Atpakaļ Nepārstrādājamu atkritumu stāsts
Mēs mācamies būt videi draudzīgi un gādājam, lai katrs savās mājās radītu iespējami mazu atkritumu apjomu. Gadu gaitā esam iemācījušies šķirot atkritumus un aizvien turpinām apgūt arī jaunu atkritumu veidu šķirošanu. Un tomēr, aizvien, būtiski lielāko atkritumu masu mēs izmetam zaļajos atkritumu konteineros, kas domāti nešķirotiem sadzīves atkritumiem. Tiesa, arī “taisnais ceļš” no mājas pagalma uz Getliņiem nenozīmē, ka viss zaļajā konteinerā izmestais ir lemts apglabāšanai poligonā. Arī nešķirotiem sadzīves atkritumiem ir savs pārstrādes stāsts, ko šeit atklājam.
Rīgā savāktie nešķirotie sadzīves atkritumi tiek vesti uz atkritumu poligonu Getliņi. Vispirms visi šie atkritumi nonāk atkritumu šķirošanas rūpnīcā “Vides resursu centrs”, kas atrodas poligona teritorijā.
Visu kopā samesto atsijā un pēc iespējas virza pārstrādei
Rūpnīcā uz automātiskām līnijām visa no iedzīvotājiem un uzņēmumiem savāktā atkritumu masa tiek pāršķirota, lai rastu vēl atkārtoti izmantojamus resursus. No kopējās atkritumu masas tiek atdalītas PET pudeles, skārda bundžas, melnais un krāsainais metāls, kā arī bioloģiski noārdāmi atkritumi – pēdējā ir apjoma ziņā lielākā atsijātā masa. Katrs no šiem atdalītajiem atkritumu veidiem jeb frakcijām, tālāk tiek nogādāts pārstrādei. Piemēram, atsijātā BIO masa tiek novirzīta siltumenerģijas un elektrības ražošanai speciālā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksā ar fermentācijas tuneļiem un bioreaktoru turpat Getliņu teritorijā. No kopējās atkritumu plūsmas atdalītās plastmasas pudeles, skārda bundžas un melnie metāli tiek novirzīti tālākai pārstrādei katrs uz savu rūpnīcu. Savukārt atsijātā vieglā plastmasa, piemēram pārtikas maisi, tekstils un citi materiāli, atkritumu šķirošanas rūpnīcā tiek sagatavoti augstas enerģētiskās ietilpības kurināmā ražošanai.
Piemēram, atsijātā BIO masa tiek novirzīta siltumenerģijas un elektrības ražošanai speciālā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksā ar fermentācijas tuneļiem un bioreaktoru turpat Getliņu teritorijā.
Arī dedzināšana var būt “jauna dzīve”
No visiem pārstrādes veidiem mazāk ekoloģiskā, tomēr labāka izvēle par atkritumu apglabāšanu poligonā ir to dedzināšana. Tādēļ, pāršķirojot visus nešķirotos sadzīves atkritumus, tiek gādāts, lai lietas, kas ir derīgas dedzināšanai, tiktu novirzītas speciāla kurināmā ražošanai. Kopumā atkritumu reģenerācija jeb dedzināšana Eiropas Savienības valstīs ir salīdzinoši plaši izmantota metode apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanai, taču pēc efektivitātes un ilgtspējas dedzināšana ir viena no pēdējām darbībām atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā, tādēļ šis variants tiek apskatīts tikai gadījumā, ja ar citiem pasākumiem atkritumu samazināšana nav iespējama.
Latvijā no atkritumiem ražots kurināmais jaunu resursu iegūšanai tiek izmantots tikai cementa rūpnīcā SIA “SCHWENK Latvija” Brocēnos. Tā ir aprīkota ar specializētām krāsnīm, kas paredzētas šāda veida kurināmā izmantošanai, tikmēr jebkuram citam atkritumus dedzināt ir kategoriski aizliegts – to nedrīkst darīt arī iedzīvotāji ugunskuros vai savās krāsnīs.
