REA jautā

Kādus informācijas avotus Jūs izmantojat, lai iegūtu informāciju par energoefektivitāti?

Seko sociālajos tīklos

TwitterFacebookYoutube

Iesakam

Alternative flash content

Requirements

 

 

10-03-2015 - Atskats uz diskusiju par ēku energoefektivitātes paaugstināšanu

 

Trešdien, 2015.gada 4.martā notika cikla kārtējā diskusija: "Ēku energoefektivitātes paaugstināšanas organizatorisko un tehniski - ekonomisko risinājumu ietekme uz renovācijas mērķu sasniegšanu".

Diskusija iesākās ar pārskatu par Rīgas renovēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniski-ekonomiskajiem rādītājiem pirms un pēc energoefektīvas renovācijas (REA Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs Juris Golunovs), kurā bija gan ēku energoefektivitātes mērķi saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem, gan arī Rīgā renovēto ēku sasniegtie siltumenerģijas ietaupījumi un tam izlietotās investīcijas.

Par renovācijas projekta dokumentācijas sagatavošanu ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai stāstīja Signe Kajaka no SIA „Mūsu projekts”, savā runā uzsverot nepieciešamību renovācijā ieinteresētajām pusēm savstarpēji izspriest un vienoties par renovācijas apjomu, kas bieži nosaka tālāko soļu sarežģītības pakāpi un izmaksas atkarībā no nepieciešamā dokumenta – apliecinājuma kartes vai tehniskā projekta. Būvvaldes Latvijā atšķirīgi interpretē prasības renovācijai iesniedzamo dokumentu („kartes” vai projekta) nosaukumam, bet visai vienoti patur iesniegtos dokumentus maksimāli atļauto laiku pie sevis, tādējādi, ar renovācijas procesa paātrināšanu šajā laikā var nerēķināties, sacīja Signe Kajaka. Problēmas ēku renovācijā radot arī ēku energoauditu derīguma termiņi. SIA „Mūsu projekts” līdzšinējā ēku renovācijas pieredzē dominē sekojoši noteikumi finansējuma aizdevuma daļai: 15 gadu kredīta atmaksas termiņš un procentu likme robežās no 1,5% (pirms dažiem gadiem) līdz 5% (nesenā pagātnē), protams, vēl jāpieskaita EURIBOR.

ISOVER/Gyproc projektu vadītājs un sertificēts Pasīvo Ēku Amatnieks Miks Krūmiņš, iepazīstinot ar dažādajām uzņēmuma piedāvātajām funkcionālajām barjerām un to pielietošanu dažādu konstrukciju siltināšanā, uzsvēra nepieciešamību jau projektēšanas stadijā novērtēt/optimizēt ēku konstrukcijas, pareizi izvēlēties funkcionālās barjeras/novērtēt pēc normatīviem aktiem, lai ēku konstrukciju paaugstināta gaiscaurlaidība nekļūtu par šķērsli plānotās energoefektivitātes sasniegšanai gan jaunu ēku būvniecībā, gan esošu ēku renovācijā. Funkcionālo barjeru – gaisa izolācijas, tvaika izolācijas un vēja izolācijas izvietojumu/savienojumus ir precīzi jāattēlo projekta dokumentācijā, un būvniecības stadijā ir stingri jāseko līdzi darbu veikšanas cikliem, lai tiktu nodrošināta darbu kvalitatīva izpilde. Tika arī prezentēts ISOVER produkts - karkasa aukstuma tiltu samazinoša vēja izolācija vēdināmu fasāžu konstrukcijām – sistēma, ko veido no siltumizolācijas plāksnes ar vienpusīgi iestrādātu vēja izolācijas membrānu, karkasa starplikām un līmlentes salaidumu pārklāšanai.

