REA jautā

Kādus informācijas avotus Jūs izmantojat, lai iegūtu informāciju par energoefektivitāti?

Seko sociālajos tīklos

TwitterFacebookYoutube

Iesakam

Alternative flash content

Requirements

 

 

26-01-2018 - Tikai 12% publisko iepirkumu tiek piemēroti zaļā publiskā iepirkuma kritēriji

 

Saskaņā ar IUB apkopoto informāciju 2017.gadā tikai 12% no publiskajiem iepirkumiem, vērtējot finansiālā izteiksmē, tiek piemēroti zaļā publiskā iepirkuma kritēriji. Lai arī līdz šim ir paveiktas būtiskas lietas zaļā publiskā iepirkuma ieviešanā, tomēr nepieciešams vēl vairāk palielināt to iekļaušanu pašvaldību iepirkumos, kā arī veicināt atbilstošu pakalpojumu un produkcijas piedāvājuma paplašināšanu no uzņēmēju puses. To Rīgas plānošanas reģiona (RPR) un Rīgas p/a “Rīgas enerģētikas aģentūra” īstenotā projekta “GreenS” rīkotajā noslēdzošajā sanāksmē ar uzņēmējiem atzina dažādu jomu eksperti, kas piedalījās diskusijā par zaļā publiskā iepirkuma ieviešanu pašvaldībās.

Kā norādīja sanāksmes rīkotāja Aija Zučika, Rīgas plānošanas reģiona un projekta “GreenS” pārstāve, kopumā šī cikla septiņās diskusijās ir apspriestas ļoti vērtīgas lietas, kas nākotnē tikai veicinās zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu pašvaldību konkursos. Ir bijušas diskusijas gan ar labās prakses piemēriem, gan par kritēriju piemērošanu, gan ar nozares asociācijām par atbilstoša piedāvājuma izstrādi no uzņēmēju puses, kas atsevišķās jomās ir viens no šķēršļiem  plašākai kritēriju piemērošanai iepirkumos. Zaļie publiskie iepirkumi ir jauna prakse Latvijai, tāpēc, lai sniegtu atbalstu pašvaldību iepirkumu speciālistiem Rīgas plānošanas reģions kopā ar ekspertiem izstrādāja vērtēšanas kritērijus un tehniskās specifikācijas dokumentus. Šobrīd arī tiek izstrādāts speciāls katalogs ar videi draudzīgiem pakalpojumiem un produktiem, kas atvieglos pašvaldību speciālistu darbu.

Māris Klismets, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Koordinācijas departamenta direktors, atzīst, ka Latvija kļūst gadu no gada izglītotāka zaļā publiskā iepirkuma jomā. Lai iepirkumu uzskatītu par zaļu, tam jāizpilda daudz stigrākas prasības, nekā tas bija trīs gadus atpakaļ. Līdz ar to reālistisks sasniedzamais zaļā iepirkuma īpatsvara mērķis būtu 20% no kopējiem publiskajiem iepirkumiem. Šobrīd daudz vairāk plānots strādāt un diskutēt ar pašvaldību izpildvaru, kas identificēts kā viens no faktoriem, kas kavē zaļā iepirkuma kritēriju piemērošanu pašvaldībās, jo videi draudzīgi pakalpojumi un produkti bieži vien ir dārgāki un izmaksā pašvaldībai dārgāk. Vēl viens virziens, uz ko tiks strādāts, ir būvniecības un pārtikas konkursi, kas būtiski ietekmē kopējos zaļā iepirkuma īpatsvara apjomus. Plānots popularizēt būvniecības dzīves cikla izmaksu aprēķina kalkulatoru.

