Atpakaļ Bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes stāsts
Neapēstā pārtika un pārtikas paliekas, istabas augi un dārza atkritumi (BIO) ir vērtīgs resurss, un to efektīva savākšana ir nozīmīga. Tiesa, pilsētnieki BIO dalītu vākšanu aizvien vēl tikai apgūst. To apliecina arī tas, ka 2023. gadā Rīgā no kopumā 67 tūkstošiem atkritumu konteineru, tikai nepilni 3% jeb aptuveni 2000 konteineri bija paredzēti šķirotu BIO vākšanai. Lai situāciju mainītu, ar 2024. gadu BIO dalīta vākšana jānodrošina visā Latvijā, bet pie daudzdzīvokļu namiem Rīgā tā noteikta par obligātu.
Skaidrojam, kas ar šķirotajiem BIO atkritumiem notiek pēc tam, kad tie tiek savākti no mājas pagalmā uzstādītā brūnā konteinera.
Rīgas pašvaldībā savāktie bioloģiski noārdāmie atkritumi tiek nogādāti speciālā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksā ar fermentācijas tuneļiem un bioreaktoru, kas izbūvēts Getliņu poligonā. Te tiek gādāts, lai bioloģiskie atkritumi, kas dabiskos apstākļos sadalītos gadu, pat gadu desmitu ilgā periodā, pārstrādātos 2 mēnešu laikā. Kontrolētā un uzraudzītā pārstrādes procesā tuneļos un bioreaktorā tiek iegūta gāze, kas tālāk tiek izmantota siltumenerģijas un elektrības ražošanai.
Kā notiek pārstrāde
Nonākot bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksā, šķirotie BIO atkritumi tiek ievietoti speciālā fermentācijas tunelī. Kopumā Getliņos ir 32 šādi tuneļi un katrā no tiem var ievietot līdz 500 tonnām BIO atkritumu.
Kad tunelis ir piepildīts, to hermētiski noslēdz un sākas pārstrādes process. Pārstrādes pirmajā posmā, kas ilgst trīs līdz četras nedēļas, BIO atkritumi tiek laistīti ar perkolātu jeb speciālu šķidrumu, kurā ir augsta organisko vielu koncentrācija, kas nodrošina hidrolīzes procesu. Pēc tam izšķīdušās organiskās vielas no BIO masas tiek aizsūknētas uz reaktoriem. Tajos tiek nodrošināts fermentācijas process un notiek gāzes ražošana. Tālāk saražotā gāze tiek attīrīta un aizvadīta uz energobloku, kur tā nodrošina elektrības un siltumenerģijas ražošanu. Visa šī procesa laikā tunelis ir hermētiski noslēgts.
Pēc tam tunelī tiek ievadīts gaiss un sākas biomasas kompostēšana, kas turpinās trīs līdz četras nedēļas. Lai kompostēšanas laikā būtu gādāts par visu baktēriju un sēnīšu iznīdēšanu, tunelī temperatūra tiek paaugstināta līdz pat 70 grādiem pēc Celsija.
Procesam noslēdzoties, pārstrādātā komposta masa nonāk šķirošanas iekārtā, kur no tās atdala plastmasas, stikla un metāla piemaisījumus, savukārt kompostēšanā izmatotais gaiss tiek aizvadīts uz speciāliem filtriem un attīrīts.
Pēc pāršķirošanas iekārtā un kvalitātes pārbaudes, komposts tiek atgriezts atpakaļ apritē kā otrreiz izmantojama izejviela, savukārt no gāzes iegūtā elektrība un siltumenerģija tiek izmantota garšīgo Getliņu tomātu un gurķu audzēšanai.
Efektīvai BIO pārstrādei svarīga ir pareiza šķirošana
Efektīvai BIO masas pārstrādei ir būtiski, lai BIO atkritumi būtu pēc iespējas tīri no dažādiem piemaisījumiem. Tādēļ katram šķirotājam jāsaprot pareizas šķirošanas principi.
Iedzīvotājiem papildu motivējošais faktors šķirošanai ir arī ekonomiskais ieguvums un iespēja samazināt “savas zaļās pēdas” nospiedumu. Proti, šķirotu BIO atkritumu apsaimniekošanas maksa ir mazāka, nekā tā ir par nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanu. Turklāt, pētījumi liecina, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu īpatsvars nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros vidēji ir 30-40%. Tātad, ja ar kārtīgu šķirošanu izdodas no zaļā uz brūno konteineru “pārnest” trešo daļu atkritumu, ietaupījums veidojas vērā ņemams.
