Rīgā ir novietoti aptuveni 67 tūkstoši atkritumu konteineru, no tiem 18 tūkstoši ir dzeltenie konteineri papīra, plastmasas un metāla iepakojuma šķirošanai, 7500 konteineru ir šķirotam stikla iepakojumam, bet aptuveni 2000 brūnas krāsas konteineri izvietoti bioloģiski noārdāmiem jeb pārtikas un “zaļajiem” atkritumiem – novītušiem ziediem, istabas augiem un dārza atkritumiem. Dažādajos šķirošanas konteineros samestajam, ir dažāds arī tālākais ceļš. Noskaidrojam, kāds tas ir.

Vispirms gan par to, kāds ir tālākais ceļš tiem atkritumiem, kas samesti “parastajos” nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros. Tādu konteineru pagaidām Rīgā ir visvairāk – aptuveni 40 tūkstoši vienību. Latvijā viens iedzīvotājs gadā saražo teju500 kilogramus atkritumu – 2021. gadā mēs katrs radījām 461 kilogramu un pašlaik lielākā šo atkritumu daļa – ap 66% – nonāk tieši nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros.

Atkritumu tālākais ceļš no nešķiroto sadzīves atkritumu konteinera

Rīgā savāktie nešķirotie sadzīves atkritumi tiek vesti uz atkritumu poligonu Getliņi. Vispirms visi šie atkritumi nonāk atkritumu šķirošanas rūpnīcā “Vides resursu centrs”, kas atrodas poligona teritorijā. Rūpnīcā ar automātiskām līnijām atkritumu masa tiek pāršķirota, lai rastu vēl atkārtoti izmantojamus resursus. Pāršķirošanas procesā tiek atdalītas PET pudeles, skārda bundžas, melnais un krāsainais metāls, kā arī bioloģiski noārdāmi atkritumi – pēdējā ir apjoma ziņā lielākā atsijātā masa. Katrs no šiem atkritumu veidiem jeb frakcijām, tālāk tiek nogādāts pārstrādei – katrs uz savu pārstrādes rūpnīcu.

Šķirošanas rūpnīcā atsevišķi tiek atsijāta arī vieglā plastmasa, tekstils un citi materiāli, kas tālāk tiek sagatavoti kurināmā ražošanai.

Atkritumu reģenerācija jeb dedzināšana Eiropas Savienības valstīs ir salīdzinoši plaši izmantota metode apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanai, taču pēc efektivitātes un ilgtspējas dedzināšana ir viena no pēdējām darbībām atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā un būtu izmantojama tikai gadījumā, ja ar citiem pasākumiem atkritumu samazināšana nav iespējama.

Latvijā no atkritumiem ražots kurināmais jaunu resursu iegūšanai tiek izmantots tikai cementa rūpnīcā SIA “SCHWENK Latvija” Brocēnos. Tā ir aprīkota ar specializētām krāsnīm, kas paredzētas šāda veida kurināmā izmantošanai, tikmēr jebkuram citam atkritumus dedzināt ir kategoriski aizliegts – to nedrīkst darīt arī iedzīvotāji ugunskuros vai krāsnīs.

2022. gadā Rīgā par specializēto kurināmo tika pārstrādāti aptuveni 13% no visiem sadzīves atkritumiem.

No kopējās atkritumu masas Vides resursu centrā izdodas atsijāt apmēram pusi materiālu, kas izmantojami tālākai pārstrādei – 2022. gadā tie bija 48%. Pārējais tiek apglabāts speciāli veidotās biodegradācijas šūnās vai bioreaktora šūnā. Atkritumu pūšanas procesā rodas dažādas gāzes, no kurām vērtīgākā sastāvdaļa ir metāns. No šūnām gāze tiek izsūknēta un nogādāta automātiskajās gāzes regulēšanas stacijās un tālāk tiek aizvadīta uz energobloku, kur to sadedzina, iegūstot elektrību un siltumu. Tieši šie atkritumu apsaimniekošanas blakusprodukti ļauj visu gadu augt garšīgajiem Getliņu tomātiem.

Apsaimniekojot atkritumus, rodas arī bīstami notekūdeņi jeb infiltrāts, kas tiek savākti, filtrēti un attīrīti, pēc kā tos novirza uz notekūdeņu attīrīšanas ierīcēm.

