REA jautā

Kādus informācijas avotus Jūs izmantojat, lai iegūtu informāciju par energoefektivitāti?

Seko sociālajos tīklos

TwitterFacebookYoutube

Iesakam

Alternative flash content

Requirements

 

 

31-07-2017 - Lai izmaiņas zemes dzīļu tiesiskajā regulējumā veicinātu ģeotermālās enerģijas izmantošanu

 

Latvijas Nacionālā Ģeotermālā asociācija (LNGA) iestājas par tādām izmaiņām zemes dzīļu tiesiskajā regulējumā, kas veicinātu atjaunojamā energoresursa (AER) - ģeotermālās enerģijas izmantošanu Latvijā. Līdzšinējais zemes dzīļu tiesiskais regulējums citu starpā neveicina arī „Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānā viedai pilsētai 2014.-2020.gadam” ietverto Rīgas ģeotermālās dziļurbuma koģenerācijas pilotstacijas izveides uzsākšanu. Situācija valsts koncepcijas (“Koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei”) īstenošanai nepieciešamo normatīvo aktu izstrādē tiek skaidrota LNGA interneta vietnē sekojoši: 2016.gada 8.decembrī noslēdzās apjomīgs un vairāku gadu ilgs darbs pie “Koncepcijas par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei” (prot. Nr. 67, 43. §) saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 8.decembra rīkojumu Nr. 752  (turpmāk – Koncepcija) izstrādes un pieņemšanas procesa, kura laikā savus priekšlikumus ģeotermālās enerģijas izmantošanas veicināšanai tautsaimniecības vajadzībām atbildīgajām institūcijām nosūtīja arī Latvijas nacionālā ģeotermālā asociācija (LNGA).

Pamatojoties uz LNGA valdes lēmumu, tika sagatavotas un nosūtītas divas vēstules – viena - Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijai “Par jaunu atbalstu enerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, veicināšanai”, bet otra - Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – “Par LNGA atzinumu Koncepcijai par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei”.

Augstāk minētajās LNGA vēstulēs tika paustas bažas par to, ka nav valsts  intereses par ģeotermiju kā atjaunojamo energoresursu, tā veidiem, potenciālu un reālajām izmantošanas iespējām,  pie ievērojama enerģētiskā potenciāla Latvijā netiek valsts līmenī plānota tā apgūšana, kā arī nosaukti šķēršļi esošajos normatīvajos aktos, kas kavē  veikt meklēšanas, izpētes un krājumu noteikšanas (novērtēšanas) darbus pirms atradne kļūst par izmantojamu.

Ekonomikas ministrijas Gāzes tirgus un infrastruktūras nodaļas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes doktoranta Mg. iur.Kārļa Piģēna rakstā “Zemes dzīļu izmantošanas tiesiskais regulējums: quo vadis” laikraksta "Jurista vārds" speciālajā laidienā enerģētikai (http://www.juristavards.lv/doc/270997-zemes-dzilu-izmantosanas-tiesiskais-regulejums-quo-vadis/) ir dots sekojošs kopsavilkums par Koncepciju:

1. Apstiprinot Koncepciju, tika atbalstīts tāds variants Latvijas zemes dzīļu attīstībā, kas neparedz būtiskas esošā tiesiskā regulējuma izmaiņas. Ministru kabinets, apstiprinot Koncepciju ar iepriekš rakstā aprakstīto variantu, ir izvēlējies saglabāt Latvijā jau no brīvvalsts laikiem pastāvošo, praktiski nekur citur pasaulē neesošo tiesisko regulējumu, ka zemes īpašniekam pieder zemes virsa, arī gaisa telpa virs tās, kā arī zemes slāņi zem tās un visi izrakteņi, kas tajā atrodas.
2. Koncepcijas ieviešanas rezultātā Latvijas spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā tiks ieviesti ierobežojumi, kas būtu visas sabiedrības interesēs, pilnveidojot spēkā esošo tiesisko regulējumu un nosakot zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumus zemes dzīļu izpētes gadījumos, kā arī paredzot iespēju noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus minerālresursu izmantošanai.
3. Līdz 2017. gada 31. decembrim, kad saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 8. decembra rīkojumu Nr. 752 "Koncepcija par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei" (prot. Nr. 67, 43. §) ir jāizstrādā grozījumus normatīvajos aktos, lai ieviestu praksē Ministru kabineta atbalstīto variantu, būtu rūpīgi jāizvērtē jaunā tiesiskā regulējuma tvērums, lai tajā paredzētie ierobežojumi zemes īpašniekiem būtu samērīgi ar Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā atrunātajām tiesībām uz īpašumu un Civillikuma 1042. pantā zemes īpašniekam nostiprinātajām, praktiski neierobežotajām īpašumtiesībām uz zemes dzīlēm, no vienas puses, un jaunais tiesiskais regulējums, no otras puses, būtu samērojams ar visas Latvijas sabiedrības interesēm attiecībā uz zemes dzīļu izpēti atbilstoši mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām un potenciālo derīgo izrakteņu ieguvi.

Diemžēl tas nedod lielas cerības uz radikālām izmaiņām likumdošanā, kas atvieglotu tiesisko regulējumu attiecībā uz zemes dzīļu īpašumtiesību būtisku modernizāciju ņemot vērā jau mūsdienu sabiedrības vērtības un tehnoloģisko iekārtu perspektīvās iespējas. Tomēr tiek iezīmēta kaut neliela cerība, ka kaut kam ir jāmainās uz pozitīvo pusi.

 

Informācijas avots: LNGA.LV

 

Pievienot komentāru

Aizsardzības kods
Atjaunināt