Iļja Pečorkins no SIA „TAG būve” stāstīja par ārsienu siltināšanu ar ventilējamas fasādes apdares tehniskajiem risinājumiem, kas sastāv no kronšteiniem, profiliem, stiprinājuma materiāliem, siltinājuma, funkcionālajām barjerām un apdares plāksnēm. Ieteikumos projektētājiem Iļja Pečorkins uzsvēra rūpīgas būvobjekta apsekošanas, sienu un logu plakņu instrumentālo mērījumu (vertikālie rotācijas lāzeri) nozīmi, kā arī nepieciešamību vienmēr rādīt detalizētu risinājumu logu apdarei. Būvniekiem, cita starpā tika ieteikts salikt būvobjektā apdares izklājuma atzīmes un saskaņot ar būvuzraugiem šuvju platumus. Konkrēti ieteikumi skāra arī kronšteinu un plākšņu stiprinājuma detaļu izvēli. Secinājumos izskanēja, ka  ventilējamas fasādes apdares tehnisko risinājumu īstenošanas būvizmaksu darba samaksas daļa ir konkurētspējīga ar adekvātu izmaksu posteni fasādes mitrā apmetuma apdares risinājumam – starpību var sastādīt materiālu izmaksas. Diskusijas gaitā izskanēja, ka ventilējamās fasādes apdares variantā ir pieļaujama salīdzinoši lētāko mīksto minerālvates plākšņu izmantošana, stiprināšanai pie sienas iztiekot ar dībeļiem (atkrīt līmjavas izmaksas).

Aldis Sirmačs no Latvijas energoefektivitātes asociācijas (LATEA) savā prezentācijā pievērsa uzmanību logu un durvju prasībām un kvalitātei. Alda Sirmača prezentācijas galvenās tēzes. Visiem logiem un durvīm ir jānodrošina veiktspējas īpašību deklarācija un CE marķējums. Piemēram, logu un durvju veiktspējas standarts EN 14351-1 klasificē 24 dažādas īpašības logiem un durvīm, tostarp, vairākas no tām ietekmē logu un tātad arī ēku energoefektivitāti. Ražotāji ievieš pastāvīgas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas gan ražošanas procesa kontrolei, gan pašas kontroles uzraudzībai, šim nolūkam izstrādājot loga kvalitātes priekšnosacījumus, testēšanas, marķēšanas u.c. kvalitātes pārvaldības dokumentus. Uz logiem/durvīm ir jābūt informācijai  par uzglabāšanu un transportēšanu, par montāžu (instrukcija, ja montāžu neveic ražotājs),  par lietošanu (instrukcija), kopšanas un tīrīšanas pamācībai, drošas lietošanas instrukcijai, prakse testu secībai, lietošanas spēka, par gaisa caurlaidību. Praksē, ja dokumenti nav korekti, ir bažas par izgatavoto logu kvalitāti. Neatrisināta problēma logu pasūtītājam esot loga identifikācija, vai logs ir tas, ko apraksta dokumentā? Vai logs izgatavots analogs ar testēto logu? Un, protams, montāžas kvalitāte!!! Ēku energoefektivitāti ietekmē arī saules starojuma rezultātā gūtie enerģijas ieguvumi, kas būtiski samazinās, palielinot sienu siltumizolācijas biezumu pie logu ailēm - loga „iegremdēšanas dziļuma” ailē optimizācijai ir nozīme!