2022. gadā bija novērojams, ka kopējais atkritumu apjoms, kas nonāk Getliņos samazinās. Tomēr – SIA “Getliņi EKO” poligona kapacitāte pie šiem atkritumu ražošanas tempiem tiks izsmelta tuvāko gadu laikā. Tas nozīmē, ka aktuāls ir jautājums par jauna poligona izbūvi, bet tāda parādīšanos pie savām mājām nevēlas neviens. Tādēļ jo īpaši būtiski ir gādāt par to, lai katrs radām iespējami maz atkritumu – nepērkam lieku, nemetam visu uzreiz ārā – dodam iespēju tām mantām, kas pašiem vairs nav derīgas, pārtapt jaunos priekšmetos, ziedojam labas un izmantojamas lietas, kā arī iesaistāmies atkritumu šķirošanā. Tikai tā iespējami liels atkritumu apjoms iegūs otru dzīvi, bet Getliņu poligona darbības ilgumu būs iespējams pagarināt.

Ko drīkst izmest nešķirotu sadzīves atkritumu konteinerā?

Nešķiroto sadzīves atkritumu konteinera var izmest teju visu – izlietotas autiņbiksītes, saplēstus traukus, putuplastu, izlietotu virtuves foliju, slapjas avīzes, vecas zobu birstes un vēl daudzas citas neizmantojamas, mājsaimniecībā radušās lietas. Taču konteineros kategoriski aizliegts izmest bīstamus atkritumus – arī baterijas un elektroniskās cigaretes. Tās jānodod speciālos šo produktu pieņemšanas punktos – tādi izvietoti arī daudzās tirdzniecības vietās, kur šīs lietas pārdod. Atliek vien atcerēties, ka, dodoties uz veikalu pēc jaunām baterijām, jāpaņem līdzi vecās, lai tās var videi draudzīgi izmest. Tāpat nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros nedrīkst izmest medikamentus – tie jānodod atpakaļ aptiekā. Sadzīves atkritumu konteinerā kategoriski aizliegts izmest arī būvgružus, piemēram vecas flīzes un santehniku, elektroierīces un līdzīgus priekšmetus, kas var būt bīstami veselībai un videi, vai bojāt atkritumu konteineru un ir apsaimniekojami atsevišķi.

Atkritumu tālākais ceļš no dzeltenā šķiroto atkritumu konteinera

Dzeltenais konteiners paredzēts sausam papīra, plastmasas un metāla iepakojumam, turklāt šeit uzsvars ir uz vārdu “sausam”. Tālākai pārstrādei iepakojums ir derīgs tikai tad, ja ir sauss un tīrs no pārtikas paliekām. Jo īpaši svarīgi tas ir papīram, kas izmircis un netīrs tālākai pārstrādei nav derīgs. Būtiski, ka atkritumu apsaimniekotājs tālākai pārstrādei vedīs tikai tādu dzeltenā konteinera sastāvu, kas ir tīrs. Ja tajā tiks konstatēts sadzīves vai citu atkritumu piemaisījums, konteinera sastāvs tiks nogādāts Getliņos. Svarīgi atcerēties, ka pareizi šķirota sausā iepakojuma konteineru apsaimniekošana iedzīvotājiem tiek nodrošināta bez maksas. Turpretim, ja konteinerā tiek konstatēts neatbilstošs sastāvs – vairāk nekā 20% satura veido netīrs un slapjš iepakojums, sadzīves atkritumi un tamlīdzīgi, iedzīvotājiem par tā izvešanu būs jāmaksā.

Vēl viens būtisks fakts – iepakojums ir viegls, taču apjomā liels, tādēļ var gadīties, ka, izmetot dažas kurpju kastes un ūdens pudeles, nupat iztukšotais dzeltenais konteiners ir jau pārpildīts. Lai tā nenotiktu ir svarīgi pirms izmešanas iepakojumu saplacināt – tā konteinerā varēs ievietot daudz vairāk.

Dzeltenos konteinerus atkritumu apsainiekošanas uzņēmumi iztukšo speciālos maršrutos, kuru laikā tiek tukšoti tikai dzeltenie konteineri. Mašīnas, kurās dzeltenie konteineri tiek iztukšoti, parasti izskatās tieši tā pat, kā tās, kas brauc pakaļ nešķirotiem sadzīves atkritumiem, tomēr to maršruts un savāktā iepakojuma tālākais ceļš ir pilnīgi citāds.

