Atpakaļ Papīra pārstrādes stāsts
Ilgtspējīgi ražots, apdomīgi lietots un, kad kļuvis neizmantojams, prātīgi ievietots pareizajā konteinerā, papīrs un kartons ir pārstrādājams pat septiņas reizes. Apdrukātās biroja papīra lapas, nevajadzīgās kastes, pakas un makulatūra var pārtapt jaunās, vērtīgās papīra lietās, kas ražotas bez koku ciršanas. Tas gan iespējams tikai tad, ja papīrs ir izmests pareizajā konteinerā.
Skaidrojam, kāpēc papīra šķirošana ir nozīmīga un atklājam papīra atkritumu pārstrādes stāstu.
Laikā no 2009. līdz 2020. gadam no visiem iepakojumu materiāliem Eiropas Savienībā tieši papīra apjoms bija vislielākais – ap 40%. Lai arī tiek uzsvērts, ka aizvien palielinās otrreizējai pārstrādei savāktā un pārstrādātā papīra apjoms – 2021. gadā Eiropā pārstrādāti aptuveni 70% no pārstrādei savāktā papīra – turpina pieaugt arī jauna papīra ražošanas apjomi. Ņemot vērā, ka papīra pamata elements ir celuloze, ir viegli apjaust, ka papīra ražošana nozīmē arī nocirstus kokus. Koksnes izciršanas apjomus papīra ražošanas vajadzībām ir iespējams mazināt, ja notiek efektīva papīra atkritumu šķirošana, savākšana un pārstrāde. Proti, papīra ražošanai nepieciešamo celulozi var iegūt no jau reiz lietota un pareizi apsaimniekota papīra, samazinot vajadzību pēc jaunas celulozes no jauna koka. Tādējādi kaut arī papīra pārstrāde ir energoietilpīgs process, tas tik un tā ir videi draudzīgāks, nekā jauna papīra ražošana. Tiesa, lai tas notiktu, ilgtspējīgi un atbildīgi pret papīru jāattiecas kā ražotājam, tā arī gala produkta lietotājam – iemetot papīru kopējā nešķirotu sadzīves atkritumu konteinerā, tas zaudē iespēju kļūt par izejmateriālu jauna papīra ražošanai.
Kāpēc pārstrādei ir derīgs tikai šķirots papīrs?
Jau minēts – papīra pamats ir celuloze, kas pēc būtības ir organiskas, savstarpēji saistītas šķiedrvielas. Tieši tās gādā, lai papīrs būtu izturīgs un kvalitatīvs. Papīram saskaroties ar mitrumu un netīrumiem, celulozes saistvielas zaudē spēju saglabāt šķiedru struktūru un kopējā papīra stingrība zūd. Mainās arī celulozes īpašības, tādēļ izmirkuša papīra pārstrāde ir teju neiespējama. Tāpat neiespējami un neefektīvi ir pārstrādāt laminētu papīru, kas pēc būtības ir papīrs ar plastmasas pārklājumu. Papīra ražotāja atbildība ir gādāt, lai ražotais produkts būtu derīgs atkārtotai pārstrādei. Savukārt mums – papīra lietotājiem, grāmatu lasītājiem un cilvēkiem, kas mēdz preces saņemt kartona kastēs, ir jāgādā par tā šķirošanu un izmešanu dzeltenajā, dalīti vākta vieglā iepakojuma konteinerā, nevis kopējā plūsmā ar nešķirotiem sadzīves atkritumiem. Diemžēl pētījumi liecina, ka nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros papīra īpatsvars var sasniegt pat 40%, turklāt šis papīrs parasti ir tik netīrs un slapjš, ka tā pārstrāde nav iespējama.
Kā šķirot papīru?
