REA jautā

Kādus informācijas avotus Jūs izmantojat, lai iegūtu informāciju par energoefektivitāti?

Seko sociālajos tīklos

TwitterFacebookYoutube

Iesakam

Alternative flash content

Requirements

 

 

08-09-2014 - Atskats uz REA diskusiju par Energopatēriņa vadības sistēmu ieviešanu pašvaldības ēkās

 

Piektdien, 2014.gada 29.augustā notika Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) Energoefektivitātes informācijas centra kārtējā tematiskā diskusija, kuras tēma šoreiz bija „Energopatēriņa vadības sistēmas ieviešana pašvaldības ēkās”.

Liepājā ar KPFI līdzfinansējumu renovētās pašvaldības ēkās bija nepieciešams uzraudzīt sasniegto rezultātu atbilstību mērķiem, lai samazinātu risku nesasniegt plānoto ietaupījumu. Tāpēc 26 pašvaldības ēkās tika ieviesti energopatēriņa vadības sistēmas elementi – iekštelpu klimata četru parametru automātiska reģistrēšana ar ēku lietotāju piesaisti to kontrolei un sekošanai enerģijas patēriņam ēkā. Tika izdots pašvaldības rīkojums par mikroklimata nodrošināšanu ēkās, kā arī precīzākai iekštelpu temperatūras regulēšanas nodrošināšanai 11 ēkās siltummezgliem uzstādīti iekštelpu temperatūras devēji. Papildus tika izgatavota programma, kur ievadot siltumenerģijas patēriņa datus, tiek veikta datu analīze, salīdzinājums ar patēriņu iepriekš, iegūts siltumenerģijas patēriņa grafiskais attēlojums, aprēķināta ekonomija naudā. Turpmāk tika konstatēts, ka KPFI projektos tiek panākts vēl ~10% ietaupījums, tāpēc ar mērierīcēm tika aprīkotas visas pašvaldības ēkas un apmācīts to personāls. Domē apstiprināja iekšējās lietošanas nolikumu «Par pašvaldības iestāžu valdījumā pie centralizētās siltumapgādes sistēmas pieslēgto ēku apkures izdevumu aprēķinu un apkures ietaupījuma sadalījumu» saskaņā ar kuru personāls tiek motivēts izmantot enerģiju racionāli - Liepājas pieredzi rezumēja Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens.

Projektētājs Uldis Jansons raksturoja pašreizējo situāciju attiecībā uz gaisa kvalitāti pašvaldību ēkās un konsekvencēm, kas no tā izriet: CO2 līmenis siltinātās ēkās, kur nav sakārtota ventilācija, pārsniedz normu 2 – 6 reizes, tāpēc telpā ar paaugstinātu CO2 līmeni pie 1000 ppm – par 30% samazinās cilvēka uzmanība, pie 2000 ppm – zūd spēja koncentrēties uz uzdevumu, straujš darba spēju kritums, cilvēkiem ar dažādām slimībām stāvoklis pasliktinās. Lai sasniegtu optimālo 600 ppm līmeni – uz vienu cilvēku jau vajag 80m3/h gaisa. Bet pasūtītāja izdarītās izvēles un spiediena gadījumā uz speciālistiem bieži notiek rupjas atkāpes no veselīgas un energoefektīvas vides radīšanas sabiedriskās ēkās. Ulda Jansona ieteicamo pasākumu uzskaitījumā bija ietverti arī sekojošie: ēku apkures sistēmu sakārtošana un balansēšana, ventilācijas sistēmu izvēle ar rekuperācijas koeficientu no 85 – 95%; pieņemot lēmumu ēku siltināt, jābūt obligātai prasībai sakārtot arī ventilācijas sistēmu. Jo atbilstošiem speciālistiem izvēloties pareizus tehniski ekonomiskus risinājumus būs tikai ieguvumi.

Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana dod konkrētos skaitļos izsakāmu reālu pašvaldības budžeta līdzekļu ietaupījumu, kuru var un vajag plānot. Tā Liepājā no 2011.gada veiktie pasākumi sešos desmitos ēku (ieskaitot 26 ēku siltināšanu) ir devuši pašvaldībai pus miljonu eiro ekonomiju gadā. Lielākam ēku skaitam, piemēram, turpat četros simtos Rīgas pašvaldības ēku, enerģijas ietaupījums energopatēriņa vadības pasākumu rezultātā - 5% gadā - naudas izteiksmē dotu vairākus miljonus, diskusijas gaitā sacīja biedrības ENERGODETEKTĪVS pārstāvis Valdis Ratniks, pamatojot savu apgalvojumu uz praktiski ieviestu pasākumu pieredzi vairākās pašvaldībās, tostarp vienā Rīgas pirmskolas iestādē.

Par to kā uzņēmumiem un iestādēm praktiski izmantot Latvijas standarta statusā pārņemto Eiropas standartu EN ISO 50001:2011 (Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi) diskusijā pastāstīja sertificēts šo sistēmu ieviesējs un lietotājs Jānis Šipkovs, pamatojot teikto ar Rīgas biroju un tirdzniecības ēku uzskaitījumu, kurās veiktie energopatēriņa vadības pasākumi ļāvuši identificēt iespējamo ietaupījumu potenciālu, bet to sasniegšanai reizēm bijis nepieciešams izskaidrot ēku lietojošā personāla motivācijas nepieciešamību.

Par Eiropas iniciatīvu EURONET 50/50max (Resursu racionāla izmantošana skolas ēkās) pastāstīja Aleksejs Milovskis no Rīgas Menedžeru Skolas, kuram ir izdevies piesaistīt vairākas skolas dažādās pašvaldībās enerģijas racionālas izmantošanas iniciatīvai, kuru ieviešot puse no enerģijas patēriņa samazināšanas rezultātā ietaupītās naudas paliek skolas rīcībā. Diemžēl līdz šim Rīgas skolu nav to vidū, jo Rīgas skolām nav savu budžetu un pie ietaupītajiem līdzekļiem skolas pašas tāpēc netiktu.

Energoauditors Vilis Krūmiņš pastāstīja par attālinātas virtuālas kontroles pieredzi pāris gadu garumā un tehniskām iespējām ēku automātiskajos siltummezglos, kuros esošie kontrolieri ECL 301 tikuši aizstāti ar ECL 310. Arī Vilis Krūmiņš uzsvēra visādā ziņā efektīvas ventilācijas īstenošanas nozīmi un pastāstīja par tāda vienkārša, bet pareizi ieregulējot un ekspluatējot laba risinājuma rezultātiem – kā logos iebūvēto vēdlodziņu aprīkošanu ar precīzi iestatāmiem atgāzēj – mehānismiem (GEZE ol 90 u.c.), kurus viņš ne pārāk sen ir ieviesis kaimiņos esošai RTU ēkai Kaļķu ielā 1.

Diskusijas vienojošais motīvs bija tas, ka energopatēriņa vadības sistēmas ieviešana ir nepieciešama kopā ar iekštelpu mikroklimata uzraudzību, apmācot ēkas lietotājus un izglītojot sabiedrību.

 

Prezentācijas

"Energoefektivitāte pašvaldības ēkās Liepājā" (2.73 Mb)
Mārtiņš Tīdens, Liepājas domes izpilddirektora vietnieks

"Ēku energoefektivitātes un gaisa kvalitātes saistība" (561 Kb)
Uldis Jansons, projektētājs

"Energopatēriņa samazināšanas motivēšana. Projekta Euronet 50/50 max pieredze" (1.7 Mb)
Aleksejs Milovskis, Rīgas menedžeru skolas konsultants

 

 

 

Pievienot komentāru

Aizsardzības kods
Atjaunināt