Atkritumvedēji dzelteno konteineru sastāvu nogādā speciālos šķirošanas centros, kur viss šis iepakojums tiek pāršķirots un sagatavots tālākai transportēšanai uz pārstrādi. Šķirošanas centros daļēji automātiski, bet lielākoties ar rokām tiek pāršķirots pilnīgi viss no konteineriem atvestais. Atsevišķi tiek nodalīta ne vien plastmasa no metāla un no papīra, bet arī gādāts, lai, piemēram, kartons būtu nodalīts no baltā papīra, bet makulatūra no pārējā, tāpat kā tiek gādāts, lai PET pudeles būtu nodalītas no cietākas plastmasas – piemēram, lielajām sadzīves ķīmijas pudelēm un līdzīgi. Pēc šādas rūpīgas iepakojumu pāršķirošanas, dažādie frakciju veidi tiek ķīpoti un transportēti tālākai pārstrādei uz uzņēmumiem gan Latvijā, gan arī ārpus tās. Savukārt tas iepakojums, kas pāršķirošanas centros atzīts par pārstrādei nederīgu tiek nogādāts uz Getliņiem.

Metāla tālākais ceļš

Pēc šķirošanas centriem metāls turpina savu tālākās pārstrādes ceļu uz tādiem uzņēmumiem, kā, piemēram, SIA “Tolmets” vai  SIA “ALL Recycling”, kur to smalcina un sagatavo jaunai pārkausēšanai. Metāls ir viens no tiek materiāliem, kas ir pārstrādājams teju bezgalīgi daudz reižu – tas nezaudē savu kvalitāti un var pārdzimt neskaitāmos jaunos priekšmetos.

• Kādu metālu drīkst izmest dzeltenajā konteinerā

Svarīgi atcerēties, ka dzeltenajā konteinerā drīkst izmest tikai metāla iepakojumu, kas lielākoties ir dzērienu skārdenes un konservu kārbas. Dzeltenajā konteinerā var izmest arī dažādus flakonus – piemēram, no matu lakas, bet svarīgi gādāt, lai flakons patiešām būtu tukšs. Savukārt vecajām pannām un katliem, tāpat kā uzgriežņu atslēgām un drātīm, dzeltenais konteiners nav paredzēts – tās jānodod atsevišķi kā metāllūžņi.

Par to, kāds pēc šķirošanas centra ir papīra un plastmasas tālākais pārstrādes ceļš, lasi šeit.

Šķirota stikla tālākais ceļš no konteinera

2022. gadā stikla iepakojums sastādīja aptuveni 6% no visa savāktā atkritumu apjoma Rīgā. Galvaspilsētā šķirotam stikla iepakojumam – pudelēm un burkām – nav noteikta vienota konteineru krāsa – tie var būt gan zili, gan zaļi, dažkārt arī melni. Iedzīvotājiem ir būtiski pievērst uzmanību konteineru uzlīmēm, lai pārliecinātos, ka zaļais konteiners, kas izskatās gluži tāpat kā līdzās esošais nešķiroto sadzīves atkritumu konteiners, patiešām ir paredzēts šķirotam stiklam.

Tāpat svarīgi atcerēties, ka šķirota stikla konteineros var mest tikai stikla iepakojumu – pudeles un burkas, kas var būt gan veselas, gan saplēstas. Konteinerā kategoriski aizliegts izmest spoguļus, stikla traukus un vāzes, logu stiklu, māla izstrādājumus un porcelānu. Ja šādas lietas jāmet ārā, tad tas jādara sadzīves atkritumu konteinerā. Taču, pirms izmešanas tomēr vērts paskatīties, vai manta patiešām nav derīga – varbūt to var kādam atdāvināt, nodot labdarībai, vai kādam jaunrades projektam, kur no vecā stikla var tikt izgatavota pat māksla!

Pēc savākšanas stikla iepakojums tiek nogādāts uz pārstrādi. Latvijā tādu veic, piemēram, SIA “Priekuļu bloks”. Attīrīts no piemaisījumiem, sadalīts pa krāsām un citiem parametriem, stikls tiek pārkausēts jaunās burkās, pudelēs un citos materiālos. Līdzīgi kā metāls, arī stikls ir pārstrādājams teju neskaitāmas reizes. Tādēļ ir jo īpaši svarīgi gādāt, lai šis resurss atkal un atkal iegūst otru dzīvi, nevis kopā ar nepārstrādājamiem atkritumiem nonāk atkritumu poligona kalnā.

