REA jautā

Kādus informācijas avotus Jūs izmantojat, lai iegūtu informāciju par energoefektivitāti?

Seko sociālajos tīklos

TwitterFacebookYoutube

Iesakam

Alternative flash content

Requirements

 

 

02-10-2017 - Ko jaunu uzzinājām „Dienas Biznesa” rīkotajā rudens forumā, kas veltīts siltuma un aukstuma ražošanas ekonomikai ilgtspējīgā valstī?

 

Kā jau katru gadu rudens sākumā, arī šogad (2017.gada 28.septembrī) sagaidījām vienu no nozares galvenajiem notikumiem – kārtējo „Dienas biznesa” organizēto forumu, kas šogad bija veltīts siltuma un aukstuma ražošanas ekonomikai ilgtspējīgā valstī. Foruma nosaukums šogad gana ambiciozs, ar plašām potencēm informācijai par jaunajām ražošanas tehnoloģijām, kas aktīvi ieviešas Eiropā, lai izpildītu uzdevumus, kas jau tika definēti Eiropas Savienības (ES) t.s. ”Tīrās enerģijas pakotnē 2030”. Pavērtēsim, kā veicās šajā jomā forumā un ko jaunu uzzinājām.

Ekonomikas ministrijas (EM) viedokli par stāvokli siltumapgādē un uzdevumiem likumdošanā skaidroja EM valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks. Raksturojot atsevišķus siltumapgādes sektorus, J.Patmalnieks pozitīvi atzīmē, ka  Latvijā attīstītās centralizētās siltumapgādes sistēmas ar lielu augsti efektīvas koģenerācijas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvaru, liberalizētu elektroenerģijas un energoresursu tirgu, kā arī faktisko konkurenci siltumenerģijas tirgū. Taču skaudrs ir viņa vērtējums par patērētāju sektoru – tas ir neefektīvs ar pasīviem patērētājiem. Lai atceramies, ka siltumapgādes kompleksa darbību valstī vērtē pēc šī kompleksa vājākā posma efektivitātes. Atpalicība patērētāju sektorā un līdz šim nepietiekoši veltītā uzmanība šī sektora attīstībai un modernizācijai ir viens no galvenajiem iemesliem Latvijā atpalicībai, dzīves dārdzībai un zemai produkcijas un pakalpojumu konkurētspējai Eiropas valstu vidū.. Tomēr pašlaik uzņemts kurss uz valsts un struktūrfondu atbalstu patērētāju sektoram, vēršas plašumā ēku renovācija, pievērsta uzmanība tā kvalitātei. J.Patmalnieks informē arī par galvenajiem akcentiem, ko no „Tīrās enerģijas pakotnes” no jauna ienes svarīgākajās enerģētikas nozares ES direktīvās – Energoefektivitātes, Ēku energoefektivitātes un Atjaunojamā enerģijas direktīvās, kas jāpārņem arī valsts likumdošanā. Diemžēl, uzskaitītajos uzdevumos atainojumu nav atradusi plašāka sekundāro energoresursu izmantošana, enerģijas transformācija un siltuma akumulācija, kam ir ļoti liela nozīme siltumapgādes kompleksa energoefektivitātes palielināšanai. Pozitīvi, ka J.Patmalnieks kā galveno uzdevumu siltumapgādes attīstības veicināšanai  atzīmējis Siltuma likuma izstrādes nepieciešamību. Vai beidzot to sagaidīsim?

