiem, lai tas kalpotu pēc iespējas ilgāk. Vēl pirms produkta ražošanas ir būtiski gan izprast lietotāja vajadzības, vēlmes un uzvedību, gan aprēķināt produkta un tā ražošanas ietekmi uz vidi, meklējot veidus, kā negatīvo ietekmi samazināt. Te viens no būtiskiem faktoriem ir gādāt, lai produkts būtu pēc iespējas daudzfunkcionāls, savietojams ar citiem produktiem, adaptējams alternatīvu uzdevumu izpildei. Būtiski gādāt, lai produkts būtu salīdzinoši viegli un lēti remontējams, kā arī nododams atkārtotai pārstrādei, kad tā dzīves cikls ir noslēdzies.

2. solis – videi draudzīgi materiāli un standartizēti risinājumi

Ekodizaina pamati ir likti uz atjaunojamu, pārstrādājamu, izturīgu un ilgi kalpojošu materiālu izmantošanu ražošanā. Izmantojot triecienizturīgus, ūdens un putekļu necaurlaidīgus materiālus, pēc iespējas jātiecas samazināt izmantoto materiālu un detaļu daudzumu, to svaru un izmēru. Veidojot pēc iespējas vienkāršākus un standartizētus produktus, daudzējādā ziņā tiek gādāts par produkta ilgmūžību – ar standartizētiem risinājumiem ir iespējams piemeklēt citu produktu detaļas brīdī, kad manta ir sabojājusies un nepieciešams kādu detaļu aizstāt. Turklāt, izmantojot standartizētus risinājumus, brīdī, kad ierīce vairs nav lietojama, tā var kļūt par rezerves daļu avotu citai. Lai šis princips strādātu, ir būtiski izstrādāt marķējumu materiāla identificēšanai. Gādājot par ilgtspējību ir jātiecas pēc iespējas izmantot dabīgus un bioloģiski degradējamus, kā arī pārstrādājamus materiālus un jāvairās no materiāliem, kuru sastāvā ir bīstamas vielas.

3. solis – efektīva ražošana

Ekodizaina koncepts paredz optimizētu un ilgtspējīgu ražošanu, kas pēc būtības nozīmēmazāku enerģijas patēriņu, kas mazina arī ražošanas procesu negatīvo ietekmi uz vidi. Lai to panāktu, ir būtiski veikt ražošanas kvalitātes kontroli ražotnēs un nebaidīties no inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem. Atbilstoši ekodizaina principiem, ražošanā pēc iespējas izmanto atjaunojamo enerģiju, mazinātas radītās emisijas un atkritumi. Atkritumu apjomu var mazināt, ieviešot un attīstot industriālo simbiozi starp uzņēmumiem, ja viena ražošanas procesa pārpalikumi un blakusprodukti var kļūt par nozīmīgu izejmateriālu kādam citam ražotājam. Piemēram Zviedrijā līdzeklis roku mazgāšanai pircējam tiek piedāvāts pulvera veidā, kas pašam pircējam jāsajauc ar ūdeni, lai iegūtu šķidrās ziepes. Tas ir efektīvs veids kā ietaupīt ūdeni ražošanas procesā un mazināt produkta iepakojumu apjomu, kas tādejādimazina arī atkritumu apjomu.

4. solis – rūpes par produkta multifunkcionalitāti un ilgmūžību

Ekodizaina koncepts paredz, ka produktiem jābūt ilgi kalpojošiem un uzticamiem, izturīgiem, viegli kopjamiem un labojamiem. Jau produkta ražošanas brīdī tiek domāts par to, lai dzīves cikla beigās to var izjaukt pa detaļām, kas tālāk ir izmantojamas citos produktos. Izstrādājot produktu šodien, ir jādomā par tā izmantošanas iespējām nākotnē, lai pēc iespējas pagarinātu tā kalpošanas ilgumu un attālinātu brīdi, kad tas kļūst par atkritumiem. Turklāt svarīgi gādāt, lai brīdī, kad produkts kļūst par atkritumiem, tas būtu pārstrādājams. Tāpat saskaņā ar ekodizaina principiem, par produkta unikalitāti būtiskāka ir standartizēta pieeja detaļām, kas teju vai garantē, ka viena produkta element būs savietojami ar citu ražotāju produktiem. Šāda pieeja tiek dēvēta arī par demontāžas dizainu.

