Atpakaļ Bīstamo atkritumu pārstrādes stāsts
Akumulatori un baterijas, eļļas, šķīdinātāji un krāsu atlikumi, dienasgaismas spuldzes, televizori, datori, ledusskapji, elektriskā zobu birste un visas citas elektroierīces, ir bīstamie atkritumi. Tāpat bīstamie atkritumi ir arī jebkādi medikamenti, dzīvsudraba termometri, ķimikālijas un daudzas citas lietas, ko izmantojam sadzīvē, kas ir viegli uzliesmojošas, sprādzienbīstamas, toksiskas, bīstamas videi, veselībai un dzīvībai. Šādas lietas ir kategoriski aizliegts izmest kopā ar citiem atkritumiem kopējā sadzīves atkritumu plūsmā, turklāt katram no mums ir jāgādā par šādu atkritumu nodalīšanu.
Skaidrojam, kāda ir pareiza bīstamo atkritumu apsaimniekošana un atklājam, kas ar bīstamajiem atkritumiem notiek pēc to dalītas nodošanas.
Jēdziens “bīstamie atkritumi” attiecināms uz atkritumiem, kuru sastāvā esošās vielas un to daudzums, nepareizi apsaimniekojot, var radīt kaitējumu videi, veselībai, īpašumam. Precīzs apraksts par to, kas ir bīstamie atkritumi, kā arī to uzskaitījums, atrodams gan Latvijas Ministru kabineta noteikumos par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus, gan arī Eiropas komisijas regulā Nr. 1357/2014.
Lielākais bīstamo atkritumu apjoms rodas ražošanā – teju 75% no visiem Eiropas Savienībā radītajiem bīstamajiem atkritumiem rodas notekūdeņu attīrīšanā, atkritumu apstrādē, būvniecībā un kalnrūpniecībā. Taču bīstamie atkritumi rodas arī katrā mājsaimniecībā un katrs no mums kļūst par bīstamo atkritumu radītāju brīdī, kad vēlas atbrīvoties no vecā ledusskapja vai televizora, neizlietotajiem medikamentiem vai tukšajām baterijām. Tās, līdzīgi kā akumulatori un lādētāji, satur tādas bīstamas vielas kā svins, kadmijs un dzīvsudrabs. Šīm vielām nonākot kopējā plūsmā ar sadzīves atkritumiem vai dabā, vides ārējo faktoru ietekmē, metālu savienojumi var sadalīties un kaitīgās vielas var nonākt augsnē, gruntsūdeņos un vēlāk arī dzīvnieku un cilvēku organismā. Tieši tāpēc potenciāli bīstamus atkritumus ir īpaši svarīgi nodalīt un nodot pareizi.
Pareiza bīstamu atkritumu nodošana
Ir vairākas iespējas, kā pareizi atbrīvoties no bīstamiem atkritumiem:
- Doties uz speciāli aprīkotu bīstamo atkritumu savākšanas vietu. Rīgā iedzīvotājiem ir izveidoti 8 sadzīves bīstamo atkritumu pieņemšanas punkti, kuros var bez maksas nodot tādus atkritumus kā eļļas, eļļas filtrus, laku un krāsu atkritumus, dzīvsudraba atkritumus, spuldzes, organiskos šķīdinātājus, neizlietotus ārstnieciskos preparātus, ķimikālijas, izlietotas baterijas, printeru un kopētāju izlietotās kasetes un citu piesārņoto taru. Speciāli ierīkotās bīstamo atkritumu pieņemšanas vietās katram atkritumu veidam ir savs konteiners un tie netiek jaukti kopā – dienasgaismas spuldzes tiek vāktas atsevišķi, akumulatori un elektroierīces – citā plūsmā, savs konteiners un sava plūsma ir nodrošināta arī citiem bīstamo atkritumu veidiem.
- Nolietotas sadzīves elektropreces un baterijas var nodot veikalos. Tirdzniecības vietās, kas pārdod elektropreces un elektroierīces, tostarp arī baterijas, ir nodrošināta iespēja ikvienam bez maksas arī nodot savu veco ierīci vai tukšās baterijas. Parasti tam ir ierīkotas atsevišķas tvertnes. Ja elektropreču tirdzniecības vietā šādu speciālu tvertni neredzat – jāvēršas pie pārdevēja. Atgādinām, ka atsevišķi no kopējās nešķiroto atkritumu plūsmas jānodod arī izlietotās elektroniskās cigaretes – tās kategoriski aizliegts izmest kopējā sadzīves atkritumu plūsmā.
