23-11-2015 - Liela interese par Klimata pārmaiņu samazināšanas izstrādi

 

2015.gada 6.novembrī jaunajā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu Akadēmiskā centra ēkā, kas aprīkota ar  moderniem, uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām balstītiem tehniskiem risinājumiem energopatēriņa vadības sistēmas uzturēšanai, notika Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētais pasākums „Kā nodrošināt nozares un Latvijas ilgtspējīgu attīstību un Latvijas mērķu SEG emisiju samazināšanā izmaksefektīvu sasniegšanu?” - konsultācijas ar dažādu uzņēmumu, valsts, pašvaldību institūciju (tostarp Rīgas enerģētikas aģentūras), nozaru nevalstisko organizāciju (arī no Latvijas Nacionālās Ģeotermālās asociācijas) pārstāvjiem par klimata pārmaiņu samazināšanas politiku Latvijā sakarā ar nepieciešamību  izstrādāt Klimata pārmaiņu samazināšanas plānu 2020.gadam (Plāns), lai nodrošinātu Latvijai noteikto ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu izpildi.

Plāns tikšot balstīts uz Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam klimata politikas jomā noteikto uzdevumu. Konsultāciju organizēšana tika nodrošināta Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programmas “Nacionālā klimata politika” projekta “Nacionālās sistēmas pilnveidošana siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai un ziņošanai par politikām, pasākumiem un prognozēm” ietvaros.  Pasākuma ieskaņā visi dalībnieki iepazinās ar VARAM Klimata pārmaiņu departamenta direktores prezentāciju „Latvijas klimata politika -  sasniegtais un nākotnes izaicinājumi”. No prezentācijas izrietēja, ka lai arī pēc SEG izmešu daudzuma uz vienu iedzīvotāju, Latvijai ir viszemākais vērtējums, tomēr SEG emisiju daudzuma uz IKP vienību, ir pirmajā desmitniekā Eiropas Savienībā. Pēc prezentācijas klātesošie sadalījās tematiskajās interešu grupās (skatīt pielikumus), kur mēģināja rast atbildes uz sekojošiem  jautājumiem:

1. Kādas ir SEG emisiju samazināšanas iespējas nozarē līdz 2020.gadam un līdz 2030.gadam?
2. Kādus pasākumus SEG emisiju samazināšanai varētu īstenot (piem., likumdošanas prasības, nodokļi, sankcijas, pētījumi, izglītošana un informēšana, finanšu atbalsts utt.)
3. Kā nodrošināt nozares un Latvijas ilgtspējīgu attīstību un Latvijas mērķu SEG emisiju samazināšanā izmaksefektīvu sasniegšanu?

Lielākās iespējas klimata politikas realizēšanai tika adresētas Latvijas ne-ETS emisiju segmentā, kur enerģētikas un mājsaimniecību sektoros liela nozīme tika piešķirta enerģijas patērētāju informētības paaugstināšanai un iesaistīšanai energoefektivitātes paaugstināšanā un enerģijas racionālā izmantošanā mājokļos, kā arī ēku energoefektīvas atjaunošanas projektu vadības kvalitātes nozīmei īstenojot virkni Latvijā jau spēkā esošo energoefektivitāti reglamentējošo likumdošanas aktu. Darba devēju nevalstiskās organizācijas pārstāvji paauda tikai satraukumu par ES Energoefektivitātes direktīvas prasību īstenošanas iespējamo negatīvo ietekmi uz uzņēmumu konkurētspēju, kas liecināja par to, ka uzņēmēji ir par maz informēti par minēto prasību īstenošanas iespējamo pozitīvo ietekmi uz produkcijas pašizmaksas samazināšanos izmaksefektīvas energoefektivitātes paaugstināšanas rezultātā. Transporta sekcijas pārskatā diemžēl neizskanēja alternatīvo degvielu iespējamā ietekme uz emisiju samazinājumu nozarē.  Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā apspriešanai nodotā informācija saturēja neiepriecinošu perspektīvu jau tuvākā laikā, kur no 2015.gada gaidāms straujš emisiju pieaugums. Būtiskās izmaiņas ZIZIMM sektorā skaidrojamas ar jauno vadlīniju pielietošanu (IPCC 2006.gada vadlīniju papildinājums SEG emisiju aprēķinam no mitrzemēm), kā arī precīzāku datu iegūšanu pēc otrā Mežu nacionālās inventarizācijas (NFI) cikla noslēguma. Kā būtisks emisiju avots minamas organiskās augsnes. Neskaitot metodoloģiskos iemeslus, CO2 emisiju pieaugumu ZIZIMM sektorā veicina arī mežu novecošanās un koksnes krājas samazinājums, kā arī atmežošana, paplašinot apbūvi. Nepārliecināja arī ZIZIMM darba grupā spriestais, ka mežizstrādes atlikumu izmantošana enerģētikā šķeldu un granulu produkcijas veidolā dos kopainas uzlabojumus, jo kokskaidu granulu ražošanā to kvalitātes prasību nodrošināšanai jau vairākus gadus kā izejviela dominē apaļkoki nevis mežizstrādes atlikumi. Pasākuma nobeigumā rīkotāji informēja klātesošos, ka arī turpmāk ir paredzētas līdzīgas konsultācijas par aktuālo tēmu.

VARAM atskats par pasākumu sekos tuvākajā laikā.

Pasākuma darba kārtība