REA jautā

Kādus informācijas avotus Jūs izmantojat, lai iegūtu informāciju par energoefektivitāti?

Seko sociālajos tīklos

TwitterFacebookYoutube

Iesakam

Alternative flash content

Requirements

 

 

20-07-2017 - Apstiprina grozījumus Ministru kabineta 2016.gada 15.marta noteikumos Nr.160

 

Ministru kabinets šā gada 18.jūlija sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus atbalsta programmā "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās".

Grozījumi cita starpā paredz energoservisa kompāniju (ESKO) iesaistīšanos sabiedrības “Altum” atbalstīto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā. Vienlaikus jāņem vērā, ka ESKO nevarēs būt dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona. Tāpat grozījumi paredz namu pārvaldnieku iesaistīšanos energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanā.

Ekonomikas ministrijas ierosinātās izmaiņas pozitīvi ietekmēs sabiedrību “Altum” kā finansējuma saņēmēju, jo tiks paplašināts to daudzdzīvokļu dzīvojamo māju loks, kas var pretendēt uz atbalstu Pasākuma ("Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās") ietvaros, kā arī Pasākuma īstenošanā tiks iesaistīti papildu privātā sektora finansētāji un ESKO kompānijas. Ar plašāku potenciālo atbalsta saņēmēju un finansētāju loku tiek radīta pozitīva ietekme uz Pasākuma ietvaros noteikto rādītāju sasniegšanu.
Noteikumu projekts paredz šādas izmaiņas MK noteikumos Nr. 160:
1. ESKO iesaistīšanos Pasākuma ("Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās") ietvaros atbalstīto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā.
2. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldnieku iesaistīšanos Pasākuma ("Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās") ietvaros atbalstīto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā.
3. Svītrot noteikto 25% ierobežojumu nedzīvojamo telpu grupu platībām.
4. Noteikt, ka valsts un pašvaldības īpašumā esošo nedzīvojamo platību izmantošana un iznomāšana nav uzskatāma par saimniecisko darbību.
6. Papildināt MK noteikumus Nr.160 ar dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolā iekļaujamiem jautājumiem.
7. Noteikt, ka EM, izstrādājot jaunas atbalsta programmas vai veicot grozījumus esošajās atbalsta programmās, ir jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 20. decembris, Nr. L347/320) (turpmāk  - Komisijas regula Nr. 1303/2013) 44. panta nosacījumi.
8. Noteikt, ka gadījumos, ja sabiedrībai “Altum” neatbilstoši veiktie izdevumi ir radušies no sabiedrības “Altum” neatkarīgu apstākļu dēļ un ir veiktas pietiekamas, saprātīgas un samērīgas darbības grantu atgūšanai, par neatbilstoši veikto izdevumu kompensēšanu sabiedrībai „Altum” vai neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu lemj MK.
9. Svītrot nosacījumu par nodokļu parādu pārbaudi.
10. Precizēt Pasākumam ("Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās") pieejamo finansējumu.

Ņemot vērā, ka ir pārvaldnieki, kuri ir gatavi piesaistīt finansējumu vai to pašu rīcībā ir finanšu resursi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas finansēšanai, Noteikumu projekts paredz, ka dzīvokļu īpašnieki un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldnieki (privāto tiesību juridiskās personas) (turpmāk - pārvaldnieks) var vienoties par līdzekļu nodrošināšanu dzīvokļu īpašniekiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai. Pārvaldniekiem tiks sniegta iespēja, piemēram, ar vienu aizdevumu piesaistīt finansējumu vairāku dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, būtiski samazinot piesaistīto finanšu resursu un energoefektivitātes paaugstināšanas paaugstināšanas pasākumu īstenošanas izmaksas.
Gadījumā, ja energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai līdzekļus nodrošina pārvaldnieks, ir jāievēro šādi nosacījumi:

  • pārvaldnieks var būt arī dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona;
  • atbalstu Pasākuma ietvaros dzīvokļu īpašnieki var saņemt tikai granta veidā;
  • pārvaldniekam ir jābūt konkrētās dzīvojamās mājas pārvaldītajam - saskaņā ar pašvaldības uzdevumu kā nepārņemtās dzīvojamās mājas pārvaldītājam vai pamatojoties uz ar dzīvokļu īpašniekiem noslēgto pārvaldīšanas līgumu;
  • pārvaldnieks energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanai var izmantot tās piesaistīto finansējumu, piemēram, aizņēmumu kredītiestādē, un paša pārvaldnieka rīcībā esošos līdzekļus (piemēram, saņemto atlīdzību par īpašumu pārvaldīšanu). Eiropas Savienības līdzekļus vai valsts, vai pašvaldību budžeta līdzekļus  nedrīkst izmantot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanā. Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanai var tikt piesaistīts pašvaldības galvojums aizņēmuma saņemšanai kredītiestādē, ja pārvaldnieks nodrošina, ka visu labumu gūst dzīvokļa īpašnieks;
  • dzīvokļu īpašniekiem pārvaldnieka ieguldītie līdzekļi ir jāatmaksā pilnā apmērā, ņemot vērā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākuma izmaksas un pārvaldnieka piesaistīto finanšu resursu izmaksas (t.sk. aizdevuma procenta maksājumus);
  • pārvaldnieka līdzekļus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai nodrošina saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta trešo daļu kā citas pārvaldīšanas darbības un dzīvokļu īpašnieku lēmumu. Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešo un ceturto daļu par minētajām darbībām pārvaldnieks saņem atlīdzību;
  • pārvaldnieks nodrošina, ka tas ar energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas finansēšanu negūst peļņu;
  • pārvaldniekam kā finanšu starpniekam jānodrošina finanšu resursu nošķiršana grāmatvedībā;
  • pašvaldības kapitālsabiedrības ievēro attiecīgu jomu regulējošus normatīvos aktus, tajā skaitā arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, kas nosaka, ka publiskas personas rīcībai ar mantu jābūt lietderīgai.

Pēc ekspertu vērtējuma izmaksu efektīvā veidā var renovēt 60-70% no Latvijas ēku sektora, dzīvojamo ēku sektorā tie būtu ap 25 tūkstoši daudzdzīvokļu māju, kuru kopplatība ir 38 miljoni kvadrātmetru, kam nepieciešami aptuveni 5,7 miljardi euro.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 15. marta noteikumos Nr.160 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1.specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" īstenošanas noteikumi"" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40412095&mode=mk&date=2017-07-18.

 

Pievienot komentāru

Aizsardzības kods
Atjaunināt