Papīrs, kartons un makulatūra ir viens no tiem materiālu veidiem, kas jāšķiro un jāievieto dzeltenajā vieglā iepakojuma konteinerā kopā ar plastmasu un metālu. Šāda konteinera apsaimniekošana tiek nodrošināta bez maksas, ja vien tajā viss sašķirots pareizi. Ja atkritumu izvedējs konstatēs, ka konteinerā vairāk nekā 20 % sastāva ir sadzīves atkritumi, netīrs iepakojums un līdzīgs neatbilstošs sastāvs, par tā izvešanu būs jāmaksā. Iedzīvotājiem ir jārūpējas, lai viss iepakojums dzeltenajā konteinerā būtu tīrs un sauss, bet dzeltenā konteinera vāks – vienmēr aizvērts, lai konteinerā sašķiroto iepakojumu pasargātu no nokrišņiem un samirkšanas. Kā minēts – sausums un tīrums papīra pārstrādē ir kritiski faktori.
Kādu papīru var mest dzeltenajā konteinerā?
Rīgas pašvaldībā vieglā iepakojuma konteinerā var mest papīra maisiņus, makulatūru, biroja papīru, grāmatas, papīra un kartona iepakojumus, dzērienu un citu produktu kartona iepakojumus, kā arī olu iepakojumus. Turpretim papīra dvieļi un salvetes, taukains, netīrs un slapjš papīrs, laminēts papīrs un spīdīgie dāvanu maisiņi, kā arī vienreizlietojamie papīra trauki nav atkārtoti pārstrādājami, tādēļ pēc lietošanas tie jāmet nešķirotu sadzīves atkritumu konteinerā. Detalizēti visus papīra veidus, ko drīkst mest dzeltenajā konteinerā, rīdzinieki var noskaidrot Rīgas pašvaldības atkritumu šķirošanas ceļvedī.
Vēl viens būtisks faktors, ko jāpatur prātā, ir iepakojuma saplacināšana. Saplacināts iepakojums konteinerā aizņem būtiski mazāk vietas un aiztaupa nepatīkamās situācijas, kad pēc pāris izmestām kastēm, piemājas konteiners jau ir pilns.
Ja pagalmā konteinera nav
Rīgā ir noteikts, ka pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vismaz 5 dzīvokļi, dzeltenajam konteineram iepakojuma šķirošanai ir jābūt uzstādītam obligāti – to paredz pašvaldības saistošie noteikumi. Ja pagalmā dzeltenais konteiners nav uzstādīts, iedzīvotājiem jāvēršas pie sava nama apsaimniekotāja. Savukārt privātmāju iedzīvotāji un juridiskās personas jauktā iepakojuma konteinera uzstādīšana un apsaimniekošana jāpiesaka savam atkritumu apsaimniekotājam.
Papildus tam Rīgā ir izveidoti vairāki publiskie šķirošanas punkti, kuros ikviens var nodot papīra iepakojumu.
Papīra ceļš no dzeltenā konteinera mājas pagalmā
Vieglā iepakojuma jeb dzeltenos konteinerus atkritumu vedēji iztukšo speciāli tam veidotos maršrutos, kuru laikā tiek tukšoti tikai dzeltenie konteineri. Atkritumvedēji visu pareizi šķiroto dzeltenā konteineru sastāvu nogādā dalīti vāktu atkritumu šķirošanas centros. Tur viss iepakojums tiek pāršķirots un sagatavots tālākai transportēšanai uz pārstrādi. Šķirošanas centros daļēji automātiski, bet lielākoties ar rokām, tiek pāršķirots un pa dažādiem materiālu veidiem tiek nodalīts ne vien papīrs no plastmasas un metāla, bet arī gādāts, lai brūnais kartons būtu nodalīts no baltā biroju papīra un makulatūra no citiem papīra veidiem. Tālāk sašķirotais papīrs tiek sapresēts un nogādāts uz pārstrādes vietām gan Latvijā, gan citās valstīs.
Kā vecais papīrs pārtop jaunā?
