Atpakaļ Plastmasas pārstrādes stāsts
Daudzveidīgo fizikālo īpašību dēļ, plastmasa ir viens no visvairāk izmantotajiem materiāliem pasaulē. Tā ir kļuvusi par neatņemamu cilvēka ikdienas sastāvdaļu un ir -atrodama katrā mājoklī, darba un izglītības vietā, katrā transportlīdzeklī, bērnu rotaļu laukumos, sadzīves priekšmetos un to iepakojumā. Pareizi ražota, lietota un apsaimniekota, plastmasa var būt daudzkārt pārstrādājama, bet, tomēr, tieši plastmasa rada milzīgu apdraudējumu planētai un dzīvībai uz tās.
Skaidrojam, kas īsti ir plastmasa, kāpēc pirms izmešanas to ir svarīgi šķirot un atklājam šķirotās plastmasas pārstrādes stāstu.
Kopš tās atklāšanas 19. gadsimta vidū, plastmasa, šķiet, ir neatgriezeniski ieņēmusi savu vietu cilvēka ikdienā. Vienlaikus aizvien satraucošāki ir dati par plastmasas radīto piesārņojumu. Piesārņojuma mazināšanai jau gadiem turpinās mērķtiecīgs darbs dažādu nepārstrādājamu vai slikti pārstrādājamu plastmasas paveidu izplatības ierobežošanai. Piemēram, Latvijā un daudzviet pasaulē no tirdzniecības ir izņemti vienreizlietojamie plastmasas trauki, tiek gādāts par plastmasas maisu aizstāšanu pret videi draudzīgākiem un tiek strādāts pie tā, lai iespējami samazinātu nepārstrādājamu iepakojumu nonākšanu apritē, taču nākotnes prognozes aizvien nav iepriecinošas. Katru gadu Eiropā tiek radīti aptuveni 26 miljoni tonnu plastmasas atkritumu un prognozes liecina, ka salīdzinājumā ar 2020. gadu, 2040. gadā saražotās plastmasas apjomi dubultosies un palielināsies arī plastmasas atkritumu apjoms. Pašlaik Eiropā tiek pārstrādāti tikai 32,5% plastmasas atkritumu, bet 42,6% plastmasas atkritumu nonāk reģenerācijā jeb dedzināšanā enerģijas ieguvei. Vēl 24,9% plastmasas atkritumu šobrīd nav derīgi nekāda veida pārstrādei un tiek apglabāti. Būtiski gan norādīt, ka šie ir tikai oficiālie dati par Eiropu un par oficiāli savāktajiem plastmasas atkritumiem – vēl miljoniem tonnu plastmasas atkritumu katru gadu nonāk vidē, radot apdraudējumu dabai, dzīvniekiem un cilvēkiem.
Situācija Latvijā
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā apkopotie dati liecina, ka Latvijā nešķiroto atkritumu kopējā masā plastmasas atkritumi veido otru lielāko apjomu aiz bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. Līdzīgi kā vidēji Eiropā, kur teju 40% no plastmasas atkritumu apjoma veido iepakojums, arī Latvijā tieši iepakojums rada lielāko plastmasas atkritumu apjomu. 2021. gadā Latvijā plastmasas pārstrādes līmenis bija 41,5%. Katram ir jāiesaistās atkritumu šķirošanā, lai 2025.gadā sasniegtu Eiropas Savienības un Latvijas noteikto mērķi: 50% plastmasas iepakojuma atkritumu tiek reciklēti – šķiroti, pārstrādāti un izmantoti atkārtoti.
Kā šķirot plastmasu
Lai iedzīvotājiem atvieglotu atkritumu šķirošanu, Latvijā plastmasas iepakojums ir jāmet dzeltenajā – dalīti vāktā vieglā iepakojuma – konteinerā. Tajā kopā ar plastmasu var mest arī tīru un sausu papīra, kā arī metāla iepakojumu.