Programmā paredzētā Jāņa Eglīša vietā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) pārstāvēja  Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse. Viņa gan  norādīja par Parīzes vienošanos un tās ieviešanas perspektīvām, gan uzdevumiem Latvijā klimata pārmaiņu mazināšanai. Klimata izmaiņas Latvijā ir būtiskas. Ja 70 gadu laikā līdz 2010.gadam vidējās temperatūras pieaugums Latvijā bija +0,7 ºC, tad nākošajā apmēram tādā pat laika periodā līdz 2100.gadam tā pieaugums sagaidāms par +3,4-5,4 ºC. Jūtami samazinās sala dienu skaits gadā, ievērojami palielinās nokrišņu daudzums, dažkārt vasarās veidojas sausuma periodi. Tas izraisa veģetācijas un sezonu izmaiņas, vētras un plūdus, plašus ugunsgrēkus u.c. Enerģētikai jāpielāgojas klimata izmaiņām – mainīsies siltuma un aukstuma ražošanas īpatsvars, mainīsies arī enerģijas ražošanu ietekmējošie faktori. Galvenais enerģētikas uzdevums – samazināt SEG emisijas. Jāatzīmē, ka fosilā kurināmā patēriņš Latvijā  enerģijas ražošanai ir augsts,  vēl arvien ogles kā kurināmo izmanto 3 katlumājas un 1 koģenerācijas stacija, dīzeļdegvielu – 6 katlumājas, sašķidrināto naftas gāzi 6 katlumājas. Liels ir  dabasgāzes izmantošanas īpatsvars.

Par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību tehnoloģiju attīstībā starptautiskā projekta „Baltic Energy  Technology Perspective” (BENTE) ietvaros pastāstīja Fizikālās enerģētikas institūta (FEI) pētnieks Jānis Reķis. Projektā viņš gan pārstāv RTU. Kā informēja J.Reķis, projekts balstās uz Norvēģijas zinātnieku 2013. un 2016.gados publicēto pētījumu konceptu par scenārijiem tehnoloģijām ceļā uz oglekļa neitrālu Ziemeļvalstu energoapgādes sistēmu 2050.gadā. Projektā piedalās Dānija, Somija un dažādas Baltijas valstu institūcijas, tostarp FEI. Interesanti, ka tiek prognozēta elektroenerģijas lomas paaugstināšanās siltumapgādē, tostarp siltumapgādes piemērošanās elektroenerģijas ikstundas cenu izmaiņām tirgū sakarā ar lielu jaudīgu siltumsūkņu un elektrokatlu pielietojumu. Projekts uzsākts šogad un tā noslēgums gaidāms 2018.gada februārī.

Par Nīderlandes pieredzi energoefektivitātes paaugstināšanā ēkās, kā arī labākas prakses piemēriem šajā jomā  pastāstīja Irma Thijssen, Nīderlandes uzņēmumu aģentūras vecākā konsultante. Minētā aģentūra pieder pie Ekonomikas ministrijas un nodarbojas ar atbalsta pasākumiem uzņēmumiem energoefektivitātes, lauksaimniecības, inovāciju un starptautiskajā biznesā. I.Thijssen atzīmēja gan to, ka Nīderlandē ar mazāku platību kā Latvijā (41.543 km²) ir ievērojami lielāks iedzīvotāju  skaits – 17 milj., gan salīdzināja valstī piesaistīto atjaunojamo energoresursu līmeni – uz 2020.gadu Latvijā tas tuvojas 40%, savukārt Nīderlandē tikai 13%. Izvēršot energoefektivitātes paaugstināšanas kompleksos pasākumus dzīvojamās un sabiedriskās ēkās, pielieto dažādas atbalsta formas, starp kurām ir gan subsīdijas, kooperatīvā sadarbība, EPC-energoefektivitātes paaugstināšanas līgumi, gan ESKO darbība.

Par energoefektīvo nulles enerģijas ēku celtniecības organizēšanu Holandē stāstīja uzņēmējs energoefektivitātes jomā Gerard Bruijnse. Metode balstās uz īpašu rūpnīcu izveidošanu gatavu mājas konstrukciju bloku izstrādei, kur, piemēram, ārsienas blokā ietilpst gan noteikta gatava ārsienas daļa, gan tajā ļoti kvalitatīvi iestrādāts logs, gan  blokā ir gatava jumta konstrukcijas daļa ar jau tajā iestrādāto saules paneli utt. Mājas montāža būvlaukumā noris ļoti ātrā tempā (apm. 10 dienās), savienojot atsevišķos  mājas konstrukcijas blokus un garantē ļoti augstu izpildes kvalitāti, jo visi sarežģītākie darbi noris rūpnīcas apstākļos, nevis būvlaukumā. Holandē šo metodi izmanto  arī māju renovācijā. Tiek realizēts  ambiciozs pilotprojekts pirmajām 10.000 mājām.

