Liels vai mazs, katrs remonts, pārbūve un būvniecība rada atkritumus un reta ir tā reize, kad remontā pāri palikušais ir vērtējams kā sadzīves atkritumi, kas metami parastajā sadzīves atkritumu konteinerā. Lielākoties pēc remonta un būvniecības, starpsienu jaukšanas un ēku demontāžas pāri palikušais ir klasificējams kā būvgruži. Tie jānodod atsevišķi no sadzīves atkritumu plūsmas un atsevišķi tiek īstenota arī dažāda veida būvniecības pārpalikumu pārstrāde jaunos materiālos.

2022. gadā Rīgā 4,25% no visiem savāktajiem atkritumiem bija lielgabarīta atkritumi, bet būvniecības atkritumi jeb būvgruži veidoja vien 0,62% no kopējā apjoma. Kopumā tiek izdalīti trīs veida būvniecības atkritumi –

• materiāli pēc ēku nojaukšanas, kas lielākoties ir betona un dzelzbetona konstrukcijas, ķieģeļi, koka konstrukcijas, flīzes un līdzīgi materiāli;
• materiāli pēc ceļu un ielu remontdarbiem – asfalts, cements ar saistvielām, bitums un noraktā zeme;
• bīstami būvniecības materiāli, piemēram, azbestu saturošs šīferis.

Uzņēmumi, kas specializējas būvniecības materiālu apsaimniekošanā, šķirošanā un pārstrādē ir raduši jaunas dzīves iespējas teju katram no šiem materiālu veidiem. Lai tā sekmīgi tiktu īstenota, ir tikai dažas būtiskas lietas, kas jāatceras katram remonta un pārbūves veicējam.

1. Saudzīgi demontēto piedāvā kā materiālu nevis radi atkritumus

Arī būvniecībā ne viss, kas pašam vairs nav vajadzīgs ir jāpārvērš par atkritumiem – Latvijā arvien aktīvāk darbojas remontlietu un būvmateriālu maiņas punkti. Tās ir vietas, kur ikviens var nogādāt un bez maksas atstāt sev nevajadzīgas lietas, kas vēl ir derīgas izmantošanai. Flīzes, spoguļi, neizlietoti tapešu ruļļi, vecā, bet aizvien vēl labā santehnika, kas pašam vairs nav derīga, var būt tieši tā lieta, ko savam remotam meklē kāds cits. Tāpat labās, bet pašam nevajadzīgās lietas, jauniem saimniekiem var piedāvāt dažādās labu lietu apmaiņas grupās sociālās saziņas platformās.

Tikai materiālus, kas ir bojāti un nav derīgi tālai lietošanai ir jēgpilni nodot atkritumu apsaimniekotājam. 

2. Būvniecības atkritumus nedrīkst mest sadzīves atkritumu konteinerā

Būvniecības atkritumi tiek apsaimniekoti atsevišķi no kopējās sadzīves atkritumu plūsmas, tādēļ vēl pirms remonta sākšanas ir jāparūpējas par atsevišķu būvniecības un lielgabarīta atkritumu konteineru. Parastajā piemājas sadzīves atkritumu konteinerā drīkst mest tikai tādus būvniecības atkritumus kā tapetes, līmlentes un smilšpapīrs, izlietoti krāsošanas darbu piederumi, vecās santehnikas caurules, netīras, noputējušas plēves, ūdens emulsijas krāsu bundžas un līdzīgi remonta atkritumi. Taču kategoriski ir aizliegts sadzīves atkritumu konteinerā mest lielgabarīta priekšmetus – vecās durvis un logus, rīģipša plāksnes, ķieģeļus, krāsas uz šķīdinātājubāzes un līdzīgus remonta pārpalikumus. Tie pēc sava sastāva nav sadzīves atkritumi un jāapsaimnieko atsevišķi. Turklāt daudzi būvniecības atkritumi, tostarp ķieģelis, betons, flīzes un grīdas dēļi ir smagi atkritumi, kas var sabojāt gan konteineru, gan  atkritumu savācēja tehniku. Par neatbilstošu atkritumu izmešanu sadzīves atkritumu konteinerā vai lielgabarīta atkritumu patvaļīgu novietošanu pie konteinera ir paredzēts sods, kas rezultātā noteikti izmaksās dārgāk, nekā speciāla būvgružiem paredzēta konteinera pasūtīšana.

Visvienkāršāk un drošāk ir konteineru pasūtīt pie sava atkritumu apsaimniekotāja. Pat ja uzņēmums pats nenodarbojas ar lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanu, tas ieteiks legālu un tieši konkrētajam gadījumam piemērotāko risinājumu. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kas plāno remontu, ir vērts vispirms sazināties arī ar sava nama apsaimniekotāju, kas var ieteikt labāko risinājumu būvgružu izvešanai.

                3. Remontā un būvniecībā obligāti jānodala bīstamie atkritumi

Remontā un būvniecībā var rasties arī bīstamie atkritumi – tas īpaši attiecināms uz šķīdinātajiem, azbestu saturošo šīferi, kas aizvien atrodams uz daudzu namu jumtiem un  dienasgaismas spuldzēm. Šādi atkritumi ir nododami tikai īpašās vietās, kas paredzētas bīstamo atkritumu pieņemšanai.