5. solis – efektivitāte produkta izplatīšanā

Produkta izplatīšanai ir nozīmīga ietekme uz kopējo produkta ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Lai “pēdas nospiedums ” būtu pēc iespējas mazāks, tātad – būtu samazinātas emisijas, kas rodas no produktu transportēšanas – ir jāgādā par izplatīšanas sistēmu optimizāciju. Tas sevī ietver produktu uzglabāšanu, pasūtījumu apstrādi, komplektēšanu, iepakošanu un piegādi līdz pircējam. Šajā posmā ir jāgādā arī par efektīvu sistēmu produkta iepakojuma saņemšanu atpakaļ, ja tas ir atkārtoti izmantojams. Ja iepakojums nav atkārtoti izmantojuams – uz to jātiecas. Ideāli, ja rodas rast tāda iepakojuma veidu, kas pats var kļūt par izmantojamu produktu. Piemēram, atkal pievēršoties ziepēm, ir izstrādātas šķidrās ziepes, kas tiek iepakotas no ziepēm veidotā materiālā. Rezultātā – pēc tam, kad pamatprodukts – šķidrās ziepes – ir izlietotas un iepakojums ir tukšs, tas pats ir izmantojams kā ziepes. Tādējādi iepakojuma radīto atkritumu apjoms ir teju nulle.

Lai mazinātu savas “zaļās pēdas” nospiedumu, ražotājiem pēc iespējas jātiecas ražot un realizēt savu produkciju vietējā līmenī, tādējādi samazinot transportēšanas attālumus un ar tiem saistītās izmaksas. Efektīvs piegādes optimizācijas risinājums var būt arī izmantotā transporta veida maiņa, piemēram, kravas mašīnas nomainot pret vilcienu.

5. solis – pārdošana un pircēja izglītošana

Pieprasījums un, attiecīgi, sekmīga pārdošana ir pamata iemesls, kādēļ kāds produkts tiek ražots.Tomēr mūsdienās ražotājam aizvien nozīmīgāka loma ir arī pircēja izglītošanā. Ilgtspējīgi domājošam un uz attīstību vērstam ražotājam ir svarīgi ne vien sniegt informāciju par savu produktu, bet arī stāstīt par saviem centieniem ceļā uz ilgtspējīgu un videi draudzīgu ražošanu, kā arī izglītot savu pircēju par atbildīgu un ilgtspējīgu patēriņu. Bieži tas tiek īstenots ar dažādām izglītojošām kampaņām, kur papildu informācijai par produktu, tā īpašībām un funkcijām, pircējam tiek skaidrots, arī tas kā produktu visefektīvāk lietot. Ražotājs jāizglīto savu pircēju par to, ko ar produktu iesākt tā dzīves cikla beigās. Daudzi ilgtspējīgi ražotāji gādā, lai produkta funkcionālajam ciklam noslēdzoties, pircējs to varētu ērti atgriezt atpakaļ ražotājam, kurš parūpējas, lai nolietotais produkts tiktu atgriezts apritē, atkal jaunu produktu ražošanai.

6. solis – produkta dzīves cikla beigas

Saskaņā ar ekodizaina koncepciju, produkta dzīves cikla noslēgumam ir jābūt pēc iespējas videi draudzīgam. Par to ir gādāts, ja ievēroti visi iepriekšējie soļi – jau produkta  izstrādes un ražošanas stadijā ir domāts gan par kvalitatīvām un ilgtspējīgām izejvielām un efektīvu ražošanas procesu, gan arī par produkta daudzfunkcionalitāti, pielāgojamību un labošanas iespējām. Ja produkts ir ražots saskaņā ar ekodizaina principiem, tā elementi un sastāvdaļas ir ērti atdalāmas un izmantotais marķējums sniedz precīzu informāciju par produkta pārstrādes un utilizācijas iespējām. Ideālos apstākļos produktam vai tā sastāvdaļām vajadzētu atgriezties atpakaļ pie ražotāja, lai pats ražotājs to varētu izmantot tālāk citos ražošanas procesos, vai atbrīvoties no tā videi draudzīgā veidā.