Ar informāciju par Attīstības finanšu institūcijas „ALTUM” atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanā uzņēmumiem Latvijā atraktīvi dalījās tā valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Kā norādīja R.Bērziņš, kaut arī enerģija jebkurā uzņēmumā ir viens no lielākajiem izmaksu faktoriem, lielākajā daļā to vadītāju šim sektoram nepievērš nekādu uzmanību un ir apmierināti ar to, ka tas vispār darbojas. Taču darbojas Latvijā energoietilpīgi un tam ir ļoti lielas energopatēriņa un samaksas samazināšanas potences, palielinot uzņēmuma produkcijas konkurētspēju tirgū. Uzlabošana nepieciešama gan siltuma un aukstuma apgādē, ventilācijas un apgaismojuma jomā, siltuma atgūšanā, motoru un sūkņu darbināšanai,  konstrukciju siltumizolācijai utt. Potenciālais enerģijas ietaupījums uzņēmumos ir no 25-90%. Jauns finanšu instruments energoefektivitātes palielināšanai, atjaunojamo energoresursu izmantošanai, oglekļa mazinošu ražošanas tehnoloģiju un oglekļa izmešus neveidojoša transporta  ieviešanai „ALTUM”  ir ZAĻO OBLIGĀCIJU piedāvājums.  Uzņēmumam tas ir izdevīgs un neveido papildus finanšu apgrūtinājumu, jo aizdevuma atmaksa notiek pakāpeniski no ietaupītajām enerģijas izmaksām. Aizdevumu var ņemt pats uzņēmums, ja tam ir pietiekoša kompetence, taču var tikt piesaistīts profesionāls ESKO, kas aizņēmumu ņem uzņēmuma vietā. Priekš ESKO darbības nodrošinājums ir uzņēmuma finanšu plūsma. Jāatzīmē, ka R.Bērziņa prezentācija bija viena no interesantākajām un praktiski noderīgākajām forumā un pilnīgi atbilda tā tematikai. To der papētīt detalizētāk.

Ar jau pierastu vēstījumu par savas pilsētas siltumapgādes sakārtošanu forumā uzstājās „Ventspils siltuma” valdes priekšsēdētājs Arnis Uzaris. Diemžēl, tikai beidzamo gadu laikā pilsēta izšķīrusies par atteikšanos no mazuta izmantošanas siltumapgādē un divās galvenajās katlu mājās pārgājusi uz koksnes šķeldu. Savukārt nelielā katlumājā, atsakoties no dīzeļdegvielas, ieviesta koksnes granulu dedzināšana. Kondensācijas siltummaiņi ieviesti tikai vienā no lielajām katlumājām, otrā tikai vēl būs. Labi panākumi siltumtīklu nomaiņā, kas sasnieguši jau 99,6%. Kā jaunumu A.Uzaris min ieceri ieviest sadzīves atkritumu sadedzināšanas katlu māju. Jāteic gan, ka citas Latvijas pilsētas (Rīga, Liepāja) veiksmīgi iet citu ceļu, ieviešot atkritumu šķirošanu un biogāzes (poligonu gāzes) izstrādi uz organisko atkritumu bāzes. Acīmredzot, Ventspilī ir nepieciešamība arī ieviest kaitīgo izmešu kontroles stacijas, jo šobrīd Ventspils ar savām šķeldas katlumājām ir piepulcējusies Rīgai, Liepājai un Rēzeknei, kur jau šobrīd tiek pilsētā pārsniegts pieļaujamais kaitīgo izmešu līmenis.

Par daudzdzīvokļu māju renovācijas problēmām  savā prezentācijā stāstīja starptautiskā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma Latvijā - „Civinity Latvija” pārstāvis Ardis Pāvilsons. Civinity uzņēmumu grupa Latvijā apsaimnieko 2,3 milj. m² dzīvojamās platības, Lietuvā 2,5 milj. m². Salīdzinot Latviju ar Lietuvu, pēdējā māju renovācijas process norit ievērojami straujāk. A.Pāvilsons analizē galvenos cēloņus šai atpalicībai un iesaka savus priekšlikumus stāvokļa uzlabošanai. Jāteic, ka prezentācijas kopējais noskaņojums ir visai pesimistisks, ne visam teiktajam, kā arī pievestajiem cipariem var piekrist.

Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidentes Inas Bērziņas – Veitas vietā par LSUA stāstīja tās  valdes loceklis Valdis Vītoliņš. Prezentācijas tēmas izvēle par privātā kapitāla iespējām  siltumapgādes jomā Latvijā  ir  visai slidena, jo līdz šim zemā šī kapitāla piesaiste  pat tikai 5,7% apmērā savā lielākajā daļā tomēr ir bijusi visai neveiksmīga, apaugusi ar skandāliem, augstiem siltumenerģijas tarifiem, neracionālu lieku papildus siltuma jaudu būvēšanu utt. Veiksmīgāks tad vismaz ir jauktais kapitāls, kas ļauj zināmā mērā saglabāt valsts un  pašvaldības (iedzīvotāju) interešu aizstāvību. Prezentācijā vēstījums par siltumapgādi Latvijā ir dots kā  tradicionāls uzskaitījums. Prezentācijas beigās pieminēti izaicinājumi Latvijas siltumapgādei, tostarp kaimiņvalstīs Eiropā jau sekmīgi ieviešanas procesā esošā  4.paaudzes siltumapgāde. Acīmredzot, tās nenovēršamība  mūsu siltumapgādes vadītājus zināmā veidā baida un stagnātiskais noskaņojums nozarē un norobežošanās no tehnoloģiju straujās attīstības Eiropā neļauj LSUA kļūt par  vadošo un organizējošo posmu to apgūšanā.

Viens no nopietnākajiem nozares progresa virzītājiem  valstī ir AS „Latvenergo”. Tas jūtams arī kārtējā tā pārstāvja – valdes locekļa un ražošanas direktora Māra Kuņicka prezentācijā. Valstij sakārtojot gāzes tirgu, gāzi tagad var izmantot slodžu nosegšanas balansēšanai. Savukārt, izmantojot elektroenerģijas ikstundas tirgus svārstības, vienlaikus izmantojot koģenerācijas siltumu siltumapgādē un veiksmīgu savstarpējo sadarbību starp siltuma, gāzes un elektroenerģijas apgādes sistēmām, var panākt lētu siltumenerģiju patērētājiem. Jāatzīst, ka līdz šim vērotā šo sistēmu norobežošanās un savstarpēja apkarošanās   neatbilst sabiedrības interesēm.

Par sagaidāmām izmaiņām gāzes izmantošanā Latvijā  un AS”Latvijas gāze” pastāstīja tās valdes loceklis Sebastians Greblinghofs. Kopš 2010.gada ir vērojams straujš gāzes patēriņa kritums Latvijā – līdz 2015.gadam par 25%. Gāzes patēriņa krituma tendence arī turpināsies. Pēdējos gados notikušas ļoti lielas strukturālas izmaiņas – no „Latvijas gāze” atdalīta gāzes pārvades sistēma, kas transformējusies patstāvīgā uzņēmumā „CONEXUS”. „Latvijas gāzes” pārziņā ir gāzes sadales vadi un mazākumtirdzniecība. Lai to nodrošinātu, izveidots „Latvijas gāzes” meitasuzņēmums ”GASO”, „Latvijas gāzei” paturot gāzes apgādes funkciju. Ar gāzes apgādi Latvijā nodarbojas arī virkne citu uzņēmumu. Savu nozīmi siltumapgādē gan centralizēti, gan arī decentralizēti gāze zināmā mērā saglabās arī turpmāk savu acīmredzamo priekšrocību dēļ  - kā apkārtējai videi tīrs kurināmais ar ērtu un elastīgu gāzes piegādi.