M.Klismets norāda, ka pērnais gads bijis nozīmīgs Zaļā publiskā iepirkuma sakārtošanā - stājās spēkā jaunais publisko iepirkumu likums, kā arī Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē to piemērošanu konkursos. Viens no iemesliem, kāpēc šī iepirkuma veida izmantošana Latvijā pieaug lēnāk nekā plānots, ir šobrīd straujā Eiropas Savienības fondu apguve, kam netiek līdzi videi draudzīgo kritēriju iekļaušana konkursu nolikumos.

Oskars Putāns, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Tiesību aktu piemērošanas departamenta direktora vietnieks, atzīst, ka līdz ar jauno regulējumu normatīvajos aktos varēja just, ka iepirkumu speciālistiem bija apjukums ar zaļo publisko iepirkumu regulējošo noteikumu piemērošanu dzīvē, līdzīgi kā tas ir ar visām jaunām lietām. Tas varēja būt viens no iemesliem, kāpēc tik strauji nepieauga zaļo publisko iepirkumu kritēriju īpatsvars kopējā publisko iepirkumu skaitā. Tomēr pērn kopumā IUB saņēma tikai 10 iesniegumus par nepilnībām pārtikas produktu piegādes iepirkumos, kas siatsīti ar minēto noteikumu piemērošanu. Svarīgs priekšnosacījumus, lai attīstītu zaļos publiskos iepirkumus, būtu turpināt izglītot pasūtītājus par to, ka mēs ar iepirkumiem virzāmies uz "saimnieciski visizdevīgāko ", nevis "lētāko” piedāvājumu.

Elita Kļaviņa, Valsts reģionālās attīstības aģentūras Elektronisko iepirkumu departamenta Katalogu satura nodaļas vadītāja, informēja, ka Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS)  pirkto preču un pakalpojumu apgrozījums 2017.gadā ir sasniedzis 68,5 milj. EUR. Zaļā publiskā iepirkuma kritērijiem  atbilstošas preces EIS iegādātas par 11,7 miljoniem EUR. EIS e-katalogos ir iekļautas 6 no 7 preču un pakalpojumu grupām, kurām MK noteikumos ir noteikti obligāti piemērojami zaļā publiskā iepirkuma kritēriji. Iztrūkstošā grupa ir “Ielu apgaismojums un satiksmes signāli”, kuras specifika neatbilst e-kataloga funkcionalitātei. Vislielāko īpatsvaru, izvēloties “zaļās” preces pretstatā  precēm, kam nav piemērojamas “zaļās” prasības, pircēji ir veikuši šādās preču grupās: biroja papīrs (98%), eko datortehnika (82%), datortehnika (82%), servertehnika (79%), drukas iekārtas (51%), tīrīšanas līdzekļi (41%). Tā kā pārtikas preču e-katalogā ir tikai neliels skaits zaļajam iepirkuma atbilstošu preču, to īpatsvars pretstatā pāŗējām precēm ir neliels -  4%.

Zaļā publiskā iepirkuma mērķis ir veicināt videi draudzīgas politikas veidošanu pasaulē, samazinot darbības ietekmi uz vidi un veicinot videi draudzīgus un ilgtspējīgus uzlabojumus sabiedrības dzīves apstākļos. Viens no instrumentiem, kā veicināt šādas atbildīgas politikas veidošanu, ir atbilstošu vides un energoefektivitātes prasību iekļaušana valsts un pašvaldību iepirkumos. Tas ļauj nodrošināt ne tikai videi draudzīgu produktu un pakalpojumu īpatsvara pieaugumu, bet sekmē finansiālus un sociālus uzlabojumus pašvaldībās. Diskusiju cikls notiek ES programmas “Apvārsnis 2020” (Horizon 2020) finansēta projekta “GreenS” ietvaros, kura mērķis ir veicināt zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu pašvaldību konkursos. Latviju šajā projektā pārstāv Rīgas plānošanas reģions un Rīgas pašvaldība ar Rīgas enerģētikas aģentūru.

Papildus informācijai: http://greensproject.eu/lv/.

 

 

Pievienot komentāru

Aizsardzības kods
Atjaunināt