Kokmateriālu pārstrādes ceļš
Koku ierasts skatīt kā vērtīgu materiālu būvniecībai, apdarei, mēbeļu ražošanai un vēl daudzām citām jomām. Koks ierasti daudziem ir arī malka, diemžēl, aizvien kā malku iedzīvotāji mēdz izmantot arī koksnes atkritumus – ne vien nozāģēto baļķu atgriezumus, bet arī mēbeles un koksnes atkritumus no būvniecības. Tas ir nepareizi un pretrunā likumam, jo kokmateriāli nereti ir piesūcināti ar līmēm, krāsām, lakām un citām ķimikālijām, kas, degot parastā krāsnī, rada riskus videi un cilvēka veselībai. Šādu materiālu dedzināšana ir aizliegta un pareizākais risinājums ir nevajadzīgos kokmateriālus nodot atkritumos. Tur, gādājot par pārstrādi, kokmateriāliem tiek dota jauna dzīve un rasts jauns pielietojums. Skaidrojam, kāds ir koksnes atkritumu pārstrādes ceļš.
Vecās paletes, mēbeles, kastes un dēļi no būvniecības ir kokmateriālu atkritumi, kas jānodod atsevišķi no sadzīves atkritumiem. Koksnes atkritumus nekādā gadījumā nedrīkst mest sadzīves atkritumu konteinerā.
Kur likt koksnes un lielgabarīta atkritumus
Ikvienam, arī dzīvokļu īpašniekiem, ir iespēja saskaņot un pasūtīt speciālo lielgabarīta atkritumu konteineru un ar atkritumu apsaimniekotāju vienoties par tā izvešanu. Vēl viens risinājums ir vecās mēbeles, logu rāmjus un grīdas dēļus pašam aizvest uz speciāliem pieņemšanas punktiem. Pierīgā lielgabarīta atkritumus no iedzīvotājiem pieņem, piemēram, speciālā lielgabarīta atkritumu pieņemšanas punktā Getliņu poligonā. Lielgabarīta atkritumus ikviens var nodot arī turpat netālu esošajā SIA “Clean R” būvniecības atkritumu pieņemšanas un pārstrādes centrā “Nomales”.
Cita alternatīva ir izvēlēties komersantu, kas nodrošina lielgabarīta atkritumu izvešanu – šādu pakalpojumu sniedzēju sludinājumu netrūkst. Tomēr šajā gadījumā ir vērts būt uzmanīgam, lai, izvēloties komersantu, kas apsola vecās mēbeles ne vien izvest, bet arī nonest lejā no 5. stāva, “neuzķertos” uz negodprātīgu uzņēmēju, kas, tā vietā, lai mēbeles nogādātu legālā atkritumu pāršķirošanas un pārstrādes vietā, tās neaizvestu uz mežu. Pārliecināties par komersanta legalitāti var Valsts vides dienesta interneta mājaslapā, , ievadot tajā izvēlētā komersanta nosaukumu vai reģistrācijas numura zīmi. Ja izvēlētais komersants meklētājā netiek atrasts, ir pamats bažām, ka tas pakalpojumus piedāvā nelegāli, bez tam atbilstošas atļaujas un licences. Par šādiem komersantiem ir vērts ziņot policijai vai Valsts vides dienestam.
Par kaimiņa veco mēbeļu nepareizu izmešanu maksā visi
Ja kāds savus lielgabarīta atkritumus novieto pie sadzīves atkritumu konteineriem, mājas iedzīvotājiem jārēķinās, ka par to izvešanu maksās pilnīgi visi mājas iedzīvotāji – izmaksas par vecās gultas un sekcijas izvešanu tiek sadalītas uz visiem mājas iedzīvotājiem, arī tiem, kas nekādas mēbeles ārā nav metuši.
Kā notiek koksnes pārstrāde
Koksnes atkritumi, kas nogādāti legālos pieņemšanas punktos, tiek virzīti tālākai pārstrādei. Latvijā koksnes atkritumu pārstrādi nodrošina, piemēram, SIA “Druplat”, kas mēneša laikā pārstrādā līdz pat 2,5 tūkstošiem tonnu koka atkritumu. Uzņēmums gādā par dažādu izmēru koka priekšmetu smalcināšanu šķeldā, savukārt ar spēcīgu magnētu tiek nodrošināts, lai no koksnes masas tiktu atdalīti metāla priekšmeti.
Uzņēmumā tiek šķeldota arī no privātpersonām pieņemtā koksne, tomēr lielāko pārstrādājamo kokmateriālu apjomu veido dažāda veida iepakojums – kastes un paletes, kā arī kokmateriāli no celtniecības un nojaukšanas darbiem.
SIA “Druplat” teritorijā atsevišķās plūsmās tiek sadalīta ar ķimikālijām apstrādātā koksne no “tīrās” un katra no tām tiek šķeldota atsevišķā plūsmā.
Pašlaik liela daļa no šķeldā pārstrādātiem kokmateriāliem arvien tiek tālāk izmantota kā kurināmais speciāli aprīkotās krāsnīs, tomēr aizvien palielinās tā šķeldoto kokmateriālu daļa, kas ir tīra un nonāk atkārtotā ražošanā. No pārstrādātās koksnes tiek ražotas skaidu plāksnes jaunām mēbelēm kā arī briketes.
Vienlaikus turpinās alternatīvu risinājumu meklējumi tālākai koksnes pārstrādei. Arī Latvijā ir uzņēmumi, kas sasmalcinātus koksnes atkritumus izmanto kā pamatni īpašu zālāju audzēšanai – tie ir piemēroti arī stāvām nogāzēm, kur ierastā veidā izsētas zālāja sēklas nespēj ieaugties. Bet pasaules zinātnieki ir raduši iespējas koksnes atlikumus pārstrādāt aviācijas degvielā un tiek meklētas arī citas pārstrādes alternatīvas.
Kā katrs varam darīt labāk
Līdzīgi kā citās jomās, arī koksnes atkritumu gadījumā pats pirmais un svarīgākais atbildīgas saimniekošanas solis ir gādāt, lai koks iespējami ilgi nekļūst par atkritumiem. Tādēļ pirms izmešanas vēl labas mēbeles var piedāvāt iegādāties citiem vai ziedot. Mēbeles var radoši pārveidot jaunās, bet, piemēram, koka paletes var pārtapt par dārza mēbelēm vai ziedu kasti, savukārt vecās mājas koka dēļi restaurēti var iederēties jaunās mājas interjerā vai grīdā.
Ja vecajam kokam nekādu jaunu pielietojumu rast neizdodas, katram no mums ir jāgādā par to, lai vecais koks tiktu atbildīgi nodots atkritumos pie uzņēmumiem, kas kokam mācēs iedot jaunu dzīvi jaunās lietās.
Koku izmantojot būvniecībā, ir vērts pievērst uzmanību ekodizaina principiem (piemēram, atgriezeniskajiem savienojumiem “koks pret koku” u.tml.), kas ļauj kokmateriālus nesabojātus izmantot atkārtoti.