Kā lielisks paraugs siltumapgādes uzņēmuma darbībai un nozares attīstības tehniskā progresa virzītājam Latvijā ir starptautiskais siltumapgādes uzņēmums „FORTUM”, kas nodrošina arī Jelgavas siltumapgādi. „FORTUM” darbība vērsta ne tikai uz siltuma un aukstuma apgādes funkcijas nodrošināšanu konkrētām pilsētām, bet tas loģiski, kā  vadošs un perspektīvs  energoapgādes uzņēmums, izvērsis darbību arī nozares attīstībai, galvenokārt pievēršot uzmanību ražības palielināšanai un progresa virzībai nozarē, saules un vēja enerģijas attīstībai, ilgtspējīgu energoapgādes sistēmu radīšanai pilsētām un jaunu sadarbības formu meklējumiem enerģētikā. Šoreiz „FORTUM Latvia” valdes priekšsēdētājs Andris Vanags foruma dalībniekus iepazīstināja ar iespējamiem centralizētās aukstumapgādes risinājumiem pilsētās, ko „FORTUM” pēdējos gados realizējis Tartu pilsētā Igaunijā. Veikta aukstumapgādes centralizētā tīkla izbūve 1,6  km garumā ar aukstuma jaudu 13 MW.  Risinājums balstās uz aukstuma izstrādi centralizētā stacijā, kā resursu izmantojot upes ūdeni. Tartu ir ne tikai minētais, bet arī citi progresīvi, „FORTUM” ieviesti  enerģētikas risinājumi, jo pilsēta ir pretendente uz Viedās pilsētas statusu. Prezentācija ir ļoti pozitīva un rosinoša, kaut gan jāteic, ka risinājumi, aukstumapgādei veiksmīgi izmantojot upes ūdeni, jau krietnu laiku darbojas arī Rīgā „Gaismas pils” ēkā, taču par maz par šo pozitīvo pieredzi runājam.

Par savu pieredzi energoefektīvu risinājumu ieviešanā jaunajā apbūvē stāstīja uzņēmuma „MERKS” nekustamo īpašumu attīstības projektu vadītājs  Reinis Sproģis. Uzņēmums 2017.gadā starptautiski atzīts par labāko dzīvojamo māju attīstītāju Latvijā. Līdz šim ar ļoti labiem enerģētiskiem rādītājiem uzceltas 6 daudzdzīvokļu mājas. Liela uzmanība tiek pievērsta logiem, sienu siltumnoturībai, ventilācijai ar siltuma atguvi u.c. Perspektīvā noteikti lielāka uzmanība pievēršama vietējai atjaunojamo energoresursu izmantošanai un citiem progresīviem tehniskiem risinājumiem.

Forumu noslēdza diskusija, kurā piedalījās vadošie nozares pārstāvji – „Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, „Latvenergo” valdes loceklis un ražošanas direktors Māris Kuņickis, „Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis, LSUA valdes loceklis Valdis Vītoliņš,  kā arī Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta direktors Dzintars Kauliņš.

„Dienas biznesa” organizētais forums kārtējo reizi atļāva vērtēt kopējo siltumapgādes nozares stāvokli Latvijā un mūsu uzņēmumu lomu attīstības veicināšanā. Īpaši pozitīvi šoreiz vērtējama tāda progresīva siltumapgādes uzņēmuma iesaiste forumā kā „FORTUM Latvia”, kas aktīvi darbojas arī starptautiskā projektā „THERMOS” Projekta mērķis ir paplašināt un paātrināt jaunu zema oglekļa satura apkures un dzesēšanas sistēmu attīstību Eiropā un nodrošināt ātrāku esošo siltumapgādes sistēmu atjaunošanu un paplašināšanu. Projekta vadošais partneris un galvenais programmatūras izstrādes procesa virzītājs ir “Ilgtspējīgas enerģijas centrs” Londonā, Lielbritānijā. Projekta partneru vidū ir arī siltumapgādes attīstības plānošanas speciālistiem labi zināmā Olborgas  universitāte Dānijā, kas ir vadošā organizācija 4. paaudzes siltumapgādes sistēmu ieviešanā. Cerams, ka nākošā gada foruma dalībnieku vidū būs arī dalībnieki no šī projekta. Laiks būtu arī „Rīgas siltumam” un LSUA pastiprināt nevis tikai sava biznesa, bet gan nozares progresīvās attīstības funkciju, kā tas ir raksturīgi Eiropas attīstītajām  valstīm.

Dr.sc.ing. Maija Rubīna,
enerģētikas eksperte.

Prezentācijas

Darba kārtība

 

 

Pievienot komentāru

Aizsardzības kods
Atjaunināt