Atpakaļ Kā veicināt lietu labošanu? Pieredze no Boloņas
2026. gada maijā VIBE (Valuing Impact through Behavioural Engagement) projekta ietvaros Rīgas Enerģētikas aģentūra viesojās Boloņā, lai iepazītu REPper projekta pieredzi un praktiskus risinājumus labošanas, atkārtotas izmantošanas un aprites ekonomikas attīstībai. Trīs dienu programma apvienoja diskusijas par labošanas ekonomiku Eiropā, praktiskas darbnīcas, profesionālās izglītības centra apmeklējumu un ieskatu tehnoloģiju izmantošanā pilsētu pārvaldībā.
Viena no vizītes pieturvietām bija CIOFS-FP/ER profesionālās izglītības centrs, kur partneri iepazinās ar centra darbību un klātienē vēroja praktiskās nodarbības.
Vizīte ļāva uz aprites ekonomikas centriem paskatīties plašāk – ne tikai kā uz vietām, kur tiek pagarināts lietu mūžs. Tie var kļūt par vietu, kur iedzīvotāji apgūst praktiskas prasmes, satiekas ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem un atrod alternatīvas jaunu preču iegādei. Savukārt saikne ar profesionālo izglītību parāda šo centru potenciālu radīt arī plašāku sociālo un ekonomisko vērtību – veicināt prasmju attīstību, sociālo iekļaušanu un nodarbinātības iespējas.
Par to, kā praktiskās mācības tiek organizētas, kā labošanas prasmes iekļaujas profesionālajā izglītībā un kādas iespējas tās paver jauniešiem, sarunājāmies ar CIOFS pārstāvjiem.
Kāpēc praktiskās mācības šajā modelī ir tik nozīmīgas?
Aptuveni 40% no mācību procesa veido prakse uzņēmumos. Audzēkņi dodas praksē pie elektriķiem un dažādos uzņēmumos, bet atsevišķos gadījumos arī labošanas darbnīcās. Sadarbība ar labošanas uzņēmumiem vēl nav ļoti plaša, tomēr daži jaunieši katru gadu iegūst pieredzi, labojot nelielas elektroierīces un datorus.
Kā labošana iekļaujas profesionālajā izglītībā?
Tā ne vienmēr tiek mācīta kā atsevišķa disciplīna. Labošanas prasmes dabiski izriet no diagnostikas un tehniskajiem priekšmetiem. Audzēkņiem ir jāprot atrast elektriskās sistēmas vai ķēdes bojājumu un pēc tam meklēt risinājumu tā novēršanai. Tādējādi diagnostika, problēmu risināšana un labošana kļūst par vienota mācību procesa daļām.
Kas nepieciešams, lai šāds praktiskās izglītības modelis darbotos?
Ar skolotāju vien nepietiek. Profesionālās izglītības centrā darbojas arī tutori, prakses tutori un citi izglītības atbalsta speciālisti, kuri strādā ar audzēkņiem, viņu ģimenēm, sociālajiem dienestiem un uzņēmumiem, kuros jaunieši dodas praksē. Tādējādi tiek veidota saikne ne tikai starp audzēkni un skolu, bet arī starp izglītību un darba vidi.
Īpaši būtiskas ir cilvēciskās attiecības. Mācīšanās nevar balstīties tikai didaktiskās attiecībās starp skolotāju un audzēkni – vispirms jāizveido iekļaujoša vide, kurā jaunietis var iesaistīties un justies piederīgs. Mazais centra izmērs – aptuveni 60–70 audzēkņu gadā – palīdz komandai šādu sadarbību nodrošināt.
Praktiskā pieeja redzama arī mācību projektos. Vienā no tiem audzēkņi strādājuši ar saules paneļiem un iepazinuši elektroenerģijas ražošanu. Citā projektā sadarbībā ar profesionālās izglītības centru, kas māca būvniecību un galdniecību, tika uzbūvēta neliela māja, kurā CIOFS audzēkņi ierīkoja elektroinstalāciju.
Kāpēc veidot šādus projektus pirms prakses uzņēmumā?
Tāpēc, lai mācību vide pēc iespējas vairāk līdzinātos reālai darba situācijai. Pirms nonākšanas uzņēmumā jaunietis jau ir izmēģinājis darba procesu, instrumentus, sadarbību un problēmu risināšanu.
Svarīga ir arī savstarpējā mācīšanās. CIOFS izmanto peer-to-peer pieeju, kurā audzēkņi mācās cits no cita. Elektronikas laboratorijā viņi paši veido nelielas elektriskas un elektroniskas ierīces, lodē un ar profesionāliem instrumentiem pārbauda to darbību.
Kādas ir jauniešu iespējas pēc profesionālās izglītības pabeigšanas?
Pieprasījums pēc tehniskajiem speciālistiem Emīlijas-Romanjas spēcīgajā industriālajā ekonomikā ir augsts. Pēc mācību pabeigšanas jaunieši var sākt strādāt, turpināt profesionālo izglītību vai vēlāk atgriezties citā izglītības ceļā. Pēc ceturtā mācību gada darbu atrod aptuveni 80–90% audzēkņu.
Vai Eiropas virzība uz tiesībām uz labošanu jau rada lielāku pieprasījumu pēc profesionāliem labotājiem?
Šis tirgus vēl tikai attīstās. Uzņēmumu, kas specializējas tikai labošanā un var piedāvāt prakses vietas, pagaidām nav daudz. Centrs sadarbojas ar dažiem maziem labošanas uzņēmumiem, taču šādu prakses un darba vietu atrašana joprojām ir sarežģīta. Vienlaikus REPper projekts palīdz veidot jaunus kontaktus arī ar lielākiem uzņēmumiem.
Saistītie projekti
Aktīvs
VIBE
Uzvedības paradumos balstītu pilsētas resursu centru tīkla attīstība, lai padarītu labošanu, pārstrādi un koplietošanu par ikdienas praksi
Lasīt vairāk