Būtiski, ka pareizi šķirota sausā iepakojuma konteineru apsaimniekošana iedzīvotājiem tiek nodrošināta bez maksas, turklāt konteinerā drīkst mest teju jebkādu plastmasas iepakojumu, ja vien tas ir tīrs no pārtikas paliekām un sauss. Tiesa, ja konteinerā tiek konstatēts neatbilstošs sastāvs – vairāk nekā 20 % no tajā samestā ir sadzīves atkritumi, netīrs iepakojums un līdzīgs neatbilstošs sastāvs – par tā izvešanu būs jāmaksā. Turklāt iespējams, ka, atbilstoši noslēgtajam līgumam ar atkritumu apsaimniekošanu, būs jāmaksā arī soda nauda.
Kādu plastmasu drīkst izmest dzeltenajā konteinerā
Dzeltenajā konteinerā drīkst izmest tikai tīru plastmasas iepakojumu bez produkta paliekām. Piemēram, dzērienu pudeles, maisiņus, plēves iepakojumu, saldētu produktu iepakojumus, kosmētikas un sadzīves ķīmijas iepakojumus. Rīgā dzeltenajā konteinerā ir atļauts izmest arī tādus iepakojuma veidus kā čipsu pakas, olu iepakojumi un krējuma vai jogurta trauki. Atkal jāatgādina, ka svarīgi gādāt, lai plastmasas iepakojums būtu tīrs un sauss – piemēram, jogurta trauks pirms izmešanas ir jāiztukšo un iespējami jāiztīra, tikai pēc tam tas derīgs dzeltenajam konteineram. Jāatceras, ka dzeltenais konteiners nav vieta tādiem plastmasas izstrādājumiem kā bērnu rotaļlietas, drēbju pakarināmie, trauki, zobu birstes un tamlīdzīgi. Visu par to, ko drīkst un nedrīkst mest dzeltenajā konteinerā, rīdzinieki var noskaidrot Rīgas pašvaldības atkritumu šķirošanas ceļvedī.
Pirms izmešanas saplacini
Brūnajā BIO konteinerā ir kategoriski aizliegts izmest šķirotus BIO atkritumus parastā plastmasas jeb polietelēna maisā. Vislabāk ir pārtikas paliekas un zaļos atkritumus konteinerā ievietot bez jebkāda maisa, taču, ja parocīgāka šķiet BIO šķirošana maisos, vēlams izvēlēties papīra maisu. Svarīgi gan, lai papīra maiss nebūtu balināts, glancēts vai laminēts, un tam jābūt bez plastmasas detaļām. Tāpat BIO šķirošanai un izmešanai brūnajā konteinerā var izmantot biodegradējamos maisus, kuri ir piemēroti kompostēšanai un uz kuru iepakojuma ir atrodams atbilstošs marķējums.
Ja BIO konteinerā tiks iemests parastā plastmasas maisā, atkritumu apsaimniekotājs to, visticamāk vērtēs kā nepareizu konteinera sastāvu un konteineru izvedīs par nešķirotu sadzīves atkritumu maksu. Savukārt dārzu īpašniekiem jāatceras, ka BIO konteinerā nedrīkst mest tūjas un to zarus – šis augs kompostēšanai Getliņu reaktorā nav piemērots un brūnajā konteinerā šķirotiem BIO atkritumiem nav metams.
Ko darīt, ja pagalmā konteinera nav?
Rīgā ir noteikts, ka pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir 5 un vairāk dzīvokļi, dzeltenajam konteineram iepakojuma šķirošanai ir jābūt – to paredz pašvaldības saistošie noteikumi. Ja nama pagalmā dzeltenais konteiners nav uzstādīts, iedzīvotājiem jāvēršas pie sava nama apsaimniekotāja. Savukārt privātmāju iedzīvotāji un juridiskās personas jauktā iepakojuma konteinera uzstādīšanu piesaka savam atkritumu apsaimniekotājam.
Papildus tam Rīgā ir izveidoti vairāki publiskie šķirošanas punkti, kuros ikviens bez maksas var nodot arī plastmasas iepakojumu
Plastmasas ceļš no mājas pagalma uz šķirošanas centru
Vieglā iepakojuma jeb dzeltenos konteinerus atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi iztukšo atsevišķos maršrutos, kuru laikā tiek tukšoti tikai dzeltenie konteineri. Atkritumvedēju mašīnas, kurās dzeltenie konteineri tiek iztukšoti, parasti izskatās tieši tāpat, kā tās, kas brauc pakaļ nešķirotiem sadzīves atkritumiem, tomēr to maršruts un savāktā iepakojuma ceļš ir citāds nekā nešķirotiem sadzīves atkritumiem.