Žurnālists Jānis Lukss iepazīstināja ar Lietuvas pieredzi dzīvojamo māju siltināšanā. Jaunā dzīvojamo māju modernizācijas programma devusi jaunu elpu māju siltināšanai Lietuvā vispār un arī konkrēti Viļņā, kur ziņotājs nesen bija devies ar Latvijas speciālistu grupu pieredzes apmaiņas braucienā pie Lietuvas Republikas Dzīvojamā fonda pārvaldīšanas palātas speciālistiem. Lietuvas dzīvojamo māju modernizācijas programmas ietvaros iepriekšējā Eiropas Savienības plānošanas periodā dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai tika novirzīti aptuveni 250 miljoni eiro ar mērķi līdz 2020.gadam dzīvojamās mājās pazemināt siltuma enerģijas patēriņu par 1000 GWh gadā, kā arī ik gadu samazināt CO2 emisijas par 230 000 tonnām salīdzinājumā ar 2005.gadu.
Lietuvā pastāv divas daudzstāvu dzīvojamo namu renovācijas metodes. Viens variants ir tāds, ka renovācijas uzsākšanu ierosina attiecīgā nama dzīvokļu īpašnieku biedrība, iniciatīvas grupa, izmantojot mājas apsaimniekotāja pakalpojumus. Šajā gadījumā ir jāsaņem īpašnieku akcepts; renovāciju iespējams veikt par saviem līdzekļiem vai ņemot aizdevumu bankā. Savukārt Viļņā, kā arī citās Lietuvas pilsētās izmanto otru metodi – māju renovācija tiek uzsākta pēc pašvaldības domes iniciatīvas. Tā pēc saviem kritērijiem izvēlas namus ar vislielāko siltumenerģijas patēriņu. Pie tam, uzsākt renovāciju var ieteikt arī dzīvokļu īpašnieki. Pašvaldība nozīmē renovācijas programmas administratoru, kas īsteno attiecīgā nama atjaunošanu. Šādas ēkas dzīvokļu īpašniekiem nav nedz jāorganizē nama renovācijas process, nedz arī jāuzņemas ar to saistītie riski, tostarp finansiālās saistības. Nozīmētais administrators paraksta līgumus ar banku un vada visu siltināšanas darbu gaitu. Lai uzsāktu ēkas modernizācijas procesu, lēmumu var pieņemt ar īpašnieku balsu vienkāršo vairākumu (50% plus viena balss). Kredīta saņemšanai bankas parasti prasa vismaz 60 procentu dzīvokļu īpašnieku akceptu. Kad banka ir gatava piešķirt naudu, nama pārvaldnieks rīko būvnieku un uzraugu konkursu. Sagatavotos dokumentus izvērtē Enerģijas taupības aģentūra (lietuviski  BETA). Mājas renovācijas projektā obligāti tiek iekļauta ēkas ventilācijas sistēmas atjaunošana. Tikai tad, kad BETA ir akceptējusi visus dokumentus, pārvaldnieks kā dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona paraksta līgumu ar banku. Līguma kopijas tiek izsūtītas visiem nama dzīvokļu īpašniekiem. Pēc projekta projekts pabeigšanas renovētās mājas īpašnieks var saņemt valsts kompensāciju. Arī šajā gadījumā ir jāvēršas BETA. Ja sasniegta projektā paredzētā energoefektivitāte, dzīvojamā māja var saņemt 40% atlaidi no aizdevuma summas. Savukārt, ja cerētie rezultāti pilnībā nav sasniegti, būs vien 15% atlaide. Taču tas nav viss. Trūcīgiem dzīvokļu īpašniekiem valsts var dzēst pat visu kredīta summu. Tāpat valsts var segt visas projekta sagatavošanas, tehniskās uzraudzības un projekta administratora (kas var būt gan fiziska, gan juridiska persona) izmaksas.
Otrais namu energoefektivitātes modelis paredz, ka pašvaldības izvēlas namus ar zemu energoefektivitāti un par saviem līdzekļiem sagatavo investīciju projektu. Ja nama modernizāciju veic pašvaldība, projekta vadība tiek uzticēta administratoram, kas organizē visu renovācijas procesu. Zināmā mērā to var salīdzināt ar energoservisa kompāniju darbības principiem, kad šis komersants uzņemas visu pakalpojumu klāstu, kas saistīts ar nama energoefektivitātes paaugstināšanu. Kredīts tiek segts no starpības, kas rodas energoefektivitātes pasākumu ieviešanas rezultātā. Arī šajā gadījumā galīgo lēmumu pieņem dzīvokļu īpašnieki. Izmantojot abas renovācijas metodes, apmēram 1000 dzīvojamo māju ieskauj sastatnes un celtniecības aizsargtīkli. Savukārt, 3400 namos norisinās priekšdarbi, lai sāktu modernizāciju.