Pircēja ietekme uz procesiem

Var šķist, ka ražotājs ir tas, kurš nosaka to, kāda prece būs pircējam pieejama – galu galā, ražotājs strādā (vai nestrādā) pie savu procesu efektivitātes celšanas, ilgtspējīgas ražošanas, savu preču kvalitātes. Taču patiesībā tieši patērētājs ir tas, kurš, dodot priekšroku ilgtspējīgi un pēc ekodizaina principiem ražota produkta iegādei, tiešā veidā stimulē ražotāju kļūt ilgtspējīgam un ievērot ekodizaina principus. Ražotājs piedāvās to, ko pieprasīs pircējs un, ja pircējs, “balsojot ar savu maku”, dos priekšroku ilgtspējīgiem, ilgi kalpojošiem, pielāgojamiem un labojamiem produktiem, preces, kas šiem kvalitātes kritērijiem neatbilst, no tirgus pakāpeniski pazudīs. Tāpēc – jā, ražotājam ir būtiska loma, bet būtiska loma ir arī pircējam. Turklāt, tieši pircēja atbildība ir gādāt, lai produkts būtu lietots saudzīgi, atbilstoši instrukcijai un labots, ja tas nepieciešams, nevis izmests.   

Ekodizaina prasības likumdošanā

Eiropas Savienībai ir izstrādāta ekodizaina direktīva, ar ko izveidota sistēma, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem. Saskaņā ar to, Latvijā 2011. gadā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas regulē ekodizaina prasības ar enerģiju saistītām precēm un produktiem.

Ekodizaina regulējums izstrādāts ar mērķi sekmēt tirgū pieejamo produktu energoefektivitāti, ilgtspēju un ietekmi uz vidi kopumā.

Regulējumā izdalāmas divu veidu ekodizaina prasības:

1. Vispārīgās, kurām nav noteiktas robežvērtības, taču tās nosaka, ka produktam ir jābūt energotaupīgam vai pārstrādājamam. Šis regulējums nosaka ražotāja atbildību nodrošināt informāciju par produkta lietošanu un apkopi, turklāt ražotājam ir jāveic arī produkta dzīves cikla analīze.
2. Specifiskās, kur ir noteiktas robežvērtības, piemēram, maksimālais enerģijas patēriņš vai minimālais pārstrādāto materiālu daudzums, kas ražotājam ir jāievēro.

Ieviešot obligātās prasības, likumdevējs ir tiesīgs noteikt arī liegumu precēm, kas atzītas par bīstamām un ir pret ekodizaina principiem. Šeit kā piemērs minamas kvēlspuldzes, kas, sākot ar 2009. gadu, pakāpeniski tiek izņemtas no aprites. Pamatā ekodizaina prasības Eiropā tiek piemērotas elektroprecēm un elektroierīcēm, kā gaisa kondicionieri, sūkņi, datorisadzīves tehnika, sildītāji un citām.

Būtiski gan akcentēt, ka šī direktīva, kas kādam var būt neērta, jo liek investēt ilgtspējīgā ražošanā un mainīt savus ražošanas principus, ir izstrādāta, lai sniegtu labumu  patērētājiem un videi, bet arī uzņēmumiem. Dati liecina, ka direktīva pakāpeniski savu mērķi sasniedz. Tā 2021. gadā, piemērojot ekodizaina direktīvas principus 31 produktu grupai, tika ietaupīti 120 miljardi euro un par 10% samazināts vidējais enerģijas patēriņš ietverto produktu ražošanā.