REA jautā

Kādus informācijas avotus Jūs izmantojat, lai iegūtu informāciju par energoefektivitāti?

Seko sociālajos tīklos

TwitterFacebookYoutube

Iesakam

Alternative flash content

Requirements

 

 

14-07-2012 - Atskats uz REA Energoefektivitātes informācijas centra diskusiju „Par logu siltumnoturības paaugstināšanu ēku energoefektīvas renovācijas kontekstā”

 

2012.gada jūnija beigās REA Energoefektivitātes informācijas centrs rīkoja kārtējo diskusiju kluba semināru. Šoreiz tēma bija par logu siltumnoturības paaugstināšanu ēku energoefektivitātes kontekstā.

Diskusijā piedalījās augstskolu mācību spēki, sertificēti energoauditori un būvniecības speciālisti, iedzīvotāji un, protams, logu ražotāji.

Nedēļu jauni REA fotouzņēmumi no Briseles „pasīvo” dzīvojamo māju apmeklējuma EUSEW pasākumā atgādināja diskusijas dalībniekiem, ka daudz stingrākas siltumnoturības prasības renovējamām un jaunceļamām ēkām būs visai drīz arī pie mums.

Briseles reģiona pašvaldības teritorijā ir noteikti augstāki energoefektivitātes standarti renovējamām un jaunbūvējamām ēkām nekā valstī un dažos pēdējos gados saskaņā ar pašvaldības noteiktajiem „pasīvās mājas” standartiem jau ir renovētas vai uzbūvētas 156 ēkas. Beļģu pieredze apliecina, ka izvēlētais virziens samazina energoatkarību, uzlabo dzīves kvalitāti, rada jaunas darba vietas.

Pašreiz ražotāju sasniegtie un par teicamiem uzskatāmie logu siltumcaurlaidības tehniskie rādītāji (U – vērtība apmēram 0,7  vati uz kvadrātmetru reiz Kelvina grādu) nebūt neesot galīgie – ar zinātnes palīdzību šo rādītāju būšot iespējams pārspēt (A. Borodiņecs).

Logu nomaiņa samazina ventilācijas gaisa daudzumu, kas pasliktina gaisa kvalitāti. Izeja no situācijas esot sakārtota dabīgā ventilācija ar pieplūdi caur logiem vai vārstiem vai arī mehāniskā ventilācijas sistēmas ar gaisa apstrādes agregātu ierīkošana (J.Zemītis).

Renovējot ēku svarīgi ir gan izvēlēties logus ar labu siltumizolāciju, izvērtējot sākuma ieguldījumu, kalpošanas un atmaksāšanās laiku, gan izvērtēt optimālo logu izvietojumu atkarībā no ārsienu konstrukcijas un attiecībā pret paredzamo ārsienu siltinājumu (G.Reins), gan atrisināt telpu ventilācijas jautājumu.

Pretējā gadījumā pēc logu nomaiņas var pat pasliktināties problēma ar pelējuma sēnītēm un svaiga gaisa pietiekamību. Tāpat ir jānodrošina iespēja individuāli regulēt iekštelpu temperatūru, jo pretējā gadījumā, tā tiks regulēta atverot logus (A.Sirmačs).

Lietotāju vajadzības renovācijas gadījumā - enerģijas (CO2) ietaupījums, funkcionalitātes atjaunošana, vizuālais izskats un komforta uzlabošanu – ar sistēmisku risinājumu piedāvā Schüco ERC 50 sistēma - kad ēku būtībā apjož ar jaunu – vecajai „piekārtu“ - fasādi, kurā integrē elektro, sakaru un ventilācijas sistēmas un visu, kas ir nepieciešams ēkas automātiskās vadības sistēmas nodrošināšanai. Diskusijas dalībniekiem tika demonstrēta darbībā arī jaunā elektriskās piedziņas logā iebūvējamā (augšējais pieslēgums) gaisa rekuperācijas iekārta Schüco VentoTherm (G.Reins, U.Sanders), kas izraisīja lielu interesi un daudzus jautājumus.

Diskusijas gaitā tika uzsvērta arī logu montāžas pareizu paņēmienu un palīgmateriālu, tostarp, funkcionālo barjeru jeb prettvaika lenšu nozīme, tika atbildēts uz kādas iedzīvotājas jautājumiem par iespējamiem paaugstināta gaisa mitruma iemesliem  augšējā stāva dzīvoklī.

Kopējā diskusijas atziņa varētu būt tāda, ka vecie logi esošajā dzīvojamajā fondā nenodrošina pietiekamu gaisa pieplūdi, un arī jaunie to, protams, nepalielina, bet nepārbaudot dabīgo ventilāciju pēc logu maiņas – var pat samazināt. Gaisa dabīgo apmaiņu logu maiņas procesā ir iespējams organizēt ne mazākā apjomā kāda tā bija līdz logu maiņai, bet tas ir iepriekš noteikti jāparedz un jāpasūta attiecīgi kvalificētam darbu izpildītājam. Protams, ka zema un ļoti zema enerģijas patēriņa ēkas nav domājamas bez siltuma atguves no elektriskās piedziņas gaisa apmaiņas iekārtām.

"Par logu siltumnoturības paaugstināšanu ēku energoefektīvas renovācijas kontekstā" (3.83 Mb)
Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūra

"Logu siltumnoturības paaugstināšana" (1.89 Mb)
ENEF reģionālais projekta vadītājs Dr. sc. Ing. Anatolijs Borodiņecs

"Iekštelpu klimata komforta apstākļi" (840 Kb)
ENEF projekta pētnieks Mg. Sc. Ing. Jurģis Zemītis

"Logu veiktspēja" (3.27 Mb)
Aldis Sirmačs, Latvijas logu un durvju ražotāju asociācija, Latvijas energoefektivitātes asociācija

"Pareiza logu iebūve, konstrukciju pieslēgumi, izotermu aprēķini stiklotajās konstrukcijās" (1.72 Mb)
Gints Reins, sertificēts energoauditors

"Ēku renovācijas sistēmas, logos iebūvējamās ventilācijas risinājumi" (10.50 Mb)
Uldis Sanders

 

 

Pievienot komentāru

Aizsardzības kods
Atjaunināt