Šķiroto bioloģiski noārdāmo atkritumu tālākais ceļš no brūnā konteinera

Atšķirīgs ir tālākais ceļš bioloģiski noārdāmajiem (BIO) atkritumiem, kurus Rīgā šķiro brūnajos konteineros. Šķiroti bioloģiski noārdāmi atkritumi ir pārtikas paliekas – augļi un dārzeņi, svaiga un termiski apstrādāta gaļa, kauli un asakas, graudaugi, svaigas un termiski apstrādātas olas, kafijas un tējas biezumi, nešķidri piena produkti, maize un daudzi citi. Tāpat brūnajā konteinerā var mest novītušus ziedus, istabas augus, kā arī dārza atkritumus – nelielus zarus, augus un to saknes nezāles, nopļautu zāli un sagrābtas lapas.

BIO šķirošana rīdziniekiem ir salīdzinoši jauna – Rīgā pirmie brūnie konteineri parādījās vien 2020. gadā un patreiz šķirota BIO apjoms veido vien aptuveni 2% no kopējā atkritumu apjoma. Taču sagaidāms, ka pakāpeniski brūno konteineru pie mājām parādīsies aizvien vairāk un BIO šķirošana ir nozīmīgs veids, kā gādāt par vides saudzēšanu.

Rīgas pašvaldībā savāktie bioloģiski noārdāmie atkritumi tiek nogādāti speciālā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksā ar fermentācijas tuneļiem un bioreaktoru, kas 2021. gadā izbūvēts Getliņu poligonā. Tuneļos BIO masa sadalās 2 mēnešu laikā, izstrādājot biogāzi, kas tālāk tiek izmantota siltumenerģijas un elektrības ražošanai. Vēl viens šīs pārstrādes produkts ir tehniskais komposts, kas tiek izmantots poligona iekšējām vajadzībām. 

Ņemot vērā, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu īpatsvars nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros vidēji ir 30-40%, ir būtiski gādāt par BIO atkritumu šķirošanu. Tas ne vien sekmēs videi draudzīgāku atkritumu apsaimniekošanu, bet ir arī iedzīvotājiem finansiāli izdevīgāk – labi šķirota BIO izvešana ir lētāka, nekā nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošana.

Šķirota tekstila tālākais ceļš no konteinera

Katru gadu 3–5% no poligonos apglabājamā atkritumu apjoma veido tekstils – apģērbs, apavi un mājas tekstils, kas izmests sadzīves atkritumos. Lai situāciju mainītu un tekstila materiāliem būtu iespējami ilgs lietošanas cikls, arī tekstils tiek šķirots. Jau vairākus gadus aizvien palielinās to daudzdzīvokļu māju un publisku vietu skaits, kur uzstādīti speciāli konteineri tieši tekstila šķirošanai.

Tekstila konteiners ir paredzēts tīram, sausam un lietošanai vēl derīgam apģērbam, apaviem un mājas tekstilam – palagiem, dvieļiem, aizkariem un līdzīgiem tekstila izstrādājumiem. Izmetot apavus ir svarīgi, lai kopā ir abi apavi no pāra. Lai tekstilu nesabojātu mitrums, bet viena pāra apavi “nepazustu” viens no otra, konteinerā tekstilu ieteicams ievietot cieši aizsietā maisā.

Speciālajā tekstila konteinerā nedrīkst ievietot netīrus, saplēstus un lietošanai nederīgus tekstila izstrādājumus – tie jāmet pie nešķirotajiem sadzīves atkritumiem.

Tekstila šķirošanas konteinerā savāktie materiāli tiek aizvesti uz šķirošanas centru, kurā tiek veikta tekstila pāršķirošana, sadalot tos atbilstoši materiālu veidiem, kvalitātei un tālākās izmantošanas iespējām. Lielākā daļa tekstila nonāk otrreizējā apritē – kvalitatīvais apģērbs, apavi un mājas tekstils tiek novirzīts atkārtotai lietošanai. Lietošanai nederīgais pārtop par, piemēram, industriālām lupatiņām vai tam tiek rasts cits risinājums. Savukārt netīrs, tālākai pārstrādei nederīgs tekstils tiek nogādāts atkritumu poligonā.