No kopējā masā izmestā pārstrādei var novirzīt līdz pusei atkritumu
Zinātnieki un ražotāji turpina strādāt pie inovatīviem risinājumiem atkritumu efektīvākai pārstrādei un atkritumu apjoma samazināšanai, tomēr esošie rezultāti aizvien ir uzlabojami. Tā Getliņos bāzētajā Vides resursu centrā no kopējās atkritumu masas izdodas atsijāt apmēram pusi materiālu, kas izmantojami tālākai pārstrādei – 2022. gadā tie bija 48%. Savukārt pārējais atkritumu apjoms tiek apglabāts speciāli veidotās biodegradācijas šūnās vai bioreaktora šūnā. Atkritumu pūšanas procesā šūnās rodas dažādas gāzes, no kurām vērtīgākā sastāvdaļa ir metāns. Visa gāze no šūnām tiek izsūknēta un nogādāta automātiskajās gāzes regulēšanas stacijās un tālāk tiek aizvadīta uz energobloku, kur to sadedzina, iegūstot elektrību un siltumu. Tieši šie atkritumu apsaimniekošanas blakusprodukti ļauj augt garšīgajiem Getliņu tomātiem. Savukārt bīstami notekūdeņi jeb infiltrāts, kas rodas apsaimniekojot atkritumus tiek savākts, filtrēts un attīrīts. Pēc tam tas tiek novirzīts uz notekūdeņu attīrīšanas ierīcēm. Tiek pieliktas pūles, lai iespējami liela atkritumu masa tomēr rastu savu “otro dzīvi” jaunos resursos, taču situācija aizvien ir neiepriecinoša.
Atkritumu apjoms pārāk liels
2022. gadā bija novērojams, ka kopējais atkritumu apjoms, kas nonāk Getliņos, samazinās, bet tomēr SIA “Getliņi EKO” poligona kapacitāte varētu būt izsmelta piecu līdz septiņu gadu laikā. Tas nozīmē, ka aktuāls ir jautājums par jauna poligona izveidi, bet tādu pie savām mājām nevēlas neviens no mums. Tādēļ jo īpaši būtiski ir katram aizvien aktīvāk iesaistīties nepārstrādāto atkritumu daudzuma samazināšanā. Svarīgākais ir gādāt par to, lai mēs katrs radām iespējami maz atkritumu – nepērkam lieku, nemetam visu uzreiz ārā – dodam iespēju tām mantām, kas pašiem vairs nav derīgas, pārtapt jaunos priekšmetos. Tostarp pēc iespējas jācenšas ziedot vēl labas mantas un ir aktīvāk jāiesaistās atkritumu šķirošanā. Tikai tā kopīgiem spēkiem ir iespējams samazināt atkritumu apjomu un gādāt, lai Getliņu poligons varētu strādāt pēc iespējas ilgāk.
Jāpiemin, ka kārtīgi šķirotu atkritumu pārstrāde ir ievērojami efektīvāka un lētāka, kas ir ne tikai labi dabai, bet ved arī pie zemāka atkritumu apsaimniekošanas tarifa iedzīvotājiem – vēl viens iemesls katram censties samazināt nepārstrādāto atkritumu daudzumu.
Atkritumu apjoms pārāk liels
Lai arī daudziem šķiet, ka zaļais konteiners nešķirotiem sadzīves atkritumiem ir paredzēts teju visam, tā gluži nav. Nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā var izmest izlietotas autiņbiksītes, saplēstus traukus, putuplastu, izlietotu virtuves foliju, slapjas avīzes, vecas zobu birstes un vēl daudzas citas neizmantojamas, mājsaimniecībā radušās lietas. Taču kopā ar sadzīves atkritumiem konteinerā kategoriski aizliegts izmest bīstamus atkritumus – baterijas, elektroniskās cigaretes un medikamentus. Tāpat sadzīves konteinerā aizliegts izmest būvgružus, lielgabarīta atkritumus un citus priekšmetus, kas var būt bīstami veselībai un videi vai arī bojāt atkritumu konteineru, un tādēļ ir apsaimniekojami atsevišķā veidā.