Viss pareizi šķirotais dzelteno konteineru sastāvs tiek nogādāts speciālos šķirošanas centros. Tajos iepakojums tiek pāršķirots un sagatavots tālākai transportēšanai uz pārstrādi. Šķirošanas centros daļēji automātiski, bet lielākoties ar rokām, tiek pāršķirots un pa dažādiem materiālu veidiem sadalīts pilnīgi viss konteineros atvestais. Atsevišķi tiek nodalīta ne vien plastmasa no metāla un no papīra, bet tiek arī gādāts, lai, piemēram, PET pudeles būtu nodalītas no cietākas plastmasas, kāda bieži tiek izmantota sadzīves un auto ķīmijas iepakojumam. Atsevišķi tiek nodalītas arī dažāda veida plēves, dārzeņu kastes un cita veida iepakojums. Turklāt šķirošanas centrā darbinieki materiālus sadala ne vien pēc to veidiem, bet arī krāsām. Pēc šādas rūpīgas visa iepakojuma pāršķirošanas, dažādie plastmasas frakciju veidi tiek ķīpoti un transportēti tālākai pārstrādei.
Šķiroto plastmasu pārstrādā kā Latvijā, tā arī ārpus tās robežām
Latvijā plastmasu pārstrādā tādi komersanti kā AS “PET Latvija”, SIA “Nordic Plast” un SIA “Clean R” poliolefīnu pārstrādes rūpnīca. Šeit plastmasa tiek drupināta, vairākas reizes mazgāta un tad speciālās iekārtās pārkausēta un pārvērsta plastmasas granulās. Tās ir izejmateriāls jaunu produktu ražošanai. Produktu klāsts, ko var ražot no pārstrādātas plastmasas, ir milzīgs – pārstrādātās plastmasas granulas tiek izmantotas gan jaunu plastmasas iepakojumu ražošanai, gan auto detaļu un to elementu, gan apģērbu, tekstilizstrādājumu un daudzu citu lietu ražošanai.
Rīgā 70% šķirotās plastmasas nonāk pārstrādē
Statistikas dati par Rīgu liecina, ka tie iedzīvotāji, kas ir sākuši šķirot atkritumus, kopumā to dara labi un lielākā šķirotā plastmasas iepakojuma daļa jeb 70% nonāk pārstrādei. Vēl 28% no plastmasas iepakojumiem, kas nav derīgi atkārtotai pārstrādei, tiek novirzīti augstas enerģētiskās ietilpības kurināmā ražošanai. Lielākoties kurināmā ražošanai un dedzināšanai tiek novirzīti tādi plastmasas izstrādājumi kā PET trauki un olu iepakojums, netīrs jogurta, krējuma un līdzīgu produktu iepakojums, kā arī vienreizējie trauki, iepakojums, kas ražots no dažāda veida plastmasas sakausējumiem jeb kompozītmateriāliem, netīras plēves un līmplēves. Apglabāšanā atkritumu poligonā plastmasas iepakojums no dzeltenajiem konteineriem nonāk ļoti retos gadījumos, piemēram reizēs, kad plastmasas iepakojums ir bijis ļoti netīrs un kad dzeltenajā konteinerā iemesti izstrādājumi, kas nav iepakojums – PVC caurules, bērnu rotaļu divriteņi un līdzīgas lietas.
Ceļvedis plastmasas marķējumā
Uz katra plastmasas izstrādājuma ir atrodams marķējums – cipars, kas ietverts produkta reciklēšanu simbolizējošā bultu trijstūrī. Zinot katram plastmasas veidam atbilstošo ciparu, ikviens var saprast, kāds būs konkrētā plastmasas iepakojuma tālākais ceļš funkcionalitātes beigšanās. To vērts izzināt katram, kurš sācis šķirošanu un vēlas to darīt pareizi.
