• “Mēs katrs kaut kādā veidā ietekmējam klimatu – ar to, kādu pārtiku mēs izvēlamies, kā mēs pārvietojamies, kādās mājās mēs dzīvojam, un tāpēc mums arī ir šī atbildība. Lai mainītu ierastās prakses un paradumus, mums katram ir arī jāpiedalās. Tajā pašā laikā – klimats mainās, ir skaidrs, ka mainīsies gan temperatūras režīmi, gan nokrišņi, un citas lietas, un mums ir jāpielāgojas. Tāpēc ir svarīgi, ka mēs izprotam procesus, kas notiek. Mums katram arī ir idejas, kādā veidā kaut ko uzlabot. Šī ir laba iespēja, kā mēs varam izpaust gan savas bažas, gan savas idejas,” tā uz jautājumu, kāpēc sabiedrība ir jāiesaista politikas veidošanas procesā, atbild viens no iedzīvotāju klimata asamblejas organizatoriem, biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.

5. Oktobris bija otrā no piecām sestdienām, kurās 35 rīdzinieki tikās, lai izglītotos, strādātu darba grupās un 23. novembrī – pēdējās sesijas laikā – nāktu klajā ar konkrētiem priekšlikumiem Rīgas Zaļināšanas plānam 2027.–2031. gadam. Tāpat kā citās iedzīvotāju asamblejās, kas jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem notiek daudzviet pasaulē, iedzīvotāji tika atlasīti tā, lai tiktu pārstāvētas dažādas sociālās grupas gan vecuma, gan izglītības, gan ienākumu līmeņu ziņā.

Kā atzīst eksperti, “iedzīvotāju asambleja”, kā metode ir ļoti piemērota tādu jautājumu risināšanai, kas ir sarežģīti, nonākuši politiskā strupceļā vai polarizē sabiedrību. Ar klimatu un vides jautājumiem saistīto problēmu risināšana iekļaujas šajā spektrā.

• “Iedzīvotāju asamblejas, īpaši klimata jautājumu risināšanai, ir labs instruments, kas veicina sabiedrības līdzdalību un ļauj iedzīvotājiem tieši piedalīties politikas veidošanā. Atšķirībā no ierastajiem citiem sabiedrības līdzdalības formātiem, asamblejas veicina ne tikai iedzīvotāju iesaistīšanos politikas veidošanā, bet arī dialogu starp nozares ekspertiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un iedzīvotājiem, rezultātā tiek stiprināta arī diskusiju kultūra, spēja sadarboties un izprast vienam otru,” uzskata Kristīne Zonberga, Latvijas Pilsoniskās alianses vadītāja.

• “Manā ieskatā sabiedrības iesaiste politikas veidošanā ir ļoti būtiska. Jo īpaši saliedētas sabiedrības politikā”, uzskata Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Jeļena Šaicāne, “Tā palīdz nonākt pie visoptimālākā risinājuma, jo ļauj uzzināt kādas īpašas vajadzības vai specifiskas nianses, kas attiecas uz kādu no grupām, kuru skars pieņemtie lēmumi. Deliberatīvās demokrātijas pasākumi, ko jau vairākus gadus īsteno Kultūras ministrija, ir starptautiski atzīta metode, kas ļauj mums izzināt sabiedrības redzējumu konkrētu jautājumu risināšanai.”

• Tam piekrīt arī Kristīne Zonberga: “Sabiedrības līdzdalība nodrošina, ka pārejas procesi ir iekļaujoši un tiek ņemti vērā dažādu sabiedrības grupu vajadzības, un tiek rasti sabiedrībai pieņemami risinājumi. Un no otras puses – sabiedrība, kas ir tikusi iesaistīta lēmumu pieņemšanā, labāk izprot pārmaiņu nepieciešamību un ir gatavāka pielāgoties jaunajiem izaicinājumiem, vienlaikus uzņemoties arī individuālu atbildību par nepieciešamību arī savu rīcību pamainīt, lai kopīgi veidotu noturību pret klimata pārmaiņām.”

Parasti iedzīvotāju asamblejas veido 25 – 100 cilvēku lielas grupas, kas noteiktā laika periodā izstrādā konkrētus priekšlikumus kādas noteiktas problēmas risināšanai. Dalībnieki tiek izvēlēti pēc konkrētiem kritērijiem, lai maksimāli nosegtu dažādus vecuma, izglītības un ekonomiskos slāņus, izveidojot mini sabiedrības pārstāvniecību. Katrai asamblejai tiek definēta konkrēta tēma, tās izvēlē būtiskāko lomu spēlē divi faktori: aktualitāte un sasaiste ar praktiskām īstenošanas iespējām valsts pārvaldē. Atlasītie dalībnieki saņem konsultācijas un izglītojošus materiālus, lai varētu šajā tēmā iedziļināties. Viņi tiekas 5 – 6 reizes, šīs tikšanās tiek moderētas.  Asamblejas noslēgumā dalībnieki nāk klajā ar konkrētām rekomendācijām.

