Atpakaļ Gāzes apkures katlu par 85% aizstāj siltumsūkņi
Esošā situācija
Vienstāvu biroja ēka ar kopējo platību 257 kvadrātmetri (242 m2 apkurināmā platība) līdz šim tika apkurināta ar dabasgāzes kondensācijas katlu (Junkers ZWB 23CE) ar divcauruļu apkures sistēmu siltums caur radiatoriem tika piegādāts biroja telpās. Gadā tika patērētas 39,4 MWh dabasgāze. Ēkas specifiskais patēriņš – 163 kWh uz kvadrātmetru gadā.
Attēls: Uzstādītais siltumsūknis Cooper & Hunter Ecopower Series CH-HP22UIMPZM Ar mērķi veicināt investīcijas energoefektivitātē 2023.gadā Rīgas dome daļu no energopārvaldības sistēmā ietaupītos līdzekļu – 4 miljonus eiro novirzīja “Klimata programmai”, kur pašvaldības departamenti var pieteikt projektus apgaismojuma modernizācijai, saules paneļu uzstādīšanai, dabasgāzes katlu nomaiņai ar CO2 neitrāliem risinājumiem. Programmas mērķis ir CO2 izmešu samazināšana pilsētā. Tieši CO2 ietaupījumu apjoms ir svarīgākais projektu vērtēšanas kritērijs – katra ietaupītā CO2 tonna nevar izmaksāt vairāk par vienu eiro.
Attēls: Esošajā apkures sistēmā integrēta akumulācijas tvertne Pašvaldības aģentūra “Pieminekļu aģentūra” uz iespēju piesaistīt līdzekļus no “Klimata programmas” reaģēja gandrīz nekavējoties – tika sagatavots pieteikums apgaismojuma nomaiņai un nedaudz vēlāk arī esošās apkures sistēmas papildināšana ar gaiss/ūdens siltumsūkni, kurš samazinātu esošā dabasgāzes katla slodzi par 85%.
Viedoklis
Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūra” Saimnieciskās nodaļas vadītājs Raimonds Baumanis: Rīgas Pieminekļu aģentūras sadarbība ar Rīgas enerģētikas aģentūru notika ļoti veiksmīgi, 2023. gada vasarā pēc Rīgas valstspilsētas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna 2022.–2030. gadam ieviešanas programmas iekšējo noteikumu stāšanās spēkā, Pieminekļu aģentūra mēneša laikā iesniedza projektu pieteikumus Rīgas enerģētikas aģentūrai. Turpmākā abu aģentūru sadarbības rezultātā tika izstrādāta vēlamā siltumsūkņa tehniskā specifikācija un dokumenti, kas bija nepieciešami, lai varētu izsludināt iepirkumu. Jau 2023. gada decembrī tika izsludināts iepirkums par apkures sistēmas pārbūvi, kas beidzās bez rezultātiem, taču 2024. gada februārī atkārtoti izsludinājām jaunu iepirkumu un aprīlī noslēdzām līgumu ar vienu no četriem pretendentiem par apkures sistēmas pārbūves darbiem. Darbi tika pabeigti šā gada 30. maijā.
Rīgas enerģētikas aģentūrā apkures sistēmas izbūves aprēķinu rezultāti apliecināja, ka ekonomiski izdevīgākais apkures risinājums esošajā situācijā būtu papildus siltumenerģijas ražošanas jaudas uzstādīšana – gaiss/ūdens siltumsūknis ar vismaz 10 kW jaudu un tam atbilstošu akumulācijas tvertni, kas darbotos paralēli ar esošo dabasgāze katlu. Tādējādi, siltumsūknis nodrošinātu ne tikai vairāk kā 85% no ēkā nepieciešamās siltumenerģijas, bet arī tas darbotos ar augstu lietderības koeficientu, vismaz 3.0, t.i. katra izlietotā elektroenerģijas vienība saražotu trīs siltumenerģijas vienības. Esošais dabasgāzes apkures katls turpinās nodrošināt pīķa slodzi apkures sezonas aukstākajā laikā
Siltumsūkņa tips: Gaiss/Ūdens
Gaiss/ūdens siltumsūknis izmanto siltumenerģiju no apkārtējās vides gaisa temperatūras un nodod to uzsildot ūdeni, kuru izmanto silto grīdu, radiatoru vai karstā ūdens uzsildīšanai.
Enerģijas patēriņš
Energoresurss | Pirms pārbūves | Pēc pārbūves |
Dabasgāze | 39.4 MWh/gadā | 6.1 MWh/gadā |
Elektroenerģija | – | 11.07 MWh/gadā |
KOPĀ | 39.4 MWh/gadā | 17.17 MWh/gadā |
Izmaksas
Energoresurss | Pirms pārbūves | Pēc pārbūves |
Dabasgāze | 39.4 MWh/gadā | 6.1 MWh/gadā |
Elektroenerģija | – | 11.07 MWh/gadā |
KOPĀ | 39.4 MWh/gadā | 17.17 MWh/gadā |
Tā kā iestāde izmanto elektroenerģijas tarifu, kurš ir piesaistīts elektroenerģijas biržas cenai un līdz ar siltumsūkni uzstādīto viedo vadības sistēmu, siltumsūkņa ieslēgšanās laiki tiks kontrolēti atbilstoši esošajai elektroenerģijas cenai. Siltumsūknis izmantos laikus, kad elektroenerģija ir lētāka, tādējādi papildus samazinot izdevumus par elektroenerģiju.
Attēls: Siltumsūkņa vadības bloks CO2 izmešu ietaupījums
Modernizētā apkures sistēma savas darbības dzīves ciklā samazinās CO2 izmešu apjomu par 82.8 tonnām.
Papildus tam uzstādītais siltumsūknis kā aukstuma aģentu izmanto dabisku gāzi – R290, kura ir ne tikai lētāka, kas būs jūtams reizēs, kad aukstuma aģents būs jāuzpilda vai jāpapildina. Šis aukstuma aģents tika izvēlēts arī, jo tas ir videi draudzīgāks. Tas ir netoksisks aukstuma aģents, kura ozona noārdīšanas potenciāls (ONP) ir nulle un globālais sasilšanas potenciāls (GSP) ir ļoti zems.
Ekonomiskais pamatojums
Izvēlētais risinājums šajā objektā – papildus siltumu ražojošo jaudu uzstādīšana ar daļēju apkures sistēmas pārbūvi – akumulācijas tvertnes uzstādīšana un daļēja radiatoru nomaiņa palielinot to jaudu ir ne tikai efektīvas no vides aspektiem, bet arī ir ekonomiski pamatots. Apkures sistēmai pievienotā viedā vadība sistēma sniedz papildus iespējas komforta uzlabošanai, nodrošinās papildus siltumapgādes drošību un iespēja automatizēt iekārtu izmantošanu atbilstoši elektroenerģijas cenai biržā sniegs arī līdz šim nebijušas iespējas izmantot lētu enerģiju ēkas apsildīšanai.
Apkures sistēmas modernizācijas kopējās izmaksas bija EUR 16 562. Pie esošajām enerģijas cenām projekts atmaksājās 5.6 gados. Šim projektam ir arī ļoti labs izmaksu/lietderības rādītājs no “Klimata programmas” skatu punkta – katrs iztērētais eiro ietaupa 5 tonnas CO2.
Informāciju sagatavoja: Valdis Ratniks, Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs, e-pasts: Valdis.Ratniks@riga.lv