- Bezmaksas elektroierīču pieņemšanu nodrošina atkritumu apsaimniekotāji. Gan pašvaldību sludinātie iepirkumi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem, gan arī valsts normatīvais regulējums nosaka, ka atkritumu apsaimniekotājam ir jānodrošina iespēja iedzīvotājiem jeb mājsaimniecībām bez maksas nodot elektroierīces, kas savu laiku nokalpojušas. Tāpat atkritumu apsaimniekotājam ir saviem klientiem jānodrošina iespēju bez maksas atbrīvoties no tādiem bīstamiem atkritumiem kā nolietotās automašīnu riepas – parasti vienam cilvēkam reizi gadā ir tiesības bez maksas nodot vienu veco riepu komplektu jeb četras riepas. Lielākoties atkritumu apsaimniekotāji bīstamo atkritumu pieņemšanu organizē speciāli ierīkotās vietās. Papildus tam tiek organizētas arī dažādas akcijas un kampaņas, kuru laikā tiek ierīkoti mobilie savākšanas punkti, kuros iedzīvotāji sev nevajadzīgās elektroierīces var nodot bez maksas. Par šādām kampaņām vislabāk ir jautāt vai nu savam namu apsaimniekotājam vai atkritumu apsaimniekotājam. Nododot elektroierīces, ir svarīgi atcerēties, ka tās nedrīkst būt izjauktas.
- Medikamentus var nodot aptiekās. Medikamentus, kuriem beidzies derīguma termiņš vai kas kļuvuši nevajadzīgi citu iemeslu dēļ, var nest uz aptieku, kur tie pirkti. Svarīgi gan atcerēties, ka pirms zāļu nodošanas, tās ir jāizņem no iepakojuma – kastītes un tablešu plāksnītēm. Savukārt šķidro medikamentu pudelēm un tūbām ar ziedēm ir jābūt cieši aizskrūvētām.
Bīstamo atkritumu pārstrāde
Bīstamie atkritumi tiek savākti, apstrādāti un, ņemot vērā dažādus faktorus, tālāk novirzīti pārstrādei, otrreizēju izejvielu ieguvei vai apglabāšanai bīstamo atkritumu poligonā. Būtiska savākto bīstamo atkritumu daļa tiek eksportēta uz citām valstīm tālākai pārstrādei. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2021. gadā tika radītas 111 181 tonna ar bīstamajiem atkritumiem. 18 469 tonnas tika pārstrādātas, 4357 tonnas nonāca bīstamo atkritumu poligonā apglabāšanai, bet 9266 tonnas tika eksportētas.
Liela daļa no eksportētajiem bīstamajiem atkritumiem ir paredzēti tālākai pārstrādei. Piemēram, no elektroierīcēm sākotnēji tiek atdalīti vērtīgie metāli, tostarp metāli, kas, sadalīti pa grupām, tiek novirzīti otrreizējai pārstrādei. Savukārt elektroierīču korpusi, tiek sasmalcināti vai sapresēti un, ņemot vērā plastmasas veidu, arī tiek novirzīti tālākai pārstrādei. Ievērojot striktas prasības un noteikumus, daļa no bīstamo atkritumu elementiem var būt novirzīti arī reģenerācijai jeb sadedzināšanai speciālās atkritumu dedzināšanai paredzētās krāsnīs. Latvijā no atkritumiem ražots kurināmais tiek izmantots tikai cementa ražošanas rūpnīcā SIA “SCHWENK Latvija”.
Ko nevar pārstrādāt – apglabā
To bīstamo atkritumu daļu, kas nav pārstrādājama vai izmantojama enerģijas ieguvei reģenerācijas krāsnīs apglabā. Latvijā vienīgais poligons bīstamo atkritumu apglabāšanai ir “Zebrene”, Dobeles novadā. Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu poligons tika izveidots 2011. gadā ar mērķi radīt ES un Latvijas likumu normām atbilstošu, cilvēku veselībai un videi drošu bīstamo atkritumu apglabāšanas poligonu, kas ļaus līdz minimumam samazināt bīstamo atkritumu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Bīstamo atkritumu veidus, ko poligons pieņem, nosaka Ministru kabineta noteikumi. Pirms apglabāšanas, bīstamie atkritumi tiek nosvērti, uzskaitīti, testēti, un sagatavoti apglabāšanai. Viens no veidiem, kā bīstamie atkritumi tiek sagatavoti apglabāšanai, ir to stabilizēšana ar cementu.