Rīgas klimata asambleju organizē biedrība “Zaļā brīvība” sadarbībā ar  Rīgas valstspilsētas pašvaldību. Tās fokusā būs jautājumi, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām. Īpaša uzmanība tiks pievērsta četrām tēmām: lietus ūdens plūdu ietekmes mazināšanai, karstumsalu ietekmes mazināšanai, biodaudzveidībai zaļajās teritorijās, kā arī pašvaldības un iedzīvotāju savstarpējai komunikācijai.

• “Šīs četras izvēlētās tēmas izriet no kopējā ietvara, kurā mēs esam definējuši Rīgas zaļās infrastruktūras attīstību. Tās nav izdomātas speciāli asamblejai, mēs ar tām strādātu tāpat. Asambleja sniedz papildu iespēju, izmantojot jaunu metodi, iegūt strukturētu iedzīvotāju skatījumu un, galvenais, konkrētus priekšlikumus, kurus potenciāli arī varam iekļaut Zaļināšanas plānā,” uzsver viens no asamblejas organizatoriem, Rīgas pašvaldības pārstāvis Jānis Ušča.

Pēdējos gados iedzīvotāju asamblejas, kas saistītas ar klimata un vides tēmām, tiek organizētas arvien biežāk –  tās notiek gan valsts, gan reģionālā, gan pilsētu līmenī. Parīzē, Briselē, arī vairākās Itālijas pilsētās šāda formāta konsultēšanās ar sabiedrību ir pat kļuvušas par pastāvīgu lēmumu pieņemšanas formu. 

1. 2020. gadā, kad pēc pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona pieprasījuma tika izveidota Francijas pilsoņu klimata asambleja, tās laikā tika izstrādāti 149 priekšlikumi un tikai trīs no tiem tika noraidīti. Toreiz asambleja izstrādāja priekšlikumus tādās jomās kā pārvietošanās, patēriņš, mājoklis un būves, ražošana un darbs, konstitūcija un pārvaldība, kā arī pārtika un lauksaimniecība. Vairāki no ieteikumiem būtu noderīgi arī Latvijā, piemēram, saistībā ar transportu asamblejas dalībnieki ieteica attīstīt auto koplietošanu, samazināt vilcienu biļešu cenu, izbūvēt jaunus veloceliņus un biežāk izmantot attālinātā darba iespējas.

1. Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā ir notikušas jau četras iedzīvotāju asamblejas, un trīs no tām ir bijušas saistītas ar klimata pārmaiņu tēmu. 2021. gada nogalē Igaunijas Dabas fonds un Zaļā Tīģera fonds organizēja Jaunatnes klimata asambleju. Dalībniekiem bija jāizstrādā priekšlikumi Nacionālās taisnīgās pārejas plānam. Trīs dienu laikā viņi izstrādāja 26 ieteikumus, galvenokārt saistībā ar izglītību un dzīves apstākļu uzlabošanu. Finanšu ministrija akceptēja lielāko daļu no rekomendācijām.
2. 2022. gada pavasarī Tartu pašvaldība sadarbībā ar sociālajiem partneriem rīkoja Klimata asambleju, kas fokusējās uz ieteikumu iesniegšanu ilgtspējīgas pārvietošanās jomā. Četru dienu laikā asamblejas dalībnieki izstrādāja 66 rekomendācijas satiksmes mierināšanai, veloinfrastuktūras uzlabošanai un biodaudzveidības palielināšanai. Lielākā daļa no ieteikumiem tiks ieviesta.
3. 2023. gada rudenī Tallinā notika pirmā Zaļās galvaspilsētas pilsoņu asambleja. Asamblejas dalībnieki izstrādāja 39 priekšlikumus un iesniedza tos pilsētai. “Gan citu valstu pieredze, gan Igaunijas gadījums parāda, ka, sniedzot cilvēkiem pamatzināšanas par kādu tēmu, ļaujot uzklausīt un izvērtēt dažādu grupu viedokļus, dodot laiku un palīdzot, rezultātā mēs iegūstam vienotu kolektīvo pozīciju”, saka Maiu Lauringa (Maiu Lauring), Tallinas Zaļās galvaspilsētas pilsoņu asamblejas galvenā konsultante.

Ja iedzīvotāji tiek iesaistīti lēmumu pieņemšanā, tas palīdz veicināt uzticēšanos publiskās pārvaldes institūcijām un samazināt plaisu starp politikas veidotājiem un sabiedrību, uzsver Kristīne Zonberga. Viņa uzskata, ka tie ir vieni no būtiskākajiem izaicinājumiem, kas rada augsni populismam. “Mērķtiecīgi iesaistot sabiedrību politikas veidošanā un radot pozitīvu pieredzi sadarbībā, tiek veicināta sabiedrības līdzdalības aktivitātes arī citos formātos, kā arī iedzīvotāju atbildība par pieņemtajiem lēmumiem jeb apziņu, ka mēs visi kopā veidojam valsti”, uzsver eksperte.

Plašāku informāciju par asambleju var atrast šeit: Zaļā brīvība – Rīgas iedzīvotāju asambleja.

Rīgas klimata asambleju organizē biedrība “Zaļā brīvība” kopā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību ar Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis” finansējumu projekta “CLIMAS: Pilsoņu iesaistīšanas metožu kopums sabiedrības noturības veicināšanai klimata pārmaiņu kontekstā” ietvaros.