Tiesa, jāatceras, ka lētāka ir tikai kārtīgi šķirota BIO apsaimniekošana – ja konteinerā būs būtisks plastmasas, metāla, sadzīves un citu atkritumu piemaisījums, konteiners tiks izvests par tādu pat samaksu, kāda jāmaksā par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Lai izdotos gūt arī finansiālu ietaupījumu, atgādinām būtiskākos BIO šķirošanas noteikumus.
Ko drīkst mest brūnajā BIO konteinerā
Brūnajā konteinerā var mest pārtikas paliekas – bojātus augļus un dārzeņus, svaigu un termiski apstrādātu gaļu, zivis un to atgriezumus, kaulus un asakas, graudaugus, svaigas un termiski apstrādātas olas, kafijas un tējas biezumus, nešķidrus piena produktus, maizi un daudzas citas pārtikas paliekas, kas sabojājušas vai palikušas pāri pēc maltītes pagatavošanas.
Tās izmetot, svarīgi atcerēties, ka brūnajā konteinerā pārtikas paliekas nedrīkst būt izmestas kopā ar iepakojumu – arī ne ar tējas maisiņiem, iepakojuma papīru vai plēvi.
Brūnajā konteinerā var mest arī novītušus ziedus, istabas augus, kā arī dārza atkritumus – nelielus zarus, augus un to saknes, nezāles, nopļautu zāli un sagrābtās lapas.
Kā izmest šķirotus BIO atkritumus?
Brūnajā BIO konteinerā ir kategoriski aizliegts izmest šķirotus BIO atkritumus parastā plastmasas jeb polietelēna maisā. Vislabāk ir pārtikas paliekas un zaļos atkritumus konteinerā ievietot bez jebkāda maisa, taču, ja parocīgāka šķiet BIO šķirošana maisos, vēlams izvēlēties papīra maisu. Svarīgi gan, lai papīra maiss nebūtu balināts, glancēts vai laminēts, un tam jābūt bez plastmasas detaļām. Tāpat BIO šķirošanai un izmešanai brūnajā konteinerā var izmantot biodegradējamos maisus, kuri ir piemēroti kompostēšanai un uz kuru iepakojuma ir atrodams atbilstošs marķējums.
Ja BIO konteinerā tiks iemests parastā plastmasas maisā, atkritumu apsaimniekotājs to, visticamāk vērtēs kā nepareizu konteinera sastāvu un konteineru izvedīs par nešķirotu sadzīves atkritumu maksu. Savukārt dārzu īpašniekiem jāatceras, ka BIO konteinerā nedrīkst mest tūjas un to zarus – šis augs kompostēšanai Getliņu reaktorā nav piemērots un brūnajā konteinerā šķirotiem BIO atkritumiem nav metams.
Pieprasi brūno BIO konteineru arī savai mājai
No 2024. gada BIO atkritumu šķirošana ir pienākums visiem Latvijas iedzīvotājiem. Ja jūsu daudzdzīvokļu mājas pagalmā, līdzās citiem šķiroto atkritumu konteineriem, brūnais BIO konteiners vēl nav uzstādīts, vērsieties pie sava nama apsaimniekotāja un pieprasiet to! Savukārt, ja esat pats sava nama īpašnieks, brūno konteineru bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanai varat pieprasīt savam atkritumu apsaimniekotājam, kas, visticamāk, varēs arī ieteikt jums piemērotāko brūnā konteinera tilpumu un izvešanas biežumu. Privātmājās gan efektīvs un vēl ekonomiski izdevīgāks BIO šķirošanas veids ir kompostēšana.
Brūnā konteinera uzstādīšana un BIO šķirošana ir vēl viens efektīvs veids kā gādāt, lai iespējami liels atkritumu apjoms pārvērstos jaunos resursos, bet rēķins par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu kļūtu mazāks. Un tomēr, vēl labāk par BIO šķirošanu, ir gādāt, lai nopirktā pārtika tiktu apēsta, nevis nonāk atkritumos. Tādēļ, pirms dodoties uz veikalu, pārbaudiet savus krājumus, izveidojiet vajadzīgo lietu sarakstu un izvairieties no nevajadzīgas pārtikas pirkšanas. Noteikti nedodieties uz veikalu badā – izsalkuma sajūta būtiski palielina risku iegādāties daudz vairāk pārtikas, nekā patiesībā vajadzīgs.