Kurā konteinerā mest elektroierīces un iekārtas?

Tāpat kā bīstamos atkritumus, arī elektriskās un elektroniskās iekārtas – gludeklis, tosteris, veļasmašīna, televizors, ledusskapis un daudzas citas – nedrīkst mest nedz sadzīves, nedz nevienā no minētajiem šķiroto atkritumu konteineriem.

Šīs ierīces ir veidotas no dažādiem materiāliem – sākot ar dārgmetāliem un plastmasu, beidzot ar toksiskiem metāliem, tāpēc ir būtiski elektroierīces nodalīt atsevišķi no citiem sadzīves atkritumiem.

Ja elektroierīce patiesi vairs nestrādā un to nevar nodot, piemēram, labdarībai, tad tā vedama uz publiski pieejamiem šķirošanas punktiem vai arī tās izvešana atsevišķi jāpiesaka savam atkritumu apsaimniekotājam. Tāpat  Rīgā tiek organizētas akcijas, kurās elektroierīces tiek bez maksas savāktas, lai tās tālāk nogādātu pārstrādei.

Latvijā pārstrādes iespējas ir nepietiekamas, tādēļ šīs iekārtas un ierīces lielākoties tiek eksportētas pārstrādei uz citām valstīm.

Rīdzinieki aizvien labāk atpazīst konteinerus un šķiro

Ar katru gadu rīdzinieki kļūst aizvien atbildīgāki šķirotāji – ja 2020. gadā no visiem atkritumiem šķiroti bija vien aptuveni 19%, tad 2023. gada sākumā tie bija jau 30%. Tiesa, aizvien ir uzlabojama šķirošanas kvalitāte – nereti ir gadījumi, kad atkritumu apsaimniekotāji spiesti konstatēt, ka līdzās kārtīgi sašķirotam materiālam, samesti arī sadzīves atkritumi. Tas liedz dzeltenā konteinera sastāvu nogādāt tālākai šķirošanai un pārstrādei, tā vietā viss konteinera saturs kopā ar nešķirotiem sadzīves atkritumiem nonāk poligonā. 

Līdzīga situācija ir arī reizēs, kad atkritumvedējs konstatē, ka šķirotam stiklam paredzētajā konteinerā ir vairāk sadzīves atkritumu nekā stikla. Tieši šīs ir reizes, kad pilnīgi visi šķirotie konteineri tiek sagāzti vienā mašīnā. Savukārt, ja šķirots kārtīgi, katram konteineram pakaļ brauc cits atkritumvedējs, lai gādātu par šķiroto atkritumu tālāku pārstrādi. Tādēļ iedzīvotājiem ir vērts ne vien pašiem turpināt pilnveidot savus šķirošanas paradumus, bet uzmanīt arī kaimiņus – pietiek ar vienu neapzinīgo, kas savus sadzīves atkritumus izmet dzeltenajā konteinerā, lai visas mājas kārtīgais darbs būtu “vējā”. Ja šķirošana šķiet sarežģīta – vienmēr var meklēt atbildi Rīgas Domes sagatavotajā atkritumu šķirošanas ceļvedī vai arī vērsties pie sava atkritumu apsaimniekotāja.

Rīdziniekiem der zināt, ka saskaņā ar Rīgas attīstības programmu 2022. – 2027. gadam, līdz 2027. gadam dalīto vākto atkritumu apjomam jāpalielinās līdz 55% no kopējā atkritumu apjoma. Tas nozīmē, ka šķirošanas māka ir jāapgūst un to var un vajag darīt jau šodien. Kā papildus stimuls var būt finansiālais labums – par pareizi šķirotu atkritumu izvešanu nav jāmaksā.

Un tomēr – vēl svarīgāk par pareizu šķirošanu ir atkritumu neradīšana. Miskastē nav jānonāk lietām, kas vēl ir lietošanai derīgas. Tādēļ katram ir vērts, pirmkārt, padomāt, vai veikalā netiek nopirkts vairāk, nekā iespējams apēst un mugurā uzvilkt, bet, otrkārt, ja pašam laba lieta vairs nav vajadzīga, pirms nešanas uz konteineru, to vērts piedāvāt radam, draugam vai labdarībai.