Biedrības „Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs” pārstāvis Kristaps Zvaigznītis bija sagatavojis ziņojumu „Energoefektivitātes līgumi. Cik tas izmaksās māju iedzīvotājiem”, kurā uz trīs līdzīgu 9-stāvu ēku salīdzinājuma pamata uzskatāmi parādīja vispirms jau renovācijas ieguvumus iedzīvotājiem salīdzinājumā ar māju, kas palika nerenovēta - tāda kā līdz šim. Attiecīgi renovēto māju uzturēšanas izmaksu salīdzinājums bija par labu energoservisa  pakalpojumu līguma ietvaros profesionāli renovētai ēkai.

Diskusija izraisījās par ēku renovācijai izstrādāto dokumentu derīgumu un papildus izmaksām iedzīvotājiem šo dokumentu pārstrādes gadījumos – kā šķēršļiem visam renovācijas procesam. Tā REA direktore Maija Rubīna informēja par aktuālo EM piedāvāto  ēkas energoaudita pārskata formu, kas licis secināt, ka atkal tiek piedāvāta tikai šim konkrētajam pasākumam specifiska forma, kas atšķiras no līdz šim lietotajām un arī šobrīd ar Ministru kabineta (MK) 2013.gada 9 maija noteikumiem Nr.383 „Noteikumi par ēku energosertifikāciju” ieviesto un spēkā esošo pārskata formu. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem vairākkārt ir jāapmaksā jauns un pilns mājas energoaudits un tā izstrādāšana mājai vispār nav racionāla, jo pavisam nesen izstrādātie energoauditi nekam neder un tiem nav pielietojuma. Tas neatbilst ES nostādnēm ēku energoaudita izstrādē un energosertifikācijā. Situācija Latvijā liek domāt, ka darbojas ļoti spēcīgs energoauditoru lobijs, un mērķis ir nodrošinātu energoauditoriem darbu, nevis nodrošināt māju energosertifikāciju (veicina energoefektivitāti), ko kā mērķi izvirza ES.

Diskusijas vadītājs, apkopojot diskusijas dalībnieku izteiktās piezīmes, izteica gandarījumu par noderīgo viedokļu apmaiņu un cerību, ka ēku renovācijas procedūru administratīvais slogs tiks iedzīvotāju uzdevumā deleģēts profesionāļiem ēku renovācijas jomā, vienlaikus nodrošinot maksimālu caurspīdīgumu visā lēmumu pieņemšanas ķēdē, kura tomēr sākas  ar ēkas energoefektivitātes novērtējumu energoaudita ietvaros.

 

Prezentācijas

„Rīgā renovēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniski-ekonomiskie rādītāji pirms un pēc energoefektīvas renovācijas” (3.42 Mb)
Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs

„Renovācijas projekta dokumentācija ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai” (videomateriāls, ilgums 19 minūtes)
Signe Kajaka, SIA „Mūsu projekts”

„Funkcionālās barjeras un to pielietošana” (2.32 Mb)
Miks Krūmiņš, Saint-Gobain Celtniecības Produkti

„Siltināšanas ar ventilējamas fasādes apdari tehniskie risinājumi” (966 Kb)
Iļja Pečorkins, tāmētājs

„Logi un durvis - prasības un kvalitāte jeb kā top logu kvalitāte” (1.52 Mb)
Aldis Sirmačs, LATEA

„Kā siltina dzīvojamās mājas Lietuvā” (videomateriāls, ilgums 20 minūtes)
Jānis Lukss, žurnālists

„Energoefektivitātes līgumi. Cik tas izmaksās māju iedzīvotājiem” (1.33 Mb)
Kristaps Zvaigznītis, Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs

 

 

 

Pievienot komentāru

Aizsardzības kods
Atjaunināt