Latvijā šķirotais un pāršķirotais papīrs tiek transportēts uz tādiem uzņēmumiem kā SIA “Līgatnes papīrs” un SIA “Juglas papīrs”, kas tālāk gādā, lai vecais papīrs pārtaptu jaunos, ikdienā lietojamos papīra izstrādājumos. Pārstrādes sākumā pāršķirotais papīrs tiek ievietots speciālā iekārtā, kurā ar ūdens un ķīmisko vielu palīdzību tas tiek samalts un sadalīts šķiedrās. No iegūtās masas ar magnētiem un sietiem tiek atdalīti dažādi metāli un plastmasas elementi, piemēram, skavas un kniedes. Tālāk šī masa tiek izlieta uz sieta virsmas liekā ūdens novadīšanai un izspiešanai. Nākamais solis ir iegūtās masas karsēšana, līdz tiek iegūts vajadzīgais mitruma līmenis un biezums, kam seko žāvēšana. Pēc tās jauniegūtais materiāls tiek satīts ruļļos, lai tālāk kļūtu par izejmateriālu jaunu produktu ražošanai.
Kā vecais papīrs pārtop jaunā?
Pārstrādājot papīru, tiek ietaupīta koksne un enerģija, kas tiek izmantota papīra ražošanā. Pārstrādājot 1 tonnu papīra, jeb aptuveni 400 iepakojumus ar biroja papīru, var tikt izglābti aptuveni 14-18 koki. Ja padomā, ka pat neliels advokātu birojs, kas katru dienu gatavo un drukā garus līgumus, 400 papīra iepakojumus var iztērēt aptuveni mēneša, pusotra laikā un šādu biroju ar lielu papīra patēriņa apjomu ir tūkstošiem, ir viegli apjaust, cik būtiski mēs varam samazināt mežu izciršanu papīra industrijas vajadzībām.
Būtiski, ka otrreizēji pārstrādātais papīrs var tikt izmantots gan iepakojuma, gan citu papīra izstrādājumu ražošanā, piemēram, avīžu, salvešu, biroja papīra, kartona kastu un citu preču izejmateriālam. Pārstrādes rezultātā iegūto celulozes šķiedru var izmantot arī siltumizolācjias materiālu ražošanā.
Pārstrāde nav iespējama mūžīgi – lietojam papīru atbildīgi
Kopumā celulozes šķiedras ir iespējams pārstrādāt līdz pat septiņām reizēm. Taču katrā makultaūras pārstrādes reizē, saīsinās celulozes šķiedras garums un samazinās materiāla kvalitāte, tādēļ pienāk brīdis, kad pārstrāde vairs nav iespējama. Taču arī 3, 5 un 7 pārstrādes reizes ir daudz, galu galā nešķirotam papīram, kas izmests kopā ar sadzīves atkritumiem, pārstrādes iespējas nav vispār.
Tiesa, vēl pirms papīra izmešanas dalīti vāktā vieglā iepakojuma konteinerā, ir vērts to izmantot pēc iespējas ilgāk un lietderīgāk. Piemēram, papīra loksni ir vērtīgi apdrukāt no abām pusēm, papīra iepakojums ir izmantojams ne reizi vien, bet vēl labas un lasāmas grāmatas ir lietderīgi nodot tālākai lasīšanai “citās mājās”. Savukārt kurpju kastes var pārtapt teicamā drēbju skapja atvilktņu kārtības “organizatorā”. Ieliec atvilktnē kasti sīkajiem apģērba gabaliem, otru – biksēm, trešo – krekliņiem un atvilktnē, kur aizvien drēbju kaudzes sajaukušās un valdījis bardaks, iestāsies kārtība. Šādā veidā, kurpju kastes viegli būs ieguvušas jaunu, vērtīgu pielietojumu, bet jūs iegūsiet kārtību par kuru nebūs jāmaksā – der zināt, ka veikalā “speciālie atvilktņu organizatori”, kas mēdz būt veidoti pēc līdzīgiem principiem, var izmaksāt ne mazums. Tāpat vecā kurpju kaste, radoši izkrāsota vai aplīmēta, var kļūt par glītu dāvanu kasti, kas būs aiztaupījusi liekus tēriņus par speciālām dāvanu iepakojuma kastēm. Iespēju, kā katrs varam rast jaunu pielietojumu papīram, netrūkst. Taču mūsu lielākā atbildība ir iemest papīru pareizajā konteinerā, lai tas iegūst pārstrādes iespējas, nevis nonāk sadzīves atkritumu poligonā.