Uzmanīgam jābūt demontējot bīstamos materiālus, piemēram, veco šīfera jumtu. Drupinot šīferi, kopā ar putekļiem rodas asbesta šķiedras, kas izplatās gaisā. Tādas saelpojoties, cilvēks var iedzīvoties nopietnās veselības problēmās, arī onkoloģiskās saslimšanās. Lai sevi pasargātu, demontējot šīferi obligāti ir jālieto respirators. Nekādā gadījumā nedrīkst azbestu saturošu šīferi smalcināt ar rokām un to aizliegts mest arī kopējā būvniecības atkritumu konteinerā, tāpat kā ir aizliegts veco šīferi izmantot, piemēram, piemājas piebraucamā ceļa stiprināšanai. Ja ir darīšana ar šīferi, pareizākais risinājums ir pēc demontāžas to iepakot plēvē, novietot atsevišķi no pārējiem būvniecības atkritumiem un izsaukt uzņēmumu, kas nodarbojas ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Alternatīva ir bīstamos atkritumus pie attiecīgā bīstamo atkritumu apsaimniekotāja nogādāt pašu spēkiem.

             4. Būvniecība un lielgabarīta konteiners ir jāsaskaņo

Saskaņā ar Būvniecības likumu un  Ministru kabineta noteikumiem Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” jebkura būvniecība un pārbūve ir jāsaskaņo atbildīgajās pašvaldības iestādēs. Tāpat saskaņošana nepieciešama arī lielgabarīta konteinera uzstādīšanai. Tikai pēc tam, kad atļaujas darbiem saņemtas, var sākties arī demontāža, remonts un būvniecība.

Kā notiek būvgružu apsaimniekošana

Būvniecības atkritumi vispirms tiek nogādāti uz lielgabarīta atkritumu šķirošanas punktiem. Pierīgā tāds ir poligonā Getliņi, turpat netālu ir arī SIA “Clean R” būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs “Nomales”, kā arī citas vietas, kas specializējas tieši būvgružu apsaimniekošanā. Šķirošanas centrā visi lielgabarīta konteinerā samestie būvgruži uz automatizētām šķirošanas līnijām tiek sašķiroti pa frakcijām – koks tiek atdalīts no cementa un akmeņiem, stikls no metāla un tamlīdzīgi. Šādos šķirošanas centros kopā ar salīdzinoši nelielo būvgružu apjomu, ko piegādā privātpersonas, tiek pāršķiroti un pārstrādāti arī ceļu būvniecības atkritumi un būvgruži no lielajiem būvniecības objektiem.

Uz specializētām šķirošanas līnijām, kas drupina, smalcina un sijā, lielā būvgružu masa tiek sadalīta. Atsevišķā plūsmā tiek novirzīti un tālāk sadrupināti akmeņi, kas faktiski uzreiz var iegūt arī jauna produkta statusu. Akmeņi tiek drupināti dažāda izmēra šķembās, kas turpat ir arī nopērkamas un izmantojamas, piemēram, augsnes pacelšanai un piebraucamā ceļa stiprināšanai. Šādas šķembas ir lētāk izvēlēties arī tiem, kuri nolēmuši pie mājas veidot gabiona žogu – akmeņi metāla restēs izskatīsies gluži tāpat kā no jauna izraktie, bet būs ievērojami lētāki.

Tāpat atsevišķā plūsmā tiek nosijāta augsne, kas, līdzīgi kā šķembas, ir izmantojama augsnes pacelšanai un ceļa stiprināšanai. No kopējās būvgružu masas tiek atdalīts arī metāls un koks, kas katrs tiek novirzīts tālākai pārstrādei – smalcināšanai un pārkausēšanai vai šķeldošanai. Tikai tie būvgruži, kas pēc šķirošanas un sijāšanas ir novērtēti kā pārstrādei nederīgi, tiek nogādāt apglabāšanai atkritumu poligonā.

Būvējot, remontējot un demontējot ir vērts šķirot

Tiem, kas būvē un remontē vērts zināt, ka apdomīgāk un lētāk ir būvniecības atkritumus jau sākotnēji pašam šķirot – akmeņus, ķieģeļus un dzelzsbetona daļas kraujot vienā konteinerā, bet koksni lielos daudzumos – atsevišķi. Šādu šķirotu būvniecības atkritumu nodošana ir lētāka. Turklāt kārtība var nest arī praktisku labumu – līdzīgi kā skapī kārtīgi salocītas drēbes aizņem mazāk vietas, nekā nevīžīgi sastūķētās, arī konteinerā var ievietot lielāku būvmateriālu apjomu tos kārtīgi saliekot, nevis sametot. Tādējādi kārtīgums būvniecībā un demontāžā ļauj ar katru konteineru izvest krietni lielāku būvgružu apjomu un maksāt mazāk.

Mēs visi kopā un katrs atsevišķi rūpējamies par vidi, kurā dzīvojam, tādēļ ir vērts gādāt, lai radām mazāk atkritumu un lietas iegūst jaunu dzīvi jaunā veidolā.